Publikācijas

Dažādu metodisko un informatīvo materiālu izstrāde un publiskošana ir viens no nozīmīgākajiem VVC darbības virzieniem. Šajā sadaļā ir sniegta informācija par TTC izdotajām publikācijām – rokasgrāmatām, vārdnīcām, pētījumiem, tulkojumiem, kā arī publikācijām, kas sagatavotas ar TTC speciālistu iesaisti (NATO militāro terminu vārdnīca).


Latvijas Republikas tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata

Izdota 2000. gadā

pdf

  Lejupielādēt

20030227_100_lr_tiesibu_aktu_tulkosanas_rokasgramata

Šī rokasgrāmata ir palīglīdzeklis visiem, kas tulko un rediģē Latvijas Republikas tiesību aktus no latviešu valodas angļu valodā, tostarp arī ministriju tulkiem un tiem, kuru darbība saistīta ar Latvijas tiesību aktu tulkojumiem.
Vairums materiāla ir adaptēts vai pārņemts tieši no Eiropas Komisijas Tulkošanas dienesta rokasgrāmatas (European Commission Translation Service. English Style Guide) un Eiropas Savienības starpinstitucionālās rokasgrāmatas (European Communities Interinstitutional Style Guide).
Precizitāte, skaidrība un terminu konsekvents lietojums ir svarīga juridisko dokumentu kvalitāte, tāpēc rokasgrāmatā aplūkotas tādas tiesību aktu tulkošanas problēmas kā valodas īpatnības, ģeogrāfisko norāžu un atsauču atveidošana. Tabulās un sarakstos papildus dotas mērvienības un akronīmi.

PRIEKŠVĀRDS

Tulkošanas un terminoloģijas centrs (TTC) ar prieku jums sniedz savas Latvijas Republikas tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmatas pirmo izdevumu.

Rokasgrāmatas tapšanā ir piedalījušies daudzi cilvēki un organizācijas. TTC grib izteikt it sevišķi lielu paldies Kanādas Starptautiskajai attīstības aģentūrai (CIDA) par morālo un finansiālo atbalstu, ES Phare projektam par finansiālo atbalstu, Kanādas Tulkošanas birojam Hallā, kas deva iespēju Vitālijam Bucēnam kādu laiku strādāt Rīgā un pildīt rokasgrāmatas galvenā redaktora pienākumus, Marei Maksvelai no Igaunijas Likumtekstu tulkošanas centra par rokasgrāmatas dizainu un maketēšanu un, visubeidzot, - TTC angļu grupas darbiniekiem par izcilo devumu šī projekta īstenošanā.

TTC darbs palīdz Latvijas valdībai likt valsts turpmākās attīstības pamatus. Juridiski precīzi tiesību aktu tulkojumi un vienota terminoloģija nodrošina kvalitatīvu tiesību sistēmu Latvijā, kas atbilst Eiropas Savienības tiesību normām. Rokasgrāmata ir viens no soļiem ceļā uz šo mērķi, jo tikai juridiska precizitāte, terminoloģijas konsekvence un valodas skaidrība Latvijas likumu tulkojumos ļaus pasaulei uzzināt, ka Latvija ir cienīga ietilpt pasaules nāciju saimē. 


Marta Jaksona
Tulkošanas un terminoloģijas
centra direktore


Angļu-latviešu Eiropas Savienības primāro tiesību aktu terminu vārdnīca

izdota 2000. gadā

 esprimtakt

PRIEKŠVĀRDS

Ar šo Tulkošanas un terminoloģijas centra sagatavoto terminoloģijas apkopojumu interesentu rīcībā tiek nodots svarīgāko Eiropas Savienības primāro tiesību aktu terminu un jēdzienu atveidojums latviski. Apkopojumā ietverti termini un jēdzieni no Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības izveides aktiem - Romas Līguma, Māstrihtas Līguma, Amsterdamas Līguma, kā arī no citiem, mazāk zināmiem aktiem, kas tomēr ir būtiski, iepazīstot Eiropas Savienību tās izaugsmes un pārveides procesā.

Tā kā Latvijas sadarbība ar Eiropas Savienību aptver aizvien vairāk jomu, arī vajadzība pēc precīzas un dziļi izstrādātas terminoloģijas turpina paplašināties. Lai skaidri apzinātos savas iespējas, tiesības un pienākumus, ir svarīgi pareizi izprast šajos dokumentos lietotos jēdzienus.

Precīzas juridiskas terminoloģijas izveide un izmantošana ne vien veicina efektīvu valsts iestāžu darbu Eiropas integrācijas procesā, bet arī palīdz pareizi izprast jauno eiropeisko tiesību normu būtību. Tas savukārt atvieglo šo tiesību izpratni un piemērošanu, veidojot harmonisku un skaidru tiesību vidi.

Ceru, ka TTC sagatavotais izdevums būs patiešām noderīgs palīglīdzeklis visiem, kas ikdienā nodarbojas ar Eiropas Savienības lietām, kā arī ikvienam, kas interesējas par šo jomu un vēlas labāk izprast tās pamatjēdzienus.

 

ingrida_labucka


Latvijas Republikas tieslietu ministre

Ingrīda Labucka


Angļu-latviešu lauksaimniecības terminu vārdnīca 

Izdota 2000. gadā

 lauksmntermvardn

PRIEKŠVĀRDS

Latvijai, integrējoties Eiropas Savienībā, nācies saskarties ar daudzām jaunām un specifiskām tirgus ekonomikai piemītošām parādībām un jēdzieniem. Bez uzticama ceļveža bija grūti orientēties šajā sarežģītajā likumu un citu normatīvo aktu sistēmā. Bez tam, daudzām jaunām parādībām ekonomikā un jo īpaši lauksaimniecībā bija nepieciešams radīt jaunus terminus.

Tādēļ man ir jo lielāks prieks apzināties, ka Zemkopības ministrijas un Tulkošanas un terminoloģijas centra sadarbības rezultātā, piedaloties arī citām lauksaimniecības institūcijām, ir tapusi lauksaimniecības terminu vārdnīca. Vārdnīcas nolūks ir veicināt Eiropas Savienības likumu lauksaimniecības sadaļas iestrādi Latvijas likumdošanā, padarot šo procesu maksimāli efektīvu. Lauksaimniecības terminu vārdnīca būs noderīga gan visu lauksaimniecības nozaru speciālistiem, gan likumdevējiem, izstrādājot Latvijas normatīvo aktu projektus, gan arī tulkotājiem darbā ar ES direktīvām un citiem dokumentiem.

Vārdnīca ietver normas, kurās Latvijas Zemkopības ministrijai, ievērojot Latvijas Nacionālo programmu integrācijai ES, likumu normas ir jātuvina ES tiesību aktiem. Šīs jomas ietver ne tikai tradicionālās lauksaimniecības nozares, bet arī Latvijas ekonomikai jaunus jēdzienus, tādus kā struktūrfondi, lauksaimniecības produktu tirgus organizācija, agrovide u.c.

Ceru, ka Angļu-Latviešu lauksaimniecības terminu vārdnīca būs labs palīgs visiem, kas strādās ar Eiropas Savienības tiesību aktiem

atis_slakteris

Atis Slakteris,
zemkopības ministrs 


VĀRDNĪCAS LIETOTĀJIEM

Angļu-latviešu lauksaimniecības terminu vārdnīca ir pirmais izdevums, kas apkopo terminus no Tulkošanas un terminoloģijas centrā tulkotajiem ES tiesību aktiem lauksaimniecības jomā. Tās apjoms ir aptuveni 3800 terminu. Veidojot šo izdevumu, mūsu mērķis bija sniegt lietotājiem mūsuprāt visprecīzākos latviešu ekvivalentus angļu terminiem dažādās lauksaimniecības likumdošanas tuvināšanas jomās. Tādēļ termini kārtoti 22 nodaļās, kas aptuveni atbilst ES tiesību aktu kopuma lauksaimniecības sadaļas punktiem. Katras nodaļas robežās termini izvietoti alfabēta kārtībā. Lietotāju ērtības labad vārdnīcas beigās pievienots terminu indekss.

Iespēju robežās esam centušies sniegt arī terminu skaidrojumus, šim nolūkam izmantojot gan pašus tiesību aktus, gan skaidrojošās vārdnīcas, gan arī Eiropas Komisijas Tulkošanas dienesta daudzvalodu terminoloģisko datubāzi EURODICAUTOM un internetā pieejamās vārdnīcas. Tā kā vārdnīcas potenciālā auditorija ir speciālisti, tad, lai saglabātu terminu precīzo jēgu, skaidrojumi angļu valodā nav tulkoti latviešu valodā.

Vārdnīcā iekļauti arī aptuveni 750 termini ar skaidrojumiem latviešu valodā, kas izstrādāti Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta terminoloģijas darba grupā. Tie atzīmēti ar īpašu zīmi -trīsstūri. Savukārt termini, kas vēl nav apstiprināti ZA Terminoloģijas komisijā, atzīmēti ar zvaigznīti (*).

Vēlamies uzsvērt, ka, lietojot vārdnīcu, jāievēro terminu nozaru raksturs, - dažādās nodaļās vienam un tam pašam angļu vārdam vai frāzei var atbilst dažādi latviešu ekvivalenti.

Latviešu terminu sinonīmi norādīti aiz komata, termini ar nozīmju atšķirībām atdalīti ar semikolu, bet kontekstuālie varianti un komentāri par nozīmju niansēm uzrādīti piezīmēs šķirkļa beigās.

nora_kinna

Nora Kinna
Sastādītāja


Konsolidēts Eiropas Kopienas dibināšanas līgums.  

Izdota 2001. gadā

pdf Lejupielādētkonsolidetsekligums-17

Šajā izdevumā ievietoti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma konsolidētā teksta (Amsterdamas Līguma redakcijā) un Nicas Līguma latviskie tulkojumi.

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kurš parakstīts Romā 1957. gada 25. martā un stājies spēkā 1958. gada 1. janvārī, ir viens no diviem Eiropas Savienības pamatlīgumiem. (Šo līgumu dažkārt sauc arī par Romas Līgumu).

Ar šo līgumu ir izveidota supranacionāla organizācija - Eiropas Kopiena. Tās pamatā ir līgums starp valstīm - Kopienas dalībniecēm. Eiropas Kopiena nav parasta starptautiska organizācija, jo tās kompetencē ir arī izdot savas tiesību normas, kas dalībvalstīs darbojas tieši un nepastarpināti. Taču Eiropas Kopiena nav arī federāla valsts, jo dibināšanas līgums resp. tā grozīšana (vai uzteikšana) paliek suverēno dalībvalstu rokās. Tātad Eiropas Kopiena ir starptautisks veidojums sui generis, kas pēc savas formas atrodas starp valsti, no vienas puses, un starptautisku organizāciju, no otras puses.

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kas šeit ievietots patlaban spēkā esošajā Amsterdamas Līguma redakcijā (šī redakcija ir spēkā no 1999. gada 1. maija), nosaka Eiropas Kopienas darbības pamatus, pilsonību, pilsoņu brīvības, Kopienas politiku dažādās jomās, Kopienas institucionālo uzbūvi.

Otrs Eiropas Savienības pamatlīgums ir Līgums par Eiropas Savienību, kurš parakstīts 1992. gada 7. februārī Māstrihtā (tādēļ to neoficiāli sauc arī par Māstrihtas Līgumu). Šis līgums ir spēkā no 1993. gada 1. novembra. Ar to tika izveidota Eiropas Savienība, kas sevī "ietver" Eiropas Kopienu. Ja Eiropas Kopienas mērķis ir dalībvalstu integrācija ekonomikas jomā (kuru dēvē arī par Eiropas integrācijas "pirmo pīlāru"), tad Eiropas Savienība kā īpašs veidojums šo mērķi papildina ar diviem jauniem (politiskiem) mērķiem - tā nosaka dalībvalstu sadarbību ārpolitikā un drošības politikā (t.s. "otrais pīlārs") un iekšpolitikā un tieslietās (t.s. "trešais pīlārs").

Abi minētie līgumi kopā veido šodienas Eiropas Savienības tiesisko pamatu. Tādēļ šos abus pamatlīgumus bieži dēvē arī par "Eiropas Savienības faktisko konstitūciju". Iespējams, ka nākotnē šos līgumus tiešām varētu nomainīt oficiāla konstitūcija kā vienots juridisks pamatdokuments.

2000. gada 7. - 9. decembrī Nicā tika apstiprināts jauns līgums - Nicas Līgums. Tas tika parakstīts 2001. gada 26. februārī.

Nicas Līgums, tāpat kā Amsterdamas Līgums, nav patstāvīgs pamatlīgums, bet gan līgums, ar kuru tiek grozīts Eiropas Kopienas dibināšanas līgums un Līgums par Eiropas Savienību.

Pēc Amsterdamas Līguma Nicas Līgums tagad veido jaunu, kārtējo integrācijas pakāpi. Tajā arī ir noteikts, ka 2004. gadā ir jāsagatavo jauns līgums par abu pamatlīgumu grozījumiem. Tātad Nicas Līgums faktiski pirmo reizi nosaka, ka abu pamatlīgumu grozījumi turpmāk notiks regulāri un kļūs par procesu.

Nicas Līgums (kopā ar pielikumiem) ir ļoti būtisks Latvijai, jo tas nosaka arī jauno kandidātvalstu uzņemšanas procedūru un izmaiņas Eiropas Savienības institucionālajā sistēmā pēc pakāpeniskas jauno dalībvalstu uzņemšanas. Tajā, starp citu, ir noteiktas arī Latvijas pārstāvības kvotas Eiropas Savienības institūcijās.

Nicas Līgums vēl nav stājies spēkā. Pēc tam, kad Īrija to referendumā ir noraidījusi, jautājums par tā spēkā stāšanos ir kļuvis sarežģītāks. Iespējams, ka Īrijā notiks atkārtots referendums. Katrā ziņā paredzams, ka jaunu dalībvalstu uzņemšana netiks aizkavēta.

Šajā izdevumā ievietotie līgumu tulkojumi ir pamatavots visiem, kas interesējas par Eiropas Savienību un Latvijas virzību uz iestāšanos tajā.

Tulkojumus ir veicis Tulkošanas un terminoloģijas centrs, dodot savu ieguldījumu latviešu terminu un jēdzienu veidošanā, tādā veidā veicinot modernās latviešu valodas saturiskā apjoma un jēdzieniskā dziļuma palielināšanu. Tas palīdz tuvināt latviešu valodu lietotāju reālajām vajadzībām.


Egils Levits,
Eiropas Cilvēktiesību
tiesas tiesnesis 


Latvijas Republikas Civillikums

Izdots 2001. gadā

pdf

 Lejupielādēt

 civillikums

 Aizritējuši desmit gadi, kopš Latvija ir atguvusi neatkarību un sākusi apņēmīgi veidot atklātu, tiesisku un demokrātisku valsti. Ievērojot pašreizējo globalizācijas laikmetu, Latvija izvēlējās brīvā tirgus ekonomikas veidošanas ceļu, turklāt daudz pūļu tika veltīts tam, lai panāktu un turpinātu līdzdalību starptautiskās organizācijās.

Ņemot vērā šīs prioritātes, es gribētu izmantot izdevību un izteikt lielu pateicību ikvienam, kurš piedalījās Latvijas Civillikuma angļu valodas izdevuma sagatavošanā. Es to uzskatu par vēl vienu, turklāt ļoti gaidītu ieguldījumu ceļā uz to, lai Latvija kļūtu līdzvērtīga un cienījama partnere starptautiskajās attiecībās. Latvijai Civillikums nozīmē gan galveno likumu, kas regulē privāttiesiskās attiecības, gan - līdzās Satversmei - juridiskās domas krātuvi.

Atskatoties vēsturē pirms desmit gadiem, var teikt, ka likumdevējiem vajadzēja daudz drosmes un tālredzības, lai atjaunotu un ieviestu 1937. gada Civillikumu, kura izstrādāšanā tika ievērotas tā laika jaunākās tendences kontinentālās Eiropas civiltiesībās. Šodienas skatījumā tas ir attaisnojis visas ieguldītās cerības.

Civillikuma angļu valodas izdevums savukārt ir nozīmīgs ieguldījums starptautiskās sadarbības veicināšanā. Labāka iespēja piekļūt Latvijas likumiem un iepazīties ar Latvijas juridiskās sistēmas pamatiem dos stimulu tālākai tirgus ekonomikas attīstībai, investīciju piesaistei un ekonomikas uzplaukumam.


Ingrīda Labucka,
Latvijas Republikas
tieslietu ministre


Latvijas Republikas Civillikuma terminu vārdnīca

Izdota 2001. gadā

pdf Lejupielādēt

civillikumavaardn

PRIEKŠVĀRDS


Latvijas valsts ir skaidri definējusi apņēmību iespējami īsākā laikā integrēties Eiropas Savienībā, uz visiem laikiem kļūstot par neatņemamu un pilntiesīgu Eiropas sastāvdaļu. Viens no iespējamiem veidiem, kā veicināt šī mērķa sasniegšanu, ir nodrošināt lielāku valsts pārvaldes atklātību un pieejamību, kā arī izpratni par tur notiekošajiem procesiem. Tāpēc ļoti būtiski ir jebkuram interesentam dot iespēju iepazīties ar valstī pastāvošajiem tiesību aktiem.

Izmantojot izdevību, vēlos izteikt lielu pateicību ikvienam, kurš piedalījies Civillikuma terminoloģijas atveidošanā angliski. Tas ir liels solis vienotas juridiskās terminoloģijas radīšanas virzienā, kas ne tikai atvieglos Civillikuma tiesību normu pareizu izpratni un vienveidīgu piemērošanu, bet arī sekmēs vienotu izpratni par Latvijas tiesību sistēmu kopumā. Vienotas juridiskās terminoloģijas izstrāde veicina tiesiskās informācijas apmaiņu, kas palīdz izglītot sabiedrību privātiesību jomā.

 

 

ingrida_labucka


Ingrīda Labucka
Latvijas Republikas
tieslietu ministre


Eiropas Savienības terminu vārdnīca

Izdota 2004. gadā

 estermvardn

Eiropas Savienības terminu vārdnīcā (angļu-franču-latviešu) apkopoti svarīgākie Eiropas Savienības primārajos un sekundārajos tiesību aktos lietotie jēdzieni, kā arī aktuālākā Eiropas Konstitūcijas līguma terminoloģija. Vārdnīcā iekļauti arī dažādu Eiropas Savienības iestāžu un komiteju nosaukumi, pirmo reizi vārdnīcā parādās jauno Eiropas Savienības tiesību aktu nosaukumu oficiālie tulkojumi latviešu valodā.

Vārdnīca paredzēta plašam lietotāju lokam - studentiem, valsts iestāžu darbiniekiem un uzņēmējiem -visiem, kuru profesionālā darbība vai intereses saistītas ar Eiropas Savienības jautājumiem.




PRIEKŠVĀRDS

Ikvienas lielas pārmaiņas valsts un sabiedrības dzīvē neizbēgami ietekmē valodu - dažu jēdzienu apzīmēšanai agrāk lietoto vārdu vietā tiek izvēlēti citi vārdi, parādās daudz jaunu terminu. Par vienu no šādiem ļoti dinamiskiem attīstības posmiem latviešu terminoloģijā uzskatāmi pēdējie piecpadsmit gadi, kad valsts valodas statusa iegūšana ir ļāvusi izkopt terminoloģiju arī tajās jomās, kurās līdz tam tās funkcijas bijušas ierobežotas. Īpaši straujš terminrades process kļuva pēc tam, kad Latvija sāka pievienošanās procedūru, lai kļūtu par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.

Kā allaž šādās situācijās, apzinīgs valodas lietotājs bez leksikogrāfiskiem palīgmateriāliem nespēj apmierināt savas vajadzības pēc jauno terminu skaidrojuma un nevar būt pārliecināts par to pareizu un konsekventu lietošanu. Tādēļ Tulkošanas un terminoloģijas centrs, kas acquis communautaire dokumentu tulkošanas laikā uzkrājis lielu pieredzi, uzskatīja par savu pienākumu apkopot šos terminus neliela glosārija veidā, kaut daļēji apmierinot valsts pārvaldes iestāžu darbinieku, studentu un jebkura interesenta vajadzības. Par neatlaidīgu šīs idejas uzturēšanu pateicība pienākas iepriekšējai TTC direktorei Martai Jaksonai.

Lai šo nodomu novestu līdz galam, Tulkošanas un terminoloģijas centrā tika izveidota darba grupa Raimonda Apiņa vadībā, kas sagatavoja šķirkļu sarakstu un atlasīja definīcijas tiem terminiem, kuriem tās likās nepieciešamas. Šajā darba grupā dažādos glosārija tapšanas posmos darbojās Ieva Bērziņa, Inese Burtniece, Marks Grasis, Līga Joņina, Baiba Rozenbaha, Inese Treimane un Signita Zēmane, dodot savai pieredzei un zināšanām atbilstošu ieguldījumu. Jāuzsver, ka šī vārdnīca nebūtu ieraudzījusi dienas gaismu bez Valsts valodas aģentūras materiāla atbalsta, kas ļāva pabeigt manuskripta izstrādi un nodrošināt visus grāmatas iespiešanai nepieciešamos līdzekļus.

Tulkošanas un terminoloģijas centra direktors
mbparaksts
Māris Baltiņš


NATO militāro terminu vārdnīca

Izdota 2004. gadā

nato_miltermvaardn

PRIEKŠVĀRDS 

Latvijas karavīriem un citiem ar valsts aizsardzības jomu saistītiem cilvēkiem NATO integrācijas procesa laikā ir nācies saskarties ar jauniem un specifiskiem, līdz šim nedefinētiem jēdzieniem. Bez praktiski izmantojamas vārdnīcas bieži vien ir grūti orientēties lielajā un sarežģītajā NATO dokumentu klāstā, kā arī ikdienā lietot vienotus un visām Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm saprotamus militāros terminus.

Aizsardzības ministrija, sadarbojoties ar Tulkošanas un terminoloģijas centru un Nacionālo bruņoto spēku speciālistiem, ir izveidojusi NATO militāro terminu vārdnīcu. Vārdnīcā ir ietverti visām NATO valstīm saistošie militārie termini un definīcijas un to tulkojumi latviešu valodā. Vārdnīcas nolūks ir veicināt veiksmīgu un ātru integrāciju NATO struktūras un izpratni par NATO dokumentos lietotajiem jēdzieniem. NATO militāro terminu vārdnīca būs noderīga gan Nacionālo bruņoto spēku karavīriem Latvijā, gan dienošajiem ārpus valsts robežām, kā arī tiemļ, kas nodarbojas ar aizsardzības jautājumu izpēti un struktūras administrēšanu.

Vārdnīcas pamatā ir NATO standartizācijas dokumentos sastopamie termini un jēdzieni, jo standartizācija skar jebkuru spēku veidu un atsevišķo vienību. Šajā krājumā ir ietverti arī NATO dokumentos izmantotie termini un definīcijas, kuriem līdz šim tulkojuma latviešu valodā nav bijis. Pilnīgi jauni termini sastopami jomās, kas attiecas uz jaunām tehnoloģijām, iekārtām un aprīkojumu.

Krājumā ir ietverta tikai daļa no NATO dokumentos sastopamajiem terminiem, tāpēc ceru, ka vārdnīcas lietotāji būs atsaucīgi un norādīs nepieciešamos papildinājumus terminu klāstā.

Ceru, ka angļu - latviešu NATO militārās terminoloģijas vārdnīca būs labs palīgs visiem, kas strādās ar NATO dokumentiem.




aizsardzības ministrs
atis_slakteris
Atis Slakteris

Vārdnīcas lietotājiem

Angļu-latviešu NATO terminu un definīciju vārdnīcā apkopoti vairāk nekā 1700 svarīgākie NATO termini ar definīcijām gan angļu, gan latviešu valodā. Visus vārdnīcā iekļautos terminus apstiprināju si Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Militārās terminolo ģijas apakškomisija, kurās sastāvā ietilpst visu spēku veidu, Latvija s Republikas Aizsardzības ministrijas, Tulkošanas un terminoloģijas centra un LZA TK pārstāvji.

Vārdnīcas beigās lietotāju ērtībai iekļauts apvērsts terminu rādītājs, pēc kura iespējams atrast termina tulkojumu angļu valodā.

Visi vārdnīcā iekļautie termini un to definīcijas ņemtas no oficiāliem NATO terminu un definīciju glosārijiem.


Situācijas izpēte latviešu terminoloģijas izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas jomā

Izdota 2005. gadā

situacija

Terminoloģijas izstrādes process pēdējos gados atkārtoti nokļuvis sabiedrības uzmanības degpunktā, jo vajadzība pēc jauniem un precīziem citvalodu terminu ekvivalentiem ir lielāka nekā jebkad latviešu valodas vēsturē, turklāt nereti lēmums šajos procesos iesaistītajām institūcijām jāpieņem visai īsā laikā, kad nav vaļas ilgām pārdomām. Minētā situācija liek izdarīt grozījumus gadu desmitiem ierastajā terminu pieņemšanas un apstiprināšanas kārtībā, galveno vērību veltot visu ieinteresēto valsts pārvaldes iestāžu un citu ieinteresēto pušu viedokļu saskaņošanai, lai izvairītos gan no nevajadzīga un nelietderīga paralēlisma, gan no pārliecīgas spontanitātes terminu izvēlē un ar to saistītiem neveiksmīgiem ieteikumiem. Turklāt informācijas tehnoloģiju ienākšana mūsu ikdienā paver aizvien labākas iespējas visu ieinteresēto pušu sadarbības nodrošināšanai, taču tās efektīva izmantošana prasa skaidri noteikt katras puses pienākumus, tiesības un lēmumu pieņemšanas procedūru. Šādā situācijā skaidrs, ka ir vajadzīgas pārmaiņas kopš 1946. gada iedibinātajā terminu izstrādes un apstiprināšanas kārtībā, reizē saglabājot visu labāko, kas šajos gados sasniegts.

Lai aktualizētu jautājumu par nepieciešamajiem grozījumiem un uzlabojumiem, jau 2004. gada februārī Valsts valodas komisija izveidoja darba grupu (V. Skujiņa, R. Apinis, M. Baltiņš, J. Valdmanis toreizējās TTC direktores M. Jaksonas vadībā), kurai tika uzdots identificēt būtiskākās problēmas, kas kavē terminoloģijas izstrādes efektivitāti, šīs darba grupas ziņojumā tika uzsvērts, ka pretēji bieži presē paustajai domai finanšu līdzekļu trūkums nav vienīgais, kas traucē terminoloģijas darba sekmīgu norisi, jo līdztekus tam ir arī daudzas tiesiskas, organizatoriskas un metodiskas problēmas, kas prasa sīkāku izpēti. Tādējādi šī darba grupa pievērsa valodas politikas veidošanā iesaistīto pušu uzmanību nesakārtotiem aspektiem terminoloģijas procesa norisē, kas visai likumsakarīgi radīja vēlmi neapstāties tikai pie problēmu identifikācijas.

Lai turpinātu minētās darba grupas aizsākto un nodrošinātu procesa dziļāku izpēti, Valsts valodas aģentūra 2004. gada 1. jūlijā izsludināja projektu konkursu, kurā vērtētāju atzinību guva Tulkošanas un terminoloģijas centra iesniegtais pieteikums. Šī pētījuma veikšanai tika izveidota darba grupa, kurā tika iekļauti pieredzējuši TTC darbinieki- Jānis Aniņš, Raimonds Apinis (darba grupas vadītājs), Pauls Balodis, Ilze Dika, Līga Joņina, Ingūna Miļūna un lnese Treimane, kā arī TTC direktors Māris Baltiņš. Uzsākot darbu, pētījuma veicēji vienojās, ka galvenā vērība veltāma terminoloģijas izstrādes procesa novērtēšanai un terminoloģijas lietotāju vajadzību izzināšanai, lai piedāvātu iespējamos risinājumus. Projekta gala ziņojums tapis kā šīs darba grupas kopdarbs, jo gan dokumenta struktūra, gan aptaujas jautājumi atkārtoti pārspriesti darba grupas sēdēs.

Šīs publikācijas pamatā ir nedaudz saīsināts pētījuma gala ziņojums, kas 2004. gada 30. novembrī tika iesniegts Valsts valodas aģentūrā un guva tās pieaicināto ekspertu atzinīgu vērtējumu. Sagatavojot publicēšanai, tika atmesti pielikumi, kā arī tika veikta teksta redakcionāla precizēšana, nekur tomēr negrozot pētījuma pamatatziņas. Izsakām cerību, ka šis izdevums ļaus Latvijas valsts pārvaldes iestāžu atbildīgajiem darbiniekiem labāk izprast visu terminoloģijas darba komplicētību un nepieciešamību veikt tajā būtiskus grozījumus, lai palielinātu gan tā efektivitāti, gan ikvienas iestādes iespējas iesaistīties šajā procesā.


Valsts aģentūras "Tulkošanas un terminoloģijas centrs" direktors
mbparaksts
profesors Māris Baltiņš

23.08.2005.


Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata

Izdota 2006. gadā

pdfLejupielādēt

tiesibuakttulkrokasgr

1996. gadā, izveidojoties jaunai valsts iestādei – Tulkošanas un terminoloģijas centram, Latvijā sākās sistemātiska Eiropas Savienības tiesību aktu tulkošana. Sākot šo darbu, faktiski bija jāliek pamati arī juridiskās tulkošanas metodikai latviešu valodā. Kopš šā brīža apritējuši jau desmit gadi, kuros centrs ir krietni audzis, mācīdamies izprast juridisko normu nianses un atrast tām adekvātu izteiksmes formu, izstrādājot savus principus un cenšoties uzturēt augstus kvalitātes standartus, kā arī iesaistīt tulkošanas procesā plašu speciālistu loku, tādējādi veicinot profesionālas tulkošanas vides veidošanos Latvijā.

Kvalitatīvai ikviena darba veikšanai vajadzīgi vairāki priekšnosacījumi, proti, starp tā veicējiem panākta vienošanās par nepieciešamajiem instrumentiem un palīglīdzekļiem, par izpildes procesa organizēšanu un gūtā rezultāta kvalitātes kritērijiem. Gluži saprotams, ka šos principus nākas piemērot arī tad, kad tiek veikts tāds garīgs darbs, par kādu uzskatāma tiesību aktu vai citu lietišķo tekstu tulkošana. Viena no formām, kas ļauj apkopot šādu informāciju lietotājam noderīgā veidā, ir rokasgrāmata, kurā tiek ietverti tie būtiskākie jautājumi un gadījumi, kas varētu noderēt normatīvo aktu tulkošanā vai izstrādē iesaistītajiem speciālistiem. Turklāt tas ļauj ne vien uzlabot tulkojumu un izstrādājamo dokumentu kvalitāti, bet var arī veicināt dialogu starp tulkotājiem un tulkoto dokumentu lietotājiem, starp Latvijas ministriju darbiniekiem un tulkotājiem, kas strādā Eiropas Savienības iestādēs, starp tiem, kas daudzu gadu laikā uzkrājuši pieredzi tiesību aktu tulkošanā, un tiem, kas šo profesiju vēl tikai apgūst.

Pirms sešiem gadiem, nododot lasītājiem Tulkošanas un terminoloģijas centra darbinieku sagatavoto “Eiropas Savienības tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmatu”, pirmo reizi latviešu valodā tika sīki iztirzāti šādu dokumentu tulkošanas un tekstveides principi. Kopš tā laika esam uzkrājuši daudz lielāku pieredzi šā darba veikšanā, jo ir pabeigts acquis communautaire dokumentu (vairāk nekā 100 000 standartlapu) tulkojums, latviski pieejami 869 Eiropas Kopienu Tiesas vēsturiskie spriedumi, daudzi ar Ziemeļatlantijas līgumorganizācijas (NATO) darbību saistītie dokumenti un citu starptautisku organizāciju dokumenti.

Lai gan šo dokumentu tulkošanā identificētie problēmgadījumi pastāvīgi tika iekļauti TTC mājaslapā pieejamā rokasgrāmatas versijā, tomēr atsevišķu nodaļu atjaunināšanu nekādi nevar uzlūkot par strukturāli un saturiski jaunu izdevumu. Šāda iespēja TTC darbiniekiem pavērās 2005. gada rudenī, kad ar Valsts valodas aģentūras finansiālu atbalstu radās iespēja veidot kvalitatīvi jaunu tulkošanas rokasgrāmatu. Daudzi jautājumi, kas kādreiz bija likušies plašākas apspriešanas vērti, tagad kļuvuši pašsaprotami, toties to vietā nākuši daudzi citi. Pēctecību ar 2000. gada rokasgrāmatu nodrošināja tulkošanas procesa nepārtrauktība mūsu iestādē un tas laimīgais fakts, ka projekta grupu vadīja galvenā redaktore Inese Treimane, kura TTC strādā faktiski visu tā pastāvēšanas laiku un savulaik deva vislielāko ieguldījumu pirmās rokasgrāmatas tapšanā. Viņai palīgos darba grupā vēl darbojās Raimonds Apinis, Pauls Balodis, Ieva Bērziņa, Juris Cibuļs, Marks Grasis, Līga Joņina, Evija Martukāne, Kitija Mālberga un Inese Naļivaiko, aktīvi piedaloties gan konkrētu nodaļu sarakstīšanā, gan kopējās koncepcijas izveidē. Izdošanas tehniskie jautājumi bija Ivetas Hamčanovskas pārziņā. Paldies viņiem, kā arī daudziem bijušajiem TTC darbiniekiem par ieguldījumu rokasgrāmatas tapšanā un daudzu tulkošanas problēmu risināšanā. Bez viņu zināšanām un atbalsta šī rokasgrāmata nebūtu tapusi tāda, kāda tā tagad ir.

Jāuzsver, ka arī šī rokasgrāmata nav uzskatāma par pabeigtu darbu, jo realitāte, zināšanas un pieredze ir mūžam mainīgs process. Tāpēc mūsu rokasgrāmata būs atrodama arī TTC mājaslapā (www.ttc.lv), kur to regulāri atjaunināsim.

Ar šo izdevumu valsts aģentūra “Tulkošanas un terminoloģijas centrs” ieiet savas pastāvēšanas otrajā desmitgadē un ir gatava turpināt iesaistīties tulkošanas praktisko un metodoloģisko problēmu risināšanā. Kopš 2006. gada 18. jūlija Ministru kabineta lēmuma TTC uzticēts koordinēt konsultāciju sniegšanu terminoloģijas jomā Eiropas Savienības tulkošanas dienestiem un pēc ministriju pieprasījuma veikt latviešu valodā tulkoto Eiropas Savienības dokumentu projektu valodas un terminoloģijas ekspertīzi. Rokasgrāmata ir konkrēts ieguldījums šo uzdevumu īstenošanā.

Tiesību aktu tulkojumi ļauj bagātināt mūsu valodu, rosina jaunu terminu izstrādi un jau zināmo terminu nozīmes precizēšanu, kā arī nodrošina starptautisku dokumentu pieejamību un padara efektīvāku valsts pārvaldi. Taču pilnā mērā to iespēj vienīgi kvalitatīvi un precīzi tulkojumi. Un tādus taču mēs visi vēlamies...


2006. gada 16. augustā
Valsts aģentūras
“Tulkošanas un terminoloģijas centrs” direktors

mbparaksts
Māris Baltiņš


Meža nozares termini

Izdota 2007. gadā

mezjaterm

Eiropas Savienības un citos starptautiskos tiesību aktos lietoto meža nozares terminu vārdnīcu veidojusi Valsts aģentūra "Tulkošanas un terminoloģijas centrs" sadarbībā ar Zemkopības ministriju un nozares speciālistiem.

Krājumā apkopoti termini no Eiropas Savienības un citu starptautisko tiesību aktu tulkojumiem latviešu valodā, kā arī Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos un "Valsts meža dienesta likumā" lietotie termini. Tie sakārtoti alfabēta secībā ar norādi uz konkrētu tiesību aktu, kurā attiecīgais termins lietots. Sadaļā "Latvijas meža nozares starptautiskā sadarbība" latviešu un angļu valodā sniegti nozīmīgākie ar mežiem saistītie starptautiskie procesi, organizācijas, Eiropas Savienības darba un padomdevēju grupas, citās sadaļās jūs atradīsiet Latvijas priežu tipus, vietējās koku sugas un migrējošo putnu nosaukumus.

Terminu krājums paredzēts meža nozares speciālistiem, koksnes eksportētājiem, augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu studentiem un mācību spēkiem, zinātnes darbiniekiem, Latvijas un Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas dienestu tulkiem un tulkotājiem, un visiem tiem, kas savā darbā sastopas ar meža nozares terminoloģiju. 


PRIEKŠVĀRDS

Meža nozare tradicionāli izcēlusies ar stabilām terminoloģijas tradīcijām, kuras veidošanā piedalījušās vairākas latviešu mežkopju paaudzes. Tomēr ik brīdi rodas nepieciešamība esošos terminus precizēt un atrast labus ekvivalentus trūkstošajiem. To noteikušas objektīvas pārmaiņas mūsu valsts dzīvē, it īpaši izvērstā starptautiskā sadarbība mežu nozarē, kas nosaka nepieciešamību tulkot dokumentus, kuros izmantoti retāk lietoti termini. Tādēļ bija krasi izjūtama vajadzība pēc jauna mežu nozares terminu krājuma, kas papildinātu (nevis aizstātu!) esošās vārdnīcas, no kurām goda vietā būtu minama Jāņa Dolača sastādītā "Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca".

Lai šo darbu veiktu, valsts aģentūra "Tulkošanas un terminoloģijas centrs" (turpmāk - TTC) sadarbībā ar Zemkopības ministriju 2005. gada martā vienojās par kopīgu darbu, lai precizētu Eiropas Savienības tiesību aktos un Latvijai saistošos starptautiskos dokumentos lietotos terminus. Izrādījās, ka darāmā šai ziņā ir pietiekami daudz, tādēļ izveidotā darba grupa Gaidas Zirdziņas vadībā tikās ik mēnesi, ik reizes vidēji izskatot ap 50 terminu. Pirmos materiālus apspriešanai sagatavoja Andrejs Lasmanis, kuram par to pienākas īpaša atzinība. Par būtisku veiksmi jāuzskata fakts, ka darba grupā iekļāvās arī Jānis Dolacis, kuram labāk kā citiem bija zināmas esošās terminoloģijas problēmas.

Terminoloģijas izstrādes tempi un intensitāte pieauga pēc 2006. gada marta, kad krājuma izveidei un publicēšanai tika saņemts Meža attīstības fonda finansējums. Lai darbs saglabātu sistemātisko raksturu, tika izskatīti 68 Eiropas Savienības tiesību akti un citu starptautisko organizāciju sagatavotie dokumenti, kā arī jau veiktie Latvijas Republikas tiesību aktu tulkojumi. Darba grupai nepieciešamos materiālus lietpratīgi sagatavoja TTC terminoloģe Dace Skrupska, uz kuras pleciem gūlās arī sanāksmes lēmumu protokolēšana. Daļā gadījumu tika izmēģināta elektroniska terminu atlase no dokumentiem, kuru veica Valērijs Krugļevskis. Kopumā notika 29 sēdes, kur apskatīja vairāk nekā 1650 terminu. Šajā darba grupā pastāvīgi darbojās Āris Smildziņš -Latvijas Meža nozaru arodbiedrība, Vilnis Pēčs - Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts "Silava", Andrejs Lasmanis - Valsts meža dienests, Viesturs Šulcs - Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Botānikas laboratorija, Jānis Dolacis - Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts, Normunds Strūve un Gunta Liepiņa - Zemkopības ministrija, Dace Skrupska, Gaida Zirdziņa un Māris Baltiņš - TTC, bet dažādos laika posmos tajā piedalījās arī Jānis Bisenieks, Edgars Dreijers, Dagnis Dubrovskis, Artūrs Stalažs un Māris Strazds. Konkrētus risinājumus meklējot, katrs no viņiem konsultējās ar kolēģiem, kuriem arī pienākas atzinība un pateicība par atsaucību.


Valsts aģentūras
"Tulkošanas un terminoloģijas centrs" direktors

mbparaksts

Māris Baltiņš


Latviešu valodas terminoloģijas resursu kvalitātes un pieejamības apzināšana dažādās zinātnes un praktiskās darbības nozarēs

Pētījums veikts 2008. gadā

Pētījuma mērķis ir apzināt pastāvošos latviešu nozaru terminoloģijas resursus, izvērtējot to aktualitāti, terminu ekvivalentu esamību citās valodās, atbilstību nozares pašreizējām vajadzībām un identificēt būtiskākās jomas, kurās pastāv vai ir prognozējams, ka pastāvēs nepieciešamība pēc latviešu terminoloģijas izstrādes vai esošo terminoloģijas resursu aktualizācijas.
Pētījuma izstrādes gaitā tika apkopota informācija par latviešu nozaru terminoloģijas vārdnīcām, kas izdotas no 20.gs. sākuma līdz pat 2007. gadam, sniegta to klasifikācija pēc zinātņu nozarēm, norādot to izdošanas gadu un svešvalodu terminu ekvivalentu pieejamību. Tāpat apkopota informācija par enciklopēdiskajiem izdevumiem, svešvārdu vārdnīcām, elektroniskajām terminu datubāzēm un citiem nozaru terminoloģijas resursiem. Pētījumā nav analizētas vispārīgās tulkojošās vārdnīcas.
Pamatojoties uz iegūtajiem datiem, veikta terminoloģijas resursu kvantitatīva un kvalitatīva analīze: izpētīts terminu vārdnīcu sadalījums pēc nozarēm un pa pieejamajām svešvalodām, terminu vārdnīcu hronoloģiskais dalījums un vēsturiskās izmaiņas.
Pētījuma gaitā sniegti secinājumi un priekšlikumi par turpmākajām prioritātēm latviešu nozaru terminoloģijas resursu attīstībā.

Iepazīties ar pētījuma tekstu iespējams VVC bibliotēkā.


Šajā sadaļā ir sniegta informācija par laikā no 1992. līdz 2004. gadam VVC izdotajām publikācijām – vārdnīcām, rakstu un materiālu krājumiem par valodas politikas jautājumiem, valsts valodas lietošanu reglamentējošo normatīvo aktu publikācijām, sociolingvistiskiem un praktiskiem pētījumiem, metodiskajiem ieteikumiem un norādījumiem, kā arī vārdadienu kalendāriem.


Īpašvārdu rakstība

Izdota 1998. gadā.


IMG_4404Valodu likuma īstenošanas rezultātā pakāpeniski nostiprinās latviešu valoda visās sociolingvistiskajās sfērās. Tomēr latviskā valodas vide veidojas ar grūtībām. Jāapzinās, ka valodas lietošanas orientācijas maiņa ir tikai sākuma stadijā, tāpēc šis process mērķtiecīgi jāvirza tālāk, ņemot vērā tās sabiedrības attīstības tendences, kas var iespaidot valodas situāciju. Piemēram, īstenojot valsts administratīvi teritoriālo, kā arī zemes reformas, ir jānodrošina vēsturisko vietvārdu atjaunošana, jo sociolingvistiskie pārveidojumi lauksaimniecībā ir iznīdējuši ļoti daudzas viensētas un prāvas lauku apdzīvotas vietas. Jaunveidotie lielsaimniecību centri un palīgcentri radījuši vietvārdu pārbīdi, kultūrvidei svešu nosaukumu ieviešanu, vietu nosaukumu izskaušanu ar numerācijas palīdzību un citas negatīvas parādības. Savukārt, Latvijai atkal kļūstot par Eiropas sastāvdaļu, ir radusies vajadzība pēc dažādu valstu nosaukumu rakstības precizējuma, kā arī pasta adreses pieraksta, kas atbilst Pasaules Pasta savienības normām. Vienlaikus latviešu valoda ir jāaizsargā no angļu valodas ietekmes, it īpaši tās nemotivētās lietošanas nosaukumos un publiskā informācijā.

Lai paplašinātu pareizas latviešu valodas lietotāju loku un sekmētu latviskas vides veidošanos, Valsts valodas centrs ir apkopojis tos normatīvos un metodiskos norādījumus, ko izstrādājušas Centra Latviešu valodas ekspertu komisija Dr. habil. philol. I.Druvietes vadībā un Vietvārdu komisija Dr. habil. philol. O.Buša vadībā sadarbībā ar dažādām valsts institūcijām, kā arī Dr. habil. philol. V.Skujiņas sagatavotos komentārus.

Krājumā publicētie materiāli galvenokārt ir par īpašvārdu rakstību latviešu valodā.

Dz. Hirša,
Dr. philol., Valsts valodas
centra vadītāja



Krievu - latviešu enerģētikas terminu vārdnīca


Priekšvards

Pirmais šīs vārdnīcas izdevums 500 eksemplāru lielā metienā iznāca 1990. gadā un ietvēra tikai 8250 terminus. Pagājušajos divos gados Latvijas Enerģētiķu savienības (LES) Enerģētikas terminoloģijas komisija veikusi lielu darbu vārdnīcas paplašināšanā un agrāk iekļauto terminu izvērtēšanā. Tā kā Latvijas Republikas Valodu likuma realizāciju enerģētikas jomā apgrūtina pietiekami plašas un pieejamas terminoloģijas vārdnīcas trūkums, komisija un autoru kolektīvs izšķīrās par šīs vārdnīcas paātrinātu izdošanu, neraugoties uz to, ka vēl nav izstrādāta vārdnīcas latviski-krieviskā daļa un nav pilnībā izdiskutēti dažu krievu terminu tulkojumi.

Sagatavojot šo vārdnīcu, izmantota zinātniskā literatūra un periodika, rokasgrāmatas un mācību grāmatas dažādās enerģētikas nozarēs, vairākas terminu vārdnīcas un enciklopēdijas. Darba tapšanas gaitā vērtīgus ierosinājumus izteikuši Rīgas ražošanas apvienības VEF, projektēšanas institūtu Laukuprojekts un Pilsētprojekts enerģētiķi, kā arī citi speciālisti.

Vārdnīcā materiāls dots alfabētiskā terminu (vai salikto terminu pamatvārdu) kārtojumā. Termini ar kopīgu pamatvārdu apkopoti ligzdās (arī pēc alfabēta). Vajadzības gadījumā ligzdas sadalītas vairākās nozīmēs, homonīmiem pievienojot romiešu ciparus I, II utt.

Terminu ligzdā pamatformā lietotais termins un tā tulkojums (arī sinonīmiskie tulkojumi) aizstāti ar tildi (~). Sinonīmiskie tulkojumi cits no cita atdalīti ar komatu, bet tulkojumi, kam ir atšķirīga nozīmes nianse, — ar semikolu.

Līdzvērtīgiem sinonīmiskiem terminiem tulkojums dots katram atsevišķi, bet neieteicamiem terminiem un saīsinātajiem apzīmējumiem tulkojums aizstāts ar norādi (см. ...) uz ieteicamo vai pilno terminu.

Vārdnīcā nav ievietoti saliktie termini, kas abās valodās analoģiski veidoti no diviem vai vairākiem vienkāršiem terminiem un neveido jaunus, principiāli atšķirīgus jādzienus (piem. якорь двигателя — dzinēja enkurs). Šādu saliktu terminu tulkojums iegūstams, tulkojot katru vienkāršo terminu atsevišķi.

Ligzdās pēc iespējas pilnīgi doti saliktie termini, kurus veido pamatvārds ar dažādiem apzīmētājiem, bet nav dotas visas sastopamās šo apzīmētāju kombinācijas.

Lai ierobežotu vienādu apzīmētāju dublēšanu, dažiem terminiem pievienota norāde (см. также ...) uz praktiskā lietojumā identisku vai apkopojošu terminu ligzdām, kurās dažādu terminu varianti doti pilnīgāk.


Priekšlikumus vārdnīcas papildināšanai un precizēšanai autori lūdz sūtīt Latvijas Enerģētiķu savienības Terminoloģijas komisijai; pasta adrese: LV—1827, Rīgā, Kronvalda bulvārī 1, Elektroapgādes katedrā, K.Timmermanim.


Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā

Vārdu un uzvārdu rakstību Latvijā reglamentē LR MK 1996. gada 14. maijā apstiprinātie "Noteikumi par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju dokumentos" (skat. pielikumu). Šīs izdevums "Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā" konkretizē "Noteikumus", dodot arī norādījumus par citvalodu īpašvārdu atveidi latviešu valodā.

Norādījumus izstrādājusi Tieslietu ministrijas Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu grupa - A. Blinkena, 0. Bušs, I. Druviete, R. Grīsle, P. Kļaviņš, J. Kušķis, Z. Lasenberga, A. Lauzis, D. Markus, A. Miķelsone, J. Rozenbergs, M. Rudzīte, V. Skujiņa, A. Stelle, M. Stengrevica, V. Strautiņa, V. Šaudiņa, J. Valdmanis. Atsevišķu nodaļu izstrādāšanā piedalījušies arī L. Balode (lietuviešu personvārdu atveide), T. Karma (igauņu personvārdu atveide) un A. Stafecka (latgaliešu personvārdu rakstība).

Konsultācijas par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību sniedz Valsts valodas konsultāciju dienests Latviešu valodas institūtā (Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, tālr. 7225879, 7229636, 7229724).


IEVADS

Personas nosaukšanai lieto vārdus jeb priekšvārdus un uzvārdus, iesaukas un pseidonīmus, dažās valodās arī tēvvārdus. Latviešu valodas oficiālo personvārdu sistēmu veido tikai vārdi un uzvārdi. Oficiālos personvārdus lieto dokumentos, un tiem ir īpaša funkcija — personas juridiskās identificēšanas funkcija, ar ko tie atšķiras gan no sugasvārdiem, gan no citiem īpašvārdiem. Tāpēc personvārdu lietošanā un rakstībā nepieciešama precizitāte un konsekvence.

Mūsdienu dokumentos personvārdi jāraksta atbilstoši mūsdienu ortogrāfijas normām un gramatikas prasībām.

Vārds un uzvārds ir valodas vienības—īpašvārdi, kas izmantoti personas nosaukšanai un rakstāmi ar lielo sākumburtu.

Latviešu valoda pieder pie fleksīvajām valodām, kurās lokāmajām vārdu šķirām gramatiskās nozīmes — dzimti, skaitli un locījumu — izsaka ar lokāmajām galotnēm. Galotne ir atkarīga no konteksta, tātad mainīga.

Personvārdus lieto gan pamatformā, t.i., vienskaitļa nominatīvā, gan arī— atkarībā no teksta — citu locījumu formā. Personvārdu galotnes izvēli nosaka latviešu valodas gramatikas likumi un normas.

Latviešu valodā ir divi galvenie vārdu un uzvārdu lietošanas resp. rakstības principi:
1) vārda un uzvārda īpašnieka dzimumu gan latviskas cilmes, gan citvalodu cilmes personvārdos (izņemot nelokāmos personvārdus) norāda vīriešu vai sieviešu dzimtes lokāmās galotnes;
2) citvalodu personvārdi latviešu valodā atveidojami atbilstoši to izrunai (nevis rakstībai) oriģinālvalodā, un tie iekļaujami latviešu valodas gramatiskajā sistēmā.

Latviešu vārdu un uzvārdu sistēmas veidošanos ietekmējuši vēsturiskie apstākļi. Gandrīz 700 gadus Latvijas teritorija bijusi citu tautu (vācu, poļu, zviedru, krievu) pakļautībā. Politiskā nošķirtība ietekmēja arī reliģisko un kultūras attīstību: Latgalē nostiprinājās katoļticība un slāvu ietekmes, Vidzemē un Kurzemē — luterticība un Rietumeiropas ietekmes. Atšķirīga reliģiskā un kultūras orientācija ietekmējusi arī personvārdu izvēli. Etniskie un kultūras kontakti noteikuši arī to, ka starp latviešu vārdiem un uzvārdiem daudzi ir nākuši no citām valodām vai veidoti pēc citu valodu parauga.

Pirmie latviešu uzvārdi radušies lielakajās pilsētās jau 14. gadsimtā, bet plašāks uzvārdu došanas process notika 19. gs. 1. pusē. Lielākajā Latvijas daļā uzvārdu devēji bija vācieši, un uzvārdu rakstība atbilda vācu valodas grafētikai un ortogrāfijai. Senākos personvārdus Latvijā pētījis un apkopojis E.BIese (1929).

Latvijas Republikā 20. gs. 20.-30. gados latviešu uzvārdi tika apspriesti Valodniecības komisijas sēdēs. Tika izstrādāti noteikumi par uzvārdu pareizu rakstību Latvijas dokumentos. 1927. gada LR Saeima pieņēma "Likumu par vārdu un uzvārdu rakstīšanu Latvijas pasēs"; publicēti divi valdības lēmumi (Likumu un valdības rīkojumu krājums. Rīgā, 1920, Nr. 209; Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums. Rīgā, 1939, Nr. 221), pēc kuriem uzvārdus sāka lietot atbilstoši vienotām latviešu valodas pareizrakstības prasībām. Kaut arī latviešu uzvārdi bijuši pakļauti pārmaiņām, to lietošanas mūsdienu normas pamatos izveidotas jau 20. gs. 30. gados.

Plašākais mūsdienu latviešu uzvārdu krājums ir V.Staltmanes "Latviešu antroponīmija", kas krievu valodā izdots Maskavā 1981. gadā, bet plašākais priekšvārdu krājums ir K.Siliņa "Latviešu personvārdu vārdnīca" (Rīgā, 1990).

Tā kā latviešu rakstu valodas attīstības gaitā mainījušās dažas personvārdu, īpaši uzvārdu, lietošanas un rakstības normas, viens un tas pats vārds vai uzvārds dažādu laiku dokumentos var būt rakstīts dažādi, piemēram, Jehkab Zokke — Jakovs Cokke — Jēkabs Coke.

Vienas ģimenes atšķirīgu dzimumu personām parasti atšķiras uzvārdu galotnes vai izskaņas Kalniņš — Kalniņa; Smiltnieks — Smiltniece, bet dažreiz uzvārdu galotnes var atšķirties viena un tā paša dzimuma personām pat vienā ģimenē (piemēram, vīramāte Strausa, bet vedekla Strause).

Latvijas vēsturiskie apstākļi, citvalodu ietekme, kā arī pašas latviešu valodas attīstība, pareizrakstības normu maiņa (arī pāreja no vecās ortogrāfijas uz jauno), novadu valodas īpatnības u.c. ir par pamatu viena un tā paša uzvārda variantiem latviešu valodā: Ābelīte un Ābelītis; Alksnis un Elksnis; Puķīte, Puķītis, Puķīts, Pukits; Bērzzariņš un Berzarins. Svarīgi ir noteikt šo uzvārdu identitāti.

Identi ir vienas un tās pašas ģimenes locekļu uzvārdi un dažādos dokumentos ierakstītie viena un tā paša cilvēka uzvārda varianti, ja vienāds ir šo uzvārdu celms.*

1) Par identiem atzīstami personvārdi, kuriem agrāk izdotā dokumentā nav galotnes vai ir ierakstīta galotne, kas nav pieļaujama no pašreizējo latviešu valodas normu viedokļa, bet jaunākā dokumentā ir pašreizējai normai atbilstoša galotne, piemēram, Berta Pīpiņ — Berta Pīpiņa; Olga Kalniņš — Olga Kalniņa; Jonas Karašauskas — Jons Karašausks.

2) Ar rakstības un ortogrāfijas normu maiņu saistītās atšķirības dažādos dokumentos (piemēram, senāk Marta Duhtsch, tagad Marta Dūče, senāk Otto Joffe, tagad Oto Jofe) nav uzskatāmas par pamatu juridiskās indentitātes apstrīdēšanai.

Dažādos dokumentos ieviesušos variantus var atzīt par viena un tā paša vārda resp. uzvārda formām tikai tad, ja personas identitāti apstiprina arī citi dokumentāri dati (dzimšanas laiks, vieta u.c).

Atbilstoši latviešu valodas personvārdu rakstības un lietošanas prasībām latviešu valodā atveidojami un lietojami arī citvalodu personvārdi. Citvalodu personvārdu atveides pamatnoteikumi atrodami izdevumu sērijā "Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā", I—XV, Rīgā, 1960-1993). Šie pamatnoteikumi atkārtoti un nepieciešamie precizējumi doti šajā instrukcijā.

Ja dažādu valodu atšķirīgās rakstības un izrunas dēļ latviešu valodā pasēs atveidotā citvalodu personvārda forma apgrūtina oriģināl-formas identificēšanu, pārpratuma novēršanai var uzrādīt personvārdu oriģinālformu latīņalfabētiskajā rakstībā saskaņā ar "Noteikumiem par Latvijas pilsoņu pasēm", piemēram, Džons Raits (John Wright), Sjū Ellena Bogrāna (Sue Ellen Beaugrande).

Personām, kas nav ne Latvijas pilsoņi, ne pastāvīgie iedzīvotāji, dokumentos blakus personvārdu atveidei latviešu valodā iekavās var uzrādīt personvārda oriģinālformu latīņalfabētiskajā rakstībā.

Arī citos tekstos aiz pirmoreiz minēta transkribēta citvalodu īpašvārda iekavās vēlams dot oriģinālformu: Rajs Oldridžs (Rye Aldridge).

Bērniem, kuriem viens no vecākiem ir ārvalstnieks, dzimšanas apliecībā līdzās latviski rakstītiem personvārdiem iekavās var ierakstīt personvārdu oriģinālformu latīņalfabētiskajā rakstībā.

Laulības apliecībās laulātajai (-am), ja viņi abi vai viens no viņiem ir ārvalstnieki, iekavās blakus personvārdu formai latviešu valodā pēc personas vēlēšanās var ierakstīt tā oriģinālformu latīņalfabētiskajā rakstībā.

Starp citvalodu cilmes latviešu uzvārdiem sastopami arī tādi, kas neatbilst pašreizējiem atveides noteikumiem (piem., Drupass, Jegermanis, Kārlsons, Lurie). Šādiem uzvārdiem var saglabāt līdzšinējo (dokumentu tradīcijai atbilstošo) rakstību, izņemot gadījumus, kad uzvārda īpašnieks īpaši vēlas to mainīt vai līdzšinējais lietojums ir pretrunā ar mūsdienu latviešu valodas normām uzvārda gramatiskajā noformējumā, piem., Lopenas — vajadzētu būt Lopens; Kaņepīts — vajadzētu būt Kaņepītis. Citvalodu cilmes latviešu priekšvārdi rakstāmi tā, kā tie saskaņā ar vecāku gribu ierakstīti vārda īpašnieka dzimšanas apliecībā, ja šis ieraksts nav pretrunā ar mūsdienu latviešu valodas normām. Ja iespējami varianti, izvēli izdara persona, piem., Ellena vai Elena.





* Dažos cittautu (piem., krievu, lietuviešu, čehu) uzvārdu tipos iespējamas atšķirības arī uzvārda celmā vienas ģimenes ietvaros, piemēram, lietuviešu ģimenē tēvs Čuplinskis, māte Čuplinskiene, meita Čuplinskaite.

Sarunas latviešu valodā
Izdota 1996. gadā



Savā zemē - savu valodu!

IMG_44131988. gada septembrī notika līdz tam Latvijā nepieredzēti plaša tautas akcija — iedzīvotāji atsaucās uz laikrakstā «Padomju Jaunatne» publicēto aicinājumu izteikt savu viedokli par latviešu valodas statusu. Uz aicinājumu redakcija saņēma vairāk nekā 9000 vēstuļu, kurās ar 354 280 parakstiem iedzīvotāji pieprasīja latviešu valodai valsts valodas statusu.

Šīs vēstules ir vēstures un laikmeta faktogrāfisks dokuments, kas rāda latviešu valodas stāvokli 80. gadu beigās, kad latviešu valoda bija izspiesta no daudzām sabiedriskās dzīves jomām, to aizstājot ar krievu valodu. Grāmatā apkopota neliela daļa vēstuļu. Tās pauž ne tikai formālu atbalstu latviešu valodai, bet arī dziļu personisku sāpi, līdzdomāšanu, cerību un rīcības gatavību, lai palīdzētu savai valodai.

Tagad, kad pagājuši jau 10 gadi, kopš latviešu valodai valsts valodas statuss pieder, redzam, ka daudz kas ir tikpat aktuāls kā toreiz, īpaši saistībā ar valsts valodas likuma pieņemšanu, kad atkal latviešu valodas tiesības apdraud Damokla zobens.







Tavs vārdadienu kalendārs

PRIEKŠVĀRDS

Vārdadienu kalendāra pirmais laidiens dienasgaismu ieraudzīja 1999. gadā, un šī izdevuma kalendārā daļa aptvēra laikposmu no 2000. līdz 2003. gadam. Kalendāra veidotāji tolaik gatavoja Šo izdevumu, lai ar tā palīdzību īstenotu divus galvenos uzdevumus. Pirmkārt, iekļaujot kalendāra vārdadienu sarakstā aptuveni 5000 vārdu, t. i., apmēram sešreiz vairāk nekā parastajos kalendāros, tika dota iespēja svinēt savu vārdadienu arī daudziem samērā retu vai pat ļoti retu vārdu īpašniekiem, kas līdz tam pie šādas svinamdienas nebija tikuši. Tādējādi šī kalendāra veidotāji atsaucās daudzu cilvēku vēlmēm, kuras pirms tam nebija iespējams ņemt vērā, jo ierosinājumi un lūgumi par jaunu vārdu iekļaušanu vārdadienu sarakstā skaita ziņā daudzkārt pārsniedza parastā tipa kalendāru reālās iespējas. Otrkārt, Vārdadienu kalendārs tika veidots arī kā personvārdiem veltītu zinātnisku un populārzinātnisku rakstu krājums, lai rosinātu lasītāju interesi gan par antroponīmiju (personvārdu sistēmu un tās izpēti), gan par valodniecību kopumā. Bez tam kalendārā tika iekļauti arī statistiskie materiāli par latviešu lietotajiem personvārdiem.

Vārdadienu kalendārs 2000.-2003., spriežot pēc lasītāju atsaucības, kļuva par daudziem vajadzīgu izdevumu, tāpēc esam nolēmuši padarīt šādu kalendāru par tradicionālu un sagatavojuši tā otro laidienu - Tavu vārdadienu kalendāru 2005.-2007.

Arī šajā izdevumā katra datuma vārdadienu saraksts sākas ar tradicionālajiem, visos kalendāros ierakstītajiem vārdiem, kas doti pustreknā iespiedumā. Pamatojoties uz Valsts valodas centra Kalendārvārdu ekspertu komisijas 2003. gada 26. marta lēmumu, tradicionālo kalendārvārdu saraksts ir papildināts ar 12 jaunām vārdadienām: Alla (09.04.), Anatolijs (10.06.), Ārvaldis (04.04.), Česlavs (08.02.), Helmārs (27.12.), Ilvita (04.01.), Kristers (18.12.), Leonarda (06.11.), Magdalēna (23.07.), Rēzija (13.08.), Sandija (14.09.) un Sandijs (04.07.). Pēc tradicionālajiem kalendārvārdiem katrā datumā ierakstīti retāk sastopamie personvārdi. Arī to skaits šajā izdevumā ir palielinājies par 271 vārdu, ko atspoguļo "Kalendārvārdu papildinājums".

Kopumā Vārdadienu kalendārā ir ierakstīti 960 tradicionālie kalendārvārdi un 4505 retāk sastopamie personvārdi. Tātad kopā 5465 vārdi, t. sk. 3279 sieviešu un 2186 vīriešu kalendārvārdi. Jāpiezīmē, ka personvārdu sadalījums pa dienām ir ļoti nevienmērīgs. Ir gandrīz 10 tādas dienas (4. marts, 19. marts, 31. jūlijs, 27. augusts u. c), kad savu vārdadienu ir iespēja svinēt vairāk nekā 30 dažādu vārdu īpašniekiem. Virsotnē ir Katrīnu diena 25. novembrī, tajā ierakstīti 34 vārdi, kas visi var tikt uzskatīti par minētā pamatvārda variantiem. Toties īpašs ir 24. jūnijs, jo šajā datumā savu vārdadienu svin tikai un vienīgi Jānis. Joprojām savu nozīmi saglabā 22. maijs, jo līdz ar 32 tajā ierakstīto vārdu īpašniekiem Šajā dienā vārdadienu svin visi, kuru vārdi nav ievietoti pat šajā kalendārā, tostarp arī viseksotiskāko personvārdu īpašnieki. Jāsaka gan, ka arī starp tradicionālajiem kalendārvārdiem ir ne mazums tādu, kas atceļojuši pie mums no itin tālām zemēm un tātad savā ziņā varētu tikt dēvēti par eksotiskiem. Pārlūkojot šos vairāk nekā 900 vārdus no cilmes viedokļa, redzams, ka vislielāko grupu veido ienācēji no grieķu valodas (208 vārdi), tikai pēc tam seko "īstie" latviešu personvārdi (196 vārdi). Nozīmīgs personvārdu aizgūšanas avots ir bijusi arī senvācu valoda (169 vārdi), latīņu valoda (145 vārdi), senebreju valoda (88 vārdi). Samanāms ir arī senskandināvu (27 vārdi), angļu un anglosakšu (22 vārdi), lietuviešu (20 vārdi) ieguldījums latviešu personvārdu krājuma papildināšanā. Savu artavu nav žēlojuši arī ķelti, senkrievi, franči, somi, igauņi, zviedri, islandieši, dāņi, īri, itālieši, spāņi u. c. Mūsdienās, kad Latvija ir atvērta pasaulei, jaunu personvārdu darināšana norit vēl intensīvāk un arvien palielinās no citām valodām aizgūto personvārdu īpatsvars.

Tāpat kā šā izdevuma pirmajā laidienā, kalendārajai daļai pievienots personvārdu alfabētisks saraksts ar vārdadienas datuma norādēm. Ievietoti arī daži jaunākie pētījumi un populārzinātniski raksti par personvārdiem, kā arī statistiskie materiāli, kas rāda ar vārddošanu saistītās mūsdienu tendences latviešu ģimenēs.

Vārdadienu kalendāra pirmā un otrā laidiena tematika un statistiskā informācija ir cieši saistītas, tās savstarpēji papildina viena otru, un pilnīgāks priekšstats ir gūstams, izmantojot abos laidienos atrodamās publikācijas, piemēram, par latviešu personvārdu vēsturi, vārdu izvēles tendencēm, personvārdu datējuma kritērijiem u. tml. Jācer, ka vajadzības gadījumā Vārdadienu kalendāru 2000.-2003. vēl varēs atrast bibliotēkās, jo Valsts valodas centrs to bagātīgi ir dāvinājis mācību iestāžu un pašvaldību bibliotēkām, kā arī pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām.

Atgādinām, ka šis izdevums nav ieteicamo vārdu kalendārs, tas tikai fiksē reāli apritē esošos personvārdus Latvijā latviešu ģimenēs.

Par to, ka Tavs vārdadienu kalendārs 2005.-2007. nokļuvis pie lasītājiem, pateicība pienākas autoru kolektīvam, kuru veido:
• zinātnieki ar bagātu pētnieciskā darba pieredzi (Dr. habil. philol. Ojārs Bušs, LU Latviešu valodas institūta vadošais pētnieks; Dr. philol. Dzintra Hirša, LU Latviešu valodas institūta pētniece);
• augstskolu docētāji (Dr. philol. Laimute Balode, LU Filoloģijas fakultātes asociētā profesore, Helsinku Universitātes lektore; Mg. philol. Lilija Jurģīte, LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes lektore);
• LU doktoranti (Pauls Balodis un Renāte Siliņa-Piņķe);
• studenti (Liene Grauda, kā arī L. Jurģītes publikācijā izmantoto bakalaura darbu autori).

Publikāciju tematika veltīta personvārdiem dažādos aspektos:
• "revolūcijai" personvārdu izvēlē jaunajā gadu tūkstotī;
• personvārdiem ielu nosaukumos;
• latviešu personvārdu saistībai ar viduslejasvācu valodu;
• antroponīmiskas izcelsmes uzvārdiem;
• personvārdu izvēles faktoriem anglotonās valstīs;
• cilvēku attieksmei pret savu personvārdu u. tml.

Atzinību izsakām arī Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamentam, kā arī Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļai par sagatavoto statistisko informāciju, kas skaidri iezīmē tendences vārdu izvēlē latviešu ģimenēs laika posmā no 1999. līdz 2003. gadam dzimušajiem bērniem.

Īpaši pateicamies apgādam "Nordik" un tā direktoram Jānim Juškam par atbalstu kalendāra izdošanā.

Izdevuma sagatavošanu un izdošanu koordinēja Dr. paed. Leokādija Mileika.

Kalendārs adresēts plašam lasītāju lokam, tam ir galvenokārt praktiska ievirze un nozīme. Interesentu vēstules un telefonzvani ļauj cerēt, ka izdevumam atradīsies vieta mājās, bibliotēkās, mācību iestādēs u. c.

Atsauksmes un ierosinājumus lūdzam sūtīt Valsts valodas centram, Rīgā, Merķeļa ielā 13, LV-1050, tālruņi: 7221258, 7221260.


Agris Timuška,
Dr. philol., Valsts valodas centra direktors

Ojārs Bušs,
Dr. habil. philol., izdevuma atbildīgais redaktors


Valodas politika Baltijas valstīs



Valodas politika - pasaules pieredze Latvijai

Etnolingvistiskā situācija 20. gadsimta pasaulē ir sarežģīta un pretrunīga, un daudzās valstīs valodas politika ir prioritāra iekšpolitikas daļa. Gadu desmitos sociolingvisti uzkrājuši bagātīgu valodas situācijas juridiskās regulēšanas pieredzi, valodas politikas teorētisko aspektu izpēte devusi atziņas, kas varētu noderēt arī latviešu valodas atdzimšanas gaitās. Nav divu valstu ar vienādu vēsturisko attīstību un etnolingvistisko realitāti, tomēr kopīgas likumsakarības atrast ir iespējams. Šajā darbā aplūkota valodas un sabiedrības savstarpējā ietekme, valodas pētīšanas sociolingvistiskais aspekts un valodas situācijas apzinātas regulēšanas modeļi daudznacionālās valstīs. Sniegts arī neliels ieskats Latvijas valodas politikā dažādos vēstures periodos.


Valodas politikas īstenošana Latvijā - VVC

2002. gads Valsts valodas centram ir jubilejas gads - februārī aprit 10 gadi kopš tā izveidošanas. Tas ir iemesls apkopot paveikto, iezīmējot Centra vietu un lomu valodas politikas īstenošanā Latvijā. Izdevumā atspoguļojam:
• valodas politikas un etnodemogrāfiskos procesus, kas risinājušies 20. gadsimtā Latvijā un būtiski ietekmē vēl šodienas valodas politiku;
• Latvijas valodas politikas pamatnostādnes Valodu likuma, Valsts valodas likuma un to regulējošo noteikumu, kā arī saskarīgo likumu aspektā;
• Valsts valodas centra struktūru, funkcijas un darbības pamatvirzienus.
Ceram, ka šajā pārskatā atsevišķu problēmu analīze un iegūtie secinājumi gan papildinās apritē esošo informāciju par valsts valodas situācijas attīstību Latvijā, gan veicinās izpratni par latviešu valodas lomu tolerances veicināšanā sabiedrībā, gan noderēs valodas politikas praktisko jautājumu risināšanā.
Centra devumu valodas politikas īstenošanā izvērtējam laikā, kad sabiedrība apspriež Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iniciatīvu mainīt Latvijas Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumu, svītrojot prasību deputāta amata kandidātam zināt valsts valodu. Sabiedrībā daudzi šo iniciatīvu uztver kā latviešu valodas pozīciju vājināšanos un krievu valodas lietošanas paplašināšanu, ko jau iezīmēja Valsts valodas likuma atsevišķas normas, it īpaši par valsts valodas lietošanu privātajā sfērā un publiskajā informācijā. Tā rezultātā daudzos cittautiešos vājinās motivācija apgūt un lietot latviešu valodu, to stiprina cerība uz "Bāzes jeb Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzību" ratifikāciju un pat uz oficiālas valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Domājams, Valsts prezidentes iniciatīvas apspriešana sekmēs Latvijas valodas situācijas izvērtēšanu plašā kontekstā un, pamatojoties uz iegūtajiem secinājumiem, vispirms tiks pilnveidota valodas juridiskā bāze, lai stiprinātu latviešu valodas kā valsts valodas lietošanu Saeimas un pašvaldību līmenī, kā arī apstiprināta Latviešu valodas aizsardzības un attīstības valsts programma ar attiecīgo finansējumu un tikai pēc tam veikti attiecīgie grozījumi Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumā atbilstoši starptautiskajām prasībām.
Jācer, ka tas viss iezīmēs kvalitatīvi jaunu posmu gan Latvijas valodas politikā kopumā, gan konkrēti Valsts valodas centra darbībā, radot apstākļus tā funkciju izvēršanā, īstenojot ilgtermiņa programmu "Valsts valodas funkciju atjaunošana un saglabāšana".
Nobeigumā Valsts valodas centra vārdā gribu pateikt paldies gan tiem, kas ar stipra pleca izjūtu stāvēja līdzās Centra tapšanas sākumposmā, gan tiem, kuri ar savām ierosmēm, radošu līdzdarbību sekmēja daudzu Centra aktivitāšu realizēšanu. Tikai ciešā sadarbība deva iespēju skaidrāk sadzirdēt latviešu valodu mūsu pašu zemē. Arī turpmāk tikai vienotā nostāja dos mums iespēju kādu laiku vēl atrasties savā latviskā patībā un aktīvi uzturēt latviešu tiesības uz savas valodas lietošanu.
21. gadsimts - globalizācijas un standartizācijas laikmets - ir aktīvs valodu konkurences laiks. Mūsu buklets ir par valodu konkurenci pagātnē un tagadnē. Vai pratīsim šo pieredzi izmantot nākotnē, vai pratīsim savu patību - mantojumu no 20. gadsimta - saglabāt arī 21. gadsimtā?


Valsts valodas centra direktore
Dr. philol. Dzintra Hirša


Valsts valoda - dokumenti, intervijas, uzziņas

CIENĪJAMIE LASĪTĀJI!

Latvijas Republikas Valodu likums, kurš stājās spēkā ar 1992. gada 5. maiju, neapšaubāmi palielina ikviena mūsu valsts iedzīvotāja brīvību un vienlaikus arī atbildību. Valodu likuma īstenošana galu galā būs atkarīga ne tikai no tā, cik sekmīgi cittautieši nokārtos valsts valodas prasmes pārbaudi, bet arī — varbūt vēl vairāk — no pašu latviešu cieņpilnas attieksmes pret savu valodu.

Būsim godīgi pret sevi un atzīsimies, ka ne jau tikai cittautiešu dēļ latviešu valoda šodien ir dzirdama mazāk kā gribētos. Daudzviet cita valoda skan tur, kur paši latvieši joprojām nerunā latviski — tā taču ir bijis vieglāk un mierīgāk. Nebija jādomā par savas dzimtās valodas pareizību un pilnskanību, nebija jāmeklē un savā runā jālieto profesionālajai darbībai nepieciešamie termini, kas šajos gados tomēr ir izstrādāti daudzām tautsaimniecības nozarēm. Bet tieši šajā jomā, kā arī lietvedībā vispār izveidojies viskritiskākais stāvoklis. Un vai šāda padevību un pretimnākšana bieži nav bijusi lāča pakalpojums cittautiešiem?

Tagad valodas izvēles brīvību latviešiem garantē likums. Orientācija uz likumiem ir būtiska demokrātijas iezīme. Taču ir svarīgi, kā valodas izvēles tiesības tiks izmantotas. Vai Valodu likums un Valsts valodas prasmes atestācijas nolikums mums ļauj prasīt no cittautiešiem vairāk nekā drīkstam? Protams, arī cittautiešiem tiek uzlikti jauni pienākumi, taču likumā noteiktajā apjomā tie ir izpildāmi.

Šo informatīvo biļetenu ir sagatavojis Valsts valodas centrs sadarbībā ar Latvijas Pedagogu biedrību. Tas ir adresēts pašvaldībām, valsts valodas atestācijas komisijām, latviešu valodas skolotājiem, kam Valodu likuma izpildes nodrošināšanā būs īpaša loma, un citām ieinteresētajām personām. Bez jau minētajiem oficiālajiem dokumentiem jūs varēsiet izlasīt intervijas ar cilvēkiem, kas ir uzņēmušies atbildību par valodu politiku valstī. Domājams, lasītājiem noderēs arī terminoloģisko un leksikogrāfisko izdevumu saraksts. Jūsu jautājumus, vērojumus un pārdomas par Valodu likuma izpildi un valsts valodas prasmes atestācijas norisi, kā arī priekšlikumus lūdzam adresēt Valsts valodas centram (226170, Rīgā, Brīvības bulvārī 36, Ministru Padomē, tālr. 284487, 224208), kā arī Galvenajai valsts valodas atestācijas komisijai (226098, Rīgā, Vaļņu ielā 2, tālr. 228573).


Redkolēģijas vārdā
Valdis Čeičs


Valsts valoda Latvijā


Valsts valodas lietojums un vajadzības darba vietās



IEVADS

Ikvienas tautas un valsts politiskajos, ekonomiskajos un kultūras procesos ir svarīga valodas kā nacionālās apziņas elementa un valodas kā komunikācijas līdzekļa dinamiskā attīstība. Valodas vajadzības un lietojums ir nozīmīgi faktori, lai nodrošinātu kā valodas attīstību, tā aizsardzību. Valodas vajadzības un lietojums ir tieši saistāms arī ar valodas apguves procesu.

Konkrētā pētījuma ietvaros jēdziens 'valodas vajadzības' saistīts ar valodas zināšanu un prasmju apjomu, kas nepieciešamas sekmīgai darba pienākumu veikšanai, darba ņēmējam kontaktējoties ar klientu jeb patērētāju.

Latviešu valodas kā valsts valodas prasme un lietojums ir viens no būtiskākajiem faktoriem Latvijas sabiedrības integrācijā. Latviešu valodas prasme ir nozīmīga, jo lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā nodrošina darba un izglītības iespējas.

Valsts valodas likums (pieņemts 1999. gada 9. decembrī; stājies spēkā ar 2000. gada 1. septembrī) nosaka latviešu valodas kā valsts valodas statusu, kā arī paredz latviešu valodas lietojumu, vajadzības un regulē tās. Latviešu valodas saglabāšanas, aizsardzības un attīstības nolūkā tika noteiktas tās institūcijas, kurās latviešu valoda jālieto obligāti.

Likums nosaka latviešu valodas lietošanu un aizsardzību valsts un pašvaldību iestādēs, organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), izglītības sfērā un citās jomās. Valodas lietošana privātās iestādēs, organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un attiecībā uz pašnodarbinātām personām tiek regulēta tādā gadījumā, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību un tās aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietās, sabiedriski administratīvo uzraudzību u.tml.).

Likumsakarīgi - valodas vajadzības un lietojums vistiešākā veidā saistīts ar konkrētiem amatiem un profesijām. Valsts valodas zināšanu apjomu, kāds nepieciešams Valsts valodas likuma 6. panta l.,2.,3. daļā minētajām personām, un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets. Tika izstrādāti un pieņemti Noteikumi par profesionālo un amatu pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību (Ministru kabineta noteikumi 2000.gada 22. augustā Nr. 296), kā arī veidots šo noteikumu 1.pielikums Amatu un profesiju iedalījums atbilstoši nepieciešamajam valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei un 2. pielikums Amatu un profesiju iedalījums atbilstoši nepieciešamajam valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei privāto iestāžu, organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem.

Izstrādājot minētos dokumentus, tika ņemti vērā amatu un profesiju raksturojumi, taču netika veikti plašāki pētījumi par valodas vajadzībām un lietojumu konkrētos amatos un profesijās. Izsekojot latviešu valodas lietojumam darba vietās (LR TM Valsts valodas centrs), kā arī latviešu valodas prasmes apguves (LVAVP un citi latviešu valodas apguves kursi) un pārbaudes procesiem (IZM ISEC Valsts valodas atestācijas daļa), bija jāsecina, ka nav pietiekoši apzinātas latviešu valodas vajadzības un lietojums konkrētos amatos un profesijās. Taču šāds darbs ir apjomīgs un ilglaicīgs, tādēļ loģiski to dalīt vairākos posmos, katram no tiem izvirzot konkrētus mērķus un uzdevumus.

Šī pētījuma ietvaros galvenā uzmanība tika veltīta pašreizējās situācijas izpētei un analīzei, akcentējot galvenās problēmas, kas saistītas ar latviešu valodas vajadzībām un lietojumu darba vietās, kā arī piedāvājot šo problēmu eventuālo risinājumu. Īpaša uzmanība tika veltīta arī jautājumam, kā reālās valodas vajadzības konkrētos amatos un profesijās atbilst valodas prasmes līmeņu aprakstos izvirzītajām prasībām. Šis jautājums ir aktuāls, jo saistīts ar latviešu valodas kā otrās valodas apguvi un lietojumu un ir vistiešākajā saistībā ar valsts valodas prasmes pārbaudi darba vajadzībām.

Konkrētā pētījuma ietvaros nav iespējams sniegt visu amatu un profesiju, kas ietvertas MK noteikumu Nr. 296 1.pielikumā (aptuveni 3175 amati un profesijas), valodas vajadzību un lietojuma analīzi. Detalizētāk tika pētītas tās profesijas un amati, kas nosacīti saistītas ar pakalpojumu sfēru (santehniķis, pasažieru transporta konduktors, šoferis) un kurās reālais valodas lietojums un vajadzības, veicot darba pienākumus, neatbilst MK noteikumu Nr.296 1.pielikuma prasībām (piem., saimniecības māsa, medicīnas māsas, sanitāre). Turklāt tika pētītas ikdienas valodas vajadzības un lietojums, nevis speciālā lietojuma vai profesionālā valoda, jo pētījuma pamatkoncepcija ir valodas lietojuma un vajadzību analīze no klienta, patērētāja pozīcijām.

Pētījumā praktiskā pieredze un iegūtie materiāli tika vienoti ar teorētiskajām atziņām par komunikatīvo pieeju valodas apguvē, lietojumā un valodas prasmes pārbaudē.

Izstrādājot pētījumu, tā autori balstījās gan uz Eiropas valstu pētījumiem par valodas vajadzībām darba vietās, gan uz sociolingvistisko pētījumu pamatatziņu, ka valodas vidi un kvalitāti visvairāk ietekmē valodas reālais lietojums, gan uz iepriekš izstrādātajiem šāda rakstura pētījumiem (piem., Pakalpojumu sfērā strādājošo ikdienas valodas vajadzību izpēte, Rīga, 2002).

Pētījuma struktūra dalāma četrās pamatdaļās: pētījuma zinātniski teorētiskais un praktiskais pamatojums; situācijas analīze; konkrēto amatu un profesiju valodas lietojuma un vajadzību analīze; secinājumi un ieteikumi.

Pētījumam pievienots Pielikums, kurā iekļauti pētījuma gaitā izmantotie materiāli, shēmas, tabulas un diagrammas.

Valsts valodas likuma piemērošana



Vārdadienu kalendārs 2000 - 2003

Priekšvārds

Latvieši ir aizrautīgi vārdadienu svinētāji. Bet tie, kas savu vārdadienu kalendārā neatrod, tikai retu reizi ir apmierināti, ka var šādā veidā izcelties un pie viena ietaupīt uz cienasta rēķina. Daudz biežāk bez vārdadienas palikušie raksta vēstules un zvana uz Valsts valodas centru (senāk — uz izdevniecību "Avots") ar lūgumu turpmāk iekļaut attiecīgo personvārdu kalendāra reģistrā. No 1996. līdz 1999. gadam Valsts valodas centrs ir saņēmis turpat 800 vēstuļu un uzklausījis ļoti daudzus telefonzvanus. To autori lūdz gan kategoriski, gan pieklusināti, gan arī ļoti, ļoti mīļi. Viņu vecums ir no 4 līdz pat 75 gadiem. Bērni lūdz, mammu vai vecmāmiņu uzraudzībā parakstot ķeburainajā rokrakstā varbūt savā īsajā mūžā pirmo vēstuli oficiālai iestādei, bet pieaugušie lūdz, dodot pamatojumu, proti,
— lai nodrošinātu personvārda saglabāšanu;
— lai nebūtu no dzīves jāaiziet ar nepadarīta darba sajūtu;
— lai būtu iespēja nosvinēt vismaz vēl dažas reizes savu vārdadienu mūža nogalē, un tamlīdzīgi.
Aktivitātes šajā jomā pauduši ne tikai personvārdu īpašnieki, bet arī daudzi citi, piemēram:
— bērnu vecāki, jo morāli pārdzīvo, ka ir devuši bērniem skaistus un savdabīgus vārdus, bet vārdadienas viņiem nav iespējams svinēt;
— vecmāmiņas, jo vēlas klusi un piesardzīgi iepriecināt savus mazbērnus;
— ģimenes — līdz pat 11 cilvēku lielas — ar saviem parakstiem iestājas par brālīša vai māsiņas vārda ierakstīšanu kalendārā;
— vīramātes raksta par savām jaukajām vedeklām, bet vedeklas — par savām gudrajām vīramātēm, jo vēlas sagādāt skaistus pārsteigumus;
— dzīvesbiedri, darba kolēģi, kaimiņienes un draudzenes arī neatpaliek savās aktivitātēs.

Šie lūgumi palaikam ir patiesi aizkustinoši, un turklāt patiešām nav nekāda principiāla iemesla kādam cilvēkam vārdadienu liegt. Ir tikai praktiskas grūtības, ko rada parasto kalendāru struktūra un apjoms, kas pieļauj tikai nelielus papildinājumus. Taču latviešiem reāli lietoto personvārdu kopskaits ir gandrīz desmit (!) reižu lielāks par tradicionālajā kalendārvārdu sarakstā iekļauto. Tāpēc kalendārs, kas apmierinātu gandrīz visus līdz šim bez vārdadienas palikušos, bija jāveido kā īpašs izdevums, nesaistot to ar citu kalendāru papildināšanu. Tā kā šis izdevums veltīts vārdadienām resp. personvārdiem, tajā iekļauti arī atbilstoša satura informatīvi statistiskie materiāli, kā arī latviešu personvārdiem veltītu publikāciju kopa. Izdevēji cer, ka iepazīšanās ar šīm publikācijām un materiāliem ne tikai bagātinās lasītāju erudīciju, bet arī palīdzēs jaunajiem vecākiem pārdomātāk izvēlēties bērnam dodamo vārdu, īpaši šodien, kad Latvijas sabiedrība ir atvērta pasaulei un šī atvērtība radījusi un rada problēmas gan latviešu personvārdu izvēlē, gan rakstībā un lietošanā, gan personvārdu pamatfonda, resp., nacionālā antropono-mikona saglabāšanā.

Valodas politikai, kas ir valsts nacionālās politikas visbūtiskākais elements, savā redzeslokā jāpatur arī minētais nacionālais personvārdu pamatfonds. Valodnieku tuvākās nākotnes uzdevums ir definēt latviešu bāzes antroponomikona personvārdus, kā tas, piemēram, ir izdarīts Islandē, kā arī atklāt personvārdu lomu latviskās vides veidošanā un nacionālās identitātes saglabāšanā.

Katra datuma vārdadienu saraksts mūsu izdevumā sākas ar tradicionālajiem, visos kalendāros atrodamajiem vārdiem, kas doti pustreknā iespiedumā. Starp tiem ir arī vārdi, kas kalendāros iekļauti samērā nesen — 1996. un 1997. gadā; šo neseno papildinājumu dēļ dažkārt tuvu radniecīgi vārdi atrodami dažādos datumos (piem., Aiva 12.03., Aivija 05.04., Aivita 14.05.), tomēr šī izdevuma veidotāji neuzskatīja par iespējamu mainīt jau esošās vārdadienas. Pēc tradicionālajiem kalendārvārdiem katrā datumā (izņemot 24. jūniju resp. Jāņu dienu) ierakstīti tie vārdi, kas sev vietu latviešu kalendārā līdz ar to iegūst pirmoreiz (vai — samērā nedaudzos gadījumos — atgūst pēc zināma pārtraukuma). Taču arī mūsu izdevumā nav iekļauti pilnīgi visi vārdi, kas reģistrēti mūsdienu latviešiem. Galvenais atlases kritērijs bija — lai personvārdam būtu ne mazāk par diviem "īpašniekiem". Šāds reālā lietojuma kritērijs, starp citu, noteica to, ka kalendārā iekļauta arī virkne tādu vārdu, kas varbūt neatbilst latviešu vairākuma priekšstatam par mūsu personvārdiem, taču ir pietiekami populāri, piemēram, Latgalē (vārdi no katoļu un pareizticīgo kalendāriem, šo vārdu varianti, kā arī tādi vārdi, kas parasti vairāk asociējas ar krievu personvārdu sistēmu). Tiesa, minētais kritērijs nav absolutizēts: ārpusē ir atstāti daži (gan visai nedaudzi) vārdi, kas reģistrēti vairākkārt, tomēr no vārddošanas kultūras viedokļa rada pārāk lielus iebildumus. Savukārt kalendārā iekļauta arī grupa vārdu, kas reģistrēti pa vienai reizei, taču vārda autentiskums šaubas neizraisa (t.i., šis vārds nav radies pasu galda darbinieka vai datoroperatora kļūdas dēļ). Ņemti vērā arī daži vārdi, kas bijuši ierosināti iekļaušanai kalendārā, taču reālā lietojumā šobrīd vispār nav zināmi; tie ierakstīti 29. februārī. Saskaņā ar starptautisko zinātnisko un juridisko praksi par patstāvīgiem vārdiem uzskatīti un kalendārā iekļauti visi cilmes ziņā radniecīgie vārdi, kas viens no otra atšķiras kaut vai tikai ar vienu burtu (tātad, piemēram, tikai ar kāda patskaņa īsumu vai garumu).

Iespējams, ka visvairāk iebildumu varētu izraisīt kalendārā no jauna ierakstīto vārdu datējums, jo reto vārdu īpašniekiem var būt katram savs priekšstats par vēlamo datumu, bet dažiem ne tik retiem personvārdiem ir savukārt jau bijušas vairākas atšķirīgas datējuma tradīcijas. Šajā izdevumā no jauna iekļauto vārdu datējumu noteica vairāki principi, kas tika ņemti vērā hierarhiskā secībā. Tie ir:
1) cilmes radniecība (ar kādu no tradicionālajiem vārdiem vai savā starpā);
2) senāki un cittautu paraugi (seni kalendāri, pareizticīgo "svēto dienas", Rietumeiropas tradīcijas);
3) jēdzieniskas asociācijas starp vārdiem;
4) dažu datumu specifika (piemēram, neparastākie vārdi 22. maijā, 29. februārī);
5) ar vārdu cilmi nesaistīta skaniska tuvība (īpaši jaunajiem vārdiem savā starpā).

Atkāpes no principiem notikušas vai nu tāpēc, ka analoģiskas atkāpes bijušas jau tradicionālo vārdu izkārtojumā (itin bieži!), vai arī, lai novērstu atsevišķu datumu pārmērīgu noslogošanu. Protams, bija arī pietiekami daudz gadījumu, kad nevienu no minētajiem principiem piemērot nebija iespējams, un tad nācās paļauties uz sastādītāja intuīciju.

Kaut arī šī izdevuma latviešu vārdadienu reģistrs apjoma ziņā vairākkārt pārspēj jebkuru citu no līdz šim izdotajiem, tomēr arī tas, kā jau minēts, neaptver pilnīgi visus latviešu personvārdus. Tas ir tikai mūsu gadsimta otrās puses un it sevišķi pēdējās desmitgades latviešu personvārdu sistēmas momentuzņēmums, kas norāda uz personvārdu izvēles tendencēm, kā arī raksturo sabiedrības gaumi un sadzīves kultūru.

Kā šābrīža reālās situācijas fiksējumam tam ir arī zinātniska vērtība, bet, ja viena otra iezīme šai mirkļa fotogrāfijā varbūt neliekas īsti simpātiska, tad ne jau fotogrāfs tur vainīgs. Turklāt vārdu darināšanas process turpinās, tāpēc joprojām savu lomu saglabā 22. maijs — vārdadiena visiem tiem, kas savu vārdu neatrod arī šajā kalendārā.

Kalendāru veidojis autoru kolektīvs. Bez publikāciju autoriem pieminami vēl vairāki kolēģi, kuru ieguldījums izdevuma sagatavošanā bijis visnotaļ nozīmīgs. Veiksmi kalendāra tapšanas organizatorisko jautājumu kārtošanā nodrošināja Dr. paed. Leokādija Mileika, tekstu literāri rediģēja un materiālu lielākās daļas datormanuskriptu sagatavoja Mg. philol. Asnate Baņģiere, kalendārija teksta tehnisko sagatavošanu veica Sanda Rapa, tradicionālo kalendārvārdu kartotēku sastādīja Anastasija Elksne, dator-manuskripta veidošanā piedalījās Gunita Arnava, korektūru lasīšanā palīdzēja Aiga Vorpe.

Šo izdevumu sagatavot iecerētajā veidā, pilnībā balstoties uz reālo personvārdu sistēmu un vārddošanas faktiem, bija iespējams, tikai pateicoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atsaucībai; īpašs paldies pārvaldes priekšniekam Intam Zītaram un speciālistei Junārai Eņģelei. Pateicību izsakām arī Latviešu valodas institūtam par līdzdalību izdevuma tapšanā.

Cerams, ka Vārdadienu kalendārs noderēs daudziem — gan neparasto personvārdu īpašniekiem, radot viņiem iespēju svinēt savas vārdadienas, gan interesentiem, sniedzot plašāku ieskatu latviešu personvārdu sistēmas attīstībā, gan valodniekiem, nākotnē sakārtojot nacionālo personvārdu pamatfondu.

Atsauksmes lūdzam sūtīt Valsts valodas centram. Mūsu adrese: Rīgā, Merķeļa ielā 13, LV-1050, tālrunis 7221258, 7221260.


Dz. Hirša,
Dr.philol. Valsts valodas centra vadītāja

O. Bušs
Dr.habil philol., Izdevuma sastādītājs