Skaidrojumi

22.11.2016. | "Advents" vai "advente"

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija iesaka lietot sieviešu dzimtes formu advente, sniedzot šādu pamatojumu: „..runa ir par Ziemassvētku Notikuma atnākšanas gaidīšanas laiku un aizguvuma pamatā ir procesa nosaukums „atnākšana", kas latīniski ir „adventus". Latīņu valodā adventus ir vīriešu dzimtes forma, turpretī latviešu valodā procesu nosaukumi ir sieviešu dzimtes vārdi: atnākšanagaidīšanasvētīšana. Tāpēc ir adventes laiks un adventes svētdienas, kad iededzam svecītes." (Terminoloģijas Jaunumi. 2003. Nr. 5/6. Rīga: LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 55. lpp.)

Savukārt Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā sniegts šāds skaidrojums: advente s. lietv. advents v. lietv. Kristīgās baznīcas gada sākums; laiks no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem līdz 24. decembrim. Adventes vainags. Aizdegt pirmo adventa sveci. Adventes kalendārs – kalendārs ar 24 atveramām, katrai adventa dienai paredzētām iedaļām. Cilme: no latīņu adventus 'atnākšana'. Tā kā šim vārdam pamatā ir latīņu adventum, gramatiski pareizākā būtu vīriešu dzimtes forma advents, taču nav nepareizi lietot arī sieviešu dzimtes formu advente. (http://www.tezaurs.lv/mlvv)


29.08.2016. │Par kapsētu nosaukumu lietošanu

No latviešu valodas semantikas viedokļa vārda "kapsēta" un vārda "kaps" daudzskaitļa formas "kapi" 2. nozīme ir identiska – 'īpaša teritorija mirušo apbedīšanai' (avoti: Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca, skat. http://www.tezaurs.lv/mlvv; Latviešu literārās valodas vārdnīca, skat. http://www.tezaurs.lv/llvv).
Tomēr praksē vārdu "kapsēta" parasti lieto vispārinātā nozīmē kapu teritorijas nosaukšanai, bet konkrētā ģeogrāfiskā objekta nosaukšanai tradicionāli izmanto nomenklatūrvārdu "kapi".
Tādēļ vairums Latvijas kapsētu nosaukumu jeb oficiālo vietvārdu parasti veidoti tieši ar šo nomenklatūrvārdu, piemēram: Biķeru kapi (turpmāk arī – k.), Bolderājas k., Jaunciema k., Jaunie ebreju k., Juglas k., Lāčupes k., Lielie k., Mārtiņa k., 1. Meža k., 2. Meža k., Miķeļa k., Pleskodāles k., Raiņa k., Rīgas Brāļu k., Sarkandaugavas k., Sarkandaugavas Kalna k., Torņakalna k., Ziepniekkalna k. Rīgā; Baložu k., Bērzu k. un Meža k. Jelgavā; Bērtuļa k. un Skudrītes k. Rūjienā.
Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām šie un citi vietvārdi lietojami un saglabājami nepārveidotā formā. Proti, Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 50 "Vietvārdu informācijas noteikumi" 79. punkts paredz, ka Latvijas vietvārdi uzskatāmi par Latvijas kultūras mantojumu, savukārt valsts saglabā un aizsargā Latvijas vietvārdu mantojumu visā tā daudzveidībā, nepieļaujot nepamatotu vietvārdu maiņu. Noteikumu 80. punkts paredz, ka kultūrvēsturiski nozīmīgie vietvārdi (ģeogrāfisko objektu nosaukumi, kuriem ir kultūrvēsturiska nozīme) ir valsts aizsardzībā, bet 83. punkts noteic, ka privātpersonām un iestādēm ir pienākums saglabāt to īpašumā vai valdījumā esošo ģeogrāfisko objektu kultūrvēsturiski nozīmīgos nosaukumus.
Valsts valodas centra ieskatā atkāpe no minētā vietvārdu aizsardzības pamatprincipa pieļaujama vienīgi teritoriālās plānošanas un pārvaldības jeb kapsētu labiekārtošanas, uzturēšanas un apsaimniekošanas nolūkā, respektīvi, attiecīgās kapu teritorijas nosaukumā piesaistot vārdu "kapsēta", turklāt šādi pārveidoti vietvārdi (kapu nosaukumi) lietojami tikai ar attiecīgo pārvaldības un saimnieciskās darbības jomu saistītos dokumentos.
Turpretī nekustamo īpašumu nosaukumos, kā arī vietu un objektu apzīmējumos dabā konsekventi lietojami oficiālie vietvārdi jeb objekta pamatnosaukumi tādā formā, kā tie reģistrēti Vietvārdu datubāzē (publiskā versija pieejama vietnē http://vietvardi.lgia.gov.lv/ vv/to_www.saraksts?). Tajā rodama informācija, ka vairumam kapsētu pamat­nosaukumā ir vārds "kapi", kā objekta veids norādīta "kapsēta", bet pārējie nosaukuma varianti (lielākoties ar vārdu "kapsēta") doti sadaļā "citi nosaukumi". Tikai retumis visā Latvijā sastopami vietvārdi, kuriem pamatnosaukumā ietverts vārds "kapsēta", piemēram: Brīvības kapsēta (Skrīveru nov.).


17.05.2016. | Par ķiršu koku sugu nosaukumiem

Paskaidrojam, ka rožu dzimtas (Rosaceae) plūmju ģints (Prunus) ķiršu apakšģints (Cerasus) augu sugu nosaukumi latviešu valodā ir parastais ķirsis jeb skābais ķirsis (Prunus cerasus) un saldais ķirsis (Prunus avium).

Šo koku augļi saucami attiecīgi par skābajiem ķiršiem un saldajiem ķiršiem. Sarunvalodā saldos ķiršus reizēm sauc arī par čerešņām.


 15.01.2016. | Par publisku pasākumu nosaukumiem latgaliešu rakstu valodā

 Sniedzam skaidrojumu par publisku pasākumu nosaukumu veidošanu arī latgaliešu rakstu valodā.

Lasīt vairāk 


 27.10.2015. | Par lietvedības dokumentu tulkošanu

 Sniedzam skaidrojumu par normatīvo aktu prasībām attiecībā uz tulkojuma nepieciešamību svešvalodā esošiem dokumentiem, tai skaitā personas izglītību vai kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus glabā iestāžu lietvedībā.

Lasīt vairāk 


13.10.2015. | Par Valsts valodas likuma 10. panta otrās daļas tiesību normu piemērošanu

Valsts valodas centra ieskatā personas rakstveida pieteikums par iespējamu administratīvu pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu ne vienmēr ir uzskatāms par Valsts valodas likuma 10. panta otrajā daļā noteikto izņēmuma gadījumu, kad pieļaujama svešvalodā sastādītu dokumentu pieņemšana bez tulkojuma valsts valodā.

Lasīt vairāk


14.07.2016. | Kā pareizi atveidot uzņēmuma/struktūrvienības nosaukumu izkārtnē?

Vai atļauts izkārtnēs lietot svešvalodu vai svešu alfabētu burtu virknes? Kādos gadījumos to drīkst darīt, bet kādos - likums to liedz? Kad nosaukums jātulko, bet kad pietiek ar tā atveidi latīņu burtiem? Vai preču zīmes statuss attaisno svešvalodas lietošanu?

Ikdienā nākas saskarties ar dažādi atveidotiem uzrakstiem un izkārtnēm (turpmāk – nosaukumi), lielākoties, pilsētvidē, un līdz ar to arī ar neizpratni par to, vai pastāv nosacījumi, kas jāievēro, “izrotājot” pilsētu, ciemu vai šosejas malu ar izvēlēto publisko informāciju.

Lasīt vairāk