Jaunumi

15.03.2019. | Par Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (Brexit) rakstību latviešu valodā

Valsts valodas centrs skaidro, ka Brexit, kas angļu valodā veidojies no vārdiem British exit, jeb Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības ir ārpolitikā aktuāla parādība, un ar ziņām par šo procesu Latvijas iedzīvotājiem nākas saskarties bieži. Vadoties pēc šī vārda lietojuma tendencēm latviešu valodā un ņemot vērā latviešu valodas normas, centrs secina, ka šis vārds ir latviešu valodā nostiprinājies, patstāvīgs termins, līdz ar to latviešu valodā tas turpmāk lietojams kā 1. deklinācijas lietvārds ar mazo sākumburtu un bez slīpraksta – breksits.

Vienlaikus šo terminu iespējams lietot, saglabājot angļu valodas rakstību, to slīpinot un rakstot ar lielo sākumburtu, proti, Brexit. Arī skaidrojošs atveidojums – "Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības" – latviešu valodā ir pieļaujams, ja tas labāk atbilst attiecīgajai situācijai un lietojumam.


28.02.2019. | Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (2019, 42. nr.) ir publiskots Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmums "Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā" (https://vestnesis.lv/op/2019/42.36), kas precizē un papildina iepriekš pieņemto lēmumu (Latvijas Vēstnesis, 2018, 218. nr.).

Šajā lēmumā norādīts precīzs Lielbritānijas nosaukums oriģinālvalodā Great Britain (and Northern Ireland) (tabulas 4. ailē) un tam atbilstošais biežāk lietotais, taču ISO standartā neiekļautais valsts nosaukuma kods UK (tabulas 6. ailē).

Precizēta arī divu teritoriju nosaukumu atveide latviešu valodā: Kokosu (Kīlinga) salas un Sv. Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņjas salas.


28.02.2019. | Par dažu Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā

Par dažu Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (2019, 42. nr.) ir publiskots Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmums "Par Ukrainas pilsētu nosaukumiem latviešu valodā" (https://vestnesis.lv/op/2019/42.37), kas precizē un papildina iepriekš pieņemto lēmumu (Latvijas Vēstnesis, 2018, 208. nr.).

Jaunais lēmums piedāvā šādus Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidojumus latviešu valodā: Zaporižja (iepriekš Zaporožje), Krivijriha (iepriekš Krivojroga), Čerņihiva (iepriekš Čerņigova) un Ternopiļa (iepriekš Ternopole).

Savukārt Ukrainas pilsētu nosaukumiem Kijeva, Harkova un Ļvova arī turpmāk saglabājama tradicionālā forma.


21.02.2019. | Starptautiska zinātniska konference "Vārds. Nozīme. Vārdnīca"

Starptautiska zinātniska konference

Šā gada 21. un 22. februārī Latvijas Zinātņu akadēmijā norisināsies LU Latviešu valodas institūta rīkota akadēmiķa Jāņa Endzelīna dzimšanas dienas atcerei veltīta ikgadēja starptautiska zinātniska konference "Vārds. Nozīme. Vārdnīca". Konferencē piedalīsies arī Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, kurā stāstīs par terminoloģijas vēstures materiāliem Latviešu literārās biedrības rakstu krājumos.

Konferences programma


30.01.2019. | Ēnu diena Valsts valodas centrā

Ēnu diena Valsts valodas centrā

Aicinām skolēnus pieteikties Ēnu dienai Valsts valodas centrā, kas notiks šī gada 13. februārī. Jums būs iespēja pieteikties ēnot Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāju un nodaļas vadītāju, vecāko inspektoru, kā arī Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta terminologu un redaktoru.

Ēnu dienas ietvaros būs iespēja iepazīties ar izvēlētās profesijas pārstāvja ikdienu un darba pienākumiem.

Valsts valodas centra Ēnu dienas vakancēm var pieteikties šeit.

Ēnu diena ir pasaulē atpazīstama un atzīta Junior Achievement karjeras izglītības programma, kuras laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un 4–6 stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu. Latvijā Ēnu diena ir biznesa izglītības biedrības Junior Achievement Latvia (JA Latvia) reģistrēta preču zīme.