Aktualitātes

Plašāka informācija: www.visc.gov.lv/lv/pakalpojumi/valsts-valodas-prasmes-apliecibas-dublikata-izsniegsana


Vairāk: www.vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=314_315



21.10.2021. | Valsts valodas centrs par valodu lietojumu informācijā, kas saistīta ar vakcinēšanos pret Covid-19

             Valsts valodas centram ir vairākkārt lūgts sniegt skaidrojumu, vai visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzimtās valodas ir pieļaujams nosūtīt paziņojumus saistībā ar vakcināciju pret Covid-19 arī krievu valodā.

             Valsts valodas centrs skaidro, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums pieļauj informācijas sniegšanu gan valsts valodā, gan līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, ievērojot nosacījumus attiecībā uz informācijas pasniegšanas veidu un tās nokļūšanu līdz adresātam.

             Valsts valodas likuma 21. panta pirmais teikums noteic, ka valsts un pašvaldību iestāžu sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā, izņemot šā panta piektajā daļā noteiktos gadījumos. No šīs tiesību normas izriet, ka valsts un pašvaldību iestādes sabiedrības informēšanai paredzēto informāciju līdztekus valsts valodai var sniegt arī svešvalodā tikai izņēmuma gadījumos.

             Valsts valodas centrs norāda, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam, Latvijas teritorijā saņemot informāciju valsts valodā, ir nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas iepazīties ar to. Valsts valodas likums neparedz, ka Latvijas iedzīvotājiem tiktu nosūtīta informācija svešvalodās bez viņu pieprasījuma.

             Ministru kabineta noteikumi Nr. 130 paredz, ka līdztekus valsts valodai var lietot svešvalodu, sniedzot publisku informāciju sabiedrībai pieejamās vietās, ja šī informācija ir saistīta ar epidēmijām vai bīstamām infekcijas slimībām un ārkārtas situācijām. Pēc privātpersonu lūguma šo informāciju var sniegt arī svešvalodā, un tas var būt brīvi darāms ģimenes ārstu praksēs, lielveikalos un citās brīvi pieejamās vietās.

             Valsts valodas centrs jau šī gada martā sniedza skaidrojumu Veselības ministrijai un Vakcinācijas birojam par spēkā esošajām valsts valodas lietošanas normām valsts iestāžu saziņā ar iedzīvotājiem, piedāvājot palīdzību efektīvas un tiesiskajam regulējumam atbilstošas informatīvās kampaņas izveidē. Diemžēl šis piedāvājums nerada atsaucību, un atkārtoti tika izvirzīta ideja par divvalodu vēstulēm katrai mājsaimniecībai.

             Valsts valodas centrs aicina institūcijas rast iespējas pilnvērtīgi izmantot spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, sniedzot sabiedrības informēšanai paredzētu informāciju.

20.07.2021. | Valsts valodas centrs paplašina konsultatīvo atbalstu latgaliešu rakstu valodas lietotājiem

Sekmējot latviešu valodas kultūrvides sakārtošanu Valsts valodas centrs (VVC) palielina konsultāciju apjomu iedzīvotājiem un organizācijām latviešu valodas vēsturiskā paveida – latgaliešu rakstu valodas praktiskās lietošanas jautājumos. Saskaņā ar valsts valodas politikas pamatnostādnēm Latvijas Republikas Tieslietu ministrija ir radusi iespēju izveidot atsevišķu konsultanta amatu ar specializāciju latgaliešu rakstu valodā. Darbu VVC uzsāk lingvists Armands Kociņš-Kūceņš, kura pamatuzdevums ir rūpēties par latgaliski publiskojamo tekstu atbilstību rakstības noteikumiem un valodas tradīcijām. Tā kā A. Kociņš-Kūceņš ir eksperts gan latgalistikā un baltu valodniecībā kopumā, gan arī somugru lingvistikā, viņš ir gatavs aktīvi veicināt latgaliski un lībiski radīto tekstu kvalitatīvu funkcionēšanu sabiedrībā.

Savu amata vīziju skaidro Armands Kociņš-Kūceņš: “Satversmē ir uzsvērta latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nozīme saskaņā ar mūsu valsts identitāti un pastāvēšanas jēgu. Salīdzinājumā ar Atmodas laika situāciju, kad mūsu valoda vēl tikai atguva savu statusu, šobrīd esam sasnieguši tādu sabiedrības integrācijas pakāpi, ka latviešu valoda valstī funkcionē kā galvenais saziņas līdzeklis visu jomu lietvedībā, apkalpojošajā sfērā, izglītībā un starpetniskajos ikdienas kontaktos. Pateicoties efektīvi īstenotai valsts valodas politikai, VVC darbībai un sabiedrības atbalstam, risks, ka latviešu valoda varētu tikt izspiesta no kādas svarīgas lietošanas sfēras, 30 gadu laikā ir ievērojami samazinājies. Tādēļ jāpiekrīt Tieslietu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas ekspertu jaunākajiem atzinumiem, ka pašlaik nepieciešams koncentrēties ne tikai uz valsts valodas aizsardzību, bet vairāk – uz tās attīstību. To var veicināt, arī palielinot sabiedrības interesi par tādām valsts valodas sakņu rezervēm kā latgaliešu rakstu valoda, izloksnes un lībiešu valoda.”

Armands Kociņš-Kūceņš vairāk nekā 20 gadu aktīvi darbojas baltu un somugru valodniecībā, ir strādājis Daugavpils Universitātē, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, Latgales Pētniecības institūtā, piedalījies latgalistikas konferencēs, latgaliešu rakstības noteikumu apstiprināšanas semināros, latgaliešu skolotāju kursos, kā arī lingvistiskajās ekspedīcijās visos Latgales novados un latgaliešu diasporā. VVC lingvists guvis pieredzi 14 dažādu latgalistikas projektu īstenošanā un jau līdz šim ir konsultējis latgaliešu rakstu valodas lietotājus gramatikas, leksikas, stilistikas un terminoloģijas jautājumos.

Latgaliešu rakstu valodas kā valsts valodas paveida attīstības juridiskais ietvars tika radīts jau 1999. gadā, ierakstot attiecīgas garantijas Valsts valodas likuma 3. pantā. Kopš 2003. gada VVC darbojas ekspertu komisija, kas risina latgaliešu rakstu valodas jautājumus. 

Sabiedrībai ir noturīga interese par latgaliešu rakstības lietošanu tīmekļa vidē, presē, grāmatās, pasākumu afišās, plakātos, ceļa rādītājos, uzrakstos, tūrisma izdevumos, produktu etiķetēs utt. Vienlaikus ir pastāvīgs pieprasījums pēc ieteikumiem, kā tekstu latgaliski uzrakstīt pareizi, tomēr līdz šim skaidrojumi sniegti ierobežotā apjomā un nesistemātiski. Ieviešot jauno lingvista amatu, VVC varēs nodrošināt regulāru un specializētu atbalstu valodas lietotājiem pēc “latgaliešu rakstu valodas vienotā konsultāciju punkta” principa.”


 Papildu informācija:

 VVC sniedz konsultācijas privātpersonām, uzņēmumiem, valsts un starptautiskajām institūcijām, pašvaldībām, biedrībām un citiem interesentiem. Uzziņas par latgaliski rakstītu tekstu pareizību, kā arī nosaukumu, vietvārdu un personvārdu lietošanu atbilstoši Latgaliešu rakstības noteikumiem, VVC Latgaliešu rakstu valodas apakškomisijas lēmumiem, valodnieku ieteikumiem un latgaliešu rakstu valodas tradīcijām var saņemt, zvanot konsultantam pa tālruni 67334627 vai nosūtot pieprasījumu uz e-pasta adresi pasts@vvc.gov.lv vai pa pastu uz adresi Eksporta ielā 6, Rīgā, LV-1010.

 

 

Kontaktpersona: Armands Kociņš-Kūceņš

Valsts valodas centra Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departaments

E-pasts: pasts@vvc.gov.lv



20.07.2021. | Valsts valodas centrs izsludina akciju “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē”
grafika

Valsts valodas centrs jau sesto gadu izsludina akciju “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē”, kurā noteiks, izvērtēs un apbalvos periodiskās preses izdevumus un interneta ziņu portālus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda, kā arī sniegs pamatotus ieteikumus tās kvalitātes paaugstināšanai.

Lai vairotu arvien plašāka plašsaziņas līdzekļu loka interesi par valodas jautājumiem un veicinātu valodas vides uzlabošanos ne tikai drukātajos plašsaziņas līdzekļos, bet arī internetā, šogad akcijā varēs piedalīties arī interneta ziņu portāli. 

Akcijai dalībnieki var pieteikties paši, bet tos var ieteikt arī personas no visas Latvijas. Pieteikumi tiks pieņemti līdz 2021. gada 31. decembrim. Norādām, ka dalība akcijā ir brīvprātīga. 

Ja izdevējs piekrīt dalībai akcijā, tas abonē vai piegādā centram vismaz četrus secīgus sava izdevuma numurus. Atvieglotas arī atsevišķu izdevumu pieteikšanās prasības: izdevumi, kas iznāk retāk nekā reizi mēnesī, abonē vai piegādā centram vismaz divus secīgus sava izdevuma numurus. Izdevējs pats nosaka, kurus secīgos izdevumus abonēt vai piegādāt. Savukārt, ja interneta ziņu portāla īpašnieks piekrīt dalībai akcijā, tas izvērtēšanas laikā nodrošina centram piekļuvi interneta ziņu portāla saturam, kas portālā publiskots attiecīgajā gadā, tai skaitā maksas saturam. Ja portālā ir specializētas sadaļas ar atsevišķu tīmekļa vietni, portāla īpašnieks var izvēlēties dalībai akcijā virzīt tikai portāla galveno sadaļu un par to informē centru. 

Tiks izvērtēti periodiskās preses izdevumi un interneta ziņu portālu raksti, kas izdoti un publiskoti laika posmā no 2021. gada 1. maija līdz 31. decembrim. 

Kandidātus akcijai var pieteikt, Valsts valodas centram iesniedzot periodiskās preses izdevuma nosaukumu un kontaktinformāciju, nosūtot to uz e-pasta adresi pasts@vvc.gov.lv, izmantojot uzslavas iesūtīšanas funkciju lietotnē “Valodas draugs” vai pa pastu uz adresi Eksporta ielā 6, Rīgā, LV-1010. Detalizēta informācija par akciju un tās nolikums pieejams Valsts valodas centra tīmekļa vietnē www.vvc.gov.lv 

Akciju “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē” Valsts valodas centrs rīko sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju un Latvijas Preses izdevēju asociāciju.

Akcijas nolikums.


11.06.2021. | Valsts valodas diena

grafika

Saeima vakardien, 10. jūnijā, konceptuāli kā steidzamus atbalstīja grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kuros 15. oktobri rosināts noteikt par Valsts valodas dienu. Vairāk: https://lvportals.lv/dienaskartiba/329286-saeima-konceptuali-atbalsta-ierosinajumu-noteikt-vairakas-jaunas-atceres-dienas-2021.



01.06.2021. | Arī šogad Valsts valodas centrs no 1.jūnija izsludina pieteikšanos akcijai "Latviešu valodai draudzīga vide"

grafika

Vai zini uzņēmumus Latvijā, kas ik dienu kopj latviskās tradīcijas un uzņēmējdarbības vidi? Ja atbilde ir “Jā”, tad piesaki šos uzņēmumus Valsts valodas centra akcijai sūtot e-pasta vēstuli uz pasts@vvc.gov.lv ar tēmu “Latviešu valodai draudzīga vide”! Mēs patiešām priecāsimies par katru vēstuli – tā ir iespēja izcelt latviskus uzņēmumus un vairot pozitīvu attieksmi pret valsts valodas lietojumu. Vairāk par akciju lasi: https://bit.ly/3wMLNdI.








10.05.2021. | Tieslietu ministrija sadarbībā ar pašvaldībām veicinās tieslietu sistēmas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem

            Tieslietu ministrija kopā ar Valsts zemes dienestu, Uzņēmumu reģistru, Juridiskās palīdzības administrāciju, Patentu valdi un Valsts valodas centru uzsāk pilotprojektu “Tieslietu sistēmas pakalpojumi pašvaldībās”, lai paplašinātu tieslietu sistēmas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un izglītotu viņus par iespējām izmantot tos attālināti elektroniskajā vidē. Vienlaikus plānots uzlabot arī klientu digitālās prasmes patstāvīgi izmantot tieslietu sistēmas iestāžu sniegtos e-pakalpojumus. Kopumā projekts tiks ieviests vairākās pašvaldībās un tā īstenošanai jau noslēgts pirmais sadarbības līgums – ar Limbažu novada pašvaldību.

             “Valsts iestāžu pakalpojumu saņemšana attālināti ir kļuvusi par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu, tāpēc šajā sarežģītajā laikā ir svarīgi veicināt tieslietu sistēmas pakalpojumu pieejamību," norāda Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

              Projekta ietvaros iedzīvotājiem pašvaldību izveidotajos klientu apkalpošanas centros būs iespēja saņemt klātienes konsultācijas par tieslietu sistēmas pakalpojumiem un iespējām tos izmantot e - vidē, tāpat tieslietu iestāžu darbinieki rīkos seminārus iedzīvotājiem, lai informētu par tieslietu sistēmas tiešsaistes pakalpojumiem. Piemēram, iespēju iesniegt iesniegumu iestādei elektroniski vai pasūtīt Valsts zemes dienesta arhīvā esošos dokumentus, vai arī uzņēmuma reģistrāciju, preču zīmes pieteikuma iesniegšanu, lietotnes “Valodas draugs” izmantošanu utt.

             Šādu iespēju varēs izmantot iedzīvotāji Limbažu novadā, ar kuru ir jau noslēgts sadarbības līgums pilotprojekta īstenošanai. Tāpat arī pilotprojektu plānots īstenot Tukuma, Grobiņas u.c. pašvaldībās.

             Tiklīdz to atļaus epidemioloģiskā situācija valstī, tiks uzsākts pilotprojekts un klātienes konsultācijas pašvaldībās būs pieejamas divas darbadienas nedēļā. Pilotprojektu plānots īstenot pašvaldībās līdz šī gada beigām.

             Pēc pilotprojekta beigām plānots izvērtēt nepieciešamību paplašināt šobrīd tieslietu sistēmas iestāžu sniegto pakalpojumu pieejamību valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros.

             Pilotprojekts tiek īstenots, lai izpildītu Ministru kabineta deklarācijā minēto attiecībā uz vienas pieturas aģentūras principa attīstību un Pakalpojumu vides pilnveides plānu 2020. – 2023. gadam, kas paredz kopējo virzību uz pakalpojumu pieejamības uzlabošanu.


Lana Mauliņa

Tieslietu ministrijas

Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālrunis: 67036738

E – pasts: Lana.Maulina@tm.gov.lv


grafika

06.05.2021. | Veiksmīgi aizvadīts Latvijas un Gruzijas tiešsaistes seminārs par valodas politiku un tehnoloģijām

grafika

28. aprīlī Valsts valodas centra pārstāvji piedalījās AS “Tilde” un Gruzijas Ivane Džavahišvili Tbilisi Valsts universitātes pārstāvju rīkotajā tiešsaistes seminārā par valodas politiku un valodas tehnoloģijām. Valsts valodas centra pārstāvji stāstīja par Latvijas pieredzi valsts valodas politikas veidošanā, Valsts valodas likuma un citu ar valodas politiku saistīto normatīvo aktu ievērošanas uzraudzībā, kā arī prezentēja centra normatīvo aktu tulkošanas funkcijas normatīvo regulējumu un iestrādes.

Lai Latvijas pārstāvjus iepazīstinātu ar lingvistisko situāciju Gruzijā, semināra ievadā Ivane Džavahišvili Tbilisi Valsts universitātes pētniece Tinatina Bolkvadze stāstīja par gruzīnu valodu un mazākumtautību valodām Gruzijā.

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš semināra dalībniekus iepazīstināja ar latviešu valodas attīstības vēsturi, valodas kultūras un politikas attīstību un izmaiņām kopš 19. gadsimta, izklāstīja galvenos virzienus valodas politikas normatīvajos aktos un plānošanas dokumentos, kā arī sniedza ieskatu Valsts valodas centra un Tulkošanas un terminoloģijas centra tapšanā, apvienošanā un pašreizējā darbā.

Valsts valodas centra vecākā inspektore un Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļas vadītāja p. i. Madara Rēķe sniedza detalizētu ieskatu valsts valodas kontroles regulējošajos normatīvajos aktos, dalījās ar valodas kontroles inspektoru pieredzi, kā arī prezentēja Valodas kontroles departamenta sasniegumus latviešu valodas lietojuma veicināšanā.

Savukārt Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta vadītājs Arturs Krastiņš stāstīja par normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz normatīvo aktu tulkošanu Valsts valodas centrā, iepazīstināja Gruzijas pārstāvjus ar Latvijas institūcijām, kas darbojas terminoloģijas un valodas attīstības jomā, kā arī prezentēja tulkošanas un kvalitātes kontroles posmus departamentā. Sevišķs uzsvars tika likts arī uz valodas politikas un digitālās transformācijas plānošanas dokumentiem kā valodas politikas un tehnoloģiju ilgtermiņa attīstības stūrakmeņiem.

Semināra noslēgumā dalībnieki dalījās ar iespaidiem, kā arī meklēja potenciālās iespējas Latvijas valodas politikas veidošanas pieredzi piemērot Gruzijā.


grafika



13.01.2021. | Valsts valodas centrs publiskojis jauno "Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmatu"
Rokasgrāmatas vāks

Valsts valodas centrs ir izstrādājis jauno “Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmatu”, kas paredzēta Valsts valodas centra Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta tulkošanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri galvenokārt tulko tiesību aktus no angļu valodas latviešu valodā, kā arī tiem, kuru ikdiena saistīta ar Eiropas Savienības tiesību aktu un citu starptautisko dokumentu saskaņošanu un ieviešanu – nozaru speciālistiem ministrijās, darba grupu locekļiem, juristiem un citiem ekspertiem. Ceram, ka noderīgu informāciju tajā atradīs arī dažādu studiju programmu studenti un visplašākais interesentu loks.

Rokasgrāmata ir pieejama publikāciju sadaļā, kā arī to iespējams lejupielādēt šeit: lejupielādēt rokasgrāmatu.





20.11.2020. | Valsts valodas centrs - viens no iniciatīvas "Konsultē vispirms" līderiem

grafika

2020. gada 19. novembrī iniciatīvas "Konsultē vispirms" apbalvošanas pasākumā Valsts valodas centram tika piešķirta nominācija "Līderis klientorientētā apkalpošanā 2020". Pateicamies par augsto novērtējumu un Valsts valodas centra amatpersonu nesavtīgo un mērķtiecīgo ieguldījumu! Vairāk informācijas šeit.














23.07.2020. | Sabiedrisko palīgu ieguldījums Valsts valodas kopšanā

Valsts valodas centra rīcībā esošie dati apstiprina sabiedrisko palīgu ieguldītā darba efektivitāti. Privātpersonas un uzņēmēji sāk izprast nepieciešamību ievērot Valsts valodas likuma prasības un citus normatīvos aktus, kā arī neskaidrību gadījumā aktīvi izmanto iespēju vērsties pie sabiedriskajiem palīgiem.

grafika

Saskaņā ar centra apkopoto informāciju par 2019. gadu sabiedriskie palīgi ir snieguši konsultācijas uzņēmējiem un privātpersonām par Valsts valodas likuma 21. panta pirmo daļu, 21. panta otro daļu, 21. panta trešo daļu, 21. panta ceturto un septīto daļu, 23. panta pirmo daļu, kā arī par citiem jautājumiem, kas saistīti ar Valsts valodas likuma ievērošanu.

Priecājamies par šiem sasniegtajiem rezultātiem.

grafika


Valsts valodas centra “Sabiedrisko palīgu institūta” mērķis ir sniegt iespēju Latvijas iedzīvotājiem saņemt plašāku informāciju un individuālas konsultācijas par Valsts valodas likuma nozīmi un tā ievērošanu ikdienā, lai izvairītos no kļūdām un pārkāpumiem, tādējādi veicinot latvisku vidi.

Gaidīsim arī Tavu pieteikumu, vairāk informācijas meklē: ej.uz/sabiedriskiepaligi


21.07.2020. | Kļūsti par Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu!

paligs

Valsts valodas centrs aicina ikvienu, kam svarīga latviešu valoda, kļūt par sabiedrisko palīgu!


Ja tu nevari vienaldzīgi paiet garām kļūdām un neizdarībām latviešu valodā un ja tu vēlies veidot latviskāku vidi, kļūsti par Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu!

Ieskaties šeit: ej.uz/sabiedriskiepaligi








16.03.2020. | Par vīrusu dzimtas Coronaviridae nosaukumu latviešu valodā

Ņemot vērā pēdējās dienās sastopamās svārstības pandēmiju izraisošā vīrusa rakstībā, Valsts valodas centrs informē, ka vienīgais pareizais šīs vīrusu dzimtas Coronaviridae nosaukums latviešu valodā ir koronavīrusi. Šāda atveide atbilst tā nosaukumam latīņu valodā un fiksēta jau prof. K. Rudzīša vārdnīcā Terminologia medica (1973; 20052). Šī vīrusa izraisītajai slimībai Pasaules Veselības organizācija angļu valodā piešķīrusi nosaukumu COVID-19, latviešu valodā saucama par Covid-19 (bez slīpinājuma, bez pēdiņām). No angļu valodas atšķirīgā rakstība skaidrojama ar to, ka latviešu valodā šajā gadījumā lielo burtu lietojums nav pamatots: Covid ir abreviatūra, kas sastāv no slimības pilnā nosaukuma coronavirus disease zilbēm. Līdz ar to Covid-19 nosaukums nav analoģisks tādiem slimību nosaukumiem kā SARS, HIV, AIDS u. c., kas veidoti no sākumburtiem. Jāpiebilst, ka arī angļu valodā nosaukums COVID-19 nav guvis vienprātīgu valodas lietotāju atbalstu un ir atrodami dažādi rakstības varianti.