Jaunumi

11.04.2018. | Par jaunu personvārdu iekļaušanu kalendārvārdu sarakstā

Valsts valodas centra Kalendārvārdu ekspertu komisija 2018. gada 11. aprīļa sēdē, izvērtējot visus no 2014. gada maija līdz 2018. gada aprīlim saņemtos personu iesniegumus par jaunu personvārdu iekļaušanu latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā, kā arī dažu vārdadienas datumu maiņu, ar balsu vairākumu nolēma:
1. Ieteikt iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā baltu cilmes personvārdus:
sieviešu vārdus Audra (vārdadiena 10. augustā), Bille (29. janvārī) un Saule (22. decembrī);
vīriešu vārdus Daivis (3. aprīlī), Ģedimins (25. martā), Ritums (24. aprīlī) un Saulis (27. martā).
2. Papildināt paplašināto vārdadienu sarakstu ar 67 jauniem personvārdiem, kuriem ir vairāk nekā 2 nesēji:
Adelaine, Adreans, Adria, Amrits, Ardijs, Beverlija, Braens, Daļa, Dario, Dariuss, Dariušs, Dereks, Devins, Džeks, Džulians, Eliots, Elīsija, Ellada, Emīna, Entonijs, Evans, Ezra, Genrihs, Hārvijs, Hektors, Hovards, Īve, Īzaks, Kārla, Keitlina, Kirills, Klints, Kristijans, Laurēna, Lūsija, Ļena, Madrija, Megana, Meija, Meja, Mets, Mihaela, Mikuss, Nadia, Nataniels, Nazarijs, Noa, Olijs, Olivia, Orions, Raens, Rafaela, Railijs, Rajens, Rolando, Romeks, Ronans, Ronja, Semija, Sidnijs, Simons, Skandis, Tailers, Timo, Uma, Varlams, Viļa.
3. Neatbalstīt ierosinājumus mainīt vārdadienas datumu dažiem personvārdiem, jo tam nav lingvistiska pamata.
Drīzumā tiks atjaunināta informācija arī Valsts valodas centra mājaslapas sadaļā "Kalendārvārdu ekspertu komisija", kurā būs pieejams gan latviešu tradicionālo kalendārvārdu saraksts, gan paplašinātais vārdadienu saraksts.


09.04.2018. | Par kalendārvārdu sarakstiem

Saistībā ar š. g. 11. aprīlī paredzēto Valsts valodas centra Kalendārvārdu ekspertu komisijas sēdi, jautājumā par jaunu personvārdu izvēli iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā paskaidrojam:

nepastāv un nekad nav pastāvējis dalījums oficiālajā un neoficiālajā kalendārvārdu sarakstā, toties ir latviešu tradicionālo kalendārvārdu saraksts un paplašinātais vārdadienu saraksts. Šie materiāli pieejami Valsts valodas centra mājaslapā (http://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_199), kurā ievietoti gandrīz visi ierosinātie personvārdi;

 kritēriji, pēc kuriem pēdējos 10 gadus vadās Kalendārvārdu ekspertu komisija, iesakot jaunus personvārdus iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā, ir šādi:
vārda cilme – kalendārvārdu izvēlē priekšroka dodama baltu (latviskas vai lietuviskas) cilmes personvārdiem (piemēram, Daivis, Ritums, Audra, Ģedimins), latviešu kultūrā pazīstamiem senģermāņu cilmes vārdiem (piemēram, Ferdinands, Gerhards, Gothards), kuri iepriekš bijuši iekļauti latviešu kalendāros, vai citiem tradicionāliem, daudzām tautām raksturīgiem klasisko valodu (latīņu, grieķu, senebreju u. c.) vārdiem (piemēram, Dominika, Džemma, Odeta);
 • vārda nozīme (ja to iespējams noteikt) – jāizvairās no vārdiem ar negatīvu vai pārprotamu nozīmi (piemēram, Kails, Stīvs, Alcis);
•  vārda labskanība jeb eifonija – daudzu dzirdei patīkams skanējums; šis kritērijs cita starpā paredz izvairīties no grūti izrunājamiem vārdiem, piemēram, ar latviešu valodas skaņu sistēmai neraksturīgiem šņāceņu un spraudzeņu savienojumiem;
•  vārda lietojuma stabilitāte – svarīgi, lai attiecīgais personvārds konkrētajā formā būtu lietots jau izsenis;
•  vārda tradicionalitāte – par to liecina attiecīgā personvārda iesakņošanās latviešu kultūras tradīcijā;
atbilstība latviskajai vārddošanas tradīcijai – attiecīgā personvārda izvēle jaundzimušajiem latviešu ģimenēs vairāku gadsimtu gaitā;

 tikai papildkritērijs ir attiecīgā vārda nesēju skaits (pēc Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, kā arī Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta sniegtajiem datiem) – optimālais vārda nesēju skaits ir vismaz 25, tomēr atsevišķos gadījumos, ja vārds pilnībā atbilst visiem kritērijiem, to var ieteikt iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā arī ar mazāku nesēju skaitu;

 Kalendārvārdu ekspertu komisijas ieskatā arī turpmāk latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā nav iekļaujami personvārdi, kuriem šajā sarakstā jau ir kāds latviskajai vārddošanas tradīcijai vairāk atbilstošs analogs vai kuri uzskatāmi par kāda personvārda formas variantiem (piemēram, Pāvels, Martins, Aleksa, Elīze, Keita un Andželika / Anželika), ja sarakstā attiecīgi ir Pāvils, Mārtiņš, Aleksandra, Elīza, Kate / Katrīne / Katrīna un Angelika), tādēļ šādos gadījumos vārda varianta nesēju skaits nevar būt ne galvenais, ne izšķirošais kritērijs;

 iepriekšminēto vārdu nesējiem ir iespēja svinēt vārdadienu gan tajā dienā, kad vārds ierakstīts paplašinātajā vārdadienu sarakstā (piemēram, Pāvels 29. jūnijā, Martins 10. novembrī, Aleksa 8. novembrī, Elīze 2. septembrī, Keita 25. novembrī, Anželika 31. jūlijā), gan 22. maijā – visu neparasto vārdu dienā. Vēršam uzmanību uz faktu, ka arī paplašinātais vārdadienu saraksts tiek regulāri aktualizēts un papildināts;

 iepriekšējās Kalendārvārdu ekspertu komisijas sēdēs no latviešu tradicionālo kalendārvārdu saraksta nav svītrots neviens personvārds, kuram pašlaik Latvijā nav neviena nesēja (piemēram, Ārvalda), šādi personvārdi arī turpmāk saglabājami latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā kā latviskajai vārddošanas tradīcijai atbilstoši un tādēļ ieteicami;

 attiecībā uz Kalendārvārdu ekspertu komisijas lēmumu juridisko statusu norādām – tā kā ekspertu komisijas lēmumi nav uzskatāmi ne par administratīviem aktiem, ne par iestādes faktisko rīcību publisko tiesību jomā, tie nav ne apstrīdami, ne pārsūdzami.


27.03.2018. | Turpmāk vietvārdi un paralēlnosaukumi būs jāsaskaņo ar Valsts valodas centru

Otrdien, 27. martā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas un Valsts valodas centra izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz vietvārdu piešķīrējinstitūcijām turpmāk jaunus vietvārdus un paralēlnosaukumus saskaņot ar Valsts valodas centru. Grozījumi izstrādāti ar mērķi nodrošināt latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un sekmēt korektu, latviešu valodas likumībām un kultūrvēstures tradīcijām atbilstošu vietvārdu lietojumu.

Turpmāk vietvārdu piešķīrējinstitūcijām (pašvaldības domēm, atbildīgajām ministrijām – Kultūras ministrijai, Satiksmes ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Zemkopības ministrijai un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrai), kad tās piešķirs ciemiem, viensētām un ģeogrāfiskajiem objektiem oficiālos vietvārdus un oficiālos paralēlnosaukumus, mainīs vietvārdu statusu un precizēs to rakstības formu, būs jāpamatojas uz Valsts valodas centra sniegtajiem atzinumiem.

Papildus piešķīrējinstitūcijām būs jāiesniedz Valsts valodas centram lēmuma projekts un pamatojums par oficiālā vietvārda vai oficiālā paralēlnosaukuma piešķiršanu, vietvārda statusa maiņu vai rakstības formas precizēšanu. Savukārt Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisija atzinumu sagatavos un sniegs 10 dienu laikā.

Ministru kabineta noteikumu grozījumi paredz, ka sabiedrības informēšanai paredzētajā atklātajā informācijā līdzās oficiālajam vietvārdam būs jālieto arī oficiālais paralēlnosaukums un oficiālajam vietvārdam būs jāierāda galvenā vieta, kā arī formas ziņā tas nedrīkstēs būt mazāks vai šaurāks par oficiālo paralēlnosaukumu.

Projektam neparedz ietekmi uz valsts budžeta izlietojumu, bet prognozējams, ka nedaudz palielināsies Valsts valodas centra darba apjoms, sniedzot atzinumus.

Ar noteikumu projektu iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.


15.03.2018. | Apbalvoti akcijas "Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē" laureāti

Ceturtdien, 15. martā, Tieslietu ministrijā ar svinīgu laureātu apbalvošanu noslēdzās Valsts valodas centra rīkotā akcija "Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē".

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta vadītājs Kārlis Bitenieks un Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis ar apsveikuma uzrunām un atzinības rakstiem sveica periodiskās preses izdevumus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda.

Sveicot akcijas laureātus, tieslietu ministrs uzsvēra, ka Valsts valodas centra rīkotā akcija ir sākums jaunai tradīcijai – noteikt labākos periodiskās preses izdevumus. Dzintars Rasnačs aicināja attīstīt šo tradīciju, iesaistot tajā arī elektroniskos plašsaziņas līdzekļus.

"Šodien mēs apbalvojam labākos no labākajiem žurnāliem, nacionālajiem un reģionālajiem laikrakstiem," atzina ministrs. Arvien plašāka mediju iesaistīšanās Valsts valodas centra rīkotajā akcijā sniegs būtisku ieguldījumu pareizā un kvalitatīvā valsts valodas lietošanā. Ieguvēji būs visi – gan mediji, gan sabiedrība kopumā, akcijas nozīmi uzsver Dzintars Rasnačs.

Šogad akcijā piedalījās 42 preses izdevumi. Tika noteikti uzvarētāji katrā no šādām kategorijām: nacionālie laikraksti; reģionālie laikraksti; žurnāli, kas iznāk reizi nedēļā; žurnāli, kas iznāk retāk nekā reizi nedēļā. Katrs no laureātiem saņem tiesības izmantot zīmolu "Laba valoda".

Akciju noslēdzot, Valsts valodas centra un "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" pārstāvji sniedza praktiskus ieteikumus par valodas jautājumiem.

Pateicamies Tieslietu ministrijai, Latvijas Preses izdevēju asociācijai un Kultūras ministrijai par sadarbību, kas nodrošināja raitu un sekmīgu akcijas norisi.

Sveicam uzvarētājus ar godam pelnīto atzinību un panākumiem!


Laureātu saraksts:

Nacionālie laikraksti:

  • Latvijas Avīze – AS "Latvijas Mediji"

Reģionālie laikraksti:

  • Auseklis
  • Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  • Talsu Vēstis

Žurnāli, kas iznāk reizi nedēļā:

  • Jurista Vārds – "Latvijas Vēstnesis"
  • Ieva – SIA "Žurnāls Santa"

Žurnāli, kas iznāk retāk nekā reizi nedēļā:

  • Rīgas Laiks
  • Ko Ārsti Tev Nestāsta – SIA "Rīgas Viļņi"
  • 36,6°C – AS "Latvijas Mediji"

Valsts valodas centrs pateicas visiem, kas ciena un godā valsts valodu!


14.03.2018. | Apbalvos akcijas “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē” 2017. gada laureātus

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ceturtdien, 15. martā, apbalvos Valsts valodas centra akcijas “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē” laureātus.

Akcijas galvenais mērķis ir noteikt, izvērtēt un apbalvot periodiskās preses izdevumus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda, kā arī sniegt pamatotus ieteikumus tās kvalitātes paaugstināšanai.

Akcija “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē” norisinājās no 2017. gada 1. jūnija līdz 2017. gada 31. decembrim. Akcijas laikā tika izvērtēti un par uzvarētājiem atzīti deviņi periodiskās preses izdevumi. Šogad akcijā piedalījās 42 periodiskās preses izdevumi no visas Latvijas.

Akciju rīko Valsts valodas centrs, sadarbojoties ar Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju un Latvijas Preses izdevēju asociāciju.

Laureātu apbalvošana notiks Tieslietu ministrijas Sarkanajā zālē plkst. 11.00.

Plašsaziņas līdzekļu pārstāvju ievērībai:

Aicinām dalību pieteikt uz e-pastu dace.zaca@vvc.gov.lv līdz 2018. gada 15. marta pulksten 10.00.


24.01.2018. | No šodienas ir iespējams lejuplādēt un izmantot mobilo lietotni “Valodas draugs“

Trešdien, 24. janvārī, Tieslietu ministrijā tika prezentēta Valsts valodas centra izstrādātā mobilā lietotne “Valodas draugs”, kura no šodienas ir pieejama iedzīvotājiem, lai iesaistītos Valsts valodas centra darbībā, nosūtot ziņojumu par iespējamu valsts valodas pārkāpumu vai uzslavu par valodas lietojumu.

Lietotne ir pieejama jebkurai personai, kura izmanto mobilo ierīci ar Android operētājsistēmu un to iespējams lejuplādēt Google Play veikalā (lietotne drīzumā būs pieejama arī iOS operētājsistēmai veikalā App Store).

Ko darīt tālāk, kad lietotne tiek lejuplādēta?
Kad lietotne ir lejuplādēta, nepieciešams autentificēties. Lai autentificētos lietotnē, lietotājam ir jāizmanto viens no trim piedāvātajiem variantiem: Google, Facebook vai Draugiem.lv konts.

Kā nosūtīt ziņojumu un kas ar to notiks?
Lietotājam sadaļā “Jauns ziņojums” jāizvēlas ziņojuma veids: “Uzslava” vai “Pārkāpums”, ziņojumam pievienojot fotoattēlu vai video, nofotografējot / nofilmējot iespējamo pārkāpumu vai uzslavējamo objektu. Ziņojumu saņem Valsts valodas centrs, kurš tālāk izvērtē situāciju un saņemto ziņojumu. Informācija par iespējamu pārkāpumu tiks izskatīta prioritāri, lai ziņotājs iespējami īsākā laikā saņemtu atbildi par ziņojuma virzību.

Kā pārliecināties, kad ziņojums ir izskatīts?
Pēc ziņojuma nosūtīšanas lietotājs aktuālos ziņojumus var apskatīt sadaļā “Mani ziņojumi”. Tiklīdz Valsts valodas centra darbinieki veiks nepieciešamās darbības ziņojuma izskatīšanas gaitā, lietotājs par tām tiks informēts. Ja ziņojums ir izskatīts un atrisināts, sarakste par konkrēto ziņojumu tiks slēgta un ziņojuma statuss tiks mainīts uz “Atrisināts”.
Valsts valodas centrā uzglabās ziņojuma informāciju tik ilgi, kamēr tiks sasniegts šī ziņojuma mērķis – izskatīt jautājumu pēc būtības.

Lietotnes “Valodas draugs” lietošanas instrukcija.