Jaunumi

18.09.2018. | Papildināts Vispārlietojamo saīsinājumu saraksts

Ir pieejams atjauninātais Vispārlietojamo saīsinājums saraksts, kura 2. daļa "Biežāk lietotie mērvienību apzīmējumi un to saīsinājumi" papildināta ar 8 jauniem mērvienību apzīmējumu saīsinājumiem (2.54.–2.62. punkts).

Atšķirībā no līdzšinējās rakstības, kad tika atspoguļota precīza matemātiskā formula attiecīgās mērvienības iegūšanai, lietojot reizināšanas zīmi (∙), Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija par vairāk ieteicamu un no valodas lietotāja viedokļa ērtāku uzskata šādu saīsinājumu pierakstu bez reizināšanas zīmes. Tas nozīmē, ka nozaru speciālajā literatūrā joprojām pieļaujams lietot pilno pierakstu ar reizināšanas zīmi (piemēram, kW∙h vai V∙A), savukārt vispārlietojamās valodas tekstos, tostarp oficiālajā saziņā, turpmāk lietojams pieraksts bez reizināšanas zīmes (attiecīgi kWh un VA).


13.09.2018. | Par Svazilendas jaunā nosaukuma atveidi latviešu valodā

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, 2018. gada 12. septembra sēdē izskatot jautājumu par Svazilendas jaunā nosaukuma atveidi latviešu valodā (prot. Nr. 5 5. §), ar balsu vairākumu nolēma ieteikt formu Svatini.

Pamatojums: lai gan šīs Āfrikas valsts nosaukums oriģinālvalodā ir eSwatini jeb Umbuso weSwatini, latviešu valodā atveidotajos vietvārdos un citvalodu nosaukumos tradicionāli neiekļauj ar mazo sākumburtu rakstītus vispārējos apzīmējumus (angļu val. – generic elements), piemēram, siSwati – svazu valoda, isiZulu – zulu valoda, iXhosa – hosu valoda u. tml. Tātad svazu valsts nosaukums latviski atveidojams kā Svatini.

Apsverot otru iespējamo Svazilendas jaunā nosaukuma formu Svatinija, komisijas ieskatā priekšroka dodama īsākai nelokāmai formai – Svatini (pēc analoģijas ar valstu nosaukumiem Mali, Haiti, Fidži, Kiribati u.c. vai svešvārdu martini).

Līdzīgas toponīma un attiecīgā etnonīma formu atšķirības oriģinālvalodā un latviešu valodā vērojamas arī dažu Eiropas valstu nosaukumiem, piemēram, España – Spānija, los españols – spāņi.


24.07.2018. | Valsts valodas centrs jau trešo gadu izsludina akciju “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē”

Akcijā noteiks, izvērtēs un apbalvos periodiskās preses izdevumus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda, kā arī sniegs pamatotus ieteikumus tās kvalitātes paaugstināšanai.

Valsts valodas centrs šogad ieviesis jaunu kategoriju – “specializētie izdevumi” –, kura paredzēta tiem periodiskās preses izdevumiem, kuri īsti neietilpa nevienā no esošajām kategorijām.

Akcijai dalībnieki var pieteikties paši, bet tos var ieteikt arī personas no visas Latvijas. Dalība akcijā ir brīvprātīga. Ja izdevējs piekrīt dalībai akcijā, tas abonē vai piegādā centram vismaz četrus secīgus sava izdevuma numurus.

Izvērtēti tiks periodiskās preses izdevumi, kuri izdoti laika posmā no 2018. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim.

Ikviens interesents tiek aicināts ieteikt akcijas potenciālos kandidātus. Periodiskās preses izdevuma nosaukums un kontaktinformācija jāiesniedz centram, ziņas nosūtot uz e-pastu: info@vvc.gov.lv vai pa pastu uz adresi: Eksporta ielā 6, Rīgā, LV-1010.

Akcijas nolikums pieejams šeit.

Akciju “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē” Valsts valodas centrs rīko sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju un Latvijas Preses izdevēju asociāciju.


28.06.2018. | Darbu uzsāk jauni sabiedriskie palīgi

Šodien, 28. jūnijā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš pasniedza apliecības trīs jauniem sabiedriskajiem palīgiem.
Jaunie sabiedriskie palīgi – Ruta Jankovska, Linards Kumskis un Kaspars Poikāns – noslēdza līdzdarbības līgumus, lai uzsāktu brīvprātīgo darbu savos pārraudzības reģionos (Jaunjelgavā, Krimuldas novadā un Rīgā). Līdz ar to kopumā valstī būs 30 sabiedriskie palīgi. Viņu kontaktinformācija ir pieejama Valsts valodas centra mājaslapā.

Sveicot jaunos sabiedriskos palīgus, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsvēra: “Sabiedriskajam palīgam savā darbā ir jābūt kā konsultantam, kurš ar profesionāla latviešu valodas lietpratēja padomu palīdz ikvienam uzņēmējam un iedzīvotājam pilnveidot zināšanas valsts valodas pareizā lietošanā, tādējādi pildot būtisko mediatora funkciju starp Valsts valodas centru un sabiedrību”. Sabiedrisko palīgu loka paplašināšana ir ieguldījums valsts valodas stiprināšanā, sabiedrisko palīgu lomu akcentēja ministrs.

Sabiedriskie palīgi Valsts valodas centrā darbojas kopš 2015. gada 11. decembra. Šobrīd sabiedriskie palīgi ir visos Latvijas novados (Latgalē, Zemgalē, Kurzemē, Vidzemē). Pagājušajā gadā sabiedriskie palīgi snieguši 352, bet 2016. gadā – 348 konsultācijas par dažādiem jautājumiem, tostarp, informācijas sniegšanu mājaslapās svešvalodā, pareizrakstību, publisko informāciju tikai svešvalodā, marķējumu tulkojumiem. Šogad 1. ceturksnī – jau 143 konsultācijas.
Sabiedrisko palīgu mērķis ir sekmēt latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, kā arī sniegt atbalstu centram Valsts valodas likuma mērķu īstenošanā.
Sabiedriskie palīgi var sniegt konsultācijas komersantiem latviešu valodas lietošanas jautājumos, kas saistīti ar publisko informāciju, kā arī ar preču marķējumos un lietošanas instrukcijās ietverto informāciju, jo bieži vien Valsts valodas likuma normas tiek pārkāptas neuzmanības vai nezināšanas dēļ.

Valsts valodas centrs aicina ikvienu, kurš vēlas saglabāt, aizsargāt un attīstīt latviešu valodu, kļūt par sabiedrisko palīgu, iesniedzot savu pieteikumu un ar to saistītos dokumentus jebkurā laikā, jo konkurss ir beztermiņa. Konkursa nolikums paredz, ka konkursa komisija pieteikumus, kas iesniegti līdz katra gada 30. aprīlim un 31. oktobrim, izskatīs divas reizes gadā.

Informācijai:
Sarmīte Pāvulēna
Valsts valodas centra
Valodas kontroles departamenta
Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja
Tālr. 67334269, e-pasts: info@vvc.gov.lv


18.06.2018. | Valsts valodas centrs regulāri kontrolē Latvijas Republikā esošās "Kebabu" ēstuves

Valsts valodas centrs regulāri saņem informāciju no iedzīvotājiem par "Kebabu" darbinieku valsts valodas lietojuma problēmām. Lai risinātu šīs problēmas, Valsts valodas centrs ne tikai veic pārbaudes un sauc pie atbildības darbiniekus, kuri nelieto valsts valodu nepieciešamajā B1 līmenī, bet arī tiekas ar šo uzņēmumu valdes locekļiem.

Tikšanās laikā ir noskaidrots, ka "Kebabnīcās" strādā ārvalstu studenti, kas studiju apmaiņas programmas ietvaros Latvijā uzturas neilgu laiku, piemēram, semestri, bet atsevišķos gadījumos nedaudz ilgāk. Līdz ar to "Kebabnīcās" darbinieku mainība ir palielināta, viņu skaits ir nepastāvīgs. Šādu informāciju apstiprina arī no Valsts ieņēmumu dienesta pieprasītas izziņas par darbiniekiem, kas strādā konkrētā "Kebabnīcā".

Jānorāda, ka centrs ne tikai sauc darbiniekus pie administratīvās atbildības par valsts valodas nelietošanu amata un profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, bet arī sniedz konsultācijas par normatīvo aktu ievērošanu Ekonomikas ministrijas ieviestā principa "Konsultē vispirms" ietvaros.

Jāatzīmē, ka Valsts valodas centrs nevar atbrīvot nevienu darbinieku no darba, ja tiek konstatēts, ka kāds darbinieks nelieto valsts valodu amata un profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā.


01.06.2018. | Izglītības iestādēs pasākumiem jānotiek latviešu valodā

Katru gadu izglītības iestādēs notiek dažādi svinīgi pasākumi – 1. septembris, izlaidums, valsts svētku pasākumi u. tml.

Valsts valodas centrs atgādina, ka saskaņā ar Valsts valodas likuma 11. panta pirmo daļu pasākumiem ir jānotiek valsts valodā. Ja pasākumā tiek lietota svešvaloda, tad rīkotājam ir pienākums nodrošināt tulkojumu valsts valodā.

Tulkojums nav jānodrošina literāriem, muzikāliem vai cita veida mākslinieciskiem priekšnesumiem.


31.05.2018. | Valsts valodas centrs jau septīto reizi noteiks latviešu valodas videi draudzīgākos apkalpojošās sfēras uzņēmumus

Šodien, 2018. gada 31. maijā, Valsts valodas centrs sadarbībā ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām jau septīto reizi uzsāk akciju "Latviešu valodai draudzīga vide", lai noteiktu apkalpojošās sfēras uzņēmumus, kas vispilnīgāk ievēro Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz valsts valodas izmantošanu.

Akcija notiks līdz 1. oktobrim, un šogad tāpat kā iepriekšējos gados latviešu valodas videi draudzīgāko pretendentu loks būs apkalpojošās sfēras uzņēmumi – veikali, kafejnīcas, restorāni, viesnīcas, aptiekas, frizētavas, arī tūrisma, interneta un pasažieru pārvadāšanas uzņēmumi.

Līdzīgi kā pagājušajā gadā, sākot no septembra, par latviešu valodai draudzīgas vides pretendentiem varēs balsot sociālajos tīklos.

Akcijas svinīgais noslēgums un latviešu valodas videi draudzīgāko uzņēmumu apbalvošana notiks Latvijas valsts proklamēšanas dienas svētku periodā novembrī, piedaloties tieslietu ministram, Valsts valodas centra vadībai un nozaru uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem.

"Akcija "Latviešu valodai draudzīga vide" ir pasākums, kurā Valsts valodas centrs vēlas uzslavēt un izcelt labākos, apliecinot, ka valsts valoda Latvijā tiek godāta, kopta un attīstīta arī jomās, ar ko ikdienā saskaras katrs," norāda Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.

Akcijai "Latviešu valodai draudzīga vide" pieteiktos pretendentus izvērtēs Valsts valodas centra ekspertu komisija, balstoties uz valsts valodas vecāko inspektoru sastādītajiem pārbaudes aktiem un pretendentu darbības vērtēšanas anketā ietvertajiem kritērijiem, kas skar valsts valodas lietojumu gan no uzņēmumu darbinieku puses, gan uzņēmuma publiski sniegtajā informācijā.

Ikviens apkalpojošās sfēras uzņēmums akcijai var pieteikties pats, bet potenciālos kandidātus iespējams izvirzīt arī ar uzņēmējus pārstāvošo profesionālo asociāciju un biedrību starpniecību. Tāpat jebkura cita persona var ieteikt dalībniekus akcijai. Pieteikties akcijai iespējams sociālajos tīklos Facebook un Twitter, pa tālruni 67334633, 67334269, pa e-pastu valodas.akcija@vvc.gov.lv vai pa pastu: Eksporta ielā 6, Rīgā, LV-1010. Detalizēta informācija par akciju un tās nolikums pieejams šeit.

Akciju "Latviešu valodai draudzīga vide" Valsts valodas centrs rīko kopā ar Latvijas Tirgotāju asociāciju, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju, Aptieku biedrību, Frizieru asociāciju, tūrisma nozares asociācijām, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju.

Katru gadu akcijā tiek apbalvoti 25 uzņēmumi.


Vairāk informācijas:
Sarmīte Pāvulēna
Valodas kontroles departamenta
Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja
Tālrunis: 67334269, e-pasts: sarmite.pavulena@vvc.gov.lv


29.05.2018. | Valsts valodas centrs prasīs Eigima mandāta anulēšanu pēc galīgā lēmuma par viņa valsts valodas lietojumu

Valsts valodas centrs prasības pieteikumu par Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Riharda Eigima mandāta anulēšanu sniegs tiesā pēc tam, kad būs stājies spēkā galīgais lēmums par viņa valsts valodas lietojumu.

Kā ziņots jau iepriekš, Valsts valodas centrs ir konstatējis, ka Daugavpils domes priekšsēdētājs R. Eigims nelieto valsts valodu augstākā līmeņa 2. pakāpē. Saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā noteikto Valsts valodas centram ir pienākums iesniegt tiesā prasības pieteikumu par deputāta pilnvaru anulēšanu, ja atkārtoti tiek konstatēts, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam prasmes līmenim.

Tā kā Daugavpils domes priekšsēdētājs R. Eigims ir izmantojis savas tiesības un iesniedzis Valsts valodas centrā sūdzību par pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā uz viņa valsts valodas lietojumu, centrs prasības pieteikumu par deputāta mandāta anulēšanu tiesā sniegs pēc galīgā lēmuma stāšanās spēkā par valsts valodas nelietošanu nepieciešamajā apjomā.

Sūdzību par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtu lēmumu vispirms izskata iestādē, pēc tam – tiesā divās instancēs. Līdz ar to nav zināms precīzs termiņš prasības pieteikuma sniegšanai tiesā no Valsts valodas centra puses gadījumā, ja R. Eigims par centra pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā vērsīsies tiesā.


28.05.2018. | Valsts valodas centra lietotnei "Valodas draugs" vairāk nekā 100 dienu

Valsts valodas centra lietotnē "Valodas draugs" 100 dienu laikā saņemtas gan uzslavas, gan informācija par iespējamiem pārkāpumiem, kā arī ziņojumi, kuri neatbilst lietotnes mērķim.
No 606 saņemtajiem ziņojumiem 90 % gadījumu informācija bija sūtīta kā iespējamais Valsts valodas likuma prasību pārkāpums; 61 % šīs informācijas tika noraidīts, jo tā neatbilda lietotnes mērķim. Savukārt 10 % gadījumu saņemtas uzslavas par pareizu, interesantu valsts valodas lietojumu.
Visvairāk ziņojumu, t. sk. fotogrāfiju, saņemts par publiskajā vidē sniegto informāciju dažādos uzrakstos.

Nākotnē lietotni plānots izmantot Valsts valodas centra akciju "Latviešu valodai draudzīga vide" un "Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē" ietvaros, kā arī sabiedrisko palīgu institūta paplašināšanai un popularizēšanai.

Atgādinām, ka lietotne paredzēta, lai aizsargātu valsts valodas lietotāju tiesības un intereses.

Prezentācija no 15.05.2018. preses konferences pieejama šeit.


11.05.2018. | Aicinām uz preses konferenci par Valsts valodas centra mobilo lietotni "Valodas draugs"


Maijā aprit 100 dienas, kopš iedzīvotājiem ir pieejama Valsts valodas centra izstrādātā mobilā lietotne “Valodas draugs”, ar kuras starpniecību iespējams līdzdarboties Valsts valodas centra darbībā, ērti un ātri nosūtot ziņojumu – uzslavējot latviešu valodai draudzīgas informācijas sniedzēju vai, tieši pretēji, ziņojot par iespējamu valsts valodas pārkāpumu.

Preses konferences ietvaros informēsim par mobilās lietotnes sniegtajiem rezultātiem – saņemtajiem ziņojumiem, izskatītajiem iesniegumiem un sabiedrības interesi jeb atsaucību lietotnes izmantošanā.


Preses konferences dalībnieki:

Dzintars Rasnačs, tieslietu ministrs;

Māris Baltiņš, Valsts valodas centra direktors;

Viesturs Razumovskis, Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļas vadītājs.


Iekļūšanai Tieslietu ministrijā nepieciešamas caurlaides, lūdzu pieteikties pie Lanas Mauliņas pa e-pastu: Lana.Maulina@tm.gov.lv vai tālr. 67036738 līdz 2018. gada 15. maijam plkst. 9.00. Caurlaides saņemšanai būs nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.


Informējam, ka preses konferencē tiks fotografēts un filmēts. Lai sniegtu informāciju iedzīvotājiem un nodrošinātu valsts pārvaldes darbības caurspīdīgumu, informācija par pasākumu kopā ar audio vai vizuālo materiālu tiks publicēta Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē, kā arī izmantota žurnālistikas vajadzībām. Atrodoties pasākuma teritorijā, Jūs apliecināt, ka esat informēts, ka tiekat iekļauts/a audio vai vizuālajā materiālā.

FOTO


08.05.2018. | Par pasākumu valodu

Valsts valodas centrs atgādina, ka gadījumā, ja pasākumu rīko privāti uzņēmumi, nevalstiskas organizācijas, uzņēmumi, fiziskas personas vai starptautiskas organizācijas, tad par to ir jāsniedz vispusīga un pilnīga informācija valsts valodā.

Savukārt pašam pasākuma rīkotājam obligāti ir jānodrošina tādas informācijas tulkojums valsts valodā, kas skar likumīgas sabiedriskās intereses (saistītas ar sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību).

Kā norāda centra direktors M. Baltiņš, prasības nodrošināt pasākuma tulkojumu, kā arī sniegt sabiedrības informēšanai paredzēto informāciju valsts valodā ir īpaši svarīgas un samērīgas ar Valsts valodas likuma mērķi, proti, nodrošināt latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, tiesības brīvi lietot latviešu valodā jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā, mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, kā arī veicināt ātrāku sabiedrības integrāciju.

Tulkojums nav jānodrošina literāriem, muzikāliem vai cita veida mākslinieciskiem priekšnesumiem.


03.05.2018. | Valsts valodas centra direktoram piešķirts Tieslietu ministrijas apbalvojums

Šodien, 3. maijā, notika svinīgs apbalvošanas pasākums, kurā tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pasniedza Valsts valodas centra direktoram Mārim Baltiņam Tieslietu ministrijas apbalvojumu – I pakāpes Atzinības rakstu un "zelta" spalvu par nozīmīgu ieguldījumu Tieslietu ministrijas, tieslietu sistēmas un Latvijas tiesību sistēmas attīstībā un starptautiskās sadarbības veicināšanā tieslietu jomā.

Apbalvojumi ik gadu tiek pasniegti Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbiniekiem, tiesu darbiniekiem, tiesnešiem un tieslietu sistēmai radniecīgo institūciju pārstāvjiem, lai izteiktu atzinību par darba pienākumu priekšzīmīgu un pašaizliedzīgu pildīšanu, ilggadēju, godprātīgu, radošu darbu vai nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tiesību sistēmas attīstībā.
FOTO


11.04.2018. | Par jaunu personvārdu iekļaušanu kalendārvārdu sarakstā

Valsts valodas centra Kalendārvārdu ekspertu komisija 2018. gada 11. aprīļa sēdē, izvērtējot visus no 2014. gada maija līdz 2018. gada aprīlim saņemtos personu iesniegumus par jaunu personvārdu iekļaušanu latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā, kā arī dažu vārdadienas datumu maiņu, ar balsu vairākumu nolēma:
1. Ieteikt iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā baltu cilmes personvārdus:
sieviešu vārdus Audra (vārdadiena 10. augustā), Bille (29. janvārī) un Saule (22. decembrī);
vīriešu vārdus Daivis (3. aprīlī), Ģedimins (25. martā), Ritums (24. aprīlī) un Saulis (27. martā).
2. Papildināt paplašināto vārdadienu sarakstu ar 67 jauniem personvārdiem, kuriem ir vairāk nekā 2 nesēji:
Adelaine, Adreans, Adria, Amrits, Ardijs, Beverlija, Braens, Daļa, Dario, Dariuss, Dariušs, Dereks, Devins, Džeks, Džulians, Eliots, Elīsija, Ellada, Emīna, Entonijs, Evans, Ezra, Genrihs, Hārvijs, Hektors, Hovards, Īve, Īzaks, Kārla, Keitlina, Kirills, Klints, Kristijans, Laurēna, Lūsija, Ļena, Madrija, Megana, Meija, Meja, Mets, Mihaela, Mikuss, Nadia, Nataniels, Nazarijs, Noa, Olijs, Olivia, Orions, Raens, Rafaela, Railijs, Rajens, Rolando, Romeks, Ronans, Ronja, Semija, Sidnijs, Simons, Skandis, Tailers, Timo, Uma, Varlams, Viļa.
3. Neatbalstīt ierosinājumus mainīt vārdadienas datumu dažiem personvārdiem, jo tam nav lingvistiska pamata.
Drīzumā tiks atjaunināta informācija arī Valsts valodas centra mājaslapas sadaļā "Kalendārvārdu ekspertu komisija", kurā būs pieejams gan latviešu tradicionālo kalendārvārdu saraksts, gan paplašinātais vārdadienu saraksts.


09.04.2018. | Par kalendārvārdu sarakstiem

Saistībā ar š. g. 11. aprīlī paredzēto Valsts valodas centra Kalendārvārdu ekspertu komisijas sēdi, jautājumā par jaunu personvārdu izvēli iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā paskaidrojam:

nepastāv un nekad nav pastāvējis dalījums oficiālajā un neoficiālajā kalendārvārdu sarakstā, toties ir latviešu tradicionālo kalendārvārdu saraksts un paplašinātais vārdadienu saraksts. Šie materiāli pieejami Valsts valodas centra mājaslapā (http://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_199), kurā ievietoti gandrīz visi ierosinātie personvārdi;

 kritēriji, pēc kuriem pēdējos 10 gadus vadās Kalendārvārdu ekspertu komisija, iesakot jaunus personvārdus iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā, ir šādi:
vārda cilme – kalendārvārdu izvēlē priekšroka dodama baltu (latviskas vai lietuviskas) cilmes personvārdiem (piemēram, Daivis, Ritums, Audra, Ģedimins), latviešu kultūrā pazīstamiem senģermāņu cilmes vārdiem (piemēram, Ferdinands, Gerhards, Gothards), kuri iepriekš bijuši iekļauti latviešu kalendāros, vai citiem tradicionāliem, daudzām tautām raksturīgiem klasisko valodu (latīņu, grieķu, senebreju u. c.) vārdiem (piemēram, Dominika, Džemma, Odeta);
 • vārda nozīme (ja to iespējams noteikt) – jāizvairās no vārdiem ar negatīvu vai pārprotamu nozīmi (piemēram, Kails, Stīvs, Alcis);
•  vārda labskanība jeb eifonija – daudzu dzirdei patīkams skanējums; šis kritērijs cita starpā paredz izvairīties no grūti izrunājamiem vārdiem, piemēram, ar latviešu valodas skaņu sistēmai neraksturīgiem šņāceņu un spraudzeņu savienojumiem;
•  vārda lietojuma stabilitāte – svarīgi, lai attiecīgais personvārds konkrētajā formā būtu lietots jau izsenis;
•  vārda tradicionalitāte – par to liecina attiecīgā personvārda iesakņošanās latviešu kultūras tradīcijā;
atbilstība latviskajai vārddošanas tradīcijai – attiecīgā personvārda izvēle jaundzimušajiem latviešu ģimenēs vairāku gadsimtu gaitā;

 tikai papildkritērijs ir attiecīgā vārda nesēju skaits (pēc Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, kā arī Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta sniegtajiem datiem) – optimālais vārda nesēju skaits ir vismaz 25, tomēr atsevišķos gadījumos, ja vārds pilnībā atbilst visiem kritērijiem, to var ieteikt iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā arī ar mazāku nesēju skaitu;

 Kalendārvārdu ekspertu komisijas ieskatā arī turpmāk latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā nav iekļaujami personvārdi, kuriem šajā sarakstā jau ir kāds latviskajai vārddošanas tradīcijai vairāk atbilstošs analogs vai kuri uzskatāmi par kāda personvārda formas variantiem (piemēram, Pāvels, Martins, Aleksa, Elīze, Keita un Andželika / Anželika), ja sarakstā attiecīgi ir Pāvils, Mārtiņš, Aleksandra, Elīza, Kate / Katrīne / Katrīna un Angelika), tādēļ šādos gadījumos vārda varianta nesēju skaits nevar būt ne galvenais, ne izšķirošais kritērijs;

 iepriekšminēto vārdu nesējiem ir iespēja svinēt vārdadienu gan tajā dienā, kad vārds ierakstīts paplašinātajā vārdadienu sarakstā (piemēram, Pāvels 29. jūnijā, Martins 10. novembrī, Aleksa 8. novembrī, Elīze 2. septembrī, Keita 25. novembrī, Anželika 31. jūlijā), gan 22. maijā – visu neparasto vārdu dienā. Vēršam uzmanību uz faktu, ka arī paplašinātais vārdadienu saraksts tiek regulāri aktualizēts un papildināts;

 iepriekšējās Kalendārvārdu ekspertu komisijas sēdēs no latviešu tradicionālo kalendārvārdu saraksta nav svītrots neviens personvārds, kuram pašlaik Latvijā nav neviena nesēja (piemēram, Ārvalda), šādi personvārdi arī turpmāk saglabājami latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā kā latviskajai vārddošanas tradīcijai atbilstoši un tādēļ ieteicami;

 attiecībā uz Kalendārvārdu ekspertu komisijas lēmumu juridisko statusu norādām – tā kā ekspertu komisijas lēmumi nav uzskatāmi ne par administratīviem aktiem, ne par iestādes faktisko rīcību publisko tiesību jomā, tie nav ne apstrīdami, ne pārsūdzami.


27.03.2018. | Turpmāk vietvārdi un paralēlnosaukumi būs jāsaskaņo ar Valsts valodas centru

Otrdien, 27. martā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas un Valsts valodas centra izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz vietvārdu piešķīrējinstitūcijām turpmāk jaunus vietvārdus un paralēlnosaukumus saskaņot ar Valsts valodas centru. Grozījumi izstrādāti ar mērķi nodrošināt latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un sekmēt korektu, latviešu valodas likumībām un kultūrvēstures tradīcijām atbilstošu vietvārdu lietojumu.

Turpmāk vietvārdu piešķīrējinstitūcijām (pašvaldības domēm, atbildīgajām ministrijām – Kultūras ministrijai, Satiksmes ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Zemkopības ministrijai un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrai), kad tās piešķirs ciemiem, viensētām un ģeogrāfiskajiem objektiem oficiālos vietvārdus un oficiālos paralēlnosaukumus, mainīs vietvārdu statusu un precizēs to rakstības formu, būs jāpamatojas uz Valsts valodas centra sniegtajiem atzinumiem.

Papildus piešķīrējinstitūcijām būs jāiesniedz Valsts valodas centram lēmuma projekts un pamatojums par oficiālā vietvārda vai oficiālā paralēlnosaukuma piešķiršanu, vietvārda statusa maiņu vai rakstības formas precizēšanu. Savukārt Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisija atzinumu sagatavos un sniegs 10 dienu laikā.

Ministru kabineta noteikumu grozījumi paredz, ka sabiedrības informēšanai paredzētajā atklātajā informācijā līdzās oficiālajam vietvārdam būs jālieto arī oficiālais paralēlnosaukums un oficiālajam vietvārdam būs jāierāda galvenā vieta, kā arī formas ziņā tas nedrīkstēs būt mazāks vai šaurāks par oficiālo paralēlnosaukumu.

Projektam neparedz ietekmi uz valsts budžeta izlietojumu, bet prognozējams, ka nedaudz palielināsies Valsts valodas centra darba apjoms, sniedzot atzinumus.

Ar noteikumu projektu iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.


15.03.2018. | Apbalvoti akcijas "Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē" laureāti

Ceturtdien, 15. martā, Tieslietu ministrijā ar svinīgu laureātu apbalvošanu noslēdzās Valsts valodas centra rīkotā akcija "Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē".

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta vadītājs Kārlis Bitenieks un Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis ar apsveikuma uzrunām un atzinības rakstiem sveica periodiskās preses izdevumus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda.

Sveicot akcijas laureātus, tieslietu ministrs uzsvēra, ka Valsts valodas centra rīkotā akcija ir sākums jaunai tradīcijai – noteikt labākos periodiskās preses izdevumus. Dzintars Rasnačs aicināja attīstīt šo tradīciju, iesaistot tajā arī elektroniskos plašsaziņas līdzekļus.

"Šodien mēs apbalvojam labākos no labākajiem žurnāliem, nacionālajiem un reģionālajiem laikrakstiem," atzina ministrs. Arvien plašāka mediju iesaistīšanās Valsts valodas centra rīkotajā akcijā sniegs būtisku ieguldījumu pareizā un kvalitatīvā valsts valodas lietošanā. Ieguvēji būs visi – gan mediji, gan sabiedrība kopumā, akcijas nozīmi uzsver Dzintars Rasnačs.

Šogad akcijā piedalījās 42 preses izdevumi. Tika noteikti uzvarētāji katrā no šādām kategorijām: nacionālie laikraksti; reģionālie laikraksti; žurnāli, kas iznāk reizi nedēļā; žurnāli, kas iznāk retāk nekā reizi nedēļā. Katrs no laureātiem saņem tiesības izmantot zīmolu "Laba valoda".

Akciju noslēdzot, Valsts valodas centra un "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" pārstāvji sniedza praktiskus ieteikumus par valodas jautājumiem.

Pateicamies Tieslietu ministrijai, Latvijas Preses izdevēju asociācijai un Kultūras ministrijai par sadarbību, kas nodrošināja raitu un sekmīgu akcijas norisi.

Sveicam uzvarētājus ar godam pelnīto atzinību un panākumiem!


Laureātu saraksts:

Nacionālie laikraksti:

  • Latvijas Avīze – AS "Latvijas Mediji"

Reģionālie laikraksti:

  • Auseklis
  • Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  • Talsu Vēstis

Žurnāli, kas iznāk reizi nedēļā:

  • Jurista Vārds – "Latvijas Vēstnesis"
  • Ieva – SIA "Žurnāls Santa"

Žurnāli, kas iznāk retāk nekā reizi nedēļā:

  • Rīgas Laiks
  • Ko Ārsti Tev Nestāsta – SIA "Rīgas Viļņi"
  • 36,6°C – AS "Latvijas Mediji"

Valsts valodas centrs pateicas visiem, kas ciena un godā valsts valodu!


14.03.2018. | Apbalvos akcijas “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē” 2017. gada laureātus

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ceturtdien, 15. martā, apbalvos Valsts valodas centra akcijas “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē” laureātus.

Akcijas galvenais mērķis ir noteikt, izvērtēt un apbalvot periodiskās preses izdevumus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda, kā arī sniegt pamatotus ieteikumus tās kvalitātes paaugstināšanai.

Akcija “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē” norisinājās no 2017. gada 1. jūnija līdz 2017. gada 31. decembrim. Akcijas laikā tika izvērtēti un par uzvarētājiem atzīti deviņi periodiskās preses izdevumi. Šogad akcijā piedalījās 42 periodiskās preses izdevumi no visas Latvijas.

Akciju rīko Valsts valodas centrs, sadarbojoties ar Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju un Latvijas Preses izdevēju asociāciju.

Laureātu apbalvošana notiks Tieslietu ministrijas Sarkanajā zālē plkst. 11.00.

Plašsaziņas līdzekļu pārstāvju ievērībai:

Aicinām dalību pieteikt uz e-pastu dace.zaca@vvc.gov.lv līdz 2018. gada 15. marta pulksten 10.00.


24.01.2018. | No šodienas ir iespējams lejuplādēt un izmantot mobilo lietotni “Valodas draugs“

Trešdien, 24. janvārī, Tieslietu ministrijā tika prezentēta Valsts valodas centra izstrādātā mobilā lietotne “Valodas draugs”, kura no šodienas ir pieejama iedzīvotājiem, lai iesaistītos Valsts valodas centra darbībā, nosūtot ziņojumu par iespējamu valsts valodas pārkāpumu vai uzslavu par valodas lietojumu.

Lietotne ir pieejama jebkurai personai, kura izmanto mobilo ierīci ar Android operētājsistēmu un to iespējams lejuplādēt Google Play veikalā (lietotne drīzumā būs pieejama arī iOS operētājsistēmai veikalā App Store).

Ko darīt tālāk, kad lietotne tiek lejuplādēta?
Kad lietotne ir lejuplādēta, nepieciešams autentificēties. Lai autentificētos lietotnē, lietotājam ir jāizmanto viens no trim piedāvātajiem variantiem: Google, Facebook vai Draugiem.lv konts.

Kā nosūtīt ziņojumu un kas ar to notiks?
Lietotājam sadaļā “Jauns ziņojums” jāizvēlas ziņojuma veids: “Uzslava” vai “Pārkāpums”, ziņojumam pievienojot fotoattēlu vai video, nofotografējot / nofilmējot iespējamo pārkāpumu vai uzslavējamo objektu. Ziņojumu saņem Valsts valodas centrs, kurš tālāk izvērtē situāciju un saņemto ziņojumu. Informācija par iespējamu pārkāpumu tiks izskatīta prioritāri, lai ziņotājs iespējami īsākā laikā saņemtu atbildi par ziņojuma virzību.

Kā pārliecināties, kad ziņojums ir izskatīts?
Pēc ziņojuma nosūtīšanas lietotājs aktuālos ziņojumus var apskatīt sadaļā “Mani ziņojumi”. Tiklīdz Valsts valodas centra darbinieki veiks nepieciešamās darbības ziņojuma izskatīšanas gaitā, lietotājs par tām tiks informēts. Ja ziņojums ir izskatīts un atrisināts, sarakste par konkrēto ziņojumu tiks slēgta un ziņojuma statuss tiks mainīts uz “Atrisināts”.
Valsts valodas centrā uzglabās ziņojuma informāciju tik ilgi, kamēr tiks sasniegts šī ziņojuma mērķis – izskatīt jautājumu pēc būtības.

Lietotnes “Valodas draugs” lietošanas instrukcija.