Aktualitātes

20.06.2019. | Pasniegtas apliecības jauniem Valsts valodas centra sabiedriskajiem palīgiem

Ziedi

Ceturtdien, 2019. gada 20. jūnijā, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece ārvalstu sadarbības un stratēģijas jautājumos Kristīne Pommere un Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš pasniedza apliecības jauniem Valsts valodas centra sabiedriskajiem palīgiem, kuri uzsāks brīvprātīgo darbu valsts valodas stiprināšanā savos pārraudzības reģionos (Ilūkstes nov., Jelgava, Liepāja, Bauska).

Jaunie sabiedriskie palīgi – Vineta Zemlicka-Ruhmane, Liene Ozola, Ilze Knusle, Ilze Lujāne.

Sabiedriskie palīgi Valsts valodas centrā darbojas kopš 2015. gada 11. decembra. Dažādās Latvijas pilsētās un novados šobrīd kopumā strādās jau 36 sabiedriskie palīgi. Viņu kontaktinformācija ir pieejama Valsts valodas centra mājaslapā.

Sabiedrisko palīgu mērķis ir sekmēt latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, kā arī sniegt atbalstu centram Valsts valodas likuma mērķu īstenošanā.

Sabiedrisko palīgu funkcijās ietilpst publiskās informācijas tekstu izvērtēšana atbilstoši latviešu literārās valodas normām un ieteikumu sniegšana konstatēto neatbilstību novēršanai. Sabiedriskie palīgi saņems uzdevumu savas pārraudzības reģionā apzināt situāciju valsts valodas lietošanas jomā, sniegt konsultācijas latviešu valodas lietošanas jautājumos.

Valsts valodas centrs aicina ikvienu, kurš vēlas saglabāt, aizsargāt un attīstīt latviešu valodu, kļūt par sabiedrisko palīgu, iesniedzot savu pieteikumu un ar to saistītos dokumentus jebkurā laikā, jo konkurss ir beztermiņa. Konkursa nolikums paredz, ka konkursa komisija pieteikumus, kas iesniegti līdz katra gada 30. aprīlim un 31. oktobrim, izskatīs divas reizes gadā.


FOTO © Dace Zača


04.06.2019. | Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu žurnālā "Jurista Vārds"

Viesturs Razumovskis, Inese Bursevica

Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītājs Viesturs Razumovskis un Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļas juriskonsulte Inese Bursevica ir snieguši komentāru par Satversmes tiesas spriedumu lietā par pāreju uz mācībām valsts valodā.

Vairāk par to lasi žurnāla "Jurista Vārds" 4. jūnija numurā (22).


31.05.2019. | Valsts valodas centrs jau astoto reizi noteiks latviešu valodas videi draudzīgākos apkalpojošās sfēras uzņēmumus

Šodien, 2019. gada 31. maijā, Valsts valodas centrs jau astoto gadu uzsāk akciju "Latviešu valodai draudzīga vide", lai noteiktu apkalpojošās sfēras uzņēmumus, kas vispilnīgāk ievēro Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz valsts valodas lietojumu.

Akcija notiks līdz 1. oktobrim, un šogad tāpat kā iepriekšējos gados latviešu valodas videi draudzīgāko pretendentu loks būs apkalpojošās sfēras uzņēmumi.

Šogad mainīsies akcijas dalībnieku pieteikšanas kārtība. Dalībnieki akcijai varēs pieteikt sevi paši, kā arī dalībniekus akcijai varēs pieteikt jebkurš sabiedrības loceklis, kā arī Valsts valodas centra vecākie inspektori. Attiecīgo nozaru uzņēmēju organizāciju pārstāvji tiks pieaicināti uz apbalvošanas pasākumu. Tāpēc Valsts valodas centrs sagaida aktīvu sabiedrības iesaistīšanos akcijas dalībnieku izvirzīšanā, lai varētu uzslavēt un izcelt labākos.

Akcijas svinīgais noslēgums un latviešu valodas videi draudzīgāko uzņēmumu apbalvošana notiks Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svētku periodā novembrī, piedaloties tieslietu ministram un Valsts valodas centram.

"Akcija "Latviešu valodai draudzīga vide" ir pasākums, kurā tiek godināti tie, kuri uzskata par nepieciešamību un atbalsta veicināt skaistas un bagātas latviešu valodas lietošanu. Latviešu valoda skanēs tad, ja mēs katrs darbā un ikdienā to lietosim," norāda Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.

Akcijai "Latviešu valodai draudzīga vide" pieteiktos pretendentus izvērtēs Valsts valodas centra ekspertu komisija, balstoties uz valsts valodas vecāko inspektoru sastādītajiem pārbaudes aktiem un pretendentu darbības vērtēšanas anketā ietvertajiem kritērijiem, kas skar valsts valodas lietojumu gan no uzņēmumu darbinieku puses, gan uzņēmuma publiski sniegtajā informācijā.

Pieteikt kandidātus akcijai "Latviešu valodai draudzīga vide" iespējams sociālajos tīklos Facebook un Twitter, pa tālruni 67334633, 67334269, pa e-pastu valodas.akcija@vvc.gov.lv, pa pastu: Eksporta ielā 6, Rīgā, LV-1010, vai nosūtot uzslavu mobilajā lietotnē "Valodas draugs".


Sīkākai informācijai:
Viesturs Razumovskis
Valodas kontroles departamenta
Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītājs
Tālrunis: 67334633, e-pasts: viesturs.razumovskis@vvc.gov.lv


27.05.2019. | Par kandidātu personvārdiem, kuri vēlēšanu zīmēs nav atveidoti valsts valodā

Valsts valodas centrā ir vērsušies iedzīvotāji un pauduši sašutumu par to, ka 2019. gada 25. maijā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija kandidātu saraksti, kuros kandidātu personvārdu rakstība neatbilst spēkā esošajām literārās valodas normām. Turklāt viens no jautājumiem bija: vai ir juridiski pareizi, ka valsts institūcijas izdots dokuments nav valsts valodā, un vai tāds var būt spēkā esošs.

Iepazīstoties ar kandidātu sarakstiem, konstatēts, ka saraksta "Latvijas Krievu savienība" 4. kandidāta, Spānijas pilsoņa Alekseja Širova Bagtjukova (Alexei Shirov Bagtiukov) un saraksta "Centra partija" 2. kandidāta, Vācijas pilsoņa Valdemāra Herta (Waldemar Herdt) personvārds nav atveidots saskaņā ar latviešu valodas tradīcijām un atbilstoši spēkā esošajām literārās valodas normām, tādējādi pārkāpjot Valsts valodas likuma 19. panta pirmās daļas prasības.

Valsts valodas likuma 19. panta pirmā daļa noteic, ka personvārdus atveido saskaņā ar latviešu valodas tradīcijām un raksta atbilstoši spēkā esošajām literārās valodas normām, [..].

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka likumdevējs ir noteicis vienotu pieeju personvārdu atveidei un rakstībai Latvijas teritorijā, un tāda pieeja attiecināma arī uz vēlēšanu zīmēm, kas turklāt ir arī vēlēšanu rezultātu apliecinošs dokuments.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 10. panta piektā daļa noteic, ka kandidātu sarakstam un tam pievienotajiem dokumentiem jābūt sagatavotiem valsts valodā un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā (Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstu iesniegšanas instrukcijas 7.4. apakšpunkts).

Saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmo daļu, kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti Centrālajā vēlēšanu komisijā, un kandidātu saraksta iesniedzēji tiek informēti par pieņemto lēmumu.

Tā kā šādi kandidātu saraksti ir reģistrēti, secināms, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai ir bijuši motīvi šādu lēmumu pieņemt un uzskatīt to par likumīgu.

Ņemot vērā Valsts valodas likumā ietverto regulējumu, kā arī sabiedrības pamatoti izteiktās šaubas par šādas personvārdu atveides pareizību, jāteic, ka līdzšinējā Centrālās vēlēšanu komisijas vēlēšanu kandidātu sarakstu iesniegšanas un reģistrācijas prakse nav tikusi realizēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 10. panta piektās daļas mērķi un jēgu.

Centra kā kompetentas iestādes ieteikums Centrālajai vēlēšanu komisijai ir turpmāk praksē piemērot Valsts valodas likuma 19. panta otrajā daļā ietverto personvārdu atveides principu, proti, personas vārdu un uzvārdu atveidot valsts valodā un papildus (iekavās) norādīt tā oriģinālformu.


13.05.2019. | Valsts valodas diena

Valsts valodas diena

29.03.2019. | Apbalvoti akcijas “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē” laureāti

Akcija LVKPP 2019

Piektdien, 29. martā, Valsts valodas centrā ar svinīgu laureātu apbalvošanu noslēdzās Valsts valodas centra rīkotā akcija “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē”.

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Juris Jurašs un Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis ar apsveikuma uzrunām un atzinības rakstiem sveica periodiskās preses izdevumus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda.

Šogad akcijā piedalījās 21 preses izdevums. Tika noteikti uzvarētāji katrā no šādām kategorijām: nacionālie laikraksti; reģionālie laikraksti; specializētie izdevumi; žurnāli, kas iznāk retāk nekā reizi nedēļā. Katrs no laureātiem saņem tiesības izmantot zīmolu “Laba valoda”.

Pateicamies Tieslietu ministrijai, Latvijas Preses izdevēju asociācijai un Kultūras ministrijai par sadarbību, kas nodrošināja raitu un sekmīgu akcijas norisi.

Sveicam uzvarētājus ar godam pelnīto atzinību un panākumiem!

Laureātu saraksts:

Nacionālie laikraksti:
“Latvijas Avīze”.

Reģionālie laikraksti:
“Alūksnes Ziņas”;
“Dzirkstele”;
“Kursas Laiks”;
“Zemgales Ziņas”.

Specializētie izdevumi:
“Būvinženieris”;
“Domuzīme”.

Žurnāli, kas iznāk retāk nekā reizi nedēļā:
“Ilustrētā Pasaules Vēsture”;
“Ilustrētā Zinātne”;
“Leģendas”.

Valsts valodas centrs pateicas visiem, kas ciena un godā valsts valodu!


29.03.2019. | Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: "Valsts valodas centrs veic nozīmīgu darbu latviešu valodas stiprināšanā"

Tieslietu ministra Bordāna vizīte

Piektdien, 29. martā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns darba vizītē apmeklēja Valsts valodas centru, lai  kopā ar Valsts valodas centra direktoru Māri Baltiņu apspriestu aktualitātes centra darbībā un valsts valodas jautājumos.

Vizītes laikā tieslietu ministrs Jānis Bordāns atzinīgi novērtēja līdzšinējo Valsts valodas centra darbu latviešu valodas attīstīšanā un tās lietošanas uzraudzībā, vienlaikus apliecinot gatavību atbalstīt centra uzsāktos darbus." Valsts valodas centrs ir pierādījis sevi kā modernu valsts pārvaldes iestādi, kura spējusi iet līdzi informācijas tehnoloģiju attīstībai. Vienlaikus Valsts valodas centrs aktualizē brīvprātīgo darbu valsts pārvaldē un iesaista sabiedrību līdzdarboties valsts valodas bagātināšanā, izveidojot sabiedrisko palīgu institūtu, kuri sniedz konsultācijas latviešu valodas lietošanas jautājumos un atbalsta centru Valsts valodas likuma mērķu īstenošanā," uzsver tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš tikšanās laikā, runājot par darba rezultātiem pagājušajā gadā, uzsvēra, ka atbilstoši centra kompetencei īpaša uzmanība tika veltīta valodas lietojumam izglītības reformas īstenošanas gaitā. Šogad aktuāls jautājums būs arī sabiedrisko palīgu institūta attīstība. Pašlaik visā Latvijā darbojas 34 brīvprātīgie sabiedriskie palīgi. Savukārt izveidoto mobilo lietotni "Valodas draugs" kopš 2018. gada 24. janvāra pavisam lejuplādējuši 1590 lietotāji. Gada laikā lietotne ir kļuvusi par svarīgu informācijas avotu. Caur lietotni Valsts valodas centrs ir saņēmis 882 ziņojumus, no kuriem 30 uzslavas un 297 sūdzības, kuras nodotas tālākai izskatīšanai.

Vienlaikus kopš 2018. gada 12. decembra Valsts valodas centrs sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju ir izveidojis Latvijas Nacionālo terminoloģijas portālu, kurā apkopota dažādu nozaru terminoloģija ar mērķi nodrošināt vienotu un aktuālu Latvijā izstrādāto terminu krājumu. Portālu Valsts valodas centrs nepārtraukti papildina ar jauniem un precizētiem terminiem.

Cita starpā tieslietu ministrs Jānis Bordāns pateicās Valsts valodas centra direktoram Mārim Baltiņam un Valsts valodas centra kolektīvam par iniciatīvu, organizējot tādas akcijas kā "Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē" un "Latviešu valodai draudzīga vide", jo šādu akciju īstenošana ir motivācija plašsaziņas līdzekļiem un uzņēmējiem cienīt valsts valodu un ievērot Valsts valodas likuma prasības.

Lana Mauliņa
Tieslietu ministrijas
Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 67036738; e-pasts: Lana.Maulina@tm.gov.lv


26.03.2019. | Sabiedriskie palīgi: "Kurš cits, ja ne mēs paši?"

Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi

Valsts valodas centrā 30. martā notiks sabiedrisko palīgu kārtējās mācības. Tajās tiks pārrunāti jautājumi par Valsts valodas likumu un tā piemērošanu praksē, aktualitātes latviešu valodas kultūras jomā, kā arī tiks kopīgi analizēti gadījumi no sabiedrisko palīgu pieredzes un iespējamie risinājumi. Sabiedriskie palīgi atzīst, ka viena no motivācijām turpināt šo darbu ir iespēja piedalīties mācībās un paplašināt redzesloku valsts valodas jomā, iepazīties ar Valsts valodas likumu un izprast tā prasības.

Valsts valodas centrā kopš 2015. gada nogales darbojas sabiedriskie palīgi. Tas izveidots, lai nodrošinātu palīdzību ikvienam sabiedrības loceklim šaubu gadījumos par latviešu valodas pareizu lietojumu, kā arī Valsts valodas centra atbalstam. Sabiedrībai tiek sniegta iespēja līdzdarboties valstī aktuālu jautājumu risināšanā, aktualizējot brīvprātīgā darba lomu valsts pārvaldē.

Šobrīd centrā darbojas 34 sabiedriskie palīgi, kuri no citiem pienākumiem brīvajā laikā labprāt sniedz konsultācijas par valsts valodas lietojumu publiskajā informācijā, preču marķējumā un lietošanas instrukcijās. Sabiedriskie palīgi izvērtē minētās informācijas atbilstību latviešu literārās valodas normām un sniedz ieteikumus konstatēto neatbilstību novēršanai. Sabiedriskie palīgi nepieņem administratīvus lēmumus un nepiemēro sodus.
Sabiedriskie palīgi darbojas visā Latvijā, lai jebkurā pilsētā vai novadā uzlabotu informatīvo telpu. Jāatzīst, ka nepareizības bieži vien izraisa nevis nezināšana, bet likuma prasību neizpratne un vienkārša nevērība. Piemēram, vārdam trūkst galotnes vai garumzīmes, bet šāds uzraksts izvietots skatlogā sabiedrības informēšanai. Šādi sīkumi ir vienkārši novēršami, nepieciešama tikai vēlme saredzēt un palīdzēt. Sabiedriskais palīgs Daņila Mihejevs atzīst: "Mēs, sabiedriskie palīgi, palīdzam "tīrīt" mūsu apkārtni no kļūdām, no neprecizitātēm un no vienaldzības. Un es esmu priecīgs, ka maziem soļiem tas mums izdodas."

2018. gadā sabiedriskie palīgi snieguši vairāk nekā 400 konsultāciju gan par pareizrakstību, gan par publisko informāciju. "Sabiedriskais darbs sniedz gandarījumu un iespēju pašam ietekmēt un ierosināt latviešu valodas pareizu lietojumu. Viss atkarīgs no manis pašas! Cik būšu gatava iesaistīties, tik arī saņemšu atpakaļ gandarījuma veidā. Vēl sabiedriskais darbs rosina attīstīt sevī drosmi – drosmi jautāt, drosmi iesaistīties, drosmi norādīt uz to, kā jābūt" (sabiedriskā palīdze Aina Nemiro).

Sabiedriskā palīdze Anitra Jurševska norāda, cik pozitīva var būt sadarbība ar klientu. Viņa kādā restorānā pamanījusi uzrakstus tikai angļu valodā, jo tā īpašnieks bijis ārzemnieks. Kad īpašniekam izskaidrojusi pārkāpuma raksturu, viņš ne tikai pievienoja izkārtnēs latviskos uzrakstus, bet arī pats izlasījis Valsts valodas likumu.

Kļūt par sabiedrisko palīgu ir vienkārši – jāiesniedz motivācijas vēstule un CV, jāapmeklē mācības, jāiesniedz elektroniski aizpildīts pārbaudes darbs un jānoslēdz līdzdarbības līgums. Katram sabiedriskajam palīgam tiek izgatavota apliecība.


15.03.2019. | Par Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (Brexit) rakstību latviešu valodā

Valsts valodas centrs skaidro, ka Brexit, kas angļu valodā veidojies no vārdiem British exit, jeb Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības ir ārpolitikā aktuāla parādība, un ar ziņām par šo procesu Latvijas iedzīvotājiem nākas saskarties bieži. Vadoties pēc šī vārda lietojuma tendencēm latviešu valodā un ņemot vērā latviešu valodas normas, centrs secina, ka šis vārds ir latviešu valodā nostiprinājies, patstāvīgs termins, līdz ar to latviešu valodā tas turpmāk lietojams kā 1. deklinācijas lietvārds ar mazo sākumburtu un bez slīpraksta – breksits.

Vienlaikus šo terminu iespējams lietot, saglabājot angļu valodas rakstību, to slīpinot un rakstot ar lielo sākumburtu, proti, Brexit. Arī skaidrojošs atveidojums – "Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības" – latviešu valodā ir pieļaujams, ja tas labāk atbilst attiecīgajai situācijai un lietojumam.


28.02.2019. | Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (2019, 42. nr.) ir publiskots Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmums "Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā" (https://vestnesis.lv/op/2019/42.36), kas precizē un papildina iepriekš pieņemto lēmumu (Latvijas Vēstnesis, 2018, 218. nr.).

Šajā lēmumā norādīts precīzs Lielbritānijas nosaukums oriģinālvalodā Great Britain (and Northern Ireland) (tabulas 4. ailē) un tam atbilstošais biežāk lietotais, taču ISO standartā neiekļautais valsts nosaukuma kods UK (tabulas 6. ailē).

Precizēta arī divu teritoriju nosaukumu atveide latviešu valodā: Kokosu (Kīlinga) salas un Sv. Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņjas salas.


28.02.2019. | Par dažu Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā

Par dažu Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (2019, 42. nr.) ir publiskots Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmums "Par Ukrainas pilsētu nosaukumiem latviešu valodā" (https://vestnesis.lv/op/2019/42.37), kas precizē un papildina iepriekš pieņemto lēmumu (Latvijas Vēstnesis, 2018, 208. nr.).

Jaunais lēmums piedāvā šādus Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidojumus latviešu valodā: Zaporižja (iepriekš Zaporožje), Krivijriha (iepriekš Krivojroga), Čerņihiva (iepriekš Čerņigova) un Ternopiļa (iepriekš Ternopole).

Savukārt Ukrainas pilsētu nosaukumiem Kijeva, Harkova un Ļvova arī turpmāk saglabājama tradicionālā forma.


21.02.2019. | Starptautiska zinātniska konference "Vārds. Nozīme. Vārdnīca"

Starptautiska zinātniska konference

Šā gada 21. un 22. februārī Latvijas Zinātņu akadēmijā norisināsies LU Latviešu valodas institūta rīkota akadēmiķa Jāņa Endzelīna dzimšanas dienas atcerei veltīta ikgadēja starptautiska zinātniska konference "Vārds. Nozīme. Vārdnīca". Konferencē piedalīsies arī Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, kurā stāstīs par terminoloģijas vēstures materiāliem Latviešu literārās biedrības rakstu krājumos.

Konferences programma


30.01.2019. | Ēnu diena Valsts valodas centrā

Ēnu diena Valsts valodas centrā

Aicinām skolēnus pieteikties Ēnu dienai Valsts valodas centrā, kas notiks šī gada 13. februārī. Jums būs iespēja pieteikties ēnot Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāju un nodaļas vadītāju, vecāko inspektoru, kā arī Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta terminologu un redaktoru.

Ēnu dienas ietvaros būs iespēja iepazīties ar izvēlētās profesijas pārstāvja ikdienu un darba pienākumiem.

Valsts valodas centra Ēnu dienas vakancēm var pieteikties šeit.

Ēnu diena ir pasaulē atpazīstama un atzīta Junior Achievement karjeras izglītības programma, kuras laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un 4–6 stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu. Latvijā Ēnu diena ir biznesa izglītības biedrības Junior Achievement Latvia (JA Latvia) reģistrēta preču zīme.