Latgaliešu rakstu valodas konsultāciju apkopojums

1. Vārds zalī uz produkta iepakojuma rakstīts pareizi, bet elektroniskā veikala vietnē rakstīts nepareizi (zaļī). Abās vietās jābūt zalī, bez mīkstinājuma zīmes. Latgaliešu rakstībā patskanis ī pirms līdzskaņa l jau tāpat mīkstina šo līdzskani, atsevišķi tas nav jānorāda.

2. Vārds dryči uzrakstīts pareizi, y saknē atbilst LR VVC 2007. gadā apstiprinātajiem latgaliešu pareizrakstības nosacījumiem.

3. Divdabis jāraksta formā izaudzāti, ar ā piedēklī (nevis izaudzeiti). Ar ei lieto šaurākā apvidū. Šajā gadījumā rakstu valodas norma sakrīt ar to, kuru runā Latgales lielākajā daļā – izaudzāti.

4. Vietvārds Ilzeskalns latgaliski ir Iļžukolns. Tā arī jāraksta: Iļžukolna pogostā

Šādi rakstītu reklāmu var pārprast, ražojuma nosaukumam jābūt izceltam grafiski. Piemēram: Zierņu pasta „Juoneits” nu Latgolā izaudzātu zierņu. Vai, sadalot divos teikumos: Zierņu pasta „Juoneits”. Nu Latgolā izaudzātu zierņu. Iespējami vēl citi varianti, galvenais – tekstam jābūt grafiski sakārtotam.

Ja bio lietots nozīmē 'bioloģiskās lauksaimniecības produkts', ieteicams to rakstīt kā bio vai (ievadot teikumu) kā Bio, nevis ar visiem lielajiem burtiem.

Minētos ciemu nosaukumus latgaliski raksta šādi: Kaļvi, Luopsti (ar divskani uo), Klešnīki (n bez mīkstinājuma zīmes, ī ar garumzīmi), Platpīrova (ī ar garumzīmi).

Jā, leksēma ir pareiza, tikai to raksta šādi: pyune (e ir latgaliešu valodai raksturīgs plats un mīksts patskanis, fonētiskā rakstībā – [ä]; izrunā izklausās tuvu a, tomēr pēc cilmes tas ir e.) 

Dažviet tiek lietots arī ģermānisms škiuņs, to raksta šādi.

Ieteicamāks latgaliskais nosaukums būtu “Pyunis džezs”, jo šķūņa nosaukums pyune ir senāks un Latgales kultūras mantojumam raksturīgāks. Vārds šķūnis ir ģermānisms, savukārt pyune tiek uzskatīts par baltiem un slāviem kopīgu vārdu.

Ieteicams lietot nosaukumu Lūznova, jo vietvārda izcelsme nav saistāma ar vārdu lyuzt ’lūzt’. Paralēli var norādīt arī šīs vietas vēsturisko nosaukumu Glužņova.

Lūznavas muiža – latgaliski Lūznovys muiža. Paralēli var norādīt šīs vietas vēsturisko nosaukumu ­­– Glužņovys muiža. Lielbornes muiža – latgaliski Lelbornys muiža.

Latvīšu literarajā volūdā prīvuords pie darātu, bet latgaliski na cīši. LVS: sēžam pie Pliča un iesim pie Pliča. Bet latgaliski konstrukceju 'īsim iz kurīni' veidoj ar da (īsim da Pličam) voi iz (īsim iz Pliču) Zeimoj, izalosūt variantu Pi Pliča, latgaliski byutu gryuši pasaceit, 'iz kurū sātu īsim'. Partū īsokom variantu Pliča sāta.

Latgaliski lītvuorda rudiņs pareizuo genitiva forma: rudiņa (Asu rudiņa remontim gotovs / Rudiņa remontim asu sasagatavejs).

Pašlaik spēkā ir 2007. gadā Valsts valodas centrā oficiāli apstiprinātie latgaliešu rakstības noteikumi, kuros tika iestrādāti prof. P. Stroda 1929. gadā un vēlāk ieteiktie norādījumi par to, kas vēl būtu reformējams. Materiāli šai sakarā ērti pieejami „Tāvu zemes kalendārā 1996” (1995). Tādēļ arī pašreizējos oficiālos, 2007. gadā pieņemtos rakstības noteikumus mēdz trāpīgi dēvēt par papildināto Stroda ortogrāfiju.

Nav tukša vīta. Pīmāram, Bolvu nūvoda (i na tikai) zeimēs iz vaļstiskūs autoceļu latgalīšu rokstu volūda jau pasaruodejuse, taišni pateicūt Latvīšu viesturiskūs zemu lykumam. Cytu nūvodu pošvaļdeibys var sekuot itam paraugam i stateit zeimis ar latgaliskim nūsaukumim ari pi seve.

Kai ruoda LGIA Vītvuordu datubaze, latgaliski itū azaru sauc Kauša azars. Oficialuo forma – slaviskys ciļmis, tok, latgaliski rokstūt, var lītuot nūsaukumu Kauša azars.

Latgaliski ituo puška īsokoms saukt vuordā buturs (akuzativs buturi; verīs, pīv., www.tezaurs.lv/mev, http://www.garamantas.lv/lv/file/1247418/Ak98-Annas-Vagales-atminas-01-0016).

Nā, napareizi.  Atgrīziniskajim darbeibys vuordim ar prīdiekli, -sa- atsarūn storp prīdiekli i sakni (sal. ar latv. lit. vol., kur atgrīziniskuma ruodeituojs -s atsarūn vuorda beiguos): satikties – sasatikt > sasatikšona

Prīvuords uz latgaliski ir iz, tok ite var bez juo, partū ka uz tikšanos nazkod veiduots piec vuocīšu auf Wiedersehen parauga, bet latgalīšu volūdai vuocu volūdys modeli mozuok rakstureigi. Latgaliski pareizi byutu Sasatiksim / sasateikam / teikamēs tiergā!  Ka gribim lītuot tū pat konstrukceju, kas ir latvīšu literarajā volūdā, byutu juoroksta: Iz sasatikšonu tiergā!

Šajā projektā ir iesaistīta pašvaldība, tādēļ jo īpaši ir jāievēro likumi un Ministru kabineta noteikumi. Saskaņā ar "Latviešu vēsturisko zemju likuma" 4. panta 8. daļu, pašvaldības pienākums ir atjaunot un vidē izmantot vietvārdus latgaliešu rakstu valodā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 50 "Vietvārdu informācijas noteikumi" 37.2.2. punkta prasībām, Latgalē priekšroka ir jādod latgaliski skanošam vietvārdam. Tātad ieteicamāks ir nosaukums “Leiču sāta”.

Skaitļa vuordu 100 latgaliski lītoj ar genitivu! 100 dīnu – pareizi latgaliski. Bet 100 deči i 100 piļskolni – napareizi. Latgaliski korektai byutu 100 deču, 100 piļskolnu.

Latgalīšu volūdā ir leidzeigi kai leitovīšu volūdā: svešvuordūs prīškrūka teik dūta vuordim ar eisuokom ziļbem, seviški pīdiekļūs, partū pareizi latgaliski ir raksteit: lineals, materials.

Tai byutu, puorceļūt latv. lit. vol. atlasynuojumu, kuo (itymā gadīnī) dareit navajadzātu. Tautā soka: seipulu loksti voi vīnkuorši: seipuli.

Arīdzan – nalatgaliska forma, vītā juos īsokoms lītuot vuordu taipat. Vuords arīdzan, kas radīs, pagarynojūt ar > ari > arīdzan, latgalīšu volūdā īguojs nu goreiga satura tekstu latv. lit. vol. Forma nūveciejuse vysā latvīšu volūdā, myusu dīnuos lītuot juos navajadzātu.

Pareizi byutu obeji varianti – gon īsapazeit, gon īpasazeit. Nu volūdys viesturis vīdūkļa korektuoks byutu īpasazeit, partū ka latgalīšu volūdā darbeibys vuordūs, kam ir prīdieklis(-i), atgrīziniskuo daļa atsarūn storp prīdiekli(-im) i sakni. Bet itymā vuordā (ī- prīdieklis, -pa-  prīdieklis, zei- sakne, -t golūtne) prīdieklis pa- ir cīšuok saaudzs kūpā ar vuordu zeit i leluokuo daļa runuotuoju vaira juo naatpazeist par prīdiekli. Vuords zeit vīns pats (bez prīdieklim) nateik izmontuots. Deļtuo var lītuot ari īsapazeit.

Vītvuordā Preili divskanī ei – superplots e, partū roksta ar burtu e. Izrunā r pavysam cīts nav, partū aiz juo navar raksteit a. Pareizi itai: Preili.

Personvārdus latgaliešu rakstu valodā atveido, pirmkārt, pēc valodas tradīcijas, otrkārt, pēc fonemātiskā principa. Ja personvārdam ir tradicionāli atbilstošs variants latgaliešu rakstu valodā, tad šo atbilsmi noteikti izmanto, taču vienlaikus ievēro nosacījumu, lai personvārds nezaudētu atpazīstamību.

Tālāk sniedzam Jūsu minēto personvārdu atveidojumu latgaliski. 

Tālāk sniedzam Jūsu minēto tautību nosaukumu atveidojumu latgaliski. 

Pareizi ir abi varianti, bet ieteicamāks ir gods gan nominatīvā, gan ģenitīvā.  Senajiem u-celma lietvārdiem Latgalē plaši lieto abus ģenitīva variantus – bieži dzirdam un lasām gan ituo gods, ituo ols, ituo lads utt., gan ituo goda, ituo ola, ituo lada utt.  Neviens no abiem variantiem nav uzskatāms par kļūdu, bet priekšroka dodama ģenitīvam ar galotni -s (ituo gods, ituo ols, ituo lads).

Ieteicamā forma ir atsasaceja, jo šī vārda nozīmes pamatā ir jēdziens teikt "nē" un latgaliski to izsaka ar vārdu saceit (saceit "nā").

Latviešu literārajā valodā atvasinājumus no darbības vārda teikt, teikties bieži lieto runāšanas nozīmē, bet latgaliski tas tā nav. Latgaliešiem teikt, teiktīs tradicionāli saistās ar slavēšanu, uzslavēšanu, uzlielīšanu, pateicības izrādīšanu, palielīšanos u. tml., nevis ar jebkuru runāšanu.

VVC apstiprināto Latgaliešu pareizrakstības noteikumu 2.3.1. punktā (https://likumi.lv/ta/id/164904-par-latgaliesu-rakstibas-noteikumiem ) ir norādīts šādi “Pamata skaitļa vārdu pareizrakstība: vīns – vīna, div(i), diveji – divejis (..)”

Ieteicamās formas ir div(i) un divejis. Tātad: div kompetys jeb divejis kompetys.

Pareizi ir abi varianti, bet ieteicamāks ir otrais (kringeļnīks .. deve četri goboli). Tādas plaši lietotas vārdkopas kā īdeve četri goboli, nūpierku par pīci eiro, atdzeivuoja treis godi atspoguļo senās divskaitļa formas.

Visticamāk, ka vārdu mīla Rainis nav darinājis, bet smēlies no vecajām vārdnīcām un ieviesis latviešu literārajā valodā. Piemēram, Kalupes izloksnes vārdnīcā ietvertais vārds mīla, domājams, nav nācis no dzejas, bet pieder izloksnes mantotajam vārdu krājumam.

Ieteicamais, tradicionāli latgaliskais un stilistiski neitrālais šo jūtu apzīmējums ir mīleiba. Tas atvasināts no saknes, kuras varianti ir gan īpašības vārdā mīls, gan arī Jūsu minētā darbības vārdā mīļuot. Līdzās ieteicamajam rakstu valodas lietvārdam mīleiba sarunvalodā un folklorā pieļaujams arī variants meileiba.

No latviešu literārās valodas ar literāro tekstu starpniecību ir aizgūts variants mīlesteiba, kura izskaņa vēlāk sarunvalodā izmantota arī hibrīdajā darinājumā ļūbesteiba, kam pamatā ir krievisms ļūbeit, kas gan ir barbarisms un lietošanā nevēlams.

Tātad latgaliski ieteicams lietot stilistiski neitrālo lietvārdu mīleiba, mīlesteiba, poētismu mīla un jūtu apliecinājumu es tevi mīļoju. 

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka personas vietniekvārds formā as sastopams tikai daļā Latgales izlokšņu. (skat. arī Latgaliešu valodas pareizrakstības noteikumu https://likumi.lv/ta/id/164904-par-latgaliesu-rakstibas-noteikumiem.) Tātad pareizi ir rakstīt nevis as tevi mīļoju, bet es tevi mīļoju.

Vārdkopā Dīva vaļa un lūgšanas formulā Tova vaļa lai nūteik vārds vaļa ir lietots pilnīgi pareizi. Latgaliešu vaļa, tāpat kā lietuviešu valia nozīmē 'griba'. Visticamāk, ka latgalieši un lietuvieši ir saglabājuši šī vārda senāko nozīmi.

Latgaliešu rakstu valodā ieteicams rakstīt asu latgalīts. Par formām asu un asmu skat. Latgaliešu rakstības noteikumu (https://likumi.lv/ta/id/164904-par-latgaliesu-rakstibas-noteikumiem) 2.5.1.3. apakšpunktu.

Vislatgaliskākais apzīmējums ir mīsts. Daži lietojuma piemēri: 

Gorods ir barbarisms, t. i., nevēlams aizguvums no krievu valodas un latgaliskā lietojumā nav ieteicams. Divdesmitajā gadsimtā Latgalē ir ieviesies arī no lejaslatviešu izloksnēm aizgūtais vārds pilsēta dažādās fonētiskajās izpausmēs. No šīm pārņemtajām formām priekšroka dodama variantam piļsāta.

Latgaliešu rakstu valodā pareizi ir Leivuons un leivuonīši.

Līvānu izloksnē pilsētas nosaukums ir Leivōns un iedzīvotāju nosaukums – leivōnīši (abi ar garo patskani ō). Cienot vietējo tradīciju, ieteicams arī latgaliešu rakstu valodā lietot nosaukumu vienskaitlī, fonētiski pielāgojot tikai izrunu. Gandrīz visās pozīcijās, kur Līvānu izloksnē ir garais patskanis ō, lielākā daļa latgaliešu runā divskani uo, kas ir arī latgaliešu rakstības un pareizrunas norma. Piemēram, līvāniešu mōte rakstu valodā ir muote, gōja ir guoja, līvāniešu pōrts vairumam latgaliešu ir puorts utt. Attiecīgi latgaliešu rakstu valodā ieteicamās formas ir Leivuons un leivuonīši.

1. Piparkūkas ir jaunāka laika produkts. Mīklas izstrādājumu nosaukumi liecina par kulināro tradīciju izplatības ceļiem: latviešu literārajā valodā piparkūkas ienācis no vācu valodas un tālāk latgaliešu valodā pārņemts neadaptētā formā – piparkūkys. (Pipari latgaliski ir pypuri.)

2. Ciema  un stacijas nosaukuma Kūkas izcelsmei saistības ar konditorejas izstrādājumu kūka nav. Dzelzceļa muzeja sagatavotajā T. Altberga grāmatā "Dzelzceļi Latvijā" (2009) lasām, ka Kūku stacija tika ierīkota Pirmā pasaules kara gados un 1918. gada vilcienu sarakstos šo staciju sauca Kuki, bet 1919. gadā tās oficiālais nosaukums jau bija Kūkas.  

Arī senākās kartēs (piem., F. Šūberta 1846.–1863. g. militāri topogrāfiskajā kartē) mūsdienu ciema Kūkas nosaukums ir Kuki (Куки). Krievu rakstībā latgalisko vietvārdu garumzīmes neatspoguļo, turklāt arī latgaliešu un pārējo latviešu rakstībā līdz 20. gadsimta pirmajai pusei garumzīmju lietojums bija neregulārs. Tādēļ viena no versijām ir, ka Kūku ciema un stacijas senākais rakstījums Kuki atspoguļo latgalisko vietvārdu Kūki. 

Otra versija, kuru izvirza A. Breidaks, ir, ka nosaukuma pamatā ir vecs vārds (izloksnes forma) “koukas”, ar nozīmi ‘rūķītis, mazs vīrelis’. Arī lietuviešiem ir vārds “kaukas” ar ļoti līdzīgu nozīmi — ‘mājas gars’.

Latgaliešu rakstu valodā ieteicamo ciema un stacijas nosaukumu Kūki, kā arī iedzīvotāju nosaukumu kūkuoni 2019. gadā apstiprinājusi arī Latviešu valodas ekspertu komisijas Latgaliešu rakstu valodas apakškomisija.