Lūdzu uzgaidiet...
 Seko mums:
     

  Terminu datubāze  



29.08.2016. │Par kapsētu nosaukumu lietošanu

No latviešu valodas semantikas viedokļa vārda "kapsēta" un vārda "kaps" daudzskaitļa formas "kapi" 2. nozīme ir identiska – 'īpaša teritorija mirušo apbedīšanai' (avoti: Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca, skat. http://www.tezaurs.lv/mlvv; Latviešu literārās valodas vārdnīca, skat. http://www.tezaurs.lv/llvv).

Tomēr praksē vārdu "kapsēta" parasti lieto vispārinātā nozīmē kapu teritorijas nosaukšanai, bet konkrētā ģeogrāfiskā objekta nosaukšanai tradicionāli izmanto nomenklatūrvārdu "kapi".

Tādēļ vairums Latvijas kapsētu nosaukumu jeb oficiālo vietvārdu parasti veidoti tieši ar šo nomenklatūrvārdu, piemēram: Biķeru kapi (turpmāk arī – k.), Bolderājas k., Jaunciema k., Jaunie ebreju k., Juglas k., Lāčupes k., Lielie k., Mārtiņa k., 1. Meža k., 2. Meža k., Miķeļa k., Pleskodāles k., Raiņa k., Rīgas Brāļu k., Sarkandaugavas k., Sarkandaugavas Kalna k., Torņakalna k., Ziepniekkalna k. Rīgā; Baložu k., Bērzu k. un Meža k. Jelgavā; Bērtuļa k. un Skudrītes k. Rūjienā.

Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām šie un citi vietvārdi lietojami un saglabājami nepārveidotā formā. Proti, Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 50 "Vietvārdu informācijas noteikumi" 79. punkts paredz, ka Latvijas vietvārdi uzskatāmi par Latvijas kultūras mantojumu, savukārt valsts saglabā un aizsargā Latvijas vietvārdu mantojumu visā tā daudzveidībā, nepieļaujot nepamatotu vietvārdu maiņu. Noteikumu 80. punkts paredz, ka kultūrvēsturiski nozīmīgie vietvārdi (ģeogrāfisko objektu nosaukumi, kuriem ir kultūrvēsturiska nozīme) ir valsts aizsardzībā, bet 83. punkts noteic, ka privātpersonām un iestādēm ir pienākums saglabāt to īpašumā vai valdījumā esošo ģeogrāfisko objektu kultūrvēsturiski nozīmīgos nosaukumus.

Valsts valodas centra ieskatā atkāpe no minētā vietvārdu aizsardzības pamatprincipa pieļaujama vienīgi teritoriālās plānošanas un pārvaldības jeb kapsētu labiekārtošanas, uzturēšanas un apsaimniekošanas nolūkā, respektīvi, attiecīgās kapu teritorijas nosaukumā piesaistot vārdu "kapsēta", turklāt šādi pārveidoti vietvārdi (kapu nosaukumi) lietojami tikai ar attiecīgo pārvaldības un saimnieciskās darbības jomu saistītos dokumentos.

Turpretī nekustamo īpašumu nosaukumos, kā arī vietu un objektu apzīmējumos dabā konsekventi lietojami oficiālie vietvārdi jeb objekta pamatnosaukumi tādā formā, kā tie reģistrēti Vietvārdu datubāzē (publiskā versija pieejama vietnē http://vietvardi.lgia.gov.lv/). Tajā rodama informācija, ka vairumam kapsētu pamat¬nosaukumā ir vārds "kapi", kā objekta veids norādīta "kapsēta", bet pārējie nosaukuma varianti (lielākoties ar vārdu "kapsēta") doti sadaļā "citi nosaukumi". Tikai retumis visā Latvijā sastopami vietvārdi, kuriem pamatnosaukumā ietverts vārds "kapsēta", piemēram: Brīvības kapsēta (Skrīveru nov.).

 


 

25.08.2016. │ Par valsts nosaukuma "Latvijas Republika" izmantošanu citos nosaukumos

Paskaidrojam, ka mūsu valsts pilnais nosaukums "Latvijas Republika" lietojams oficiālajā sarakstē un dokumentos. Atbilstoši Komerclikuma regulējumam, šo vārdu savienojumu un tā tulkojumu svešvalodās nedrīkst ietvert firmā (komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko tas izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties).
Arī citos gadījumos, tostarp sporta komandu nosaukumos un to atribūtikā, ieteicams lietot valsts īso nosaukumu "Latvija" (piemēram, Latvijas Basketbola līga, nevis Latvijas Republikas Basketbola līga). Līdz ar to par pareizu nav atzīstams tituls "Latvijas Republikas čempions", tā vietā lietojams tituls "Latvijas čempions".
Savukārt attiecībā uz valsts nosaukuma saīsinājumu lietošanu skatīt iepriekšējo skaidrojumu (22.08.2016. │Par valsts nosaukuma saīsinājumu lietošanu).


 

22.08.2016. │Par valsts nosaukuma saīsinājumu lietošanu

Lai gan latviešu valodas vārdnīcās (piemēram, Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā, skat. http://www.tezaurs.lv/mlvv) ir iekļauts valsts nosaukuma "Latvijas Republika" loģiskais saīsinājums LR, tā lietošana oficiālā sarakstē nav ieteicama, jo var radīt pārpratumus. Proti, šo pašu abreviatūru izmanto gan Latvijas Radio, gan Lietuvas Republikas nosaukuma saīsināšanai. Arī juristu aprindās valda uzskats, ka mūsu valsts nosaukums lietojams tikai šādā formā: Latvijas Republika, saīsināti – Latvija.
Ja tomēr rodas nepieciešamība dokumenta tekstā saīsināt valsts nosaukumu, ieteicams izmantot valsts nosaukuma divburtu kodu LV (atbilstoši ISO 3166-1: α-2 standartam).
Turpretī pētnieciskos darbos un cita veida dokumentos valsts nosaukuma saīsinājumu pieļaujams lietot pēc dokumenta autora izvēles.

 


 

28.07.2016. | Valsts valodas centrs skaidro pieņemto lēmumu Rīgas domes Facebook profilu lietā

Nila Ušakova ieraksts par Valsts valodas centra pieņemto lēmumu sabiedrībā ir radījis neviennozīmīgu izpratni par šī lēmuma būtību un likumību, tāpēc ir mīti, kas jākliedē.

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš uzsver, ka Valsts valodas centrs nav sodījis Nilu Ušakovu personīgi. Valsts valodas likums valsts vai pašvaldības iestādei ļauj sniegt (Latvijas) sabiedrībai pieejamu informāciju tikai valsts valodā. Par šādas kārtības neievērošanu pie atbildības tiek saukta valsts vai pašvaldības atbildīgā persona, kas šajā gadījumā ir pašvaldības vadītājs, skaidro M. Baltiņš.

Valsts valodas centrs nevēršas pret Rīgas domes Facebook profiliem krievu un angļu valodā.

„Tas pat ir uzteicami, ja informācija par tādu pasākumu kā Rīgas svētki ir ne tikai angļu un krievu valodā, bet arī citās tuvāku un tālāku valstu valodās. Plaša informēšanas kampaņa palielina iespējamību, ka Rīga būs ideāls galamērķis daudziem ārvalstu tūristiem”, M. Baltiņš norāda uz vienu no izņēmumiem.

Valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda, tāpēc dome, tāpat arī domes vadītājs nevar, sev vien zināmu iemeslu vadīts, izvēlēties valodas, kādās veiks saziņu ar Latvijas sabiedrību.
Centrs iesaka Rīgas pašvaldības vadītājam Nilam Ušakovam apzināties ar amatu uzlikto pienākumu ievērot likumā noteiktās prasības, kā arī vispārējas labas uzvedības un ētikas normas, nevis attaisnoties, sociālajos tīklos daloties ar trešās šķiras asprātībām, noslēdz M. Baltiņš.

 


 

26.07.2016. | Apkopoti dati par Valsts valodas likuma ievērošanu 2016. gada I pusgadā

Apkopoti dati par Valsts valodas likuma prasību ievērošanu 2016. gada I pusgadā. Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta amatpersonas veikušas 1592 valsts valodas lietojuma pārbaudes.

Šajā periodā uzsāktas 249 lietvedības par administratīvajiem pārkāpumiem. Savukārt pie administratīvās atbildības sauktas 180 personas.

Raksturīgākie pārkāpumi joprojām ir valsts valodas nelietošana, pildot amata  un profesionālos pienākumus. Par šo pārkāpumu pie administratīvās atbildības sauktas 139 personas.

Kā norāda Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš: “Jāuzsver, ka Valsts valodas centra mērķis ir valsts valodas lietotāju tiesību nodrošināšana. Šo uzdevumu centram palīdz veikt sabiedriskie palīgi, kas veic preventīvo darbu. Rezultātā ir mazinājies pie administratīvās atbildības saukto personu skaits”.

Kopumā 2016. gada I pusgadā saņemtas un izskatītas 497 sūdzības par Valsts valodas likuma prasību pārkāpumiem.

 


 

25.07.2016. | Par latviešu valodas lietojumu reklāmu tekstos

Izvērtējot dažādu preču, produktu un pakalpojumu reklāmu tekstos lietotās latviešu valodas pareizību, Valsts valodas centrs atgādina: ja preču, produktu vai pakalpojumu nosaukumus iesaista teikumā, tie lietojami attiecīgā locījumā.

Piemēram: baudīt saldējumu "Pols"; nogaršot sieriņus "Kārums"; nopirkt cepumus "Selga" u. tml.

Ja raksturotājvārdu izlaiž, attiecīgā locījumā lietojams īpašvārdiskais nosaukums, piemēram: "Kāruma" garša ir neatvairāma; nopērc "Selgu"; ēd "Polu", dzer "Fantu" un laimē balvu!

Turpretī nav pieņemami šos nosaukumus iesaistīt teikumā, nesaskaņojot lietvārdu locījumu formas.

Tātad no latviešu valodas viedokļa nepareiza prakse ir veidot, piemēram, TV vai vides reklāmas tekstu: "Bērnība sākās ar Pols", radot maldīgu iespaidu, ka šīs reklāmas ierunātājs pietiekami labi neprot latviešu valodu. Tā vietā jābūt gramatiski pareizam tekstam "Bērnība sākās ar saldējumu "Pols"" vai "Bērnība sākās ar "Polu"".

 


 

14.07.2016. | Par kafejnīcas nosaukumu Rīgas centrā

Valsts valodas centrs ir saņēmis vairākas vēstules par to, ka kafejnīcas “Ļeņingrad” nosaukums ir atveidots krievu alfabēta burtiem.

Uzņēmums, kuram pieder kafejnīca “Ļeņingrad”, savu nosaukumu ir reģistrējis Uzņēmumu reģistrā un tas atbilst normatīvo aktu prasībām, jo ir veidots valsts valodā, kā to paredz Valsts valodas likuma normas par uzņēmumu nosaukumu  veidošanu. Savukārt izkārtnē uzņēmums ir izmantojis Patentu valdē reģistrētu preču zīmi “Ļeņingrad” - krievu alfabēta burtiem.

Normatīvie akti paredz izkārtņu saskaņošanu pašvaldībā. Rīgas pilsētas būvvalde ir izdevusi reklāmas/reklāmas objekta izvietošanas atļauju, pamatojoties uz to, ka preču zīme tiek aizsargāta ar likumu.

Preču zīmes var veidot, reģistrēt un aizsargāt jebkurā valodā, tas izriet no nepieciešamības nodrošināt preču eksportu, preču pakalpojumu starptautisku apriti. Preču zīmes reģistrācija vienīgi piešķir izņēmuma tiesības uz attiecīgo apzīmējumu, proti, tiesības citām personām aizliegt identiska vai sajaucami līdzīga apzīmējuma izmantošanu komercdarbībā. Līdz ar to saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem valsts valodas prasību neievērošanas gadījumos nav tiesiska pamata atsaukties uz reģistrētām preču zīmēm.

Tātad arī izkārtnē, kurā uzņēmums izmanto citu nosaukumu (arī reģistrētu preču zīmi), ir piemērojami līdzīgi nosacījumi. Proti, nosaukumam, kas nav veidots latviešu valodā vai latīņu alfabēta burtiem, kā šajā gadījumā, ir iespējams un obligāti nepieciešams nodrošināt vismaz tā transliterējumu (burtu pa burtam pārceļot vārda formu no citu alfabētu rakstības) latviešu vai latīņu alfabēta burtiem. Kā norāda Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, šāda prasība nepieciešama, lai nodrošinātu valsts valodas lietotāju tiesības un nesaraibinātu pilsētvidi ar uzrakstiem, kuros lietoti citu alfabētu burti.

Secinājums: preču zīmes reģistrācija piešķir tiesības uz attiecīgā apzīmējuma izmantošanu komercdarbībā, taču obligāti jāievēro Latvijas Republikas Satversmes 4. panta un Valsts valodas likuma  prasības.

 


17.06.2016. | Sveicam jaunos sabiedriskos palīgus, darbu uzsākot

 

 

Ar mērķi stiprināt latviešu valodas lomu Valsts valodas centram palīgā nākuši jauni brīvprātīgie palīgi. Šodien, 17. jūnijā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un Valsts valodas centra direktors svinīgā pasākumā pasniedza darba apliecības jaunajiem centra sabiedriskajiem palīgiem. Jaunos palīgus sveica un ar savu pieredzi, pildot sabiedriskā palīga pienākumus, dalījās Artūrs Viļums.

IMG_7845 

(Vairāk attēlu šeit)

 

Š. g. 17. jūnijā tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs Valsts valodas centrā pasniegs apliecības septiņiem jauniem sabiedriskajiem palīgiem, kuri parakstīs līdzdarbības līgumus un pievienosies tai sabiedrisko palīgu komandai, kuri sekmīgi un ar augstu motivāciju pilda savus uzdevumus dažādās Latvijas pilsētās.

Turpmāk sabiedrisko palīgu kontaktinformācija, kā arī līdzdarbības līgumi būs pieejami Valsts valodas centra mājaslapā un tiks publicēti “Latvijas Vēstnesī”.

Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu funkcijās ietilpst publiskās informācijas tekstu izvērtēšana atbilstoši latviešu literārās valodas normām un ieteikumu sniegšana konstatēto neatbilstību novēršanai. Sabiedriskiem palīgiem tiks doti uzdevumi savas pārraudzības reģionā apzināt situāciju valsts valodas lietošanas jomā un ziņot centra amatpersonām par konstatētajām nepilnībām, kā arī sniegt konsultācijas latviešu valodas lietošanas jautājumos.

Jau iepriekš ziņots, ka 2015. gada 8. septembrī Ministru kabinets atbalstīja informatīvo ziņojumu, kas paredz izveidot Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu institūtu, lai sekmētu latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, kā arī sniegtu atbalstu centram Valsts valodas likuma mērķu īstenošanā. Šāds sabiedrisko palīgu institūts regulēs sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldē.

Valsts valodas centrs atgādina, ka konkurss sabiedriskajiem palīgiem ir beztermiņa, tādēļ aicinām pretendentus iesniegt savus pieteikumus un ar to saistītos dokumentus nepārtraukti. Konkursa nolikums paredz, ka konkursa komisija pieteikumus, kas iesniegti līdz katra gada 30. aprīlim un 31. oktobrim, izskatīs divas reizes gadā.

Apliecību pasniegšana notiks Valsts valodas centrā, Rīgā, Eksporta ielā 6, pulksten 12.00.

Informācijai: 

konkursa nolikums un līdzdarbības līgums.

 


 

16.05.2016. |  Valsts valodas centrs aicina pieteikt dalībniekus akcijā “Latviešu valodai draudzīga vide”

Arī šogad Valsts valodas centrs turpina tradīciju un šodien, 16. maijā, uzsāk akciju „Latviešu valodai draudzīga vide”. Akcijas mērķis ir noteikt, kuri apkalpojošās sfēras uzņēmumi atbilst apzīmējumam „Latviešu valodai draudzīga vide”, kuros vispilnīgāk tiek ievērotas Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības valsts valodas lietojuma jomā. Akcija norisināsies līdz š.g. 30. septembrim.

Akcijai „Latviešu valodai draudzīga vide” pieteiktos pretendentus izvērtēs Valsts valodas centra ekspertu komisija, balstoties uz valsts valodas vecāko inspektoru sastādītajiem pārbaudes aktiem un pretendentu darbības vērtēšanas anketā ietvertajiem kritērijiem, kas skar valsts valodas lietojumu gan no uzņēmumu darbinieku puses, gan uzņēmuma publiski sniegtajā informācijā.

Ikviens apkalpojošās sfēras uzņēmums akcijai var pieteikt sevi pats, bet potenciālos kandidātus iespējams izvirzīt arī ar uzņēmējus pārstāvošo profesionālo asociāciju un biedrību starpniecību. Pieteikties akcijai iespējams pa tālruni 67334633, 67334269, pa e-pastu valodas.akcija@vvc.gov.lv vai pa pastu: Eksporta ielā 6, Rīgā, LV-1010. Akcijas nolikums pieejams šeit.

Akciju „Latviešu valodai draudzīga vide” Valsts valodas centrs rīko kopā ar Latvijas Tirgotāju asociāciju, Viesnīcu asociāciju, Aptieku biedrību, Frizieru asociāciju, tūrisma nozares asociācijām, Latvijas Interneta asociāciju un biedrību “Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija”.

 


13. 05.2016. | Sveicam Valsts valodas dienā!

lielvardes_josta_60x210“Turiet jūs, latvieši, savu valodu godā, un jums labi klāsies virs zemes. Jo, kas sevi pašu negodā, to arī negodās.” Juris Alunāns

Šodien, 13. maijā, piekto gadu pēc kārtas latviešu valodniecības pamatlicēja, dedzīga cīnītāja par latviešu valodas un literatūras tiesībām Jura Alunāna dzimšanas dienā ar dažādām aktivitātēm Latvijā tiek godā celta valsts valoda.

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš: “Valsts valodas diena ir kā atgādinājums, ka katrai paaudzei ir savas un citādas rūpes par mūsu valodu, bet kuras vienalga ir nebeidzamas. Mēs katrs varam piedomāt pie savas valodas pareizības un precizitātes, godājot un cienot to katru dienu.”

Paldies šo svētku svinēšanas aizsācējiem un organizatoriem: Rakstniecības un mūzikas muzejam, Piebalgas muzeju apvienībai  “Orisāre”, Krišjāņa Barona muzejam un Ādolfa Alunāna memoriālajam muzejam. Svinību karte ir pieejama šeit.

 


02.05.2016. | Valsts valodas centrs noteiks labākos periodiskās preses izdevumus latviešu valodā

Šodien, 2016. gada 2. maijā, Valsts valodas centrs sadarbībā ar partnerorganizācijām uzsāk jaunu, vēl nebijušu akciju „Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē”, lai noteiktu, izvērtētu un apbalvotu periodiskās preses izdevumus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda, kā arī lai sniegtu pamatotus ieteikumus tās kvalitātes paaugstināšanai.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: “Šādi valsts valodas stiprināšanas pasākumi ir atbalstāmi, tāpēc vērtēju jauno tradīciju pozitīvi”. Ministrs pauž pārliecību, ka savu dalību šajā akcijā pieteiks plašs periodiskās preses izdevumu loks. Tieslietu ministrija atbalsta ikvienu periodiskās preses izdevumu, kas piedalīsies šajā akcijā, un ir paredzējusi īpašus atzinības rakstus.

Šāda akcija būs gan kā sacensība, gan kā piedalīšanās latviešu valodas kvalitātes paaugstināšanā. Ieguvēji būs visi – periodiskiem izdevumiem tā būs laba reklāma un atzinība lasītāju priekšā, Latvijas sabiedrībai – kvalitatīva latviešu valoda, pārliecināts tieslietu ministrs.

Akcijai dalībnieki var pieteikties paši, tos var ieteikt arī personas no visas Latvijas. Dalība akcijā ir brīvprātīga. Ja izdevējs piekrīt dalībai akcijā, tas abonē vai piegādā centram vismaz četrus secīgus sava izdevuma numurus. Izdevējs pats nosaka attiecīgo gada periodu, kura izdevumus abonēt vai piegādāt.

Ikviens interesents tiek aicināts ieteikt akcijas potenciālos kandidātus! Periodiskās preses izdevuma nosaukums un kontaktinformācija jāiesniedz centram, ziņas nosūtot uz e-pastu: info@vvc.gov.lv vai pa pastu uz adresi: Eksporta ielā 6, Rīgā, LV-1010. Detalizēta informācija par akciju un tās nolikums pieejams šeit.

Akcijas norises laiks ir no š. g. 2. maija līdz š. g. 30. novembrim.

Akciju „Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē” Valsts valodas centrs rīko sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Latvijas Preses izdevēju asociāciju, Latvijas Žurnālistu asociāciju un Latvijas Žurnālistu savienību.

 


 

18.04.2016 |  Valsts valodas centrs aicina pieteikties SABIEDRISKOS PALĪGUS

Vēlies piedalīties latviešu valodas stiprināšanā un attīstībā?

„Sabiedrisko palīgu institūta” mērķis ir sniegt Latvijas iedzīvotājiem individuālas konsultācijas par Valsts valodas likuma nozīmi un tā ievērošanu.

Pieteikties ir vienkārši! Atsūti pieteikumu un CV ar norādi “Pieteikums sabiedriskā palīga konkursam” uz e-pasta adresi: personals@vvc.gov.lv vai nosūti pa pastu – Eksporta ielā 6, Rīgā, LV–1010, vai nogādā to mums personīgi.

Konkurss ir beztermiņa - vari pieteikties sev visizdevīgākajā laikā. Tavu pieteikumu izskatīsim jau maijā, ja paspēsi pieteikties līdz 30. aprīlim!

Vairāk informācijas par konkursu.

 


 

11.04.2016. | Aicina uz interaktīvās lietotnes "Latviešu valodniecības attīstība: informatīvi izglītojoša elektroniskā karte" atvēršanas svētkiem

Latviešu valodas aģentūra 12.04.2016. plkst. 12.30 LU HZF 415. auditorijā aicina uz interaktīvās lietotnes „LATVIEŠU VALODNIECĪBAS ATTĪSTĪBA: INFORMATĪVI IZGLĪTOJOŠA ELEKTRONISKĀ KARTE" atvēršanas svētkiem. Lingvistiskās kartes zinātniskais redaktors ir Pēteris Vanags, autori - Edmunds Trumpa, Benita Laumane, Dace Markus, Ilga Šuplinska, Valts Ernštreits, Sanda Rapa, Iveta Pūtele, Anna Frīdenberga, Agita Kazakeviča.

plakats_400px

Programma

 


 

06.04.2016. | Par ielu norādēm Kārsavā

Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo informāciju par ielu norādēm Kārsavā, Valsts valodas centrs sniedz skaidrojumu, ka latgaliešu rakstu valoda Valsts valodas likuma izpratnē nav uzskatāma par svešvalodu, bet gan par vēsturisku latviešu valodas paveidu, kuru valsts attiecīgi saglabā, aizsargā un attīsta. Tomēr tas nenozīmē, ka publiskajā informācijā teksts latgaliešu rakstu valodā būtu rakstāms lielākiem burtiem nekā oficiālā saziņā lietojamajā valodā, respektīvi, latviešu literārajā valodā. Tas nozīmē, ka ielu nosaukumu plāksnītēs oficiālais ielas nosaukums būtu rakstāms vismaz tāda paša izmēra burtiem kā oficiālais paralēlnosaukums latgaliešu rakstu valodā.

Valsts valodas centrs piekrīt Kārsavas novada pašvaldības norādītajam, ka Valsts valodas likums garantē latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida aizsardzību un attīstību.

Valsts valodas likuma 18. panta pirmā daļa noteic, ka Latvijas Republikā vietu nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā. Savukārt kārtību, kā šie nosaukumi lietojami, regulē Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 50 “Vietvārdu informācijas noteikumi”. Šis normatīvais akts paredz, ka katrai vietai ir oficiālais nosaukums, bet var būt arī oficiālais paralēlnosaukums (tostarp arī dialektālā formā, šajā gadījumā latgaliešu rakstu valodā). Paralēlnosaukuma lietojums nav obligāts un to var lietot gadījumos, kad nepieciešams gūt būtisku faktoloģisku, kultūrvēsturisku vai lingvistisku papildinformāciju.

Centra direktors M. Baltiņš augstu vērtē Kārsavas novada pašvaldības centienus stiprināt sava novada kultūrvēsturiskās tradīcijas, tomēr uzskata, ka risinājums būtu rodams, mainot turpmāk uzstādāmo ielu nosaukumu plāksnīšu veidolu, lai teksts latviešu literārajā valodā formas un satura ziņā nebūtu mazāks par nosaukumu latgaliešu rakstu valodā.


 24.03.2016. | Priecīgas Lieldienas!

lieldienas2016


 22.02.2016. | Sugasvārdi un īpašvārdi valodā un valodniecībā

Šā gada 22. un 23. februārī LU aģentūra „LU latviešu valodas institūts” organizē akadēmiķa Jāņa Endzelīna 143. dzimšanas dienas atceres starptautisko zinātnisko konferenci „Sugasvārdi un īpašvārdi valodā un valodniecībā”. Konferencē piedalīsies arī Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš par uzvārdu atveidi latviešu valodā personu apliecinošos dokumentos. 

Dzimtās valodas diena pēc UNESCO iniciatīvas visā pasaulē tiek atzīmēta 21. februārī. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību dzimtajai valodai, sekmēt tās lietojumu un popularizēt atziņu, ka dzimtā valoda ir dziļas un daudzpusīgas personības attīstības pamats.

Konferences programma


11.02.2016. | "Ēnu diena" Valsts valodas centrā

2016. gada 10. februārī Valsts valodas centrā norisinājās „ēnu diena”. Skolēniem bija iespēja izzināt savas nākotnes profesijas pienākums un specifiku, tiekoties ar Valsts valodas centra Valodas kontroles Rīgas reģionālās nodaļas vecākajiem inspektoriem un Terminoloģijas un metodikas nodaļas terminologiem un redaktoru.
Valsts valodas centru „ēnoja” skolēni no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas, Rīgas Kultūru vidusskolas un Rīgas 6. vidusskolas.

enu diena

 


05.02.2016. | Pērnā gada pārbaužu rezultāti valsts valodas lietošanas jomā

 

Apkopoti dati par Valsts valodas likuma prasību ievērošanu 2015. gadā. Valsts valodas centra Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļas un Valodas kontroles reģionālās nodaļas amatpersonas veikušas 5781 valsts valodas lietojuma pārbaudes.

Lai gan pērn situācija valsts valodas lietošanas jomā ir nedaudz uzlabojusies, joprojām pārkāpumu ir daudz. 2015. gadā kopumā par administratīvajiem pārkāpumiem sāktas 3167 lietvedības, bet administratīvi sodītas 708 personas.

Jāpiemin, ka pēdējos divos gados samazinājies pieņemto lēmumu skaits administratīvo pārkāpumu lietās, jo gadījumos, kad pārkāpumu pieļāvusī persona izprot kļūdu un nekavējoties to labo, centrs var neuzsākt lietvedību un nepiemērot sodu.

Kā norāda Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš: “Valsts valodas centra mērķis ir veikt preventīvus pasākumus, kas veicina valsts valodas stāvokļa uzlabošanu un veicina tās aizsardzību. Kā lielisku piemēru var minēt pērnā gada nogalē talkā nākušos sabiedriskos palīgus, kas ar savu apņēmību un brīvprātību palīdz ne tikai vecākajiem inspektoriem, bet arī uzņēmējiem”.

Joprojām raksturīgākais pārkāpuma veids ir valsts valodas nelietošana nepieciešamā apjomā, pildot darba pienākumus. Pērn fiksēti 479 šādi pārkāpumi. Tāpat ne visi uzņēmēji pievērš uzmanību produkta marķējumam vai instrukcijai latviešu valodā, par ko kopā ir fiksēti 156 pārkāpumi.

Kopumā pagājušajā gadā ir saņemtas un izskatītas 2167 sūdzības par valsts valodas likuma prasību pārkāpumiem.

Administratīvā pārkāpuma lietu skaits un būtība laikā no 2000. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim

 


 

03.02.2016. | Datubāzes lietotāju aptauja 

Sakarā ar to, ka šobrīd strādājam pie esošās Valsts valodas centra tiešsaistes terminu datubāzes uzlabošanas, mēs ļoti priecātos par datubāzes lietotāju viedokļiem, novērojumiem un ieteikumiem.
Lai iesniegtu savus priekšlikumus, vietnē termini.vvc.gov.lv dodieties uz sadaļu “Par datubāzi” vai sekojiet saitei
http://termini.vvc.gov.lv/lat/par_mums/

 


 

01.02.2016. | Aktīvi darbojas sabiedriskie palīgi

Latvijas Neatkarīgās Televīzijas (LNT) 30.01.2016. ziņu raidījuma veidotajā sižetā saruna ar Valsts valodas centra Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāju Sarmīti Pāvulēnu un Valsts valodas centra sabiedrisko palīdzi Marutu Auziņu par valsts valodas inspektoru brīvprātīgajiem palīgiem, kas ikdienā uzrauga, kā pareizi tiek lietota valsts valoda. 

 Skatīt sižetu: http://tvplay.skaties.lv/parraides/lnt-zinas/699353

 


 

18.01.2016. | Sabiedrisko palīgu kontaktinformācija

Valsts valodas centra pirmie sabiedriskie palīgi jau mēnesi kā uzsākuši savas darba gaitas un sekmīgi darbojas savos pārraudzības reģionos. 

Atgādinām, ka sabiedrisko palīgu funkcijās ietilpst publiskās informācijas tekstu izvērtēšana atbilstoši latviešu literārās valodas normām un ieteikumu sniegšana konstatēto neatbilstību novēršanai, kā arī konsultāciju sniegšana latviešu valodas lietošanas jautājumos. Sabiedriskajiem palīgiem ir dots uzdevums savas pārraudzības reģionā apzināt situāciju valsts valodas lietošanas jomā un ziņot centra amatpersonām par konstatētajām nepilnībām.
 
Sabiedrisko palīgu kontaktinformācija pieejama Valsts valodas centra mājaslapas sadaļā
Kontakti.

 


 

 

 2015. gada jaunumi

2014. gada jaunumi

2013. gada jaunumi

2012. gada jaunumi

2011. gada jaunumi

2010. gada jaunumi

2009. gada jaunumi   

 

 


Valsts valodas centrs
Eksporta iela 6, Rīga, LV-1010
Tālr.: (+371) 67331814, fakss: (+371) 67336038
Reģ. Nr. 90000463460
E-pasts: info@vvc.gov.lv