Jaunumi

19.09.2017. | Vispārlietojamo saīsinājumu saraksts

Valsts valodas centra tīmekļvietnes sadaļā "Latviešu valodas ekspertu komisija" ir pieejams vispārlietojamo saīsinājumu saraksts.


05.09.2017. | E-iesniegums

Lai nodrošinātu efektīvāku iesniegumu apstrādi, turpmāk Valsts valodas centra mājaslapas sadaļā "E-iesniegums" varēs elektroniski iesniegt iesniegumu, izmantojot  vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu www.latvija.lv,  kas nodrošina iesniedzēja personas identifikāciju.


08.08.2017. | 2017. gada jūlijā pievienotie tiesību aktu tulkojumi

Vietnē Likumi.lv vairāk nekā 1600 tiesību aktiem pievienotas saites uz tulkojumiem angļu valodā, kas pieejami centra mājaslapā: vvc.gov.lv.

Jūlijā pievienoto tiesību aktu tulkojumu angļu valodā saraksts pieejams šeit.


08.08.2017. | Kā atšķirt torti no kūkas?

Atbildot uz personas jautājumu, kā atšķirt torti no kūkas, paskaidrojam, ka pēc  definīcijas "Latviešu literārās valodas vārdnīcā" (pieejama elektroniski http://www.tezaurs.lv/llvv/) torte ir samērā liels konditorejas izstrādājums, kas ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu (piemēram, krēmu, augļu biezeņiem) un kam virsma parasti ir rotāta.

Savukārt kūka ir: 1) neliels konditorejas izstrādājums, ko gatavo no saldas mīklas (parasti ar saldu pildījumu un garnējumu) vai 2) lielāks konditorejas izstrādājums no šādas mīklas, kuru parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos.

Tātad tortes būtiskā pazīme ir mīklas kārtas (slāņi) un pildījums, bet kūkas – saldas mīklas pamats.

Sarunvalodā gan šo abu vārdu nozīmes nereti jauc, un torti iespējams nosaukt arī par kūku.

Turklāt ir arī izņēmuma gadījumi, kad konditorejas izstrādājums šķietami neatbilst attiecīgā vārda definīcijai, piemēram, saldējuma torte.

13.07.2017. | Valsts valodas centrs prasa paskaidrojumu Daugavpils domes priekšsēdētājam Elksniņam par iedzīvotāju informēšanu Facebook arī svešvalodā


Valsts valodas centrs (VVC) pieprasījis paskaidrojumu Daugavpils domes priekšsēdētājam Andrejam Elksniņam par to, kāpēc A. Elksniņš savā darbībā pārkāpj normatīvo aktu prasības attiecībā uz valsts valodas lietojumu, kā arī to, kā turpmāk notiks viņa kā amatpersonas saziņa ar sabiedrību sociālā tīkla Facebook profilā.


VVC saņemts iesniegums ar norādi, ka Daugavpils domes priekšsēdētājs A.Elksniņš, sākot pildīt savus amata pienākumus, izveidojis oficiālu profilu sociālajā tīklā Facebook, kurā informāciju Daugavpils iedzīvotājiem līdztekus valsts valodai sniedz arī svešvalodā.
Ministru kabineta 2005. gada 15. februāra noteikumi Nr.130 "Noteikumi par valodu lietošanu informācijā" 2. punktā ir norādīts, ka valsts un pašvaldību institūcijas un personas var lietot svešvalodu, sniedzot publisku informāciju sabiedrībai pieejamās vietās, ja šī informācija ir saistīta ar: starptautisko tūrismu, starptautiskiem pasākumiem, drošības apsvērumiem, Eiropas Savienības brīvu preču apriti, epidēmijām vai bīstamām infekcijas slimībām, ieslodzījumu vietās ievietoto ārvalstu pilsoņu tiesībām un pienākumiem un ārkārtas situācijām.
Daugavpils domes priekšsēdētājs A. Elksniņš Facebook profilā informāciju sniedzis par dažādām pašvaldības norisēm, piemēram, par Daugavpils pilsētas domes darbu un pieņemtajiem lēmumiem, par tikšanos ar pašvaldību uzņēmumiem, preses konferenci, tikšanos ar Rīgas domes priekšsēdētāju, plānotajām ārvalstu vizītēm – piemēram, uz Maskavu (konkrētā informācija par šo vizīti latviešu valodā nav sniegta) u.c. jautājumiem, kas nav saistīti ar normatīvajos aktos iekļautajiem izņēmumiem attiecībā uz svešvalodas atļauto lietojumu pašvaldību institūcijās.
Tātad A. Elksniņš pašvaldības oficiālās amatpersonas Facebook profilu izmanto, sniedzot informāciju svešvalodā par jautājumiem, kurus nevar uzskatīt par neoficiālo saziņu – privātpersonas sniegtu informāciju. Turklāt īpaši jāuzsver, ka informācija Daugavpils domes priekšsēdētāja profilā vispirms sniegta svešvalodā un tikai pēc tam – arī  valsts valodā.
Lai izvērtētu šo situāciju, VVC ir pieprasījis paskaidrojumu par to, kāpēc domes priekšsēdētājs A. Elksniņš savā darbībā pārkāpj normatīvo aktu prasības, kā arī to, kā turpmāk notiks viņa kā pašvaldības amatpersonas saziņa ar sabiedrību Facebook profilā.


11.07.2017. | Daugavpils domes priekšsēdētājs A. Elksniņš, uzsākot pildīt amata pienākumus, klaji ignorē Valsts valodas likuma prasības

Daugavpils domes priekšsēdētājs A. Elksniņš otrdienās rīko preses konferenci, lai žurnālisti pēc iespējas vairāk un operatīvāk saņemtu informāciju no pašvaldības un informētu par to sabiedrību.
Daugavpils domes mājaslapā ir pieejami video, kuros redzams, ka domes priekšsēdētājs A. Elksniņš latviešu valodā runājošajiem žurnālistiem atbildes sniedz latviešu valodā, bet krievu valodā runājošajiem žurnālistiem – krievu valodā.
Jāuzsver, ka valsts un pašvaldību iestādēs, sēžu un citu darba sanāksmju valoda ir valsts valoda. Ja rīkotājs uzskata par nepieciešamu sanāksmes laikā lietot svešvalodu, tas nodrošina tulkojumu valsts valodā.
Valsts valodas centra direktora vietniece I. Bērziņa norāda, ka pašvaldības ir Latvijas iedzīvotājiem vistuvākā vara, tāpēc to rīcībai jāsaskan ar godaprātu, cilvēcību un valsts pamatvērtībām.
Tātad, ja domes priekšsēdētājs A. Elksniņš uzskata par nepieciešamību preses konferencē lietot svešvalodu, ir jānodrošina tās tulkojums valsts valodā.


21.06.2017. | Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi sniegs konsultācijas Daugavpilī, Rīgā, Smiltenē, Kārsavā un Rēzeknes novadā

Šodien, 21. jūnijā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš pasniedza apliecības sešiem sabiedriskajiem palīgiem.

Sabiedriskie palīgi Agnese Poikāne-Pučoka, Elīza Grīsle, Imants Sproģis, Kristīna Leikuse, Lāsma Nikolaisone un Margita Krišjāne noslēdza līdzdarbības līgumu, lai uzsāktu darbu Daugavpilī, Rēzeknes novadā, Rīgā, Smiltenē un Kārsavā.

Sveicot jaunos Valsts valodas centra sabiedriskos palīgus, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsvēra: “2015.gadā uzsāktā sabiedrisko palīgu institūta ieviešana ir sevi attaisnojusi – viņi ir motivēti un ar augstu atbildības sajūtu, viņi brīvprātīgi veic šos pienākumus, lai palīdzētu sabiedrībai valsts valodas stiprināšanā.” Ministrs pauda pārliecību, ka sabiedrisko palīgu kustība nostiprināsies un viņu pulks kļūs vēl kuplāks.

Dažādās Latvijas pilsētās un novados šobrīd kopumā strādās 30 sabiedriskie palīgi. Viņu kontaktinformācija ir pieejama Valsts valodas centra mājaslapā.

Apliecības pasniegšana


Atgādinām, ka konkurss uz sabiedrisko palīgu amata vietām ir beztermiņa, tādēļ pretendenti ir aicināti pieteikumus iesniegt jebkurā laikā. Konkursa nolikums paredz, ka konkursa komisija pieteikumus, kas iesniegti līdz katra gada 30. aprīlim un 31. oktobrim, izskata divas reizes gadā.


20.06.2017. | Valsts valodas centram 21. jūnijā pievienosies seši jauni sabiedriskie palīgi

Trešdien,  21. jūnijā  plkst. 12.00. Valsts valodas centrā tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un Valsts valodas centra direktors  Māris Baltiņš pasniegs apliecības sešiem jauniem sabiedriskajiem palīgiem. Šajā dienā  sabiedriskie palīgi parakstīs līdzdarbības līgumu ar Valsts valodas centru. Līdz ar to kopumā valstī būs 30 sabiedriskie palīgi, kuri savus pienākumus pildīs dažādās Latvijas pilsētās un novados.

Sabiedriskie palīgi Valsts valodas centrā darbojas kopš 2015. gada 11. decembra. Viņu funkcijās ietilpst publiskās informācijas tekstu izvērtēšana atbilstoši latviešu literārās valodas normām un ieteikumu sniegšana konstatēto neatbilstību novēršanai. Sabiedriskajiem palīgiem tiek doti uzdevumi savas pārraudzības reģionā apzināt situāciju valsts valodas lietošanas jomā un ziņot centra amatpersonām par konstatētajām nepilnībām, kā arī sniegt konsultācijas latviešu valodas lietošanas jautājumos.

Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi 2017. gada pirmajā ceturksnī snieguši 107 konsultācijas personām par valsts valodas pareizu lietošanu publiskajā informācijā, un tas ir divreiz vairāk nekā šajā pašā periodā pirms gada.

Valsts valodas centrs atgādina, ka konkurss uz sabiedrisko palīgu amata vietām ir beztermiņa, tādēļ pretendenti, kas vēlas izmēģināt spēkus šajā jomā, tiek aicināti jebkurā laikā iesniegt pieteikumus. Konkursa nolikums paredz, ka konkursa komisija pieteikumus, kas iesniegti līdz katra gada 30. aprīlim un 31. oktobrim, izskata divas reizes gadā.

Plašsaziņas līdzekļu pārstāvju ievērībai:
Aicinām dalību pieteikt uz e-pastu Dace.Zaca@vvc.gov.lv līdz 2017. gada 21. jūnija plkst. 10.00.


14.06.2017. ǀ Atsevišķās izglītības iestādēs izlaidumi notiek svešvalodā

Lai konstatētu, vai publiski pasākumi notiek valsts valodā, Valsts valodas centra vecākie inspektori šogad veica pārbaudes 16 izglītības iestādēs.  Jānorāda, ka piecas pārbaudītās izglītības iestādes nenodrošināja izlaidumā sniegtās informācijas tulkojumu.
Informējam, ka saskaņā ar Valsts valodas likuma 11. panta pirmo daļu pasākumiem ir jānotiek valsts valodā. Ja pasākumā tiek lietota svešvaloda, tad rīkotājam ir pienākums nodrošināt tulkojumu valsts valodā. Tātad izglītības iestādei kā pasākuma rīkotājam bija pienākums nodrošināt tulkojumu valsts valodā. Tulkojums nav jānodrošina literāriem, muzikāliem vai cita veida mākslinieciskiem priekšnesumiem.
Papildus jānorāda, ka Valsts valodas centrs par šīm prasībām nosūtīja atgādinājuma vēstuli izglītības iestādēm, kā arī ievietoja informāciju centra mājaslapā un sociālajos tīklos Twitter un Facebook.


13.06.2017. | Par vēlētāju aptaujas nosaukumiem

Plašsaziņas līdzekļos saistībā ar nesenajām pašvaldību vēlēšanām diezgan bieži tika lietots vēlētāju aptaujas nosaukums angļu valodā – exit poll.

Valsts valodas centrs atgādina, ka attiecībā uz vēlētāju izvēles noskaidrošanu pēc balsojuma vēlēšanās lietojams šā procesa latviskais apzīmējums "vēlētāju aptauja", kuram nepieciešamības gadījumā var pievienot arī nosaukumu oriģinālvalodā (exit poll).


06.06.2017. | Izglītības iestādēs pasākumiem jānotiek latviešu valodā

Katru gadu izglītības iestādēs notiek dažādi svinīgi pasākumi – 1. septembris, izlaidums, valsts svētku pasākumi u. tml.
Valsts valodas centrs atgādina, ka saskaņā ar Valsts valodas likuma 11. panta pirmo daļu pasākumiem ir jānotiek valsts valodā. Ja pasākumā tiek lietota svešvaloda, tad rīkotājam ir pienākums nodrošināt tulkojumu valsts valodā.
Tulkojums nav jānodrošina literāriem, muzikāliem vai cita veida mākslinieciskiem priekšnesumiem.


01.06.2017. | Valsts valodas centrs jau otro gadu izsludina akciju “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē”, kurā noteiks, izvērtēs un apbalvos periodiskās preses izdevumus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda, kā arī sniegs pamatotus ieteikumus tās kvalitātes paaugstināšanai.

Akciju “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē” Valsts valodas centrs rīko sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju un Latvijas Preses izdevēju asociāciju.
Ikviens interesents tiek aicināts ieteikt akcijas potenciālos kandidātus. Periodiskās preses izdevuma nosaukums un kontaktinformācija jāiesniedz centram, ziņas nosūtot uz e-pastu: info@vvc.gov.lv vai pa pastu uz adresi: Eksporta ielā 6, Rīgā, LV-1010. Detalizēta informācija par akciju un tās nolikums pieejams Valsts valodas centra mājaslapā.

Izvērtēti tiks periodiskās preses izdevumi, kuri izdoti laika posmā no 2017. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim.

Akcijai dalībnieki var pieteikties paši, bet tos var ieteikt arī personas no visas Latvijas. Norādām, ka dalība akcijā ir brīvprātīga. Ja izdevējs piekrīt dalībai akcijā, tas abonē vai piegādā centram vismaz četrus secīgus sava izdevuma numurus. Izdevējs pats nosaka akcijas gada periodu, kura izdevumus abonēt vai piegādāt.

Akciju noslēdzot, Valsts valodas centrs aicinās visus akcijas dalībniekus piedalīties pieredzes apmaiņas darbnīcā “Laba valoda 2017”.

Valsts valodas centrs šogad ieviesis jaunu kategoriju – “citi”, kurā varēs ierindoties tie periodiskās preses izdevumi, kuri īsti neietilpa nevienā no esošajām kategorijām.

2016. gada akcijas laureāti
2016. gada akcijas laureāti – “Latgales Laiks”, “Auseklis”, “Zemgale”, “Saldus Zeme”, “Jurista Vārds”, “Ir”, “Kapitāls”, “Rīgas Laiks” un “Ievas Stāsti” –, kas atspoguļo un izceļ to bagātību, kas ir mūsu latviešu valoda un godina tos, kuri to uztur dzīvu.


29.05.2017. | Valsts valodas centrs jau sesto reizi noteiks latviešu valodas videi draudzīgākos apkalpojošās sfēras uzņēmumus; varēs balsot publiski

Valsts valodas centrs sadarbībā ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām jau sesto reizi uzsācis akciju "Latviešu valodai draudzīga vide", lai noteiktu apkalpojošās sfēras uzņēmumus, kas vispilnīgāk ievēro Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz valsts valodas izmantošanu.

Akcija notiks līdz 1. oktobrim, un šogad tāpat kā iepriekšējos gados latviešu valodas videi draudzīgāko pretendentu loks būs apkalpojošās sfēras uzņēmumi – veikali, kafejnīcas, restorāni, viesnīcas, aptiekas, frizētavas, arī tūrisma, interneta un pasažieru pārvadāšanas uzņēmumi.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, sākot ar septembri, par latviešu valodai draudzīgas vides pretendentiem varēs balsot sociālajos tīklos Facebook un Twitter.

Akcijas svinīgais noslēgums un latviešu valodas videi draudzīgāko uzņēmumu apbalvošana notiks Latvijas valsts proklamēšanas dienas svētku periodā novembrī, piedaloties tieslietu ministram, Valsts valodas centra vadībai un nozaru uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem.

"Valodas vide nerodas pati no sevis, bet to veido konkrēti cilvēki, kuriem mēs gribam teikt paldies par viņu paveikto," uzsver Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.

Akcijai "Latviešu valodai draudzīga vide" pieteiktos pretendentus izvērtēs Valsts valodas centra ekspertu komisija, balstoties uz valsts valodas vecāko inspektoru sastādītajiem pārbaudes aktiem un pretendentu darbības vērtēšanas anketā ietvertajiem kritērijiem, kas skar valsts valodas lietojumu gan no uzņēmumu darbinieku puses, gan uzņēmuma publiski sniegtajā informācijā.

Ikviens apkalpojošās sfēras uzņēmums akcijai var pieteikt sevi pats, bet potenciālos kandidātus iespējams izvirzīt arī ar uzņēmējus pārstāvošo profesionālo asociāciju un biedrību starpniecību. Pieteikties akcijai iespējams sociālajos tīklos Facebook un Twitter, pa tālruni 67334633, 67334269, e-pastā valodas.akcija@vvc.gov.lv vai pa pastu: Valsts valodas centram Eksporta ielā 6, Rīgā, LV-1010.

Detalizēta informācija par akciju un tās nolikums pieejams šeit.

Akciju "Latviešu valodai draudzīga vide" Valsts valodas centrs rīko kopā ar Latvijas Tirgotāju asociāciju, Viesnīcu asociāciju, Aptieku biedrību, Frizieru asociāciju, tūrisma nozares asociācijām, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju.

Katru gadu akcijas ietvaros tiek apbalvoti 25 uzņēmumi.


17.05.2017. | Aicinām pievienoties savai komandai atbildīgu un enerģisku Valodas kontroles departamenta Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļas

- VECĀKO INSPEKTORU/I Rīgā (ierēdņa amats – 1 vakance uz noteiktu laiku)!

Lasīt vairāk.


16.05.2017. | Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi 2017. gada pirmajos mēnešos snieguši jau vairāk nekā 100 konsultāciju – divreiz vairāk nekā pērn

Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi 2017. gada pirmajā ceturksnī snieguši 107 konsultācijas personām par valsts valodas pareizu lietošanu publiskajā informācijā, un tas ir divreiz vairāk nekā šajā pašā periodā pirms gada.

Konsultācijas sniegtas par visdažādākajiem jautājumiem. 31 gadījumā sabiedriskie palīgi konsultējuši par latviešu valodas pareizrakstību iespiestos tekstos, bet 17 gadījumos – par valsts valodas lietojumu interneta mājaslapās. 13 gadījumos, pārbaudot publisko informāciju, konstatēts, ka līdztekus svešvalodai nav lietota valsts valoda, savukārt 15 gadījumos nav nodrošināta valsts valodas lietošana preču marķējumos vai lietošanas instrukcijās. Salīdzinot ar 2016. gada datiem par analogu periodu, secināms, ka konsultāciju skaits šogad ir dubultojies, jo līdz pērnā gada aprīlim sabiedriskie palīgi bija snieguši 59 konsultācijas par dažādiem jautājumiem.

Kā norāda Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, sabiedrisko palīgu institūts izveidots ne tikai centra atbalstam, bet arī, lai nodrošinātu palīdzību ikvienam sabiedrības loceklim gadījumos, kad ir šaubas par latviešu valodas pareizu lietojumu.

Jāatgādina, ka sabiedriskie palīgi Valsts valodas centrā sāka darboties 2015. gada decembrī, un kopš tā laika palīgu skaits ir pieaudzis no 11 līdz 27 brīvprātīgajiem darbiniekiem. Sabiedrisko palīgu funkcijās ietilpst privātpersonu konsultēšana par valsts valodas lietojumu publiskajā informācijā, kā arī preču marķējumā un lietošanas instrukcijās. Sabiedriskie palīgi atbilstoši līdzdarbības līgumam, kas noslēgts ar Valsts valodas centru, izvērtē minētās informācijas atbilstību latviešu literārās valodas normām un sniedz ieteikumus konstatēto neatbilstību novēršanai. Jānorāda, ka par šo brīvprātīgo darbu sabiedriskie palīgi atlīdzību nesaņem.

Valsts valodas centrs atgādina, ka konkurss uz sabiedrisko palīgu amata vietām ir beztermiņa, tādēļ pretendenti, kas vēlas izmēģināt spēkus šajā jomā, tiek aicināti jebkurā laikā iesniegt pieteikumus. Konkursa nolikums paredz, ka konkursa komisija pieteikumus, kas iesniegti līdz katra gada 30. aprīlim un 31. oktobrim, izskata divas reizes gadā.


13.05.2017. Valsts valodas diena



13.05.2017. | Informējam, ka šodien, 13.maijā Valsts valodas centra darba laiks ir no pulksten 8.30 līdz 15.00.


12.05.2017. | Piedalies aptaujā par mūsu jauno mājaslapu!

No šī gada sākuma Valsts valodas centram ir jauna mājaslapa. Tagad ir pienācis laiks novērtēt tās izskatu, ērtību un kopējo vērtību, kā ari iesniegt savus priekšlikumus, kā padarīt to uztveramāku, vieglāku lasīšanai un vēl vairāk informatīvu. Aptauja satur 11 jautājumus, uz kuriem atbildēt neaizņems daudz laika.
Piedalīties aptaujā.


30.03.2017. | Aicinām pieteikties praktikantu/-i Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamentā!

Ja Tu vēlies iegūt vērtīgu pieredzi tulkošanas jomā, izmanto iespēju un piesakies praksē Valsts valodas centrā!

Lasīt vairāk.


23.03.2017. | Apbalvoti akcijas „Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē” laureāti

Ceturtdien, 23. martā, Tieslietu ministrijā ar svinīgu laureātu apbalvošanu noslēdzās Valsts valodas centra rīkotā akcija „Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē”.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Valsts valodas centra direktora vietniece Ingrīda Bērziņa un Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta vadītājs Kārlis Bitenieks ar apsveikuma uzrunām un atzinības rakstiem sveica kvalitatīvākos preses izdevumus.
Atklājot apbalvošanas ceremoniju, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs izteica pateicību sadarbības partneriem – Kultūras ministrijai, Valsts valodas centram un Latvijas Preses izdevēju asociācijai – par kopīgo darbu jaunas iniciatīvas sākšanā. “Tās mērķis ir bagātāka, krāšņāka un daudzveidīgāka latviešu valodas lietošana periodiskajā presē. Tā būs veiksmīgs papildinājums pirms vairākiem gadiem iedibinātajai tradīcijai – akcijai "Latviešu valodai draudzīga vide” –, kuras ietvaros katru gadu tiek noteikti latviešu valodai draudzīgākie apkalpojošās sfēras uzņēmumi,” uzsvēra tieslietu ministrs.
Ministrs aicināja attīstīt šo tradīciju – tāpat kā plašu sabiedrības interesi radījusī akcija “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens” ar sadzīvisku un vienlaikus zinātnisku akcentu, arī šī akcija varētu iegūt jaunu veidolu, kas dotu ieguldījumu kvalitatīvas latviešu valodas lietošanā periodisko izdevumu vidū.
Akcijā piedalījās 28 preses izdevumi. Tika noteikti ne vairāk kā trīs uzvarētāji katrā no šādām kategorijām: nacionālie laikraksti; reģionālie laikraksti; žurnāli, kas iznāk reizi nedēļā; žurnāli, kas iznāk retāk nekā reizi nedēļā. Katrs no laureātiem saņem tiesības izmantot zīmolu “Laba valoda”.
Pateicamies Tieslietu ministrijai, Kultūras ministrijai un Latvijas Preses izdevēju asociācijai par sadarbību, kas nodrošināja raitu un sekmīgu akcijas norisi.
Šī gada akcijas noslēgums atspoguļo un izceļ to bagātību, kas ir mūsu latviešu valoda un godina tos, kuri to uztur dzīvu. Sveicam uzvarētājus ar godam pelnīto atzinību un panākumiem!
Godāto laureātu saraksts: “Latgales Laiks”, “Auseklis”, “Zemgale”, “Saldus Zeme”, “Jurista Vārds”, “Ir”, “Kapitāls”, “Rīgas Laiks” un “Ievas Stāsti”.

Foto no pasākuma.


22.03.2017. | Apbalvos akcijas “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē” laureātus

Ceturtdien, 23. martā, Valsts valodas centrs un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs apbalvos akcijas “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē” laureātus.
Akcijas galvenais mērķis ir noteikt, izvērtēt un godināt periodiskās preses izdevumus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda, kā arī sniegt pamatotus ieteikumus tās kvalitātes paaugstināšanai.
Akcija “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē” norisinājās no 2016. gada 1. maija līdz 2016. gada 30. novembrim. Akcijas laikā tika izvērtēti un par uzvarētājiem atzīti 9 periodiskās preses izdevumi. Akcijā piedalījās 28 periodiskās preses izdevumi no visas Latvijas.
Akciju rīko Valsts valodas centrs sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju un Latvijas Preses izdevēju asociāciju.
Laureātu apbalvošana notiks Tieslietu ministrijas Sarkanajā zālē plkst. 13.00.
Valsts valodas centrs pateicas visiem, kas ciena un godā valsts valodu!

Plašsaziņas līdzekļu pārstāvju ievērībai:
Aicinām dalību pieteikt uz e-pastu dace.zaca@vvc.gov.lv līdz 2017. gada 23. martam pulksten 11.00.


21.02.2017. | Valsts valoda noteiktās situācijās būs jālieto arī biedrību valdes locekļiem

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi vienādās situācijās un  garantētu valsts valodas lietotāju lingvistiskās tiesības, arī biedrību valdes locekļiem, ja viņu darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses vai viņi veic noteiktas publiskas funkcijas, būs jālieto valsts valoda augstākā līmeņa 1. pakāpē (C1).
To paredz Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumu Nr. 733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" grozījumu projekts.
Līdzšinējais tiesiskais regulējums ir bijis nepilnīgs, jo paredzēja nepamatoti atšķirīgu pieeju starp valdes locekļiem, kas darbojas sabiedrībā, kuras mērķis ir peļņas gūšana, un valdes locekļiem, kas darbojas biedrībā, kuras mērķis nav peļņas gūšana. Peļņas gūšana (kapitālsabiedrības) vai peļņas negūšana (NVO, nodibinājumi utt.) nedrīkst būt kritērijs valsts valodas lietošanai vai nelietošanai. Kritērijam jābūt vienotam – publiskās funkcijas vai likumīgās sabiedriskās intereses. Tās ir: sabiedriskā drošība, veselība, tikumība, veselības aizsardzība, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzība, drošība darbavietā, sabiedriski administratīvā uzraudzība. Tā kā ir biedrības, kas nodarbojas ar dzīvojamo ēku apsaimniekošanu, izglītības programmu īstenošanu u. tml., tad to valdes locekļiem būs jāprot un jālieto valsts valoda, ja tie saskarsies ar kādu no minētajām likumīgajām interesēm.
“Grozījumi Ministru kabineta noteikumos nekādi neskars vispārēja rakstura biedrošanās tiesības. Ja nav spēkā kāds no uzskaitītajiem kritērijiem un biedrības valde nerealizē funkcijas, kas skar likumīgas sabiedriskās intereses, netiks izvirzīta prasība par valsts valodas prasmi C1 līmenī,” norāda Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.
Savukārt mazākumtautību kultūras biedrību valdes locekļiem, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskas intereses, valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe jāsaskaņo ar Valsts valodas centru. Vienlaikus jāuzsver, ka grozījumi Ministru kabineta noteikumos neattieksies uz valsts valodas lietošanu neoficiālā saziņā.
Lai biedrību valdes locekļi varētu sagatavoties jaunajām prasībām, noteikts atbilstošs pārejas periods, jo attiecīgie grozījumi stāsies spēkā 2018. gada 1. jūnijā.
Ar grozījumiem MK noteikumos var iepazīties: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40371539&mode=mk&date=2017-02-21


20.02.2017. | Valsts valodas centrs skaidro pārbaudi par Nila Ušakova "Ēnu dienu"

Valsts valodas centrs noraida izskanējušo informāciju par Nila Ušakova sociālā tīkla profilā publicēto ziņu, ka "Valsts valodas centrs ir atradis vēl vienu iemeslu pamēģināt [viņu] administratīvi sodīt".
15. februārī Rīgas domes sēžu zālē "Ēnu dienas" ietvaros pilsētas mērs Nils Ušakovs vadīja pasākumu, kurā atbildēja uz "Ēnu dienas" dalībnieku jautājumiem. Valsts valodas centrā vērsās iedzīvotāji ar sūdzībām, un arī sociālajos tīklos Valsts valodas centram tika adresēti jautājumi, vai Rīgas domē ir pieļaujama pasākuma norise tikai krievu valodā.
Valsts valodas likuma 11. panta pirmā daļa noteic, ka valsts un pašvaldību iestāžu rīkotie pasākumi notiek valsts valodā. Ja pasākumā tiek lietota svešvaloda, rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā.
Valsts valodas centrs, pamatojoties uz saņemto informāciju, ir uzsācis lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Ir nosūtīts pieprasījums Rīgas domei sniegt paskaidrojumu, kāpēc Rīgas dome nav nodrošinājusi pasākumu valsts valodā, un uzaicināta par pasākuma rīkošanu atbildīgā persona.
"Skaidrības labad jāatzīst, ka N. Ušakova profilā norādītā informācija neatbilst patiesībai un mēra rīcība drīzāk ir vērtējama kā pārsteidzīgi pārspīlēta, cenšoties novērst uzmanību no situācijas būtības," norāda Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš un turpina: ""Ēnu diena" noris Latvijas teritorijā un ir paredzēta, lai visiem Latvijas skolēniem būtu iespēja iepazīt dažādu profesiju darba specifiku. Tas ir valsts mēroga organizēts pasākums, tāpēc no likuma un izglītības apguves viedokļa nevajadzētu būt diskusijām par to, kādā valodā tas notiek. Papildus jāpiebilst, ka Valsts valodas likums publiskai personai neizslēdz iespēju šāda rakstura pasākumos lietot svešvalodu, taču tādā gadījumā šai personai jānodrošina tulkojums valsts valodā, lai teikto padarītu saprotamu visiem pasākuma dalībniekiem."
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.31 panta pirmo daļu par tulkojuma valsts valodā nenodrošināšanu Latvijas teritorijā notiekošajos pasākumos, ja normatīvais akts paredz nodrošināt tulkojumu valsts valodā, uzliek naudas sodu pasākuma rīkotājiem 35–70 EUR.


7.02.2017. | 2016. gadā Valsts valodas centrs aktīvi pievērsies valsts valodas lietojuma nodrošināšanai, nevis sodīšanai

2016. gadā Valsts valodas centrs aktīvi strādāja, lai īstenotu Valsts valodas likuma mērķi un nodrošinātu latviešu valodas brīvas lietošanas tiesības visā Latvijas teritorijā. Šā mērķa sasniegšanai centrs mazāk izmantojis sodīšanas funkciju, vairāk rūpējoties par pārkāpumu faktisko novēršanu un valodas lietojuma pilnveidi. Arī 2016. gada raksturīgākais valsts valodas pārkāpums bija tās nelietošana nepieciešamā apjomā, veicot amata pienākumus.

Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta amatpersonas 2016. gadā veikušas 3372 valsts valodas lietojuma pārbaudes, liecina centra dati par Valsts valodas likuma prasību ievērošanu pagājušajā gadā. Pārbaudes veiktas gan kontroles programmas ietvaros – valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās –, gan izskatot personu iesniegumus.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, būtiski samazinājies centra uzsākto administratīvā pārkāpuma lietvedību skaits. 2016. gadā par konstatētajiem pārkāpumiem uzsāktas 493 lietvedības, un tas ir gandrīz četras reizes mazāk nekā 2015. gadā. Šāds rezultāts sasniegts, mainot centra darbības uzsvaru no sodīšanas funkcijas, kas ne vienmēr sasniedz likumā ietverto mērķi, uz konstatēto pārkāpumu novēršanu. Ja atklātais pārkāpums ir maznozīmīgs, Valsts valodas centrs neuzsāk lietvedību, ļaujot personām samērīgā termiņā pārkāpumus novērst. Šāda centra taktika izrādījusies efektīvāka, jo veicina to pārkāpēju aktīvu iesaisti konstatēto problēmu novēršanā, kas kļūdījušies vai nav bijuši pietiekami zinoši.

"Mūsu centra mērķis nav sodīt personas, bet gan īstenot Valsts valodas likuma mērķi –  tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā, un to mēs arī aktīvi īstenojam," uzsver Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.

Joprojām raksturīgākais pārkāpuma veids arī 2016. gadā bija valsts valodas nelietošana nepieciešamā apjomā, veicot amata un profesionālos pienākumus. Pērn par šo pārkāpumu pie administratīvās atbildības sauktas 325 personas, savukārt 2015. gadā par šo pārkāpumu sodītas 479 personas. Savukārt 2016. gadā ir konstatēti tikai 46 pārkāpumi par preču realizēšanu, nenodrošinot preču marķējumā un lietošanas instrukcijās ietvertās informācijas tulkojumu latviešu valodā.

Lielu atbalstu centram sniedz sabiedriskie palīgi, iesaistoties Valsts valodas likuma ievērošanas kontrolē attiecībā uz publisko informāciju, marķējumiem un lietošanas instrukcijām. Palīgi arī konsultē uzņēmumus un iestādes par valsts valodas izmantošanas jautājumiem. Sabiedrisko palīgu institūts centrā darbojas kopš 2015. gada decembra. Šobrīd centrā aktīvi darbojas 27 sabiedriskie palīgi. Informāciju par to, kā kļūt par sabiedrisko palīgu, var atrast Valsts valodas centra mājaslapā.


23.01.2017. | Mīti un patiesība par "Latvijas Dzelzceļa" attieksmi pret valsts valodu

2016. gada 23. martā centrā bija saņemta personas sūdzība par informāciju uz jaunajiem tablo Jelgavas stacijā, kura līdztekus valsts valodai sniegta arī svešvalodā. Līdz tam informācija uz tablo stacijās bija tikai latviski, un nav konstatēti gadījumi, kad tas būtu radījis īpašas grūtības ceļotājiem.

Valsts valodas centra amatpersonas 2016. gada 6. maijā tikās ar valsts akciju sabiedrības "Latvijas Dzelzceļš" amatpersonām, lai izskaidrotu Valsts valodas likuma prasības un vienotos par termiņu, kurā var novērst šā likuma prasību pārkāpumu. Tikšanās klātienē bija nepieciešama, jo sarakstē, kas pirms tam norisinājās starp centru un "Latvijas Dzelzceļu", vienošanās netika panākta.

Izprotot, ka šo pārkāpumu nevar novērst īsā laika posmā, abas puses vienojās par to, ka neatbilstošie uzraksti svešvalodās tiks noņemti kārtējās tablo apkopes laikā. Sarunas noslēdzās ar apņemšanos, ka "Latvijas Dzelzceļš" rakstiski informēs centru par to, kādā termiņā apkopi paredzēts veikt, lai novērstu pārkāpumu.

2016. gada 19. septembrī Valsts valodas centrs uzsāka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, jo ''Latvijas Dzelzceļš" informāciju par pārkāpuma novēršanu nebija iesniedzis. Šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem iespējamiem pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā.

Centrs 2016. gada 21. septembrī nosūtīja atgādinājuma vēstuli "Latvijas Dzelzceļam" par tikšanās reizē pārrunāto ar lūgumu norādīt konkrētu termiņu, kad pārkāpums tiks novērsts, vienlaikus brīdinot par administratīvo atbildību, ja nepieciešamie dokumenti nebūs iesniegti centrā.

2016. gada 17. oktobrī saņemta no "Latvijas Dzelzceļa" valdes priekšsēdētāja, prezidenta parakstīta vēstule, kurā norādīts, ka nekas vairāk netiks skaidrots un "Latvijas Dzelzceļš" savā darbībā pārkāpumu nesaskatot.

Administratīvā atbildība par informācijas sniegšanu līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, ja normatīvais akts to neparedz, ir noteikta fiziskām personām vai amatpersonām, tādēļ pie administratīvās atbildības saukti "Latvijas Dzelzceļa" valdes locekļi.

Centra ieskatā "Latvijas Dzelzceļam" ir jānošķir informācija, kura ir būtiska tūristam un sniedzama līdztekus valsts valodai arī svešvalodās. Šāda informācija ir saistīta ar drošību, cilvēku dzīvību un veselību vai vidi, piemēram, drošībai bīstamu priekšmetu ievietošanu stacijā, paaugstinātu ugunsbīstamību, ugunsnedrošu šķidrumu vai gāzes noplūdi.

Centra direktors M. Baltiņš norāda, ka tūristiem tiešām būtiska informācija (par apskates objektiem un to atrašanu, skaidrojumi pie objektiem u. tml.) ir jāsniedz līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, bet nav pieļaujams pārlieku brīvs šīs normas skaidrojums. Vēlreiz vēlamies norādīt, ka informācija, kura izvietota uz tablo "Vilciena Nr./ Train No./ Номер поезда", "Vilciena virziens/ Direction/ Направление" un "Atiešana/ Departure/ Отправление" ir vispārīga un ārvalstu tūristam nekādā veidā nepalīdz pārvietoties. 

Atkārtoti jāuzsver, ka valsts valodas politiku veido Saeima un pilnvarotās izpildvaras institūcijas, bet "Latvijas Dzelzceļam" šāda deleģējuma nav, tādēļ šai valsts akciju sabiedrībai nav tiesību patvaļīgi interpretēt Valsts valodas likuma normas.

Izrādot rūpes par starptautiskā tūrisma attīstību, meklējami citi risinājumi, piemēram, plašāka piktogrammu izmantošana, drukātas informācijas izvietošana informācijas centros un "Latvijas Dzelzceļa" mājaslapā.


09.01.2017. | Par lēmumu Jelgavas dzelzceļa stacijas lietā

 Valsts valodas centrs ir saucis pie administratīvās atbildības VAS "Latvijas dzelzceļš" amatpersonas par to, ka Jelgavas un citās dzelzceļa stacijās uz informācijas tablo sabiedrības informēšanai paredzētā informācija līdztekus valsts valodai sniegta angļu un krievu valodā.

Valsts valodas likuma 21. panta pirmā daļa noteic, ka valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā, izņemot šā panta piektajā daļā noteiktos gadījumus. Izņēmuma gadījumi ir: starptautiskais tūrisms, starptautiskie pasākumi, drošības apsvērumi.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Akadēmisko terminu datubāzē ar jēdzienu "starptautiskais tūrisms" apzīmē tikai valstī ienākošās un no valsts izejošās tūristu plūsmas.

Centra ieskatā Jelgavas dzelzceļa stacija nav galapunkts kādam starptautiskam vilcienam, līdz ar to nav piemērojams izņēmums, kas saistīts ar starptautisko tūrismu.

Vienlaikus jānorāda, ka sniegtā informācija uz tablo ir vispārīga un ārvalstu tūristam nekādā veidā nepalīdz pārvietoties. Informācija, kas izvietota valsts valodā un līdztekus svešvalodās, ir "Vilciena Nr./ Train No./ Номер поезда", "Vilciena virziens/ Direction/ Направление" un "Atiešana/ Departure/ Отправление". Savukārt uz iegādātās biļetes nav norādīts vilciena numurs, ir norādīta pietura, līdz kurai biļete ir iegādāta un zona, bet šāda informācija nav atrodama uz tablo. Uz tā ir norādīta tikai gala pietura, bet nav tūristiem būtiskas informācijas – visu maršruta pieturu nosaukumu, lai izņēmums no likuma normas sevi attaisnotu.

Kā norāda centra direktors M. Baltiņš – ir svarīgi sniegt informāciju tūristiem, bet jāizvērtē, lai svešvalodas tiek lietotas samērīgi, proti, tur, kur tas ir nepieciešams.

Centrs līdz šim ir atļāvis sniegt tūristiem nepieciešamo informāciju svešvalodā Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā, kurā pienāk un atiet starptautiskie vilcieni uz Maskavu, Minsku, Sanktpēterburgu, Valgu.



05.01.2017. | Laipni lūgti Valsts valodas centra jaunajā mājaslapā!

zmsv23_12_2016_450