Aktualitātes

25.03.2022. | Valsts valodas centrs skaidro, kas jāņem vērā darba devējiem, nodarbinot bēgļu gaitās devušos Ukrainas civiliedzīvotājus

Ņemot vērā pēdējā laika notikumus Ukrainā, kad Krievijas Federācijas izraisītā kara dēļ Ukrainas civiliedzīvotāji ir spiesti izceļot no savas valsts, aktualizējies jautājums par atbalsta sniegšanu tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ieradušies Latvijā.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju vairāki privātā kapitāla uzņēmumi Latvijā ir izteikuši vēlmi palīdzēt, piedāvājot darba vietas savos uzņēmumos bēgļiem no Ukrainas. Ņemot vērā darba devēju atsaucību un vēlmi nodarbināt cilvēkus no Ukrainas, Valsts valodas centrs vērš uzmanību, ka Saeima 2022. gada 3. martā steidzamības kārtībā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kas paredz cita starpā Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam, kā arī izņēmumu attiecībā uz darba pienākumu veikšanai nepieciešamajām valsts valodas zināšanām.

Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 16. panta pirmā daļa noteic, ka darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanu.

Valsts valodas centrs norāda, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 16. panta pirmā daļa piemērojama kopsakarā ar Valsts valodas likuma 6. panta otro daļu, kas noteic, ka privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību).

Valsts valodas centrs paskaidro, ka saskaņā ar Valsts valodas likuma 6. panta otro daļu privātajā sfērā nodarbinātajiem ir pienākums pārvaldīt valsts valodu noteiktā apjomā, ja to darbība skar kādu no pantā minētajām likumīgām sabiedriskajām interesēm – sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību. Jēdziena "likumīgas sabiedriskās intereses" skaidrojums pieejams šeit. Minētās tiesību normas piemērošana ir pamatota, ja pastāv likumīgu sabiedrisko interešu aizskārums. Ievērojot minēto, Valsts valodas centrs norāda, ka darba devējs nav tiesīgs nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotājus tādos amatos, kuru pienākumu pildīšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepieciešamas valsts valodas zināšanas noteiktā apjomā. Tādējādi Valsts valodas centrs uzsver, ka, nodarbinot Ukrainas civiliedzīvotājus, darba devējiem ir jāņem vērā Valsts valodas likuma 6. panta otrajā daļā noteiktais princips. Proti, darba devēji Ukrainas civiliedzīvotājus var nodarbināt tajos amatos un profesijās, kuru pienākumu veikšana nav saistīta, piemēram, ar klientu apkalpošanu, kas ietver tiešu saziņu ar pakalpojuma saņēmēju.

Vienlaikus Valsts valodas centrs norāda, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 16. pants paredz izņēmumus attiecībā uz ārstniecības personām, farmaceitiem un taksometru vadītājiem.

Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 16. panta otro un trešo daļu aptieka, zāļu lieltirgotava vai ārstniecības iestāde attiecīgi var nodarbināt ārstniecības personu vai farmaceitu un farmaceita asistentu, kas ir Ukrainas civiliedzīvotājs, ja tā var nodrošināt profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo saziņu (piemēram, ar tulka palīdzību), tostarp sniegt pacientiem vai klientiem informāciju saprotamā veidā, kā arī saziņu ar personālu iestādē.

Valsts valodas centrs skaidro, ka minētās tiesību normas paredz darba devējam – ārstniecības iestādei, aptiekai vai zāļu lieltirgotavai – pienākumu nodrošināt ārstniecības personas, farmaceita vai farmaceita asistenta profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo saziņu. Tas nozīmē, ka darba devējam ir jānodrošina, ka attiecīgā informācija, kas skar likumīgas sabiedriskās intereses, tiek sniegta valsts valodā ar tulka starpniecību.

Savukārt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 16. panta ceturtā daļa paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kam ir piešķirtas tiesības vadīt transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili, nav izvirzāmas prasības par valsts valodas zināšanām.

Valsts valodas centrs uzsver, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredzētais atbalsts bēgļiem no Ukrainas tiek sniegts bruņotā konflikta norises laikā un iepriekš minētie izņēmuma gadījumi ir spēkā uz laiku līdz vienam gadam.


Plašāka informācija: www.visc.gov.lv/lv/pakalpojumi/valsts-valodas-prasmes-apliecibas-dublikata-izsniegsana


17.03.2022. | Par jauniem vārdiem kalendārā
Valsts valodas centra Kalendārvārdu ekspertu komisija 2022. gada 16. marta sēdē, izvērtējot visus laikā no 2018. gada maija līdz 2022. gada martam saņemtos iesniegumus par jaunu personvārdu iekļaušanu kalendārā, vienprātīgi nolēma:

1) apstiprināt iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā 5 sieviešu personvārdus un 5 vīriešu personvārdus: Kā visiem kalendārvārdu izvēles kritērijiem atbilstoši tika atbalstīti latviskas cilmes personvārdi Daris, Dzintis, Jumis, Jurgita, Meija, Pērle un Vaiva, lībiskas cilmes personvārds Ako, senaugšvācu cilmes personvārds Gerhards un latīņu cilmes personvārds Aurika.

Kalendārvārdu izvēles kritēriji ir šādi:

Sieviešu

vārdi

Vārdadienas datums

Vīriešu

vārdi

Vārdadienas datums

Aurika

5. marts

Daris

6. februāris

Meija

20. aprīlis

Gerhards

17. marts

Jurgita

23. aprīlis

Dzintis

6. aprīlis

Vaiva

17. septembris

Jumis

29. septembris

Pērle

7. novembris

Ako

3. decembris


• vārda cilme – kalendārvārdu izvēlē priekšroka dodama baltu (latviskas vai lietuviskas) cilmes personvārdiem (piemēram, Daivis, Ritums, Audra, Ģedimins), latviešu kultūrā pazīstamiem senģermāņu cilmes vārdiem (piemēram, Ferdinands, Gerhards, Gothards), kuri iepriekš bijuši iekļauti latviešu kalendāros, vai citiem tradicionāliem, daudzām tautām raksturīgiem klasisko valodu (latīņu, grieķu, senebreju u. c.) vārdiem (piemēram, Dominika, Džemma, Odeta);
• vārda nozīme (ja to iespējams noteikt) – jāizvairās no vārdiem ar negatīvu vai pārprotamu nozīmi (piemēram, Kails, Stīvs, Alcis); • vārda labskanība jeb eifonija – daudzu dzirdei patīkams skanējums; šis kritērijs cita starpā paredz izvairīties no grūti izrunājamiem vārdiem, piemēram, ar latviešu valodas skaņu sistēmai neraksturīgiem šņāceņu un spraudzeņu savienojumiem;
• vārda lietojuma stabilitāte – svarīgi, lai attiecīgais personvārds konkrētajā formā būtu lietots jau izsenis; • vārda tradicionalitāte – par to liecina attiecīgā personvārda iesakņošanās latviešu kultūras tradīcijā;
• atbilstība latviskajai vārddošanas tradīcijai – attiecīgā personvārda izvēle jaundzimušajiem latviešu ģimenēs vairāku gadsimtu gaitā;
· tikai papildkritērijs ir attiecīgā vārda nesēju skaits (pēc Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes publiskajā datubāzē pieejamās informācijas) – optimālais vārda nesēju skaits ir vismaz 20, tomēr atsevišķos gadījumos, ja vārds pilnībā atbilst visiem kritērijiem, to var ieteikt iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā arī ar mazāku nesēju skaitu.

2) neatbalstīt ierosinājumu mainīt vārdadienas datumu dažiem personvārdiem, jo tam nav lingvistiska pamata;

3) papildināt paplašināto vārdadienu sarakstu ar 14 jauniem dažādas cilmes personvārdiem:

Karls (vārdadiena 28. janvārī), Domnika (4. februārī), Darians (6. februārī), Dafne (18. februārī), Andrea (27. februārī), Skaiste (28. februārī), Freja (20. martā), Germans (11. aprīlī), Kaupo (25. jūlijā), Zahars (20. augustā), Rūbija (29. augustā), Mateo (21. septembrī), Luka (18. oktobrī), Ugne (17. novembrī);

4) papildināt paplašināto vārdadienu sarakstu ar 25 personvārdiem, lai veicinātu precīzu latgaliešu personvārdu izrunas variantu lietojumu gan latgaliešu rakstu valodā, gan mūsdienu latviešu literārajā valodā: Lideja (vārdadiena 16. janvārī), Iļža (27. janvārī), Tekle (31. janvārī), Donots (17. februārī), Zuzona (19. februārī), Mora (25. martā), Jurs (23. aprīlī), Terezeja (28. aprīlī), Stefa, Stefaneja (8. maijā), Emileja (22. maijā), Joņs (24. jūnijā), Povuls (29. jūnijā), Rozaleja (18. jūlijā), Mareja (22. jūlijā), Onupris (3. augustā), Geņa

(9. augustā), Nataleja (26. augustā), Fraņcs (4. oktobrī), Siļva (11. oktobrī), Eugeņs, Eugene (13. novembrī), Andrivs (30. novembrī), Vaļds (11. decembrī), Luceja (13. decembrī).

Šie personvārdi izvēlēti, apzinoties un izpildot valstij likumā noteikto pienākumu nodrošināt latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides, tostarp latgaliešu rakstu valodas, latgaliešu literatūras un kultūras mantojuma, saglabāšanu un ilgstpējīgu attīstību (Latviešu vēsturisko zemju likuma 4. panta astotā daļa).

Vairāk: Paplašinātais vārdadienu saraksts (PDF)


17.03.2022. | Apbalvoti akcijas “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē” laureāti

Ceturtdien, 17. martā, Valsts valodas centrā ar svinīgu laureātu un veicināšanas balvu ieguvēju apbalvošanu noslēdzās Valsts valodas centra rīkotā akcija “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē”. Akcija kā daļa no “Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam” veicina plašsaziņas līdzekļu veidotāju un lasītāju aktīvu iesaistīšanos valodas kultūrvides kopšanā.

Akcijas dalībniekus ar uzrunām sveica Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Kronberga, Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors un valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis. Centra direktors Māris Baltiņš pasniedza balvas tiem periodiskās preses izdevumiem, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda, kā arī pasniedza veicināšanas balvas preses izdevumiem, kas sevišķu veikumu dēļ bija izpelnījušies akcijas komisijas locekļu atzinību.

Šogad akcijā piedalījās četri preses izdevumi un viens ziņu portāls. Tika noteikti uzvarētāji kategorijās reģionālie laikraksti un specializētie izdevumi. Katrs no laureātiem saņem tiesības izmantot zīmolu “Laba valoda”. Lai veicinātu laikrakstu piedalīšanos akcijā un palielinātu akcijas pievienoto vērtību, vienam specializētajam izdevumam un vienam ziņu portālam tika pasniegtas veicināšanas balvas, kā arī akcijas laureāti un veicināšanas balvu ieguvēji varēja noklausīties Valsts valodas centra Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta redaktoru Annas Zahares un Rūtas Briedes prezentācijas par laikrakstu vērtēšanas gaitā gūtajām atziņām.

Pateicamies Tieslietu ministrijai, Latvijas Preses izdevēju asociācijai un Kultūras ministrijai par sadarbību, kas nodrošināja raitu un sekmīgu akcijas norisi!

Sveicam uzvarētājus ar godam pelnīto atzinību un panākumiem!

Laureātu saraksts:

Reģionālie laikraksti:
“Kurzemnieks”

Specializētie izdevumi:
“Būvinženieris”

Veicināšanas balvu ieguvēji:
specializētais izdevums “Jurista Vārds”
portāls “Cilvēks. Valsts. Likums” (lvportals.lv)

Valsts valodas centrs pateicas visiem, kas ciena un godā valsts valodu!


10.03.2022. | Par Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2022. gada 9. marta sēdē (prot. Nr. 3 2. §) ar balsu vairākumu nolēma – papildinot 2017. gada 11. janvāra sēdes un 2018. gada 14. novembra sēdes lēmumu, atbalstīt šādu Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā: Київ – Kijiva (Kijeva); Харків – Harkiva (Harkova); Львів – Ļviva (Ļvova).

Tātad turpmāk visos tekstos un dokumentos latviešu valodā lietojamas ukraiņu valodas oriģinālformai vairāk atbilstošās nosaukumu formas Kijiva, Harkiva un Ļviva, saglabājot iespēju lietot tradicionālās formas Kijeva, Harkova un Ļvova tur, kur tas nepieciešams vēsturiskā konteksta dēļ.

Nr.

Nosaukums ukraiņu valodā

Atveide angļu valodā

Atveide latviešu valodā

1.

Київ

Kyiv

Kijiva

2.

Харків

Kharkiv

Harkiva

3.

Одеса

Odessa

Odesa

4.

Дніпро

Dnipro

Dnipro

5.

Донецьк

Donetsk

Donecka

6.

Запоріжжя

Zaporizhzhia

Zaporižja

7.

Львів

Lviv

Ļviva

8.

Кривий Ріг

Kryvyi Rih

Krivijriha

9.

Миколаїв

Mykolaiv

Mikolajiva

10.

Маріуполь

Mariupol

Mariupole

11.

Луганськ

Luhansk

Luhanska

12.

Вінниця

Vinnytsia

Vinnica

13.

Макіївка

Makiivka

Makijivka

14.

Севастополь

Sevastopol

Sevastopole

15.

Сімферополь

Simferopol

Simferopole

16.

Херсон

Kherson

Hersona

17.

Чернігів

Chernihiv

Černihiva

18.

Полтава

Poltava

Poltava

19.

Черкаси

Cherkasy

Čerkasi*

20.

Хмельницький

Khmelnytskyi

Hmeļnicka

21.

Суми

Sumy

Sumi*

22.

Житомир

Zhytomyr

Žitomira

23.

Чернівці

Chernivtsi

Černivci*

24.

Горлівка

Horlivka

Horlivka

25.

Рівне

Rivne

Rivne

26.

Кам'янське

Kamianske

Kamjanska

27.

Кропивницький

Kropyvnytsky

Kropivnicka

28.

Івано-Франківськ

Ivano-Frankivsk

Ivanofrankivska

29.

Кременчук

Kremenchuk

Kremenčuka

30.

Тернопіль

Ternopil

Ternopiļa


* – lokāmi vietvārdi, līdzīgi kā Talsi, Limbaži, Helsinki u. tml.


03.03.2022. | Par valodu lietojumu informācijā sabiedrībai pieejamās vietās

Valsts valodas centrs aicina komersantus, paužot atbalstu Ukrainai un izvietojot informāciju sabiedrībai pieejamās vietās, cienīt Ukrainas valsts un ukraiņu tautas simbolus un karoga krāsas, kā arī ievērot vispārpieņemtās uzvedības normas un saskarsmes kultūru, tostarp leksikas izvēli.

Valsts valodas centrs skaidro, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums pieļauj informācijas sniegšanu gan valsts valodā, gan līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, ievērojot valsts valodas prioritātes principu. Proti, valsts valodai informācijā sabiedrībai pieejamās vietās ir prioritāte pār svešvalodām.

Valsts valodas likuma 21. panta ceturtā daļa noteic, ka uzrakstos, izkārtnēs, afišās, plakātos, paziņojumos vai citos ziņojumos ietvertā informācija, ja tā skar likumīgas sabiedriskās intereses un paredzēta sabiedrības informēšanai sabiedrībai pieejamās vietās, sniedzama valsts valodā, izņemot šā panta piektajā daļā noteiktos gadījumus.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 130 paredz, ka privātpersonas, publiski sniedzot informāciju, kas ir saistīta ar likumīgajām sabiedriskajām interesēm, to sniedz valsts valodā vai līdztekus valsts valodai arī svešvalodā.

Jēdziena "likumīgās sabiedriskās intereses" skaidrojums uzskaitījuma veidā sniegts Valsts valodas likuma 2. panta otrajā daļā: sabiedriskā drošība, veselība, tikumība, veselības aizsardzība, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzība, drošība darba vietā, sabiedriski administratīvā uzraudzība.

Minēto tiesību normu mērķis ir aizsargāt latviešu valodu saskaņā ar kādu no likumīgajām sabiedriskajām interesēm, saglabājot valsts valodas prioritāti pār svešvalodām. Tādējādi jēdziens "likumīgā sabiedriskā interese" uzrakstos svešvalodā, lietojot lamu vārdus un aizvainojošus izteicienus, var tikt saistīts gan ar sabiedrisko drošību, gan ar tikumību.

Valsts valodas centrs aicina neveidot spriedzi sabiedrībā un viedokļu polarizāciju un sniegt atbalstu Ukrainai citos, sociālajām normām atbilstošos veidos. Par palīdzības sniegšanas iespējām var uzzināt tīmekļvietnē:  www.palidziukrainai.lv.


31.01.2022. | Par etnonīmu lietošanas pamatprincipiem latviešu valodā

Valsts valodas centrs uzsver, ka visi tautību, nāciju, etnisko grupu u. tml. nosaukumi jeb etnonīmi vai to funkcijā lietoti apzīmējumi var būt gan stilistiski neitrāli, gan stilistiski marķēti.

To stilistiskā neitralitāte katrā atsevišķā gadījumā jāvērtē no latviešu pasaules uztveres un Latvijas vēstures, nevis vienīgi no citu kultūru pieredzes pozīcijām, kas mēdz būt būtiski atšķirīgas. Latviešu valodā vārdi nēģeris, mongolis, krievs, aziāts, eiropietis, amerikānis u. tml. ir tikpat neitrāli kā latvietis, lietuvietis, vidzemnieks, rīdzinieks, daugavpilietis. Tādēļ minētie ieteikumi ir veidoti no latviešu valodas lietojuma pozīcijām un nekādā veidā nav attiecināmi uz līdzīgas cilmes vārdu lietojumu svešvalodās, kur to stilistika var būt gluži citāda.

Kā jebkuru vārdu, arī šos nosaukumus iespējams lietot ar nievājošu nokrāsu, lai paustu negatīvu attieksmi pret vienu vai vairākām personām, kuras apzīmē attiecīgais vārds. Izšķirošā nozīme šādos gadījumos ir kontekstam, kādā vārds tiek lietots. Savukārt, ja kādam valodas lietotājam ir citu kultūru pieredzē balstīti iebildumi pret kādu vārdu, tā vietā var izvēlēties citu etnonīma formu, piemēram, teorētiski vārda "nēģeris" vietā iespējams lietot senāko apzīmējumu "moris", bet pret to arī iespējami līdzīgi iebildumi.

No valodas tradīcijas un stilistikas viedokļa nav ieteicams veidot daudzvārdu apzīmējumus (piemēram, aprakstošus, it kā politkorektus apzīmējumus "cilvēki ar gaišu ādas krāsu", "cilvēki ar tumšu ādas krāsu", "krievu cilvēki", "krievu izcelsmes latvieši", "kurdu tautības pārstāvji"), bet priekšroka dodama īsākiem nosaukumiem.

Galvenais, kas jāievēro, nosaucot citu tautību cilvēkus, ir savstarpēja cieņa un kontekstuālo faktoru apsvēršana, it īpaši, uzrunājot konkrētus cilvēkus.

Pamats: Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2020. gada 9. decembra sēdes lēmums (prot. Nr. 10).
Uzziņai: Latviešu valodas ekspertu komisiju veido valodniecības jomas speciālisti – Latvijas augstskolu profesori un docenti, kā arī Valsts valodas centra darbinieki.


03.12.2021. | Par Covid-19 ātro antigēna paštestu lietošanas instrukciju

Valsts valodas centrs ir novērojis, ka pēdējā laikā ir augusi izglītojamo vecāku neapmierinātība, kas saistīta ar izglītības iestāžu izsniegtajiem Covid-19 ātrajiem antigēna paštestiem, kuriem nav pievienota lietošanas instrukcija valsts valodā.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Valsts valodas centrs paskaidro, ka laboratorijām, izsniedzot izglītības iestādēm Covid-19 ātros antigēna paštestus, ir jānodrošina testu lietošanas instrukcija valsts valodā. Attiecīgi izglītības iestādes informē izglītojamos un viņu vecākus (likumiskos pārstāvjus), nosūtot informāciju elektroniski.

Gadījumā, ja informācija no izglītības iestādes nav saņemta, Valsts valodas centrs aicina vērsties izglītības iestādē ar lūgumu nodrošināt Covid-19 ātro antigēnu paštestu lietošanas instrukciju valsts valodā. Kā arī neskaidrību vai papildu jautājumu gadījumā Valsts valodas centrs aicina iepazīties ar laboratoriju tīmekļa vietnēs ievietotajām videopamācībām un paštestu veikšanas instrukcijām valsts valodā:
1) "MFD" laboratorijas tīmekļa vietne pieejama: http://www.mfd.lv/skolam-pii-vecakiem;

2) "BIOR" laboratorijas tīmekļa vietne pieejama: https://bior.lv/lv/par-mums/jaunumi/skolenu-skrinings-izglitibas-iestades?fbclid=IwAR2iHfoF5hUoNbjAOn79pINnoVWwDol-zH5zXj-BBFVTb26gfRym2mfuivo;

3) "E. Gulbja Laboratorijas" tīmekļa vietne pieejama: https://www.egl.lv/izglitibas-iestadem/?fbclid=IwAR0G_RyNXkfoBHq4iPg40-IGwqocIuYEy2-VjBqVrHlluAYF1bP6IzuvXE4#ANTI;

4) "Centrālās Laboratorijas" tīmekļa vietne pieejama: https://www.laboratorija.lv/covid-19-lv/izglitibas-iestazu-testesana.html?fbclid=IwAR10CiS72Lxt9SMJv7WmEM0r-EatMKGrBL7UI-xkq3oWiKAWb8zT2sehOlM.



Video pamācība, kā izveidot e-adresi: https://youtu.be/UU2s1mrkEak


21.10.2021. | Valsts valodas centrs par valodu lietojumu informācijā, kas saistīta ar vakcinēšanos pret Covid-19

Valsts valodas centram ir vairākkārt lūgts sniegt skaidrojumu, vai visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzimtās valodas ir pieļaujams nosūtīt paziņojumus saistībā ar vakcināciju pret Covid-19 arī krievu valodā.

Valsts valodas centrs skaidro, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums pieļauj informācijas sniegšanu gan valsts valodā, gan līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, ievērojot nosacījumus attiecībā uz informācijas pasniegšanas veidu un tās nokļūšanu līdz adresātam.

Valsts valodas likuma 21. panta pirmais teikums noteic, ka valsts un pašvaldību iestāžu sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā, izņemot šā panta piektajā daļā noteiktos gadījumos. No šīs tiesību normas izriet, ka valsts un pašvaldību iestādes sabiedrības informēšanai paredzēto informāciju līdztekus valsts valodai var sniegt arī svešvalodā tikai izņēmuma gadījumos.

Valsts valodas centrs norāda, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam, Latvijas teritorijā saņemot informāciju valsts valodā, ir nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas iepazīties ar to. Valsts valodas likums neparedz, ka Latvijas iedzīvotājiem tiktu nosūtīta informācija svešvalodās bez viņu pieprasījuma.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 130 paredz, ka līdztekus valsts valodai var lietot svešvalodu, sniedzot publisku informāciju sabiedrībai pieejamās vietās, ja šī informācija ir saistīta ar epidēmijām vai bīstamām infekcijas slimībām un ārkārtas situācijām. Pēc privātpersonu lūguma šo informāciju var sniegt arī svešvalodā, un tas var būt brīvi darāms ģimenes ārstu praksēs, lielveikalos un citās brīvi pieejamās vietās.

Valsts valodas centrs jau šī gada martā sniedza skaidrojumu Veselības ministrijai un Vakcinācijas birojam par spēkā esošajām valsts valodas lietošanas normām valsts iestāžu saziņā ar iedzīvotājiem, piedāvājot palīdzību efektīvas un tiesiskajam regulējumam atbilstošas informatīvās kampaņas izveidē. Diemžēl šis piedāvājums nerada atsaucību, un atkārtoti tika izvirzīta ideja par divvalodu vēstulēm katrai mājsaimniecībai.

Valsts valodas centrs aicina institūcijas rast iespējas pilnvērtīgi izmantot spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, sniedzot sabiedrības informēšanai paredzētu informāciju.


20.07.2021. | Valsts valodas centrs paplašina konsultatīvo atbalstu latgaliešu rakstu valodas lietotājiem
Sekmējot latviešu valodas kultūrvides sakārtošanu Valsts valodas centrs (VVC) palielina konsultāciju apjomu iedzīvotājiem un organizācijām latviešu valodas vēsturiskā paveida – latgaliešu rakstu valodas praktiskās lietošanas jautājumos. Saskaņā ar valsts valodas politikas pamatnostādnēm Latvijas Republikas Tieslietu ministrija ir radusi iespēju izveidot atsevišķu konsultanta amatu ar specializāciju latgaliešu rakstu valodā. Darbu VVC uzsāk lingvists Armands Kociņš-Kūceņš, kura pamatuzdevums ir rūpēties par latgaliski publiskojamo tekstu atbilstību rakstības noteikumiem un valodas tradīcijām. Tā kā A. Kociņš-Kūceņš ir eksperts gan latgalistikā un baltu valodniecībā kopumā, gan arī somugru lingvistikā, viņš ir gatavs aktīvi veicināt latgaliski un lībiski radīto tekstu kvalitatīvu funkcionēšanu sabiedrībā.

Savu amata vīziju skaidro Armands Kociņš-Kūceņš: “Satversmē ir uzsvērta latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nozīme saskaņā ar mūsu valsts identitāti un pastāvēšanas jēgu. Salīdzinājumā ar Atmodas laika situāciju, kad mūsu valoda vēl tikai atguva savu statusu, šobrīd esam sasnieguši tādu sabiedrības integrācijas pakāpi, ka latviešu valoda valstī funkcionē kā galvenais saziņas līdzeklis visu jomu lietvedībā, apkalpojošajā sfērā, izglītībā un starpetniskajos ikdienas kontaktos. Pateicoties efektīvi īstenotai valsts valodas politikai, VVC darbībai un sabiedrības atbalstam, risks, ka latviešu valoda varētu tikt izspiesta no kādas svarīgas lietošanas sfēras, 30 gadu laikā ir ievērojami samazinājies. Tādēļ jāpiekrīt Tieslietu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas ekspertu jaunākajiem atzinumiem, ka pašlaik nepieciešams koncentrēties ne tikai uz valsts valodas aizsardzību, bet vairāk – uz tās attīstību. To var veicināt, arī palielinot sabiedrības interesi par tādām valsts valodas sakņu rezervēm kā latgaliešu rakstu valoda, izloksnes un lībiešu valoda.”

Armands Kociņš-Kūceņš vairāk nekā 20 gadu aktīvi darbojas baltu un somugru valodniecībā, ir strādājis Daugavpils Universitātē, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, Latgales Pētniecības institūtā, piedalījies latgalistikas konferencēs, latgaliešu rakstības noteikumu apstiprināšanas semināros, latgaliešu skolotāju kursos, kā arī lingvistiskajās ekspedīcijās visos Latgales novados un latgaliešu diasporā. VVC lingvists guvis pieredzi 14 dažādu latgalistikas projektu īstenošanā un jau līdz šim ir konsultējis latgaliešu rakstu valodas lietotājus gramatikas, leksikas, stilistikas un terminoloģijas jautājumos.

Latgaliešu rakstu valodas kā valsts valodas paveida attīstības juridiskais ietvars tika radīts jau 1999. gadā, ierakstot attiecīgas garantijas Valsts valodas likuma 3. pantā. Kopš 2003. gada VVC darbojas ekspertu komisija, kas risina latgaliešu rakstu valodas jautājumus. 

Sabiedrībai ir noturīga interese par latgaliešu rakstības lietošanu tīmekļa vidē, presē, grāmatās, pasākumu afišās, plakātos, ceļa rādītājos, uzrakstos, tūrisma izdevumos, produktu etiķetēs utt. Vienlaikus ir pastāvīgs pieprasījums pēc ieteikumiem, kā tekstu latgaliski uzrakstīt pareizi, tomēr līdz šim skaidrojumi sniegti ierobežotā apjomā un nesistemātiski. Ieviešot jauno lingvista amatu, VVC varēs nodrošināt regulāru un specializētu atbalstu valodas lietotājiem pēc “latgaliešu rakstu valodas vienotā konsultāciju punkta” principa.”


 Papildu informācija:

 VVC sniedz konsultācijas privātpersonām, uzņēmumiem, valsts un starptautiskajām institūcijām, pašvaldībām, biedrībām un citiem interesentiem. Uzziņas par latgaliski rakstītu tekstu pareizību, kā arī nosaukumu, vietvārdu un personvārdu lietošanu atbilstoši Latgaliešu rakstības noteikumiem, VVC Latgaliešu rakstu valodas apakškomisijas lēmumiem, valodnieku ieteikumiem un latgaliešu rakstu valodas tradīcijām var saņemt, zvanot konsultantam pa tālruni 67334627 vai nosūtot pieprasījumu uz e-pasta adresi pasts@vvc.gov.lv vai pa pastu uz adresi Eksporta ielā 6, Rīgā, LV-1010.

 

 

Kontaktpersona: Armands Kociņš-Kūceņš

Valsts valodas centra Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departaments

E-pasts: pasts@vvc.gov.lv



20.07.2021. | Valsts valodas centrs izsludina akciju “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē”
grafika

Valsts valodas centrs jau sesto gadu izsludina akciju “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē”, kurā noteiks, izvērtēs un apbalvos periodiskās preses izdevumus un interneta ziņu portālus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda, kā arī sniegs pamatotus ieteikumus tās kvalitātes paaugstināšanai.

Lai vairotu arvien plašāka plašsaziņas līdzekļu loka interesi par valodas jautājumiem un veicinātu valodas vides uzlabošanos ne tikai drukātajos plašsaziņas līdzekļos, bet arī internetā, šogad akcijā varēs piedalīties arī interneta ziņu portāli. 

Akcijai dalībnieki var pieteikties paši, bet tos var ieteikt arī personas no visas Latvijas. Pieteikumi tiks pieņemti līdz 2021. gada 31. decembrim. Norādām, ka dalība akcijā ir brīvprātīga. 

Ja izdevējs piekrīt dalībai akcijā, tas abonē vai piegādā centram vismaz četrus secīgus sava izdevuma numurus. Atvieglotas arī atsevišķu izdevumu pieteikšanās prasības: izdevumi, kas iznāk retāk nekā reizi mēnesī, abonē vai piegādā centram vismaz divus secīgus sava izdevuma numurus. Izdevējs pats nosaka, kurus secīgos izdevumus abonēt vai piegādāt. Savukārt, ja interneta ziņu portāla īpašnieks piekrīt dalībai akcijā, tas izvērtēšanas laikā nodrošina centram piekļuvi interneta ziņu portāla saturam, kas portālā publiskots attiecīgajā gadā, tai skaitā maksas saturam. Ja portālā ir specializētas sadaļas ar atsevišķu tīmekļa vietni, portāla īpašnieks var izvēlēties dalībai akcijā virzīt tikai portāla galveno sadaļu un par to informē centru. 

Tiks izvērtēti periodiskās preses izdevumi un interneta ziņu portālu raksti, kas izdoti un publiskoti laika posmā no 2021. gada 1. maija līdz 31. decembrim. 

Kandidātus akcijai var pieteikt, Valsts valodas centram iesniedzot periodiskās preses izdevuma nosaukumu un kontaktinformāciju, nosūtot to uz e-pasta adresi pasts@vvc.gov.lv, izmantojot uzslavas iesūtīšanas funkciju lietotnē “Valodas draugs” vai pa pastu uz adresi Eksporta ielā 6, Rīgā, LV-1010. Detalizēta informācija par akciju un tās nolikums pieejams Valsts valodas centra tīmekļa vietnē www.vvc.gov.lv 

Akciju “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē” Valsts valodas centrs rīko sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju un Latvijas Preses izdevēju asociāciju.

Akcijas nolikums.


11.06.2021. | Valsts valodas diena

grafika

Saeima vakardien, 10. jūnijā, konceptuāli kā steidzamus atbalstīja grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kuros 15. oktobri rosināts noteikt par Valsts valodas dienu. Vairāk: https://lvportals.lv/dienaskartiba/329286-saeima-konceptuali-atbalsta-ierosinajumu-noteikt-vairakas-jaunas-atceres-dienas-2021.



01.06.2021. | Arī šogad Valsts valodas centrs no 1.jūnija izsludina pieteikšanos akcijai "Latviešu valodai draudzīga vide"

grafika

Vai zini uzņēmumus Latvijā, kas ik dienu kopj latviskās tradīcijas un uzņēmējdarbības vidi? Ja atbilde ir “Jā”, tad piesaki šos uzņēmumus Valsts valodas centra akcijai sūtot e-pasta vēstuli uz pasts@vvc.gov.lv ar tēmu “Latviešu valodai draudzīga vide”! Mēs patiešām priecāsimies par katru vēstuli – tā ir iespēja izcelt latviskus uzņēmumus un vairot pozitīvu attieksmi pret valsts valodas lietojumu. Vairāk par akciju lasi: https://bit.ly/3wMLNdI.








10.05.2021. | Tieslietu ministrija sadarbībā ar pašvaldībām veicinās tieslietu sistēmas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem

            Tieslietu ministrija kopā ar Valsts zemes dienestu, Uzņēmumu reģistru, Juridiskās palīdzības administrāciju, Patentu valdi un Valsts valodas centru uzsāk pilotprojektu “Tieslietu sistēmas pakalpojumi pašvaldībās”, lai paplašinātu tieslietu sistēmas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un izglītotu viņus par iespējām izmantot tos attālināti elektroniskajā vidē. Vienlaikus plānots uzlabot arī klientu digitālās prasmes patstāvīgi izmantot tieslietu sistēmas iestāžu sniegtos e-pakalpojumus. Kopumā projekts tiks ieviests vairākās pašvaldībās un tā īstenošanai jau noslēgts pirmais sadarbības līgums – ar Limbažu novada pašvaldību.

             “Valsts iestāžu pakalpojumu saņemšana attālināti ir kļuvusi par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu, tāpēc šajā sarežģītajā laikā ir svarīgi veicināt tieslietu sistēmas pakalpojumu pieejamību," norāda Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

              Projekta ietvaros iedzīvotājiem pašvaldību izveidotajos klientu apkalpošanas centros būs iespēja saņemt klātienes konsultācijas par tieslietu sistēmas pakalpojumiem un iespējām tos izmantot e - vidē, tāpat tieslietu iestāžu darbinieki rīkos seminārus iedzīvotājiem, lai informētu par tieslietu sistēmas tiešsaistes pakalpojumiem. Piemēram, iespēju iesniegt iesniegumu iestādei elektroniski vai pasūtīt Valsts zemes dienesta arhīvā esošos dokumentus, vai arī uzņēmuma reģistrāciju, preču zīmes pieteikuma iesniegšanu, lietotnes “Valodas draugs” izmantošanu utt.

             Šādu iespēju varēs izmantot iedzīvotāji Limbažu novadā, ar kuru ir jau noslēgts sadarbības līgums pilotprojekta īstenošanai. Tāpat arī pilotprojektu plānots īstenot Tukuma, Grobiņas u.c. pašvaldībās.

             Tiklīdz to atļaus epidemioloģiskā situācija valstī, tiks uzsākts pilotprojekts un klātienes konsultācijas pašvaldībās būs pieejamas divas darbadienas nedēļā. Pilotprojektu plānots īstenot pašvaldībās līdz šī gada beigām.

             Pēc pilotprojekta beigām plānots izvērtēt nepieciešamību paplašināt šobrīd tieslietu sistēmas iestāžu sniegto pakalpojumu pieejamību valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros.

             Pilotprojekts tiek īstenots, lai izpildītu Ministru kabineta deklarācijā minēto attiecībā uz vienas pieturas aģentūras principa attīstību un Pakalpojumu vides pilnveides plānu 2020. – 2023. gadam, kas paredz kopējo virzību uz pakalpojumu pieejamības uzlabošanu.


Lana Mauliņa

Tieslietu ministrijas

Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālrunis: 67036738

E – pasts: Lana.Maulina@tm.gov.lv


06.05.2021. | Veiksmīgi aizvadīts Latvijas un Gruzijas tiešsaistes seminārs par valodas politiku un tehnoloģijām

grafika

28. aprīlī Valsts valodas centra pārstāvji piedalījās AS “Tilde” un Gruzijas Ivane Džavahišvili Tbilisi Valsts universitātes pārstāvju rīkotajā tiešsaistes seminārā par valodas politiku un valodas tehnoloģijām. Valsts valodas centra pārstāvji stāstīja par Latvijas pieredzi valsts valodas politikas veidošanā, Valsts valodas likuma un citu ar valodas politiku saistīto normatīvo aktu ievērošanas uzraudzībā, kā arī prezentēja centra normatīvo aktu tulkošanas funkcijas normatīvo regulējumu un iestrādes.

Lai Latvijas pārstāvjus iepazīstinātu ar lingvistisko situāciju Gruzijā, semināra ievadā Ivane Džavahišvili Tbilisi Valsts universitātes pētniece Tinatina Bolkvadze stāstīja par gruzīnu valodu un mazākumtautību valodām Gruzijā.

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš semināra dalībniekus iepazīstināja ar latviešu valodas attīstības vēsturi, valodas kultūras un politikas attīstību un izmaiņām kopš 19. gadsimta, izklāstīja galvenos virzienus valodas politikas normatīvajos aktos un plānošanas dokumentos, kā arī sniedza ieskatu Valsts valodas centra un Tulkošanas un terminoloģijas centra tapšanā, apvienošanā un pašreizējā darbā.

Valsts valodas centra vecākā inspektore un Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļas vadītāja p. i. Madara Rēķe sniedza detalizētu ieskatu valsts valodas kontroles regulējošajos normatīvajos aktos, dalījās ar valodas kontroles inspektoru pieredzi, kā arī prezentēja Valodas kontroles departamenta sasniegumus latviešu valodas lietojuma veicināšanā.

Savukārt Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta vadītājs Arturs Krastiņš stāstīja par normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz normatīvo aktu tulkošanu Valsts valodas centrā, iepazīstināja Gruzijas pārstāvjus ar Latvijas institūcijām, kas darbojas terminoloģijas un valodas attīstības jomā, kā arī prezentēja tulkošanas un kvalitātes kontroles posmus departamentā. Sevišķs uzsvars tika likts arī uz valodas politikas un digitālās transformācijas plānošanas dokumentiem kā valodas politikas un tehnoloģiju ilgtermiņa attīstības stūrakmeņiem.

Semināra noslēgumā dalībnieki dalījās ar iespaidiem, kā arī meklēja potenciālās iespējas Latvijas valodas politikas veidošanas pieredzi piemērot Gruzijā.



13.01.2021. | Valsts valodas centrs publiskojis jauno "Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmatu"
Rokasgrāmatas vāks

Valsts valodas centrs ir izstrādājis jauno “Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmatu”, kas paredzēta Valsts valodas centra Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta tulkošanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri galvenokārt tulko tiesību aktus no angļu valodas latviešu valodā, kā arī tiem, kuru ikdiena saistīta ar Eiropas Savienības tiesību aktu un citu starptautisko dokumentu saskaņošanu un ieviešanu – nozaru speciālistiem ministrijās, darba grupu locekļiem, juristiem un citiem ekspertiem. Ceram, ka noderīgu informāciju tajā atradīs arī dažādu studiju programmu studenti un visplašākais interesentu loks.

Rokasgrāmata ir pieejama publikāciju sadaļā, kā arī to iespējams lejupielādēt šeit: lejupielādēt rokasgrāmatu.





03.03.2022. | Valsts valodas centrs - viens no iniciatīvas "Konsultē vispirms" līderiem

grafika

2020. gada 19. novembrī iniciatīvas "Konsultē vispirms" apbalvošanas pasākumā Valsts valodas centram tika piešķirta nominācija "Līderis klientorientētā apkalpošanā 2020". Pateicamies par augsto novērtējumu un Valsts valodas centra amatpersonu nesavtīgo un mērķtiecīgo ieguldījumu! Vairāk informācijas šeit.














23.07.2020. | Sabiedrisko palīgu ieguldījums Valsts valodas kopšanā

Valsts valodas centra rīcībā esošie dati apstiprina sabiedrisko palīgu ieguldītā darba efektivitāti. Privātpersonas un uzņēmēji sāk izprast nepieciešamību ievērot Valsts valodas likuma prasības un citus normatīvos aktus, kā arī neskaidrību gadījumā aktīvi izmanto iespēju vērsties pie sabiedriskajiem palīgiem.

grafika

Saskaņā ar centra apkopoto informāciju par 2019. gadu sabiedriskie palīgi ir snieguši konsultācijas uzņēmējiem un privātpersonām par Valsts valodas likuma 21. panta pirmo daļu, 21. panta otro daļu, 21. panta trešo daļu, 21. panta ceturto un septīto daļu, 23. panta pirmo daļu, kā arī par citiem jautājumiem, kas saistīti ar Valsts valodas likuma ievērošanu.

Priecājamies par šiem sasniegtajiem rezultātiem.

grafika


Valsts valodas centra “Sabiedrisko palīgu institūta” mērķis ir sniegt iespēju Latvijas iedzīvotājiem saņemt plašāku informāciju un individuālas konsultācijas par Valsts valodas likuma nozīmi un tā ievērošanu ikdienā, lai izvairītos no kļūdām un pārkāpumiem, tādējādi veicinot latvisku vidi.

Gaidīsim arī Tavu pieteikumu, vairāk informācijas meklē: ej.uz/sabiedriskiepaligi


21.07.2020. | Kļūsti par Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu!

paligs

Valsts valodas centrs aicina ikvienu, kam svarīga latviešu valoda, kļūt par sabiedrisko palīgu!


Ja tu nevari vienaldzīgi paiet garām kļūdām un neizdarībām latviešu valodā un ja tu vēlies veidot latviskāku vidi, kļūsti par Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu!

Ieskaties šeit: ej.uz/sabiedriskiepaligi








16.03.2020. | Par vīrusu dzimtas Coronaviridae nosaukumu latviešu valodā

Ņemot vērā pēdējās dienās sastopamās svārstības pandēmiju izraisošā vīrusa rakstībā, Valsts valodas centrs informē, ka vienīgais pareizais šīs vīrusu dzimtas Coronaviridae nosaukums latviešu valodā ir koronavīrusi. Šāda atveide atbilst tā nosaukumam latīņu valodā un fiksēta jau prof. K. Rudzīša vārdnīcā Terminologia medica (1973; 20052). Šī vīrusa izraisītajai slimībai Pasaules Veselības organizācija angļu valodā piešķīrusi nosaukumu COVID-19, latviešu valodā saucama par Covid-19 (bez slīpinājuma, bez pēdiņām). No angļu valodas atšķirīgā rakstība skaidrojama ar to, ka latviešu valodā šajā gadījumā lielo burtu lietojums nav pamatots: Covid ir abreviatūra, kas sastāv no slimības pilnā nosaukuma coronavirus disease zilbēm. Līdz ar to Covid-19 nosaukums nav analoģisks tādiem slimību nosaukumiem kā SARS, HIV, AIDS u. c., kas veidoti no sākumburtiem. Jāpiebilst, ka arī angļu valodā nosaukums COVID-19 nav guvis vienprātīgu valodas lietotāju atbalstu un ir atrodami dažādi rakstības varianti.