Latviešu literārās valodas konsultāciju apkopojums

Valsts valodas likums noteic, ka latviešu literārās valodas normas izstrādā un apstiprina kompetentās institūcijas – Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (LZA TK) un centra Latviešu valodas ekspertu komisija (VVC LVEK). Šajā gadījumā attiecībā uz vārdu "paraolimpisks" ir spēkā LZA TK 2008. gada 9. septembra lēmums Nr. 79 "Par sporta terminu paraolimpiskās spēles" (Latvijas Vēstnesis, 149, 25.09.2008.; pieejams https://likumi.lv/ta/id/181554) ar izvērstu pamatojumu šādai vārda formai. Turpretī neviena starptautiska institūcija nav tiesīga norādīt, kā latviešu valodā veidojami un lietojami vārdi, termini vai zīmoli, jo šie uzdevumi ir tikai un vienīgi iepriekšminēto institūciju (LZA TK un VVC LVEK) kompetencē.

Attiecībā uz Starptautiskās Paralimpiskās komitejas 2021. gada ieteikumiem "SPK ceļvedis para un SPK terminoloģijā" (IPC Guide to Para and IPC Terminology) jāuzsver, ka šis dokuments valstīm nav juridiski saistošs. Katra valsts pati pieņem lēmumu par to, vai ceļvedī sniegtos ieteikumus akceptēt un attiecināt uz šīs valsts oficiālo valodu (oficiālajām valodām).

Pēc drošticamu informācijas avotu datiem, nosaukuma forma "paraolimpiskās spēles" ir saglabāta vēl vairāku Eiropas valstu valodās, proti: grieķu valodā – paraolympiakoí agónes; portugāļu valodā – jogos paraolímpicos; igauņu valodā – paraolümpiamängud; bulgāru valodā – paraolimpijski igri; maķedoniešu valodā – paraolimpiski igri; horvātu, serbu un bosniešu valodā – paraolimpijske igre.

Tātad, ņemot vērā iepriekšminēto, mūsdienu latviešu literārās valodas normām atbilstošā īpašības vārda forma joprojām ir "paraolimpisks" (skat. informāciju "Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas" šķirklī https://mlvv.tezaurs.lv/paraolimpisks), un tieši tā ir lietojama gan oficiālajā saziņā, gan publiskajā informācijā, kā to paredz Valsts valodas likuma 23. panta pirmās daļas tiesību norma. Šā īpašības vārda formas maiņai uz "paralimpisks" nav nekāda lingvistiska pamata.

Savukārt par valsts valodas lietošanu sabiedrības informēšanai paredzētā atklātā informācijā, neievērojot spēkā esošās valsts valodas normas, fiziskām un juridiskām personām var tikt piemērota administratīvā atbildība saskaņā ar Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.

Valsts valodas centrs skaidro, ka Brexit, kas angļu valodā veidojies no vārdiem British exit, jeb Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības ir ārpolitikā aktuāla parādība, un ar ziņām par šo procesu Latvijas iedzīvotājiem nākas saskarties bieži. Vadoties pēc šī vārda lietojuma tendencēm latviešu valodā un ņemot vērā latviešu valodas normas, centrs secina, ka šis vārds ir latviešu valodā nostiprinājies, patstāvīgs termins, līdz ar to latviešu valodā tas turpmāk lietojams kā 1. deklinācijas lietvārds ar mazo sākumburtu un bez slīpraksta – breksits.

Vienlaikus šo terminu iespējams lietot, saglabājot angļu valodas rakstību, to slīpinot un rakstot ar lielo sākumburtu, proti, Brexit. Arī skaidrojošs atveidojums – "Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības" – latviešu valodā ir pieļaujams, ja tas labāk atbilst attiecīgajai situācijai un lietojumam.

Pasākuma stila norādi var ietekmēt tā formalitātes līmenis. Pasākumā draugu vai tuvu paziņu lokā pieļaujams stila apzīmējums oriģinālvalodā, to slīpinot. Savukārt, ja plānots oficiāls pasākums un ir vēlēšanās lietot latviešu valodai tuvāku atveidojumu, iespējams izvēlēties starp variantiem "solīds ikdienas stils”, "grezns ikdienas stils”, "svinīgs neformāls stils” u. c. Arī šajā gadījumā minams, ka līdz šim latviešu valodā nav pieņemts oficiāls termina atveidojums.  

Šiem nu jau samērā bieži sastopamajiem izklaides pasākumiem latviešu valodā pagaidām nav rasti oficiāli apstiprināti atveidojumi. Pre-party latviešu valodā iespējams atveidot kā "ievadballe”, savukārt terminam pop-up party ieteicama atbilsme "pop-up ballīte”, tādējādi daļēji saglabājot oriģinālvalodas iezīmes.

Angļu valodas vārds influencer ir atvasinājums no vārda influence un būtībā raksturo cilvēku, kurš ir aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus. Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2019. gada 26. novembra sēdes protokolu Nr. 8/1156 influencer latviešu valodā atveidojams kā ietekmētājs.

Saskaņā ar latviešu valodas interpunkcijas nosacījumiem šādā gadījumā teikuma beigās liekams viens punkts (piemēram, Sanāksme tiek pārcelta uz 06.09.2018.).

Vārds "rakstveida” latviešu valodā skaidrots kā "tāds, kas ir fiksēts ar raksta zīmēm” (sk. termina skaidrojums), savukārt vārds "rakstisks” definēts kā "tāds, kura saturs ir pausts, fiksēts ar rakstības līdzekļiem” (sk. termina skaidrojums).

Kā izprotams no sniegtajām terminu definīcijām, forma "rakstveida” uzsver informācijas pieejamību uzrakstītā veidā, bet  forma "rakstisks” kā galveno raksturojošo lielumu akcentē rakstības līdzekli kā instrumentu, ar kura palīdzību informācija ir uzrakstīta. Praksē ievērojami biežāk tiek lietoti salikumi ar vārdu "rakstveida” (piemēram, "rakstveida dokuments”, "rakstveida iesniegums”, "rakstveida piekrišana”), kas  arī no valodas viedokļa ir uzskatāma par precīzāko formu.

Attiecībā uz informācijas sniegšanu par alergēniem, kuru klātbūtne iespējama pārtikas produktos, novērojams, ka Latvijā tirdzniecības tīklu izplatīto pārtikas produktu marķējumos mēdz būt sniegtas norādes "nesatur glutēnu” vai "nesatur lipekli”. Valsts valodas centrā skaidrots, ka angļu valodas terminam gluten latviešu valodā atbilst abi atveidojumi, taču katru no tiem lieto attiecīgajā kontekstā. Terminu "lipeklis” lieto, runājot par lipekļa daudzumu graudos un attiecinot to uz graudu kvalitāti, savukārt terminu "glutēns” izmanto attiecībā uz olbaltumvielu, kas sastopama graudzālēs un var izraisīt alerģisku reakciju. Līdz ar to preču marķējumos, kuros brīdināts par alergēna klātbūtni, pareizi ir lietot vārdu "glutēns”.

Zemgaļi ir viena no “baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Lielupes baseinu un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem” (termina “zemgaļi” skaidrojums), savukārt zemgalieši ir “Zemgales novada iedzīvotāji” (termina “zemgalieši” skaidrojums).

Konditorejas izstrādājuma apzīmēšanai lietojams vārds “kēkss”, kas Latviešu literārās valodas vārdnīcā skaidrots kā “veidnē cepts konditorejas izstrādājums no mīklas, kas gatavota no miltiem, sviesta, olām, cukura, rozīnēm” (termina “kēkss” skaidrojums). Balstoties uz Latviešu valodas slenga vārdnīcā iekļauto informāciju, “kekss” ir žargonvārds, ar ko apzīmē puisi (vārda “kekss” skaidrojums).

Vārdu “nēsāt” un “valkāt” lietojumā nav vērojamas krasas nozīmes atšķirības, un tie ir uzskatāmi par sinonīmiem. Tomēr jāpiebilst, ka vārds “nēsāt” tiek biežāk lietots situācijās, kad runāts par aksesuāriem (cimdi, cepures, rotas).

Kā apstiprinājusi LZA Terminoloģijas komisija, angļu valodas vārda keyboard atbilsme latviešu valodā ir “tastatūra”.

Personvārdi Valdis un Visvaldis pieder pie 2. deklinācijas. Lokot šīs deklinācijas lietvārdus (personvārdus), galotnes priekšā vērojama līdzskaņu mija. Atšķirības minēto personvārdu formu lietojumā ietekmē zilbju skaits. Divzilbju vārdos, kuriem nominatīvā ir izskaņas -tis un -dis, labskanības nolūkā šī līdzskaņu mija ir nevēlama, lai gan no gramatikas viedokļa to nevarētu uzskatīt par nepareizu. Savukārt garākos vārdos (piem., Visvaldis) šī līdzskaņu mija nerada problēmas. Tādēļ labskanības nolūkā sakām Valda (lai gan forma Valža arī atbilst gramatiskajai sistēmai) un Visvalža (Latviešu valodas gramatika, Rīga, 2013).

Kā skaidrots Latviešu literārās valodas vārdnīcā, absolvents ir “cilvēks, kas beidzis mācību iestādi vai kursus”, bet abiturients – “pēdējās klases audzēknis (vidējā mācību iestādē)”. Reflektants definējams kā persona, kas ir pieteikusies uzņemšanai mācību iestādē. Tātad 12. klases audzēknis ir saucams par abiturientu. Pēc skolas absolvēšanas un diploma saņemšanas persona kļūst par absolventu, savukārt pirms studiju uzsākšanas augstākās izglītības iestādē – par reflektantu.  

Saskaņā ar MK 02.03.2004. noteikumu Nr. 114 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju" 47. punktu, ja uzvārda pamatā ir sieviešu dzimtes sugasvārds ar galotni -s, uzvārds datīva locījumā veidojams formā Klintim. Jāpiebilst, ka šāda veida uzvārdus vīriešu un sieviešu dzimtē citos locījumos veido vienādi.

Plašsaziņas līdzekļos un arī sabiedrībā nereti vērojams latviešu valodas gramatikas nosacījumiem neatbilstošs īpašvārdu locījuma lietojums (piemēram, "Latvijas koncerti" direktors, "Maxima" atlaides, Ventspils uzvarēja Barons u. tml.). Valsts valodas centrā skaidrots, ka īpašvārdi ir jāiesaista teikumā un jāloka kā jebkuri citi vārdi. Jau 1999. gadā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (22.10.1999., Nr. 348/350 (1808/1810), sk.  Par personvārdu un organizāciju nosaukumu rakstību) uzsvērts, ka īpašvārds latviešu valodā pakļauts tām pašām valodas normām, kam citas vārdu grupas. Kā norādīts V. Skujiņas un V. Krūmiņas "Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatā" (Rīga: Valsts kanceleja, 2002, 103. lpp.), uzņēmuma, organizācijas vai jebkuras citas institūcijas nosaukums ir saglabājams nominatīva locījumā tikai tad, ja tas tiek lietots kopā ar attiecīgo nomenklatūras vārdu. Piemēram, apvienības “Latvijas koncerti” direktors, bet “Latvijas koncertu” direktors.

Latviešu valodā izdevumu nosaukumus netulko, bet saglabā oriģinālvalodā, norādot pēdiņās vai slīpinot. Latvijas Republikas tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmatā (Rīga: TTC, 2004) uzsvērts, ka arī latviešu valodā esošos nosaukumus saglabā oriģinālrakstībā.

Ielu nosaukumi, kurus veido vairāk kā divi vārdi, nav retums. Saskaņā ar Valsts valodas centra ieteikumiem "Par ciemu, viensētu, ēku un citu vietu nosaukumu (vietvārdu) veidošanu, rakstību un lietošanu oficiālos dokumentos" (sk. Valsts valodas centra ieteikumi), arī otrais vārds ielas nosaukumā rakstāms ar lielo burtu, ja objekta nosaukums diferencēts ar papildu apzīmētāju. Šajā gadījumā pareizi ir Mazā Stacijas iela.

Ja komercdarbības juridiskās formas apzīmējums ir daļa no pilna uzņēmuma nosaukuma, tad tas nav jāatveido. Nepieciešamības gadījumā var norādīt, ka nosaukumā ietvertais apzīmējums ir ekvivalents, piemēram, latviešu valodas apzīmējumam "SIA". Piemēram, Igaunijas uzņēmuma nosaukums "Kristell OÜ" ietver saīsinājumu "OÜ", kas jēdzieniskā ziņā ir pielīdzināms latviešu valodā pastāvošajai komercdarbības juridiskajai formai "SIA". Bet, tā kā šis apzīmējums ietilpst pilnajā uzņēmuma nosaukumā, tas nav obligāti jāaizstāj ar latviešu valodas ekvivalentu "SIA".
Pretēja situācija vērojama, ja komercdarbības juridiskā forma nav ietverta pilnajā uzņēmuma nosaukumā. Piemēram, OÜ "Kristell" latviešu valodā ir jāatveido kā SIA "Kristell".
Jāpiebilst, ka gadījumos, kad komercdarbības juridiskā forma nav uzņēmuma pilna nosaukuma daļa, tā angļu valodā tulkojama kā "limited liability company".

Terminu "likumdošana" lieto, lai apzīmētu likumu un normatīvo aktu pieņemšanas procesu (sk. Termina "likumdošana" skaidrojums), tādēļ normatīvo aktu kā kopuma apzīmēšana ar šo terminu nav uzskatāma par pareizu. Precīzāk būtu izmantot frāzi "atbilstība Latvijas Republikas spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem". Saskaņā ar Juridisko terminu vārdnīcu (Rīga: Nordik, 1998, 140. lpp.), "likumdošana" ir "augstāko valsts varas iestāžu darbība, izdodot likumus; viena no valsts funkciju īstenošanas darbībām". Arī Latviešu literārās valodas vārdnīcā (4. sēj., Rīga: Zinātne, 1980, 709. lpp.) norādīts, ka likumdošana ir "likuma tapšanas procedūra".
 

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija 2009. gada 29. septembrī pieņēma lēmumu (lēmums Nr. 84) par termina "kompetence" izpratni un lietošanu latviešu valodā (sk. Par termina "kompetence" izpratni un lietošanu latviešu valodā). Komisija lēmumā atzinusi, ka termins "kompetence" latviešu valodā lietojams vienskaitļa formā. Pedagoģijas terminu skaidrojošajā vārdnīcā (Rīga: Zvaigzne ABC, 2000), vārds "kompetence" definēts šādi: "Nepieciešamās zināšanas, profesionālā pieredze, izpratne kādā noteiktā jomā, jautājumā un prasme zināšanas un pieredzi izmantot konkrētā darbībā. Personas (darbinieka) kompetenci vērtē apkārtējie cilvēki, sadarbības partneri, sabiedrība". Komisija arī norādījusi, ka, raksturojot izglītības procesā sasniedzamos studiju rezultātus, angļu valodas frāze "knowledge, skills and competences" latviešu valodā atveidojama kā "zināšanas, iemaņas un prasmes". Tātad gadījumos, kad angļu valodā vārds "competence" tiek lietots daudzskaitlī, latviešu valodā meklējams kontekstam atbilstošs un nozīmes ziņā līdzvērtīgs termins, piemēram, "prasmes", "zināšanas", "spējas", "lietpratība" u. c. (sk. Termina "kompetence" skaidrojums).

Valsts valodas centrs šo terminu iesaka atveidot kā "tūkstošgades paaudze". Termins raksturo no 1980. gada sākuma līdz 2000. gadam dzimušos bērnus.

Saskaņā ar Valsts valodas centra ekspertu viedokli, kā arī MK 02.03.2004. noteikumu Nr. 114 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju" 134. punktu, personvārdu locīšana atbilst lietvārdu locīšanas principam. Personvārda gramatiskās nozīmes, ieskaitot locījumu, izsaka ar lokāmajām galotnēm. Dubultuzvārda gadījumā katrs vārds ir lokāms atsevišķi (piemēram,  personvārda Inga Kalniņa-Lapiņa akuzatīva (ko?) locījuma forma ir Ingu Kalniņu-Lapiņu).

Personvārdi latviešu valodā ir lokāmi pēc lietvārdu locīšanas parauga, t. i., atbilstoši deklinācijai. Saskaņā ar MK 02.03.2004. noteikumu Nr. 114 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju" 17. punktu, uzvārdam vīriešu dzimtē nominatīvā var būt sieviešu dzimtes galotne -a vai -e (piem., Raina, Repše). Šādā situācijā uzvārds vīriešu dzimtē lokāms analogi uzvārdam sieviešu dzimtē (izņemot datīva locījumu (kam?) – Rainam, Repšem). Konkrētajā gadījumā uzvārda Raina ģenitīva forma ir Rainas.

Ja teikumā izmantots kārtas skaitlis, pēc ciparam sekojošā punkta ir jālieto atstarpe. Piemēram, 1. nodaļa,  20. marts. Īpaši vērīgiem jābūt, ja tiek izmantoti romiešu cipari. Lai arī pēc romiešu cipariem punktu neliek (sk. Skaitļa vārdi), jāņem vērā, ka gadījumā, ja romiešu cipars lietots nodaļas virsraksta priekšā, punkts tomēr ir jāliek un aiz tā jāseko arī atstarpei (piem., V. Nodaļas nosaukums). Jāpiebilst, ka atšķirības atstarpes lietojumā pastāv, ja ar kārtas skaitli tiek apzīmēta dokumenta teksta apakšnodaļa vai apakšpunkts. Tādos uzskaitījuma veidos kā "1.1." vai "5.4.3." atstarpe ir jālieto tikai pēc pēdējā punkta (piem., 1.1. nodaļa, 5.4.3. apakšpunkts). Drukātos tekstos lieto saistīto atstarpi, kuru ievieto, vienlaicīgi nospiežot taustiņus Ctrl, Shift un "atstarpe".

Ja ielas nosaukumā ietverts sieviešu dzimtes īpašības vārds vienskaitlī ar noteikto galotni, tā lokatīva (kur?) forma atbilstoši gramatikas likumiem ir "Baltajā ielā".

Palīdzība šā relatīvi jaunā termina atveidei latviešu valodā Valsts valodas centram lūgta jau 2013. gadā, kad, terminam neesot plaši izplatītam, to ieteikts atveidot kā sākumuzņēmums. Tādēļ pastāv varbūtība, ka dažādos informācijas avotos ir saglabājies šāds atveidojums. Informācijas avotos, kas datēti ar 2016. gadu, kā arī LZA Terminoloģijas komisijas apstiprināto terminu datubāzē "start-up" atveidots kā jaunuzņēmums. Ar 01.01.2017. ir spēkā Saeimā pieņemtais un Valsts prezidenta izsludinātais "Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums" (sk. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums).    

Latviešu valodā profesiju nosaukumus pielāgo darbinieka dzimumam. Latviešu valodā nepastāv morfoloģiski vai gramatiski šķēršļi ieņemtā amata apzīmēšanai atkarībā no dzimuma. Piemēram, sociālais darbinieks sieviešu dzimtē atveidojams kā sociālā darbiniece, utt. Vispārīgā nozīmē profesija norādāma vīriešu dzimtē, savukārt gadījumos, ja, piemēram, profesijai seko arī konkrētas personas vārds un uzvārds, atveidi pielāgo personas dzimumam. Arī šķietami vīrišķīgu profesiju nosaukumiem veidojamas sieviešu dzimtes formas, piemēram, kareive, kapteine, pilote, seržante u. c. (sk. Formveidošana un Sieviešu dzimuma gramatiskie rādītāji publicistikā). Tomēr, kā vēstīts V. Skujiņas grāmatā Latviešu valoda lietišķajos rakstos (Rīga:  Zvaigzne ABC, 1999, 30. lpp.), attiecībā uz tradicionāliem jeb vēsturiskiem sieviešu profesiju nosaukumiem kā vispārīgs apzīmējums lietojams nosaukums sieviešu dzimtē (piem., aukle, vecmāte, istabene, māsa u. c.). Savukārt konkrētos gadījumos, kad ir runa par vīrieti, attiecīgi lietojama vīriešu dzimtes galotne (piem., auklis, istabenis u. c.). MK 23.05.2017. noteikumu Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" 16. punkts paredz: "Profesiju nosaukumi Profesiju klasifikatorā un valsts nozīmes informācijas sistēmās ir norādīti galvenokārt vīriešu dzimtē. Ja profesiju pārstāv sieviete, Profesiju klasifikatora lietotājs profesijas nosaukuma pamatvārdā lieto atbilstošu sieviešu dzimtes galotni." Nereti sastopamas šķietami neierastas formas, piemēram, tulks – tulce, leitnants – leitnante, kā arī kopdzimtes nosaukumi situācijās, kad abu dzimumu pārstāvjiem nav iespējams veidot viena un tā paša celma vārdus. Piemēram, medicīnas māsa arī vīriešu dzimtē atveidojama kā medicīnas māsa. Atšķirība norādāma tikai datīva locījumā, vīriešu dzimtē lietojot galotni -am (medicīnas māsam).

Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas nosaukums tehniskajos tekstos (normatīvajos aktos)  tiek atveidots kā euro, savukārt ikdienā, Latvijas Republikas normatīvajos aktos un publiskajā telpā lietojams termins "eiro".

Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 12. oktobra sēdē nolēma vārdam brunch noteikt atbilsmi "vēlbrokastis".

Angļu valodas vārds "youtuber" ir atvasinājums no vārda "youtube". Valsts valodas centrs iesaka  oficiālā saziņā angļu valodas terminu "youtuber" atveidot kā "Youtube satura veidotājs", bet sarunvalodā – "jūtūbers". Savukārt svešvārdu "streamer" ieteicams oficiālā saziņā  lietot kā "straumētājs", bet sarunvalodā – "strīmeris".

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:

• šis ir vienas autores subjektīvs viedoklis, kurš nav ne aprobēts, ne saskaņots ar kādu no kompetentajām institūcijām – Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisiju, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju vai Latviešu valodas aģentūru;
• ceļvedis veidots, mehāniski apkopojot dažādos avotos pieejamo informāciju par iekļaujošu komunikāciju citās valodās un nekorektā veidā tos attiecinot uz latviešu valodu kopumā un atsevišķiem tās funkcionālajiem stiliem;
• ceļvedī sniegtie ieteikumi izvairīties no noteiktu vārdu un frāžu lietošanas latviešu valodā, kas pamatoti ar apgalvojumu “cieņas, iecietības, pieklājības un iejūtības valodā nevar būt par daudz”, vērtējami ārkārtīgi kritiski. Tie drīzāk uzskatāmi par vārda brīvības ierobežojumu un pat veselā saprāta apdraudējumu, jo piedāvā aizstāt vairākus latviešu valodā lietotus jēdzienus, terminus un nosaukumus ar formas un nozīmes ziņā neatbilstošiem apzīmējumiem;
• cieņpilna attieksme pret citām personām nav panākama ar šāda veida vadlīnijām un valodas manipulāciju, jo cieņa ir audzināšanas, attiecību un situācijas noteiktās pieklājības jautājums, savukārt iekļaujošajai pieejai jābūt tādai, kas nedeformē valodas struktūras un pasaules uztveri.

Saistībā ar vairāku ielu nosaukumu maiņu rodas jautājums: kā jaunās adreses tulkot svešvalodās?

Atbilde ir vienkārša: ne ielu nosaukumus, ne adreses netulko, bet gan svešvalodā norāda tāpat kā oriģinālvalodā (latviešu valodā), ar visām diakritiskajām zīmēm (garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm). Tas attiecas gan uz valsts nosaukumu Latvija, gan uz tās teritoriālā iedalījuma vienību (novadu un pagastu) un apdzīvotu vietu (pilsētu un ciemu) nosaukumiem, kurus atstāj nepārveidotus.

Vienīgais adreses elements, ko nepieciešamības gadījumā pieļaujams tulkot svešvalodā, ir nomenklatūrvārds iela (arī bulvāris, prospekts u. tml.) vai laukums (arī skvērs).

Šīs organizācijas nosaukums arābu valodā veidots kā akronīms no Ḥarakat al Muqāwamat al Islāmiyyah jeb "Islāmiskā pretošanās kustība".

Sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūras konsultantiem un arābu valodas speciālistiem secināts, ka šis nosaukums latviski atveidojams pēc oriģinālvalodas izrunas – nelokāmā formā "Hamās", kas rakstāms pēdiņās.

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2022. gada 9. marta sēdē (prot. Nr. 3 2. §) ar balsu vairākumu nolēma – papildinot 2017. gada 11. janvāra sēdes un 2018. gada 14. novembra sēdes lēmumu, atbalstīt šādu Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā: Київ – Kijiva (Kijeva); Харків – Harkiva (Harkova); Львів – Ļviva (Ļvova).

Tātad turpmāk visos tekstos un dokumentos latviešu valodā lietojamas ukraiņu valodas oriģinālformai vairāk atbilstošās nosaukumu formas Kijiva, Harkiva un Ļviva, saglabājot iespēju lietot tradicionālās formas Kijeva, Harkova un Ļvova tur, kur tas nepieciešams vēsturiskā konteksta dēļ.

Valsts valodas centrs uzsver, ka visi tautību, nāciju, etnisko grupu u. tml. nosaukumi jeb etnonīmi vai to funkcijā lietoti apzīmējumi var būt gan stilistiski neitrāli, gan stilistiski marķēti.

To stilistiskā neitralitāte katrā atsevišķā gadījumā jāvērtē no latviešu pasaules uztveres un Latvijas vēstures, nevis vienīgi no citu kultūru pieredzes pozīcijām, kas mēdz būt būtiski atšķirīgas. Latviešu valodā vārdi nēģeris, mongolis, krievs, aziāts, eiropietis, amerikānis u. tml. ir tikpat neitrāli kā latvietis, lietuvietis, vidzemnieks, rīdzinieks, daugavpilietis. Tādēļ minētie ieteikumi ir veidoti no latviešu valodas lietojuma pozīcijām un nekādā veidā nav attiecināmi uz līdzīgas cilmes vārdu lietojumu svešvalodās, kur to stilistika var būt gluži citāda.

Kā jebkuru vārdu, arī šos nosaukumus iespējams lietot ar nievājošu nokrāsu, lai paustu negatīvu attieksmi pret vienu vai vairākām personām, kuras apzīmē attiecīgais vārds. Izšķirošā nozīme šādos gadījumos ir kontekstam, kādā vārds tiek lietots. Savukārt, ja kādam valodas lietotājam ir citu kultūru pieredzē balstīti iebildumi pret kādu vārdu, tā vietā var izvēlēties citu etnonīma formu, piemēram, teorētiski vārda "nēģeris" vietā iespējams lietot senāko apzīmējumu "moris", bet pret to arī iespējami līdzīgi iebildumi.

No valodas tradīcijas un stilistikas viedokļa nav ieteicams veidot daudzvārdu apzīmējumus (piemēram, aprakstošus, it kā politkorektus apzīmējumus "cilvēki ar gaišu ādas krāsu", "cilvēki ar tumšu ādas krāsu", "krievu cilvēki", "krievu izcelsmes latvieši", "kurdu tautības pārstāvji"), bet priekšroka dodama īsākiem nosaukumiem.

Galvenais, kas jāievēro, nosaucot citu tautību cilvēkus, ir savstarpēja cieņa un kontekstuālo faktoru apsvēršana, it īpaši, uzrunājot konkrētus cilvēkus.

Pamats: Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2020. gada 9. decembra sēdes lēmums (prot. Nr. 10).
Uzziņai: Latviešu valodas ekspertu komisiju veido valodniecības jomas speciālisti – Latvijas augstskolu profesori un docenti, kā arī Valsts valodas centra darbinieki.

Ņemot vērā pēdējās dienās sastopamās svārstības pandēmiju izraisošā vīrusa rakstībā, Valsts valodas centrs informē, ka vienīgais pareizais šīs vīrusu dzimtas Coronaviridae nosaukums latviešu valodā ir koronavīrusi. Šāda atveide atbilst tā nosaukumam latīņu valodā un fiksēta jau prof. K. Rudzīša vārdnīcā Terminologia medica (1973; 2005²). Šī vīrusa izraisītajai slimībai Pasaules Veselības organizācija angļu valodā piešķīrusi nosaukumu COVID-19, latviešu valodā saucama par Covid-19 (bez slīpinājuma, bez pēdiņām). No angļu valodas atšķirīgā rakstība skaidrojama ar to, ka latviešu valodā šajā gadījumā lielo burtu lietojums nav pamatots: Covid ir abreviatūra, kas sastāv no slimības pilnā nosaukuma coronavirus disease zilbēm. Līdz ar to Covid-19 nosaukums nav analoģisks tādiem slimību nosaukumiem kā SARS, HIV, AIDS u. c., kas veidoti no sākumburtiem. Jāpiebilst, ka arī angļu valodā nosaukums COVID-19 nav guvis vienprātīgu valodas lietotāju atbalstu un ir atrodami dažādi rakstības varianti.

Paskaidrojam, ka Ministru kabineta 2004. gada 2. marta noteikumu Nr. 114 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju" 19. punkts paredz: "Veidojot sieviešu uzvārdus, par pamatu ņem vīriešu uzvārda formu un vīriešu dzimtes galotni aizstāj ar atbilstošo sieviešu dzimtes galotni.". Šo noteikumu 33. punkts paredz: "No vīriešu uzvārdiem ar izskaņu -ens, kas neatbilst līdzskaņu celma sugasvārdiem, sieviešu uzvārdus veido ar galotni -a, piemēram: Rībens – Rībena; Kacens – Kacena.". Šajā gadījumā pamatā ir vācu uzvārda von der Leyen vīriešu dzimtes forma fon der Leiens, kuras vīriešu dzimtes galotne -s aizstājama ar atbilstošo sieviešu dzimtes galotni. Tā kā uzvārds Leiens neatbilst līdzskaņu celma sugasvārdiem (piemēram, ūdens, rudens, zibens, akmens), atbilstošā sieviešu dzimtes galotne saskaņā ar noteikumu 33. punktu ir -a un Komisijas priekšsēdētājas uzvārda forma latviešu valodā ir fon der Leiena.

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (2019, 42. nr.) ir publiskots Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmums "Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā" , kas precizē un papildina iepriekš pieņemto lēmumu (Latvijas Vēstnesis, 2018, 218. nr.).

Šajā lēmumā norādīts precīzs Lielbritānijas nosaukums oriģinālvalodā Great Britain (and Northern Ireland) (tabulas 4. ailē) un tam atbilstošais biežāk lietotais, taču ISO standartā neiekļautais valsts nosaukuma kods UK (tabulas 6. ailē).

Precizēta arī divu teritoriju nosaukumu atveide latviešu valodā: Kokosu (Kīlinga) salas un Sv. Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņjas salas.

Jautājumā par to, kur lietotājam meklēt latviešu literārās valodas normām atbilstošas vārdformas, Valsts valodas centrs atgādina, ka daudzie internetā pieejamie informācijas avoti vērtējami kritiski, it īpaši – gadījumos, kad dažādos avotos sniegtās ziņas būtiski atšķiras.

Piemēram, akadēmiskajā terminu datubāzē AkadTerm ir dotas divas kāda lietvārda formas – mazgātava un mazgātuve, taču tikai viena no tām (mazgātava) pilnībā atbilst mūsdienu latviešu valodas gramatikas normām par atvasinājumu darināšanu ar piedēkli -tav- / -tuv-. Atbilstoši normai formantu -tava parasti pievieno sufiksālo jeb ar piedēkli atvasināto darbības vārdu nenoteiksmes celmam, bet formantu -tuve – pirmatnīgo un prefiksālo jeb ar priedēkli atvasināto bezpiedēkļa motivētājvārdu celmam (skat. Latviešu valodas gramatika. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2013, 494. §). Tātad darbības vietu apzīmējošs lietvārds no sufiksālā darbības vārda mazgāt veidojams ar izskaņu -tava: mazgātava. Turpretī terminu datubāzē atrodamā forma mazgātuve uzskatāma par izņēmuma variantu, kura lietojums pieļaujams tikai atsevišķu nozaru terminoloģijā kā speciālā lietojuma valodā.

Pārskatam pievienojam tabulu par likumībām vietu un priekšmetu nosaukumu darināšanā ar izskaņām -tuve un -tava.

Norādām, ka drošākie informācijas avoti par mūsdienu latviešu valodas normām ir Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca (it īpaši tajos gadījumos, kad vārdnīcā minēta attiecīgā latviešu literārās valodas norma, piemēram, šķirklī rasols), kas elektroniski pieejama vietnē http://www.tezaurs.lv/mlvv/,

tāpat Latviešu literārās valodas vārdnīca (10 sēj., Rīga: Zinātne, 1972–1996), pieejama arī elektroniski http://www.tezaurs.lv/llvv/,

retāk – tēzaurs, pieejams vietnē http://www.tezaurs.lv/.

Atbildot uz personas jautājumu, kā atšķirt torti no kūkas, paskaidrojam, ka pēc  definīcijas "Latviešu literārās valodas vārdnīcā" (pieejama elektroniski http://www.tezaurs.lv/llvv/) torte ir samērā liels konditorejas izstrādājums, kas ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu (piemēram, krēmu, augļu biezeņiem) un kam virsma parasti ir rotāta.

Savukārt kūka ir:

1. neliels konditorejas izstrādājums, ko gatavo no saldas mīklas (parasti ar saldu pildījumu un garnējumu)
   vai
2. lielāks konditorejas izstrādājums no šādas mīklas, kuru parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos.

Tātad tortes būtiskā pazīme ir mīklas kārtas (slāņi) un pildījums, bet kūkas – saldas mīklas pamats.

Sarunvalodā gan šo abu vārdu nozīmes nereti jauc, un torti iespējams nosaukt arī par kūku.

Turklāt ir arī izņēmuma gadījumi, kad konditorejas izstrādājums šķietami neatbilst attiecīgā vārda definīcijai, piemēram, saldējuma torte.

Plašsaziņas līdzekļos saistībā ar nesenajām pašvaldību vēlēšanām diezgan bieži tika lietots vēlētāju aptaujas nosaukums angļu valodā – exit poll.

Valsts valodas centrs atgādina, ka attiecībā uz vēlētāju izvēles noskaidrošanu pēc balsojuma vēlēšanās lietojams šā procesa latviskais apzīmējums "vēlētāju aptauja", kuram nepieciešamības gadījumā var pievienot arī nosaukumu oriģinālvalodā (exit poll).

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija iesaka lietot sieviešu dzimtes formu advente, sniedzot šādu pamatojumu: „..runa ir par Ziemassvētku Notikuma atnākšanas gaidīšanas laiku un aizguvuma pamatā ir procesa nosaukums „atnākšana", kas latīniski ir „adventus". Latīņu valodā adventus ir vīriešu dzimtes forma, turpretī latviešu valodā procesu nosaukumi ir sieviešu dzimtes vārdi: atnākšana, gaidīšana, svētīšana. Tāpēc ir adventes laiks un adventes svētdienas, kad iededzam svecītes." (Terminoloģijas Jaunumi. 2003. Nr. 5/6. Rīga: LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 55. lpp.)

Savukārt Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā sniegts šāds skaidrojums: advente s. lietv. advents v. lietv. Kristīgās baznīcas gada sākums; laiks no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem līdz 24. decembrim. Adventes vainags. Aizdegt pirmo adventa sveci. Adventes kalendārs – kalendārs ar 24 atveramām, katrai adventa dienai paredzētām iedaļām. Cilme: no latīņu adventus 'atnākšana'. Tā kā šim vārdam pamatā ir latīņu adventum, gramatiski pareizākā būtu vīriešu dzimtes forma advents, taču nav nepareizi lietot arī sieviešu dzimtes formu advente. (http://www.tezaurs.lv/mlvv)

No latviešu valodas semantikas viedokļa vārda "kapsēta" un vārda "kaps" daudzskaitļa formas "kapi" 2. nozīme ir identiska – 'īpaša teritorija mirušo apbedīšanai' (avoti: Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca, skat. http://www.tezaurs.lv/mlvv; Latviešu literārās valodas vārdnīca, skat. http://www.tezaurs.lv/llvv).
Tomēr praksē vārdu "kapsēta" parasti lieto vispārinātā nozīmē kapu teritorijas nosaukšanai, bet konkrētā ģeogrāfiskā objekta nosaukšanai tradicionāli izmanto nomenklatūrvārdu "kapi".
Tādēļ vairums Latvijas kapsētu nosaukumu jeb oficiālo vietvārdu parasti veidoti tieši ar šo nomenklatūrvārdu, piemēram: Biķeru kapi (turpmāk arī – k.), Bolderājas k., Jaunciema k., Jaunie ebreju k., Juglas k., Lāčupes k., Lielie k., Mārtiņa k., 1. Meža k., 2. Meža k., Miķeļa k., Pleskodāles k., Raiņa k., Rīgas Brāļu k., Sarkandaugavas k., Sarkandaugavas Kalna k., Torņakalna k., Ziepniekkalna k. Rīgā; Baložu k., Bērzu k. un Meža k. Jelgavā; Bērtuļa k. un Skudrītes k. Rūjienā.
Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām šie un citi vietvārdi lietojami un saglabājami nepārveidotā formā. Proti, Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 50 "Vietvārdu informācijas noteikumi" 79. punkts paredz, ka Latvijas vietvārdi uzskatāmi par Latvijas kultūras mantojumu, savukārt valsts saglabā un aizsargā Latvijas vietvārdu mantojumu visā tā daudzveidībā, nepieļaujot nepamatotu vietvārdu maiņu. Noteikumu 80. punkts paredz, ka kultūrvēsturiski nozīmīgie vietvārdi (ģeogrāfisko objektu nosaukumi, kuriem ir kultūrvēsturiska nozīme) ir valsts aizsardzībā, bet 83. punkts noteic, ka privātpersonām un iestādēm ir pienākums saglabāt to īpašumā vai valdījumā esošo ģeogrāfisko objektu kultūrvēsturiski nozīmīgos nosaukumus.
Valsts valodas centra ieskatā atkāpe no minētā vietvārdu aizsardzības pamatprincipa pieļaujama vienīgi teritoriālās plānošanas un pārvaldības jeb kapsētu labiekārtošanas, uzturēšanas un apsaimniekošanas nolūkā, respektīvi, attiecīgās kapu teritorijas nosaukumā piesaistot vārdu "kapsēta", turklāt šādi pārveidoti vietvārdi (kapu nosaukumi) lietojami tikai ar attiecīgo pārvaldības un saimnieciskās darbības jomu saistītos dokumentos.
Turpretī nekustamo īpašumu nosaukumos, kā arī vietu un objektu apzīmējumos dabā konsekventi lietojami oficiālie vietvārdi jeb objekta pamatnosaukumi tādā formā, kā tie reģistrēti Vietvārdu datubāzē (publiskā versija pieejama vietnē http://vietvardi.lgia.gov.lv/ vv/to_www.saraksts?). Tajā rodama informācija, ka vairumam kapsētu pamat­nosaukumā ir vārds "kapi", kā objekta veids norādīta "kapsēta", bet pārējie nosaukuma varianti (lielākoties ar vārdu "kapsēta") doti sadaļā "citi nosaukumi". Tikai retumis visā Latvijā sastopami vietvārdi, kuriem pamatnosaukumā ietverts vārds "kapsēta", piemēram: Brīvības kapsēta (Skrīveru nov.).

Paskaidrojam, ka rožu dzimtas (Rosaceae) plūmju ģints (Prunus) ķiršu apakšģints (Cerasus) augu sugu nosaukumi latviešu valodā ir parastais ķirsis jeb skābais ķirsis (Prunus cerasus) un saldais ķirsis (Prunus avium).

Šo koku augļi saucami attiecīgi par skābajiem ķiršiem un saldajiem ķiršiem. Sarunvalodā saldos ķiršus reizēm sauc arī par čerešņām.