Aktualitātes

27.11.2019. | Apbalvoti akcijas "Latviešu valodai draudzīga vide" laureāti

Laureātu kopbilde

Šodien, 27. novembrī, Valsts valodas centrā noslēdzās ikgadējā akcija "Latviešu valodai draudzīga vide" un tika apbalvoti deviņi uzņēmumi, kas aktīvi sargā un kopj valsts valodu.

Pasākumā tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Valsts valodas centra direktora vietniece Ieva Lībķena pasludināja akcijas laureātus – uzņēmumus, kas šogad novērtēti kā vislabāk atbilstoši raksturojumam "latviešu valodai draudzīga vide". Laureātu vidū ir uzņēmumi no visas Latvijas – no Liepājas līdz Rēzeknei.

Atklājot apbalvošanas ceremoniju, tieslietu ministrs uzsvēra: "Uzņēmumi, kas rūpējas par latviešu – mūsu valsts valodas – vidi, statusu un prestižu, rīkojas atbildīgi un valstiski. Jo latviešu valoda ir viena no vissvarīgākajām mūsu valsts un nācijas identitātes veidotājām un stūrakmeņiem. Uzņēmumi, kas ikdienā savā darbībā rūpējas par latviešu valodas nostiprināšanu, stiprina mūsu valsts un nācijas identitāti.

Tas ir ļoti būtiski, ka mēs parādām savu attieksmi pret valodas lietojumu ikdienā – tādējādi mēs nodrošinām tās attīstību nākotnē. To ir svarīgi saprast un atcerēties katru dienu! Neviens cits, tikai mēs paši varam vairot latviešu valodas prestižu," uzņēmēju ieguldījumu valsts valodas stiprināšanā akcentēja J. Bordāns.

Akciju "Latviešu valodai draudzīga vide" Valsts valodas centrs rīko jau astoto gadu pēc kārtas. Šogad pirmo reizi balvas tika pasniegtas trīs kategorijās – preču ražotāji, pakalpojumu sniedzēji un tirdzniecības vietas, un katrā no kategorijām tika godināti trīs uzņēmumi. Dalībniekus akcijai varēja pieteikt jebkurš sabiedrības loceklis, tostarp paša uzņēmuma pārstāvji, un Valsts valodas centra vecākie inspektori.

"Uzskatām, ka ne mazāk svarīgi kā novērst pārkāpumus valodas lietojuma jomā ir arī izcelt un uzslavēt pozitīvos piemērus – uzņēmumus, kas ar savu darbību apliecina patiesas rūpes par valsts valodas stiprināšanu," skaidroja centra pārstāve Ieva Lībķena. "Tādēļ, reaģējot uz pēdējā laika tendencēm, šogad pirmo reizi akcijā apbalvojam ne tikai pakalpojumu sniedzējus un tirdzniecības vietas, bet arī preču ražotājus, kas tāpat spēlē nozīmīgu lomu latviešu valodai draudzīgas vides veidošanā. Laikā, kad mūsu ražotāji strauji iekaro ārzemju tirgus, vēlamies īpaši atbalstīt tos uzņēmumus, kas savām precēm pastāvīgi nodrošina nevainojumu marķējumu latviešu valodā, veiksmīgi atrodot līdzsvaru starp eksporta kāpināšanu un vietējo klientu vajadzību cienīšanu."

Laureātiem tika pasniegti atzinības raksti un uzlīmes ar akcijas logo, kas popularizē latviešu valodai draudzīgus uzņēmumus.


Akcijas "Latviešu valodai draudzīga vide 2019" laureāti

Ražotāji

A/S "Smiltenes piens" Mūrnieku ielā 2, Smiltenē
Tautas mākslas biedrības "Saiva" "Liepājas Amatnieku nams" Dārza ielā 4/8, Liepājā
SIA "Gardu muti" Dzirnavu ielā 2, Valmiermuižā

Pakalpojumu sniedzēji

SIA "Jala" vīriešu frizētava "Rūdis" Blaumaņa ielā 3A, Madonā
SIA "Kraģītis" beķereja "Kraģītis" Brīvības ielā 6, Rēzeknē
SIA "Puto" automazgātava "Puto" Krasta ielā 40, Rīgā

Tirdzniecības vietas

SIA "Mimoza" ziedu salons "Mimoza" Pasta ielā 29, Jēkabpilī
SIA "Kongs" tirdzniecības vieta "Daba" Peldu ielā 9, Liepājā
ZS "Baļļas" veikals "Baļļas medus un bišu lietas" Liepājas ielā 24, Kuldīgā


31.10.2019. | Notiks konference "Latviešu valoda Eiropas Savienībā"

2019. gada 1. novembrī Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāts sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Valsts valodas centru un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā organizē konferenci "Latviešu valoda Eiropas Savienībā – tulkotāja profesijas nākotne strauji mainīgajā tehnoloģiskajā un politiskajā realitātē". Šī būs jau 12. gadskārtējā aktuāliem Eiropas Savienības tulkošanas jautājumiem veltītā konference.

Konferencē ES un Latvijas tulkošanas nozares pārstāvji diskutēs par Eiropas Savienības tekstu tulkošanu latviešu valodā, sadarbību un tulkotājam nepieciešamajām prasmēm nākotnē.

Konferenci atklās Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Eiropas lietās Astra Kurme un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājs Andris Kužnieks. Konferences pirmo diskusiju paneli "Politiskā realitāte" vadīs Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.

Konferences programma


28.10.2019. | Saeimā sāk skatīt jaunu likumprojektu par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā

Tā kā 2020. gada 1. janvārī spēku zaudēs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, Ministru kabinets un Tieslietu ministrija jau ilgāku laiku strādā pie jauna normatīva regulējuma valsts valodas lietošanas jomā.

24. oktobrī Saeima 1. lasījumā konceptuāli atbalstīja jaunu Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Jaunajā likumprojektā cita starpā virknē pantu līdztekus naudas sodam paredzēts piemērot brīdinājumu, par daudziem pārkāpumiem noteikta ne tikai fizisko, bet arī juridisko personu atbildība, un precizētas normas par informācijas sniegšanas noteikumu neievērošanu.

"Tas nozīmē, ka no nākamā gada, piemēram, tā vietā, lai Valsts valodas centrs sodītu kārtējo kādu veikala pārdevēju, kas neprot valsts valodu nepieciešamajā apjomā, būs iespējams sodīt darba devēju, kas sistemātiski pieļauj šādu situāciju. Līdz ar to normas piemērošanas prakse kļūs taisnīgāka, sodot patieso vaininieku situācijā, kurā Latvijas iedzīvotājiem netiek nodrošinātas tiesības saņemt pakalpojumus valsts valodā," Saeimas Juridiskās komisijas vārdā skaidroja deputāts Jānis Iesalnieks.

Plašāka informācija par likumprojektu.

Video: Saeimas sēde 24. oktobrī, likumprojekta “Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” izskatīšana.


11.10.2019. | Notikušas kārtējās sabiedrisko palīgu mācības

Sabiedrisko palīgu mācības Sestdien. 5. oktobrī, Valsts valodas centrā norisinājās kārtējās sabiedrisko palīgu mācības. Šoreiz centrā pulcējās sabiedriskie palīgi, kas aktīvi darbojas Rīgā, Liepājā un Cesvainē, kā arī Grobiņas, Vecumnieku, Smiltenes un Iecavas novados. Visas dienas garumā mācību dalībnieki papildināja savas zināšanas par dažādām ar savu darbību saistītām tēmām. Valsts valodas centra pārstāvis Viesturs Razumovskis skaidroja Valsts valodas likuma piemērošanu, lingviste Evelīna Zilgalve rosināja diskusiju par latviešu valodas kultūras jautājumiem, savukārt personāla un komandas vadītāja Edīte Kalniņa palīdzēja uzlabot komunikāciju ar klientiem. Kopīgi tika analizēti gadījumi no sabiedrisko palīgu pieredzes un meklēti iespējamie risinājumi.

Valsts valodas centra izveidotā "Sabiedrisko palīgu institūta” mērķis ir sniegt iespēju Latvijas iedzīvotājiem saņemt plašāku informāciju un individuālas konsultācijas par Valsts valodas likuma nozīmi un tā ievērošanu. Sabiedrisko palīgu galvenais pienākums ir konsultēt personas savā dzīvesvietas reģionā par valsts valodas lietojumu publiskajā vidē un sniegt ieteikumus konstatēto neatbilstību novēršanai.

Valsts valodas centrs aicina ikvienu, kurš vēlas saglabāt, aizsargāt un attīstīt latviešu valodu, kļūt par sabiedrisko palīgu, iesniedzot pieteikumu un ar to saistītos dokumentus jebkurā laikā, jo konkurss ir beztermiņa. Uz nākamajām jauno palīgu mācībām šī gada nogalē tiks aicināti pretendenti, kas pieteikumu būs iesnieguši līdz 31. oktobrim.


11.09.2019. | Valsts valodas centrs skaidro preču zīmes "Olimp" lietojumu uz hokeja kluba krekliem

Pēc tikšanās ar Latvijas Hokeja federāciju (LHF) un "Optibet" hokeja līgas (OHL) komandu “Olimp” Valsts valodas centrs secināja, ka preču zīmes “Olimp”, kas rakstīta kiriliskā alfabēta burtiem, izvietošana uz komandas formas tērpiem nav Valsts valodas likuma prasību pārkāpums.

Valsts valodas likums regulē nosaukumu veidošanas kārtību. Konkrētajā gadījumā pārpratumu rada fakts, ka preču zīme “Olimp” sakrīt ar komandas nosaukuma transkripciju latīņu alfabēta burtiem. Tas gan nav pretrunā ar OHL nolikumu vai Valsts valodas likumu, skaidro centra pārstāvis Viesturs Razumovskis. OHL nolikumā teikts, ka spēlētāju identificē pēc numura un uzvārda uz formas krekla. Nolikums nemaz nepieprasa uz krekliem izvietot komandas nosaukumu, tikai nosaka, ka viesu komanda spēles aizvada gaišas krāsas formas tērpos, bet laukuma saimnieki – tumšas, kontrastējošas krāsas formās. Tātad "Olimp" kirilicā var palikt, jo tā ir preču zīme, nevis nosaukums.

Preču zīmes ataino to oriģinālajā veidolā. Valsts valodas centrs arī pauda nostāju, ka LHF būtu stingrāk jāreglamentē klubu aktivitātes, kur "Olimp" kādā situācijā varētu tikt traktēts kā komandas nosaukums. Ja kādā konkrētā informatīvā materiālā "Olimp" būs rakstīts kirilicā, bet tas būs traktējams kā komandas nosaukums, tad tas jau būtu valodas likuma pārkāpums. Tas neattiektos uz kluba atribūtiku, jo tā netiek uzskatīta par informatīvo materiālu.

Kā norādīts Latvijas Hokeja federācijas paziņojumā, “Olimp” komandas vadītājs Nikolajs Sirotkins solīja, ka “Olimp” komandas nosaukums tiks izvietots redzamā vietā uz krekliem arī ar latīņu alfabēta burtiem.


27.08.2019. | Valsts valodas centrs jau ceturto gadu izsludina akciju “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē”

Akcijas logotips

Akcijā noteiks, izvērtēs un apbalvos periodiskās preses izdevumus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda, kā arī sniegs pamatotus ieteikumus tās kvalitātes paaugstināšanai.

Akcijai preses izdevumi var pieteikties paši, bet tos var ieteikt arī personas no visas Latvijas. Valsts valodas centrs šogad aicina visus interesentus pieteikt savu iecienīto izdevumu “Lasītāju balvai”, izmantojot arī mobilo lietotni “Valodas draugs” un iesūtot laba valodas lietojuma piemērus. “Lasītāju balvas” laureāti tiks noteikti balsošanā sociālajos tīklos.

Tāpat periodiskās preses izdevuma nosaukumu un kontaktinformāciju var iesniegt centram, ziņas nosūtot uz e-pastu: info@vvc.gov.lv vai pa pastu uz adresi: Valsts valodas centram, Eksporta ielā 6, Rīgā, LV-1010.

Akcijā tiks noteikti ne vairāk kā trīs uzvarētāji katrā no šādām kategorijām:

  • nacionālie laikraksti;
  • reģionālie laikraksti;
  • žurnāli, kas iznāk reizi nedēļā;
  • žurnāli, kas iznāk retāk nekā reizi nedēļā;
  • specializētie izdevumi.

Pārējie akcijas dalībnieki varēs saņemt individuālu vērtējumu un ieteikumus latviešu valodas kvalitātes paaugstināšanai.

Dalība akcijā ir brīvprātīga. Ja izdevējs piekrīt dalībai akcijā, tas abonē vai piegādā centram vismaz četrus secīgus sava izdevuma numurus. Izvērtēti tiks periodiskās preses izdevumi, kuri izdoti laika posmā no 2019. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim.

Akcijas nolikums pieejams šeit.

Akciju “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē” Valsts valodas centrs rīko sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju un Latvijas Preses izdevēju asociāciju.


22.07.2019. | Par Eiropas Komisijas prezidentes personvārda atveidi latviešu valodā

Paskaidrojam, ka Ministru kabineta 2004. gada 2. marta noteikumu Nr. 114 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju" 19. punkts paredz: "Veidojot sieviešu uzvārdus, par pamatu ņem vīriešu uzvārda formu un vīriešu dzimtes galotni aizstāj ar atbilstošo sieviešu dzimtes galotni.". Šo noteikumu 33. punkts paredz: "No vīriešu uzvārdiem ar izskaņu -ens, kas neatbilst līdzskaņu celma sugasvārdiem, sieviešu uzvārdus veido ar galotni -a, piemēram: Rībens – Rībena; Kacens – Kacena.". Šajā gadījumā pamatā ir vācu uzvārda von der Leyen vīriešu dzimtes forma fon der Leiens, kuras vīriešu dzimtes galotne -s aizstājama ar atbilstošo sieviešu dzimtes galotni. Tā kā uzvārds Leiens neatbilst līdzskaņu celma sugasvārdiem (piemēram, ūdens, rudens, zibens, akmens), atbilstošā sieviešu dzimtes galotne saskaņā ar noteikumu 33. punktu ir -a un Komisijas priekšsēdētājas uzvārda forma latviešu valodā ir fon der Leiena.


20.06.2019. | Pasniegtas apliecības jauniem Valsts valodas centra sabiedriskajiem palīgiem

Ziedi

Ceturtdien, 2019. gada 20. jūnijā, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece ārvalstu sadarbības un stratēģijas jautājumos Kristīne Pommere un Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš pasniedza apliecības jauniem Valsts valodas centra sabiedriskajiem palīgiem, kuri uzsāks brīvprātīgo darbu valsts valodas stiprināšanā savos pārraudzības reģionos (Ilūkstes nov., Jelgava, Liepāja, Bauska).

Jaunie sabiedriskie palīgi – Vineta Zemlicka-Ruhmane, Liene Ozola, Ilze Knusle, Ilze Lujāne.

Sabiedriskie palīgi Valsts valodas centrā darbojas kopš 2015. gada 11. decembra. Dažādās Latvijas pilsētās un novados šobrīd kopumā strādās jau 36 sabiedriskie palīgi. Viņu kontaktinformācija ir pieejama Valsts valodas centra mājaslapā.

Sabiedrisko palīgu mērķis ir sekmēt latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, kā arī sniegt atbalstu centram Valsts valodas likuma mērķu īstenošanā.

Sabiedrisko palīgu funkcijās ietilpst publiskās informācijas tekstu izvērtēšana atbilstoši latviešu literārās valodas normām un ieteikumu sniegšana konstatēto neatbilstību novēršanai. Sabiedriskie palīgi saņems uzdevumu savas pārraudzības reģionā apzināt situāciju valsts valodas lietošanas jomā, sniegt konsultācijas latviešu valodas lietošanas jautājumos.

Valsts valodas centrs aicina ikvienu, kurš vēlas saglabāt, aizsargāt un attīstīt latviešu valodu, kļūt par sabiedrisko palīgu, iesniedzot savu pieteikumu un ar to saistītos dokumentus jebkurā laikā, jo konkurss ir beztermiņa. Konkursa nolikums paredz, ka konkursa komisija pieteikumus, kas iesniegti līdz katra gada 30. aprīlim un 31. oktobrim, izskatīs divas reizes gadā.


FOTO © Dace Zača


04.06.2019. | Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu žurnālā "Jurista Vārds"

Viesturs Razumovskis, Inese Bursevica

Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītājs Viesturs Razumovskis un Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļas juriskonsulte Inese Bursevica ir snieguši komentāru par Satversmes tiesas spriedumu lietā par pāreju uz mācībām valsts valodā.

Vairāk par to lasi žurnāla "Jurista Vārds" 4. jūnija numurā (22).


31.05.2019. | Valsts valodas centrs jau astoto reizi noteiks latviešu valodas videi draudzīgākos apkalpojošās sfēras uzņēmumus

Šodien, 2019. gada 31. maijā, Valsts valodas centrs jau astoto gadu uzsāk akciju "Latviešu valodai draudzīga vide", lai noteiktu apkalpojošās sfēras uzņēmumus, kas vispilnīgāk ievēro Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz valsts valodas lietojumu.

Akcija notiks līdz 1. oktobrim, un šogad tāpat kā iepriekšējos gados latviešu valodas videi draudzīgāko pretendentu loks būs apkalpojošās sfēras uzņēmumi.

Šogad mainīsies akcijas dalībnieku pieteikšanas kārtība. Dalībnieki akcijai varēs pieteikt sevi paši, kā arī dalībniekus akcijai varēs pieteikt jebkurš sabiedrības loceklis, kā arī Valsts valodas centra vecākie inspektori. Attiecīgo nozaru uzņēmēju organizāciju pārstāvji tiks pieaicināti uz apbalvošanas pasākumu. Tāpēc Valsts valodas centrs sagaida aktīvu sabiedrības iesaistīšanos akcijas dalībnieku izvirzīšanā, lai varētu uzslavēt un izcelt labākos.

Akcijas svinīgais noslēgums un latviešu valodas videi draudzīgāko uzņēmumu apbalvošana notiks Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svētku periodā novembrī, piedaloties tieslietu ministram un Valsts valodas centram.

"Akcija "Latviešu valodai draudzīga vide" ir pasākums, kurā tiek godināti tie, kuri uzskata par nepieciešamību un atbalsta veicināt skaistas un bagātas latviešu valodas lietošanu. Latviešu valoda skanēs tad, ja mēs katrs darbā un ikdienā to lietosim," norāda Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.

Akcijai "Latviešu valodai draudzīga vide" pieteiktos pretendentus izvērtēs Valsts valodas centra ekspertu komisija, balstoties uz valsts valodas vecāko inspektoru sastādītajiem pārbaudes aktiem un pretendentu darbības vērtēšanas anketā ietvertajiem kritērijiem, kas skar valsts valodas lietojumu gan no uzņēmumu darbinieku puses, gan uzņēmuma publiski sniegtajā informācijā.

Pieteikt kandidātus akcijai "Latviešu valodai draudzīga vide" iespējams sociālajos tīklos Facebook un Twitter, pa tālruni 67334633, 67334269, pa e-pastu valodas.akcija@vvc.gov.lv, pa pastu: Eksporta ielā 6, Rīgā, LV-1010, vai nosūtot uzslavu mobilajā lietotnē "Valodas draugs".


Sīkākai informācijai:
Viesturs Razumovskis
Valodas kontroles departamenta
Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītājs
Tālrunis: 67334633, e-pasts: viesturs.razumovskis@vvc.gov.lv


27.05.2019. | Par kandidātu personvārdiem, kuri vēlēšanu zīmēs nav atveidoti valsts valodā

Valsts valodas centrā ir vērsušies iedzīvotāji un pauduši sašutumu par to, ka 2019. gada 25. maijā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija kandidātu saraksti, kuros kandidātu personvārdu rakstība neatbilst spēkā esošajām literārās valodas normām. Turklāt viens no jautājumiem bija: vai ir juridiski pareizi, ka valsts institūcijas izdots dokuments nav valsts valodā, un vai tāds var būt spēkā esošs.

Iepazīstoties ar kandidātu sarakstiem, konstatēts, ka saraksta "Latvijas Krievu savienība" 4. kandidāta, Spānijas pilsoņa Alekseja Širova Bagtjukova (Alexei Shirov Bagtiukov) un saraksta "Centra partija" 2. kandidāta, Vācijas pilsoņa Valdemāra Herta (Waldemar Herdt) personvārds nav atveidots saskaņā ar latviešu valodas tradīcijām un atbilstoši spēkā esošajām literārās valodas normām, tādējādi pārkāpjot Valsts valodas likuma 19. panta pirmās daļas prasības.

Valsts valodas likuma 19. panta pirmā daļa noteic, ka personvārdus atveido saskaņā ar latviešu valodas tradīcijām un raksta atbilstoši spēkā esošajām literārās valodas normām, [..].

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka likumdevējs ir noteicis vienotu pieeju personvārdu atveidei un rakstībai Latvijas teritorijā, un tāda pieeja attiecināma arī uz vēlēšanu zīmēm, kas turklāt ir arī vēlēšanu rezultātu apliecinošs dokuments.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 10. panta piektā daļa noteic, ka kandidātu sarakstam un tam pievienotajiem dokumentiem jābūt sagatavotiem valsts valodā un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā (Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstu iesniegšanas instrukcijas 7.4. apakšpunkts).

Saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmo daļu, kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti Centrālajā vēlēšanu komisijā, un kandidātu saraksta iesniedzēji tiek informēti par pieņemto lēmumu.

Tā kā šādi kandidātu saraksti ir reģistrēti, secināms, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai ir bijuši motīvi šādu lēmumu pieņemt un uzskatīt to par likumīgu.

Ņemot vērā Valsts valodas likumā ietverto regulējumu, kā arī sabiedrības pamatoti izteiktās šaubas par šādas personvārdu atveides pareizību, jāteic, ka līdzšinējā Centrālās vēlēšanu komisijas vēlēšanu kandidātu sarakstu iesniegšanas un reģistrācijas prakse nav tikusi realizēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 10. panta piektās daļas mērķi un jēgu.

Centra kā kompetentas iestādes ieteikums Centrālajai vēlēšanu komisijai ir turpmāk praksē piemērot Valsts valodas likuma 19. panta otrajā daļā ietverto personvārdu atveides principu, proti, personas vārdu un uzvārdu atveidot valsts valodā un papildus (iekavās) norādīt tā oriģinālformu.


13.05.2019. | Valsts valodas diena

Valsts valodas diena

29.03.2019. | Apbalvoti akcijas “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē” laureāti

Akcija LVKPP 2019

Piektdien, 29. martā, Valsts valodas centrā ar svinīgu laureātu apbalvošanu noslēdzās Valsts valodas centra rīkotā akcija “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē”.

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Juris Jurašs un Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis ar apsveikuma uzrunām un atzinības rakstiem sveica periodiskās preses izdevumus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda.

Šogad akcijā piedalījās 21 preses izdevums. Tika noteikti uzvarētāji katrā no šādām kategorijām: nacionālie laikraksti; reģionālie laikraksti; specializētie izdevumi; žurnāli, kas iznāk retāk nekā reizi nedēļā. Katrs no laureātiem saņem tiesības izmantot zīmolu “Laba valoda”.

Pateicamies Tieslietu ministrijai, Latvijas Preses izdevēju asociācijai un Kultūras ministrijai par sadarbību, kas nodrošināja raitu un sekmīgu akcijas norisi.

Sveicam uzvarētājus ar godam pelnīto atzinību un panākumiem!

Laureātu saraksts:

Nacionālie laikraksti:
“Latvijas Avīze”.

Reģionālie laikraksti:
“Alūksnes Ziņas”;
“Dzirkstele”;
“Kursas Laiks”;
“Zemgales Ziņas”.

Specializētie izdevumi:
“Būvinženieris”;
“Domuzīme”.

Žurnāli, kas iznāk retāk nekā reizi nedēļā:
“Ilustrētā Pasaules Vēsture”;
“Ilustrētā Zinātne”;
“Leģendas”.

Valsts valodas centrs pateicas visiem, kas ciena un godā valsts valodu!


29.03.2019. | Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: "Valsts valodas centrs veic nozīmīgu darbu latviešu valodas stiprināšanā"

Tieslietu ministra Bordāna vizīte

Piektdien, 29. martā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns darba vizītē apmeklēja Valsts valodas centru, lai  kopā ar Valsts valodas centra direktoru Māri Baltiņu apspriestu aktualitātes centra darbībā un valsts valodas jautājumos.

Vizītes laikā tieslietu ministrs Jānis Bordāns atzinīgi novērtēja līdzšinējo Valsts valodas centra darbu latviešu valodas attīstīšanā un tās lietošanas uzraudzībā, vienlaikus apliecinot gatavību atbalstīt centra uzsāktos darbus." Valsts valodas centrs ir pierādījis sevi kā modernu valsts pārvaldes iestādi, kura spējusi iet līdzi informācijas tehnoloģiju attīstībai. Vienlaikus Valsts valodas centrs aktualizē brīvprātīgo darbu valsts pārvaldē un iesaista sabiedrību līdzdarboties valsts valodas bagātināšanā, izveidojot sabiedrisko palīgu institūtu, kuri sniedz konsultācijas latviešu valodas lietošanas jautājumos un atbalsta centru Valsts valodas likuma mērķu īstenošanā," uzsver tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš tikšanās laikā, runājot par darba rezultātiem pagājušajā gadā, uzsvēra, ka atbilstoši centra kompetencei īpaša uzmanība tika veltīta valodas lietojumam izglītības reformas īstenošanas gaitā. Šogad aktuāls jautājums būs arī sabiedrisko palīgu institūta attīstība. Pašlaik visā Latvijā darbojas 34 brīvprātīgie sabiedriskie palīgi. Savukārt izveidoto mobilo lietotni "Valodas draugs" kopš 2018. gada 24. janvāra pavisam lejuplādējuši 1590 lietotāji. Gada laikā lietotne ir kļuvusi par svarīgu informācijas avotu. Caur lietotni Valsts valodas centrs ir saņēmis 882 ziņojumus, no kuriem 30 uzslavas un 297 sūdzības, kuras nodotas tālākai izskatīšanai.

Vienlaikus kopš 2018. gada 12. decembra Valsts valodas centrs sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju ir izveidojis Latvijas Nacionālo terminoloģijas portālu, kurā apkopota dažādu nozaru terminoloģija ar mērķi nodrošināt vienotu un aktuālu Latvijā izstrādāto terminu krājumu. Portālu Valsts valodas centrs nepārtraukti papildina ar jauniem un precizētiem terminiem.

Cita starpā tieslietu ministrs Jānis Bordāns pateicās Valsts valodas centra direktoram Mārim Baltiņam un Valsts valodas centra kolektīvam par iniciatīvu, organizējot tādas akcijas kā "Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē" un "Latviešu valodai draudzīga vide", jo šādu akciju īstenošana ir motivācija plašsaziņas līdzekļiem un uzņēmējiem cienīt valsts valodu un ievērot Valsts valodas likuma prasības.

Lana Mauliņa
Tieslietu ministrijas
Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 67036738; e-pasts: Lana.Maulina@tm.gov.lv


26.03.2019. | Sabiedriskie palīgi: "Kurš cits, ja ne mēs paši?"

Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi

Valsts valodas centrā 30. martā notiks sabiedrisko palīgu kārtējās mācības. Tajās tiks pārrunāti jautājumi par Valsts valodas likumu un tā piemērošanu praksē, aktualitātes latviešu valodas kultūras jomā, kā arī tiks kopīgi analizēti gadījumi no sabiedrisko palīgu pieredzes un iespējamie risinājumi. Sabiedriskie palīgi atzīst, ka viena no motivācijām turpināt šo darbu ir iespēja piedalīties mācībās un paplašināt redzesloku valsts valodas jomā, iepazīties ar Valsts valodas likumu un izprast tā prasības.

Valsts valodas centrā kopš 2015. gada nogales darbojas sabiedriskie palīgi. Tas izveidots, lai nodrošinātu palīdzību ikvienam sabiedrības loceklim šaubu gadījumos par latviešu valodas pareizu lietojumu, kā arī Valsts valodas centra atbalstam. Sabiedrībai tiek sniegta iespēja līdzdarboties valstī aktuālu jautājumu risināšanā, aktualizējot brīvprātīgā darba lomu valsts pārvaldē.

Šobrīd centrā darbojas 34 sabiedriskie palīgi, kuri no citiem pienākumiem brīvajā laikā labprāt sniedz konsultācijas par valsts valodas lietojumu publiskajā informācijā, preču marķējumā un lietošanas instrukcijās. Sabiedriskie palīgi izvērtē minētās informācijas atbilstību latviešu literārās valodas normām un sniedz ieteikumus konstatēto neatbilstību novēršanai. Sabiedriskie palīgi nepieņem administratīvus lēmumus un nepiemēro sodus.
Sabiedriskie palīgi darbojas visā Latvijā, lai jebkurā pilsētā vai novadā uzlabotu informatīvo telpu. Jāatzīst, ka nepareizības bieži vien izraisa nevis nezināšana, bet likuma prasību neizpratne un vienkārša nevērība. Piemēram, vārdam trūkst galotnes vai garumzīmes, bet šāds uzraksts izvietots skatlogā sabiedrības informēšanai. Šādi sīkumi ir vienkārši novēršami, nepieciešama tikai vēlme saredzēt un palīdzēt. Sabiedriskais palīgs Daņila Mihejevs atzīst: "Mēs, sabiedriskie palīgi, palīdzam "tīrīt" mūsu apkārtni no kļūdām, no neprecizitātēm un no vienaldzības. Un es esmu priecīgs, ka maziem soļiem tas mums izdodas."

2018. gadā sabiedriskie palīgi snieguši vairāk nekā 400 konsultāciju gan par pareizrakstību, gan par publisko informāciju. "Sabiedriskais darbs sniedz gandarījumu un iespēju pašam ietekmēt un ierosināt latviešu valodas pareizu lietojumu. Viss atkarīgs no manis pašas! Cik būšu gatava iesaistīties, tik arī saņemšu atpakaļ gandarījuma veidā. Vēl sabiedriskais darbs rosina attīstīt sevī drosmi – drosmi jautāt, drosmi iesaistīties, drosmi norādīt uz to, kā jābūt" (sabiedriskā palīdze Aina Nemiro).

Sabiedriskā palīdze Anitra Jurševska norāda, cik pozitīva var būt sadarbība ar klientu. Viņa kādā restorānā pamanījusi uzrakstus tikai angļu valodā, jo tā īpašnieks bijis ārzemnieks. Kad īpašniekam izskaidrojusi pārkāpuma raksturu, viņš ne tikai pievienoja izkārtnēs latviskos uzrakstus, bet arī pats izlasījis Valsts valodas likumu.

Kļūt par sabiedrisko palīgu ir vienkārši – jāiesniedz motivācijas vēstule un CV, jāapmeklē mācības, jāiesniedz elektroniski aizpildīts pārbaudes darbs un jānoslēdz līdzdarbības līgums. Katram sabiedriskajam palīgam tiek izgatavota apliecība.


15.03.2019. | Par Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (Brexit) rakstību latviešu valodā

Valsts valodas centrs skaidro, ka Brexit, kas angļu valodā veidojies no vārdiem British exit, jeb Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības ir ārpolitikā aktuāla parādība, un ar ziņām par šo procesu Latvijas iedzīvotājiem nākas saskarties bieži. Vadoties pēc šī vārda lietojuma tendencēm latviešu valodā un ņemot vērā latviešu valodas normas, centrs secina, ka šis vārds ir latviešu valodā nostiprinājies, patstāvīgs termins, līdz ar to latviešu valodā tas turpmāk lietojams kā 1. deklinācijas lietvārds ar mazo sākumburtu un bez slīpraksta – breksits.

Vienlaikus šo terminu iespējams lietot, saglabājot angļu valodas rakstību, to slīpinot un rakstot ar lielo sākumburtu, proti, Brexit. Arī skaidrojošs atveidojums – "Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības" – latviešu valodā ir pieļaujams, ja tas labāk atbilst attiecīgajai situācijai un lietojumam.


28.02.2019. | Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (2019, 42. nr.) ir publiskots Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmums "Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā" (https://vestnesis.lv/op/2019/42.36), kas precizē un papildina iepriekš pieņemto lēmumu (Latvijas Vēstnesis, 2018, 218. nr.).

Šajā lēmumā norādīts precīzs Lielbritānijas nosaukums oriģinālvalodā Great Britain (and Northern Ireland) (tabulas 4. ailē) un tam atbilstošais biežāk lietotais, taču ISO standartā neiekļautais valsts nosaukuma kods UK (tabulas 6. ailē).

Precizēta arī divu teritoriju nosaukumu atveide latviešu valodā: Kokosu (Kīlinga) salas un Sv. Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņjas salas.


28.02.2019. | Par dažu Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā

Par dažu Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (2019, 42. nr.) ir publiskots Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmums "Par Ukrainas pilsētu nosaukumiem latviešu valodā" (https://vestnesis.lv/op/2019/42.37), kas precizē un papildina iepriekš pieņemto lēmumu (Latvijas Vēstnesis, 2018, 208. nr.).

Jaunais lēmums piedāvā šādus Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidojumus latviešu valodā: Zaporižja (iepriekš Zaporožje), Krivijriha (iepriekš Krivojroga), Čerņihiva (iepriekš Čerņigova) un Ternopiļa (iepriekš Ternopole).

Savukārt Ukrainas pilsētu nosaukumiem Kijeva, Harkova un Ļvova arī turpmāk saglabājama tradicionālā forma.


21.02.2019. | Starptautiska zinātniska konference "Vārds. Nozīme. Vārdnīca"

Starptautiska zinātniska konference

Šā gada 21. un 22. februārī Latvijas Zinātņu akadēmijā norisināsies LU Latviešu valodas institūta rīkota akadēmiķa Jāņa Endzelīna dzimšanas dienas atcerei veltīta ikgadēja starptautiska zinātniska konference "Vārds. Nozīme. Vārdnīca". Konferencē piedalīsies arī Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, kurā stāstīs par terminoloģijas vēstures materiāliem Latviešu literārās biedrības rakstu krājumos.

Konferences programma


30.01.2019. | Ēnu diena Valsts valodas centrā

Ēnu diena Valsts valodas centrā

Aicinām skolēnus pieteikties Ēnu dienai Valsts valodas centrā, kas notiks šī gada 13. februārī. Jums būs iespēja pieteikties ēnot Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāju un nodaļas vadītāju, vecāko inspektoru, kā arī Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta terminologu un redaktoru.

Ēnu dienas ietvaros būs iespēja iepazīties ar izvēlētās profesijas pārstāvja ikdienu un darba pienākumiem.

Valsts valodas centra Ēnu dienas vakancēm var pieteikties šeit.

Ēnu diena ir pasaulē atpazīstama un atzīta Junior Achievement karjeras izglītības programma, kuras laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un 4–6 stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu. Latvijā Ēnu diena ir biznesa izglītības biedrības Junior Achievement Latvia (JA Latvia) reģistrēta preču zīme.