1. Vārds zalī uz produkta iepakojuma rakstīts pareizi, bet elektroniskā veikala vietnē rakstīts nepareizi ( zaļī). Abās vietās jābūt zalī, bez mīkstinājuma zīmes. Latgaliešu rakstībā patskanis ī pirms līdzskaņa l jau tāpat mīkstina šo līdzskani, atsevišķi tas nav jānorāda.
2. Vārdu driči lielākajā daļā Latgales lieto ar i saknē (nevis y), arī normējošajās vārdnīcās (P. Stroda, A. Bērzkalna u. c.) sniegta forma driči. Ar y lieto šaurākā apvidū. Šajā gadījumā rakstu valodas norma sakrīt ar to, kuru lieto Latgales lielākajā daļā – driči, ģen. driču.
3. Divdabis jāraksta formā izaudzāti, ar ā piedēklī (nevis izaudzeiti). Ar ei lieto šaurākā apvidū. Šajā gadījumā rakstu valodas norma sakrīt ar to, kuru runā Latgales lielākajā daļā – izaudzāti. 4. Vietvārds Ilzeskalns latgaliski ir Iļžukolns. Tā arī jāraksta: Iļžukolna pogostā.
Centra dūtī īsacejumi zeimovuos na iz etiketem, a iz teiklavītu. Tekstu izlobuošona škārsteiklā nudi lelu resursu naaizprosa. Centris, pamatuodamīs iz puorsaveramim olūtim, nūruodeja iz vuordu lobuoku raksteibu latgalīšu rokstu volūdā: na zaļī, a zalī , bez meikstynuojuma zeimis (partū ka latgalīšim ī jau i tai meikstynoj pyrma juo asūšu l i pa sevim tuo vaira ruodeit navajag). Viestulē mynātais pīzynums rokstu volūdys norma tei, kurū lītoj leluokajā Latgolys daļā viestej, ka rokstu volūdys norma konkretajā gadīnī sakreit ar Latgolys vītrunu lelumā paplateitū variantu. Tys nazeimoj, ka ite byutu vīneigais kriterejs volūdys standarta normas nūsaceišonā. Cyti kritereji itaidi: 1) atsateik raksteibys nūsacejumūs īlyktajam paraugam ci nā; 2) īslāgts vuordineicuos (J. Karigera, J. Kurmina, P. Stroda, M. Bukša, J. Placinska, J. Cybuļska, A. Stafeckys, A. Bārzkolna, V. Lukaševiča i ct.) ci nā; 3) plotai lītuots literaturā ci nā; 4) puormontuots voi palīnāts; 5) senejs voi jaunuoks; 6) regionam tipiskuoks ci mozuok tipiskys; 7) īīt kai elements pylnā ci pa daļai izgaisušā paradigmā; 8) mozuok divdūmeigs i lobuok skaneigs (samārā ar cytim fonetiskajim variantim) ci nā. Īsaceitī raksteibys varianti driči i izaudzāti latgalīšu rokstu volūdā tipiskuoki kai cytys paralelformys (īskaitūt šauruokūs lokalizmus dryči i izaudzeiti) taipoš partū, ka jī tradicionalai lītuoti Latgolys leluokajā daļā, tok na viņ partū. Myusu īsaceituos formys driči, izaudzāti i pa vysim cytim kriterejim irā latgaliskajom vītrunom i latgalīšu literaturai vysusoveiguokuos.
Produkta apraksta beigas pašlaik var izlasīt tā, ka Juoneits ir uzaudzināts Latgalē (latgaliski izaudzāts var nozīmēt gan 'izaudzēts', gan 'uzaudzināts', turklāt divdabju izaudzāts un saražuots vīriešu dzimte nesaskan ar lietvārda pasta dzimti). Pēdējais teikums jāveido citādi. Piemērs labskanīgākam vairantam: Zierņu pasta. Juoneits . Nu Latgolā izaudzātu zierņu .
Ja bio lietots nozīmē 'bioloģiskās lauksaimniecības produkts', ieteicams to rakstīt kā bio vai (ievadot teikumu) kā Bio , nevis ar visiem lielajiem burtiem.
Minētos ciemu nosaukumus latgaliski raksta šādi: Kaļvi, Luopsti (ar divskani uo ) , Klešnīki ( n bez mīkstinājuma zīmes, ī ar garumzīmi), Platpīrova ( ī ar garumzīmi).
Jā, leksēma ir pareiza, tikai to raksta šādi: pyune ( e ir superplats, kas izrunā izklausās tuvu a , tomēr saglabā e kvalitāti). Tādēļ ieteicams latgaliski rakstīt, piemēram, Glužņovys "Kulturys pyune" (LVS Lūznavas "Kultūras šķūnis") un "Pyunis džezs" Glužņovā (LVS "Šķūņa džezs" Lūznavā).
Ieteicamāks latgaliskais nosaukums būtu "Pyunis džezs", jo šķūņa nosaukums pyune ir gan senāks, gan Latgales kultūras mantojumam raksturīgāks. Vārds šķūnis ir aizguvums no ģermāņu valodām, savukārt pyune uzskatāms par mantotu baltu cilmes vārdu. Leksēmas pyune, pūnė, пуня areāla turpinājumu baltkrievu izloksnēs valodnieki skaidro ar šī ēkas nosaukuma aizgūšanu no baltu valodām (skat., piem., J. Laučutes darbus par baltismiem slāvu valodās).
Rakstot latgaliski, ieteicams lietot šīs vietas latgalisko nosaukumu Glužņova. Piemēram, Latgales rajonu (Rēzeknes, Ludzas, Daugavpils) avīzēs nosaukumu Glužņova lietoja līdz pat 1989. gadam (rakstot gan latgaliski, gan latviešu literārajā valodā, skat. laikrakstu datubāzi portālā periodika.lv). Nosaukums Lūznava ir XX gs. 30. gados izveidots skanisks adaptējums, kas neatbilst šīs apdzīvotās vietas vēsturei. Tomēr tam ir zināma lietošanas tradīcija LR tiesību aktos un administratīvajā lietvedībā, tādēļ Lūznava acīmredzot saglabās savu juridisko statusu kā oficiālais vietvārds latviešu literārajā valodā. Taču nav pietiekama pamatojuma, kādēļ adaptējumu Lūznava vajadzētu rakstīt arī latgaliskos tekstos vai veidot to tā vēl jaunus fonētiskos variantus. Literatūrā ir atrodami arī citi vēsturiskā nosaukuma varianti, taču latgaliešu rakstu valodas likumībām atbilstošākais ir Glužņova. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 50 ("Vietvārdu informācijas noteikumi") pašvaldība ir tiesīga blakus oficiālajam vietvārdam Lūznava apstiprināt oficiālo paralēlnosaukumu Glužņova.
Lūznavas muiža – latgaliski Glužņovys muiža. Lielbornes muiža – latgaliski Lelbornys muiža.
Latvīšu literarajā volūdā prīvuords pie darātu, a latgaliski na cīš. LVS: sēžam pie Pliča un iesim pie Pliča . A latgaliski konstrukceju 'īsim iz kurīni' taisa ar da ( īsim da Pličam ) voi iz ( īsim iz Pliču ). Zeimoj, izalosūt variantu Pi Pliča, latgaliski byutu gryuši pasaceit, 'iz kurū sātu īsim'. Partū īsokom variantu Pliča sāta, jis parūčs sintaksē.
Termins dators sākotnēji radīts zviedru valodā ap 1967.–1968. gadu līdz ar informācijas tehnoloģiju attīstību. Stokholmas Universitātes informātikas profesors Berje Langeforss ( Börje Langefors) 1968. gadā ieteica zviedru valodā lietot jaunvārdu dator, pamatojot šo darinājumu ar analogiem doctor un tractor, kuriem arī pamatā ir latīņu darbības vārda sakne. Ap 1970. gadu Zviedrijas latvieši sāka lietot latviskoto variantu dators, jo tas bija argumentēti darināts un parocīgs atvasinājumu veidošanā (skat. A. Vītoliņa publikāciju laikrakstā "Brīvība", 01.05.1970., 5. lpp., un K. Draviņa rakstu avīzē "Laiks", 10.06.1970., 2. lpp., www.periodika.lv).
Pēc 1970. gada terminu dators regulāri lietoja teju visi trimdas latviešu laikraksti un turpinājumizdevumi ("Laiks", "Latvija", "Latvija Amerikā", "Londonas Avīze", "Austrālijas Latvietis", "ALA Vēstis", "Universitas", "Technikas Apskats" u. c.). Latvijā termins dators pirmo reizi atrodams valodnieces R. Grīsles publikācijā žurnāla "Veselība" 1983. gada 9. numurā, taču plašāk ieviesās tikai pēc 1988. gada, kad radās labvēlīgi apstākļi Latvijā un trimdā lietotās terminoloģijas mijiedarbībai.
Kopš 1993. gada dators ir kļuvis par galveno un praktiski vienīgo vispārlietojamo šī tipa ierīces apzīmējumu latviešu valodā (sinonīmu skaitļotājs kā neprecīzāku terminu lieto reti, bet anglicismu kompjūters izjūt kā labā valodas stilā nevēlamu). Vārds dators ir galvenais un ieteicamais ātrdarbīgas programmējamas elektroniskās datu saņemšanas, apstrādes un uzglabāšanas ierīces apzīmējums arī latgaliešu rakstu valodā. To parasti loka tāpat kā latviešu literārajā valodā (pēc 1. deklinācijas parauga), taču daļā latgalisko tekstu vērojama tendence vārdu dators locīt atbilstošāk latgaliešu rakstu valodas morfoloģijai – kā 2. deklinācijas lietvārdu (akuzatīvs datori, lokatīvs datorī), tāpat kā traktors – traktorī, motors – motorī.
Latgaliski lītysvuorda rudiņs pareizuo genitiva forma: rudiņa ( Asu rudiņa remontim gotovs ).
Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 50 "Vietvārdu informācijas noteikumi" 38.2.2. apakšpunkts paredz, ka nekustamā īpašuma atdalāmās daļas nosaukums jāatvasina no tā sākotnējā nosaukuma, turklāt saskaņā ar noteikumu 37.2.3. apakšpunktu priekšroka dodama vietvārdam, kas atbilst attiecīgā kultūrvēsturiskā novada tradīcijām. Ieteicamais vietvārda Saules Stari atvasinājums būtu, piemēram, Saules Kolni . Saskaņā ar vietvārdu informācijas noteikumu 37.2.3. apakšpunktu priekšroka dodama attiecīgā kultūrvēsturiskā novada (šajā gadījumā – Latgales) tradīcijām atbilstošam vietvārdam, proti, nosaukuma vietējai formai ( kolns ) daudzskaitļa nominatīvā – kolni , locījumu galotnes pielāgojot latviešu literārās valodas sistēmai.
Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 50 "Vietvārdu informācijas noteikumi" 29.3. apakšpunkts paredz: "Vietvārdu piešķīrējinstitūcija nav tiesīga pieņemt lēmumu par oficiāla vietvārda vai oficiāla paralēlnosaukuma piešķiršanu, vietvārda statusa maiņu vai rakstības formas precizēšanu, ja objekta pašreizējais nosaukums pilnībā atbilst šo noteikumu prasībām.". Tā kā attiecīgā nekustamā īpašuma pašreizējais nosaukums Anitas atbilst šo noteikumu prasībām, priekšlikums par tā maiņu uz Saulkrasts noraidāms kā nepamatots.
Vietvārdu informācijas noteikumu 38.2.2. apakšpunkts paredz, ka nekustamā īpašuma atdalāmās daļas nosaukums jāatvasina no tā sākotnējā nosaukuma, turklāt saskaņā ar noteikumu 37.2.3. apakšpunktu priekšroka dodama vietvārdam, kas atbilst attiecīgā kultūrvēsturiskā novada tradīcijām. Ieteicamie vietvārda Anitas atvasinājumi būtu, piemēram, Bārzu Anitas, Griudu Anitas, Nūmaļu Anitas vai Anitas Bierzeņi, Anitas Griudeņi, Anitas Nūmaļi u. tml.
Saskaņā ar vietvārdu informācijas noteikumu 37.2.3. apakšpunktu priekšroka dodama attiecīgā kultūrvēsturiskā novada (šajā gadījumā – Latgales) tradīcijām atbilstošam vietvārdam, proti, nosaukumu vietējai formai ( bierzeņš, gryudeņš un nūmaļs) daudzskaitļa nominatīvā, ievērojot tiesību aktos regulētās fonētiskās atbilsmes un pielāgojot locījumu galotnes latviešu literārās valodas sistēmai.
Izglītībā, protams, lietojama tikai papildinātā, oficiālā ortogrāfija. Var skolēnam palīdzēt gūt ieskatu dažādu agrāko laikposmu latgaliešu grāmatās, kur redzami tādi varianti kā "Loča barni", "Lòča bárni" un "Lōča bārni", taču mūsdienīgā tekstā vienmēr rakstām "Luoča bārni". Ja daudziem neizdodas pareizi uzrakstīt, tad tā ir nevis ortogrāfijas, bet izglītības sistēmas plānošanas vaina. Arī latviešu literārajā valodā savulaik rakstīja "Lahtscha behrni", bet tieši izglītības sistēma nodrošina to, ka mūsdienu tekstos ikviens spēj uzrakstīt "Lāča bērni".
Kai ruoda LGIA Vītvuordu datubaza, latgaliski ituo azara sauc Kauša azars. Latgali jū zynova jau pyrma krīvu īceļuošonys Latgolā. Oficialuo forma – vys vēļ krīvyskuo (nu vuorda ковш), tok, latgaliski rokstūt, var lītuot senejū pasauku Kauša azars.
Latgaliski ituo puška īsokoms saukt vuordā buturs (akuzativs buturi; verīs, pīv., www.tezaurs.lv/mev, http://www.garamantas.lv/lv/file/1247418/Ak98-Annas-Vagales-atminas-01-0016). Varama līta, ka latgaliskuo i lītaviskuo pasauka cīšuok saisteita ar pasauļa voi kosmosa modeli – pluota (telpys) apzeimīni ( butas, sodas). Vārdu puzurs Latgolā kod nakod lītoj ar krīvyskū nūzeimi, apzeimojūt būrzgolu. A tys, kū taisa nu cysu i kar pi grīstu, latgaliski buturs .
Nā, napareizi. Uz satikšonūs naskaņ nicik latgaliski. Pa pyrmam, latgalīši na sateikās, a sasateik. Pa ūtram, prīvuords uz latgaliski irā iz, tok ite juo lītuot i navajaga, kam uz tikšanos nazkod taiseits pa vuocīšu auf Wiedersehen paraugam, a latgalīšu volūdai vuocyskī modeli mozuok soveigi. Latgaliski pareizi byutu Sasateikam tiergā! voi Sasatiksim tiergā!
Labi, ka atļāvās uzrakstīt latgaliski, taču to vajadzēja darīt, ievērojot MK noteikumu prasības un saskaņojot ar VVC. Pirmais mums zināmais nevar būt vienīgais arguments, nosaukumam tāpat jāatbilst tieši Latgales tradīcijām. Ja kultūras centru gribētu ierīkot mājā, kuras pirmais zināmais nosaukums būtu seļsovet, tādu taču arī neliktu mūsdienās popularizējamā nosaukumā.
Šajā projektā ir iesaistīta pašvaldība, tādēļ jo īpaši ir jāievēro likumi un Ministru kabineta noteikumi. Saskaņā ar "Latviešu vēsturisko zemju likuma" 4. panta 8. daļu, pašvaldības pienākums ir atjaunot un vidē izmantot vietvārdus latgaliešu rakstu valodā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 50 "Vietvārdu informācijas noteikumi" 37.2.2. punkta prasībām, Latgalē priekšroka ir jādod latgaliski skanošam vietvārdam. Tātad ieteicamāks ir nosaukums Leiču Sāta.
Skaitvuordu 100 latgaliski lītoj ar genitivu! 100 dīnu – pareizi latgaliski. A 100 deči i 100 piļskolni – napareizi. Latgaliski korektai byutu 100 deču, 100 piļskolnu.
Latgalīšim cyta melodika, cyta prosodeja, steigsme vuorda beigumu eisynuot. Juos saknis var byut tymā, ka žemaišu-sieļu-latgaļu seņtautu grupa, dūmuotīs, pyrmuo sasadyure ar suomugrim i saksteiguok (koņsekventuok) kai cyti senejī balti īdzeivynova izsvora puorviļkšonu iz pyrmū baļsīni i ar tū sasītū vuorda beigumu eisynuošonu. Taidu agruoku (kai cytim baltim) sasadūršonu ar suomugrim var līcynuot taipoš sieliskai latgaliskai suomiskai vyrovyskuo pošskaņu harmoneja i baltizmu (nu baltu volūdu palīnātus vuordu) skaniejums suomugru volūduos.
Lūki i lūceni var byut tī, ar kurim saun, voi tī, kurūs upe, ryucs, ceļš ci styga mat. A ādamī irā zalī seipuli aba seipulu loksti.
Arīdzan – nalatgaliska forma, vītā juos īsokoms lītuot vuordu taipoš.
Latgaliski īsokomais variants – īpasazeit (ī-PA-SA-zeit). Darynuots ar prīdiekli ī- nu laikvuorda pasazeit, kurs zeimoj 'byut pazeistamam (ar kū)'. Pīvadumam, latgalīšu periodikā īpasazeit lītuots 60 reižu cieškuok kai īsapazeit (pa datubazys Periodika.lv datim: īpasazeit – 995 lītuojumi, īsapazeit – 16 lītuojumu).
Vītvuordā Preili trešais skons – superplots e, partū roksta ar literi e. Preilīši i apleicīnis ļauds itymā vītvuordā narunoj vysā cīta r, partū aiz juo navar raksteit a. Pareizi itai: Preili.
Angliskā radniecības nosaukuma once removed (cousin) atbilsmes latviešu literārajā valodā (LVS) un latgaliešu rakstu valodā (LTG) ir šādas:1) augšupejošā radniecības virzienā –(latviešu literārajā valodā) tēva brālēns, tēva māsīca, mātes brālēns, mātes māsīca (ja noteikti nepieciešams vispārināts apzīmējums, sarunvalodā var lietot vārdkopas otrās pakāpes tēvocis (otrās pakāpes onkulis), otrās pakāpes tante);(latgaliešu rakstu valodā) tāva bruolinīks, tāva muosiniška, muotis bruolinīks, muotis muosiniška (ja noteikti nepieciešams vispārināts apzīmējums, var lietot vārdkopas ūtruo ceļa dzedzeits, ūtruo ceļa cjoceite);2) lejupejošā radniecības virzienā –(latviešu literārajā valodā) brālēna dēls, brālēna meita, māsīcas dēls, māsīcas meita;(latgaliešu literārajā valodā) bruolinīka dāls, bruolinīka meita, muosiniškys dāls, muosiniškys meita (ja noteikti nepieciešams vispārināts apzīmējums, sarunvalodā var lietot vārdkopas ūtruo ceļa pleminīks, ūtruo ceļa plemineica.Burtiski tulkot ("brālēns caur paaudzi") nav pareizi, jo latviešu radniecības terminu tradīcija nav angliskās tradīcijas atvasinājums.Krieviskajam apzīmējumam братанич daļēji atbilst latgaliešu vārds bruolāns (=brāļadēls). Latgaliešu tradicionālajā sistēmā (kuru mūsdienās pārzina galvenokārt vecākās paaudzes latgalieši) ir, piemēram, šādi radniecības apzīmējumi*:LTG LVSbruolāns – brāļadēls,bruolinīks – brālēnsmuosāns – māsasdēlsmuosiniška – māsīcamuoseica – vīramāsamuoteica – vīramātetāvūcs – vīratēvsūsvis – sievastēvsdīvers – vīrabrālismārša – brāļasievaītaļa – vīrabrāļa sieva* Mūsdienās latviešu literārās valodas ietekmē ir vērojama šo vārdu nozīmes pārbīde, kas tikpat kā nebija sastopama agrāko paaudžu valodā (piem., LVS brālēns ietekmē LTG bruolāns mēdz jaukt ar LTG bruolinīks; LVS māsīca ietekmē LTG muoseica mēdz jaukt ar LTG muosiniška; LVS tēvocis ietekmē LTG tāvūcs mēdz jaukt ar LTG dzedzeits).Papildus sniedzam latviešu literārās valodas un latgaliešu rakstu valodas atbilsmes daļai no radniecības terminiem, uz kuriem Jūs atsaucaties savā vēstulē. Vienlaikus jāpiebilst, ka daudzi no teorētiski iespējamiem jēdzieniem (tādi kā внучатый троюродный племянник, четвероюродная прабабушка utt.) valodas praksē tikpat kā netiek lietoti.
EN
RU
LV
LVS
LTG
family
семья
ģimene
saime
relatives
родственники
radinieki
radinīki; radine, radne
maternal
по линии матери
no mātes puses
pa muotei
paternal
по линии отца
no tēva puses
pa tāvam
ancestor, ancestors
предок, предки
sencis, senči
tāvutāvs, tāvutāvi
descendant, descendants
потомок, потомки
pēctecis, pēcnācējs, pēcteči, pēcnācēji
piecguojiejs, piecguojieji
mother
(mum, mom)
мать
(мама sar.)
māte, māmiņa
(mamma, memme sar.)
muote, mama, mameņa
(mamuks sar.)
father
(daddy)
отец
(папа sar.)
tēvs
(tētis sar., paps sar.)
tāvs
(tāvaiņs sar., tēte sar.)
parents
родители
vecāki
dzymdynuotuoji, tāvs ar muoti
daughter
дочь, дочка
meita
son
сын
dēls
dāls
sister
сестра
māsa
muosa
brother
брат
(братец sar., братан sar.)
brālis
(bračka sar.)
bruoļs
(bruoleņš sar., brateņš sar.)
grandmother
(grandma sar., granny sar.)
бабушка
(бабка sar.)
vecmamma, vecmāmiņa, vecāmāte (ome sar., oma sar., omamma sar.)
vace, vacata
(baba sar., babeņa sar., babeite sar.)
grandfather
(granddad sar.)_
дедушка
(дед sar.)
vectēvs, vecaistēvs, vectētiņš
(opis sar., opaps sar.)
vaciks, vacjuks
(dzeds sar., dzedeņš sar.)
granddaughter
внучка
mazmeita
unuce
grandson
внук
mazdēls
unuks
great grandmother
прабабушка
vecvecmāmiņa
vacvace
(probaba sar.)
great grandfather
прадедушка
vecvectēvs
vacvaciks
(prodzeds sar.)
great granddaughter
правнучка
mazmazmeita
prounuce
great grandson
правнук
mazmazdēls
prounuks
aunt
тётя
tante sar.
cjoceite
uncle
дядя
tēvocis
(onkulis sar.)
dzedzeits
(dzedzjuks sar.)
niece
племянница
brāļameita; māsasmeita
bruoļameita; muosysmeita
(plemineica sar.)
nephew
племянник
brāļadēls; māsasdēls
bruolāns; muosāns
(pleminīks sar.)
cousin
двоюродный брат; двоюродная сестра
brālēns; māsīca
bruolinīks; muosiniška
wife
жена
sieva
sīva
(buoba sar.)
husband
муж
vīrs
veirs
(puiss sar.)
spouse
супруг, супруга
laulātais, laulātā; dzīvesbiedrs, dzīvesbiedre
lauluotiņs, lauluotine
bride
невеста
līgava
jaunive
groom
жених
līgavainis
jauničs
fiancée
помолвленная
saderinātā
aizdzartuo
fiancé
помолвленный
saderinātais
aizdzartais
girlfriend
возлюбленная, девушка
draudzene, meitene
mārga
boyfriend
возлюбленный, молодой человек
draugs, puisis
puiss
couple
пара, чета
pāris
puors
i am in love with (him, her)
я влюблён, я влюблена в (кого)
esmu (viņā) iemīlējies
es (jū) īmīļovu
to fall in love
влюбиться
iemīlēties
īmīļuot (kū), īsamīļuot (kū)
to be engaged
быть помолвленным
būt saderinātam
byut aizdzartam
wedding
свадьба
kāzas
kuozys
to get married
жениться, выйти замуж
precēties
precētīs
i am married to (smb.)
я замужем за (кого); я женат на (кем)
esmu precējies ar (ko)
es pracāts ar (kū), es pracāta ar (kū)
married
замужем; женат
precējies, precējusies; precēts, neprecēts
pracāts, pracāta
bachelor
холостяк
vecpuisis
vacs puiss
spinster
старая дева, незамужняя женщина
vecmeita
vaca mārga
divorced
разведённый, разведённая
šķīries, šķīrusies
izaškeirs, izaškeiruse
widow
вдовa
atraitne
atraite
widower
вдовец
atraitnis
atraits
he/she is widowed
овдовел, овдовела
kļuva par atraitni
palyka atraits, palyka atraite
mother-in-law
свекровь; теща
vīramāte; sievasmāte
muoteica (veiramuote); sīvysmuote
father-in-law
свекор; тесть
vīratēvs; sievastēvs
tāvūcs (veiratāvs); ūsvis (sīvystāvs)
daughter-in-law
невестка, сноха
vedekla
vadakla
son-in-law
зять
znots
znūts
sister-in-law
1) невестка (жена брата);
2) золовка (сестра мужа);
3) свояченица (сестра жены);
4) ятровка (жена брата мужа)
brāļasieva
vīramāsa, svaine
sievasmāsa, svaine
vīrabrāļa sieva, vīra brāļasieva
mārša
veiramuosa; svaine
sīvysmuosa; svaine
ītaļa
brother-in-law
1) зять (муж сестры);
2) шурин (брат жены);
3) свояк (муж свояченицы);
4) деверь (брат мужа)
svainis, māsasvīrs (švāģeris sar.)
svainis, sievasbrālis (švāģeris sar.)
svainis, sievasmāsas vīrs (švāģeris sar.)
svainis, vīrabrālis
(švāģeris sar.)
svaiņs, muosysveirs (švagrys sar.)
svaiņs, sīvysbruoļs (švagrys sar.)
svaiņs (švagrys sar.)
dīvers
child
ребёнок, дитя
bērns
(atvase poēt.)
bārns
(atzola poēt.)
children
дети
bērni
(atvases poēt.)
bārni
(atzolys poēt.)
baby
грудной ребенок
zīdainis
kryutsbārns
born
родился, родилась;
рожденный
dzimis, dzimusi
dzims, dzymuse, pīdzims, pīdzymuse
to be pregnant
быть беременной
būt grūtniecei
byut gryutumā (byut iz gryutu kuoju sar.)
pregnant women
беременная женщина
grūtniece
gryutumneica
to expect a baby
ожидать ребёнка
gaidīt bērnu
gaideit bārna
to give birth to (smb.)
родить (кого)
dzemdēt
dzymdynuot
birthday
день рождения
dzimšanas diena
dzymta dīna
to adopt
удочерить; усыновить
adoptēt
pījimt par meitu, pījimt par dālu
bring up
воспитывать
audzināt; uzaudzināt
audzēt; izaudzēt
go to school
ходить в школу
iet skolā
staiguot da školai
teenager
подросток
pusaudzis, pusaudze
pušaudzs, pušaudze
young lady
девушка
jauniete, meitene
youth (young man)
юноша, молодой человек
jaunietis, puisis
adult
взрослый
1) pieaudzis
2) pieaugušais
1) saaudzs
2) saaugušais
baptize
крестить
kristīt
kristeit
godchild
крестник, крестница
krustbērns
krystabārns
goddaughter
крестница
krustmeita
krystameita
godson
крестник
krustdēls
krystdāls
godmother
крестная мать
krustmāte
krystamuote
godfather
крестный отец
krusttēvs
krysttāvs, krystatāvs
stepmother
падчерица
audžumeita, pameita
pameita
stepfather
пасынок
audžudēls, padēls
padieļs
stepdaughter
мачеха
audžumāte, pamāte
pamuote
stepson
отчим
audžutēvs, patēvs
patievs
foster father
приемный отец
audžutēvs
audžutāvs, pījimtais tāvs
foster mother
приемная мать
audžumāte
audžumuote, pījimtuo muote
foster child
приемыш
audžubērns
audžubārns, pījimtais bārns
guardian
опекун, попечитель
aizbildnis, aizbildne
aizguodnīks, aizguodneica
orphan
сирота
bārenis, bārene
(sērdienis poēt., sērdiene poēt.)
buoriņs, buorine
(syurdīņs poēt.,
syurdīne poēt.)
Personvārdus latgaliešu rakstu valodā atveido, pirmkārt, pēc valodas tradīcijas, otrkārt, pēc fonemātiskā principa. Latviešu literārās valodas personvārdus latgalisko tādā veidā, kā tos, balstoties uz valodas tradīciju, nepiespiestā stilā izrunātu latgaliešu rakstības noteikumu pamatā esošo Viduslatgales un Dienvidlatgales izlokšņu izcili pratēji. Ja personvārdam ir tradicionāli atbilstošs variants latgaliešu rakstu valodā, tad šo atbilsmi noteikti izmanto, taču vienlaikus ievēro nosacījumu, lai personvārds nezaudētu atpazīstamību.
Zemāk sniedzam Jūsu minēto personvārdu atveidojumu latgaliski.
ieteicamais
variants
Piezīmes
pieļaujamie paralēlvarianti
Uģis
Ugis
(ģenitīvs Uģa, akuzatīvs Ugi)
Pēc 2. dekl. lietvārdu Dienvidlatgales varianta locīšanas parauga (piem., zuogis).
Māris
Mārs
(ģen. Māra, akuz. Māri)
Pēc 2. dekl. locīšanas parauga, tāpat arī:
Aigars (akuz. Aigari), Kaspars (akuz. Kaspari)utt.
Ja 2. dekl. personvārdos latgaliski iespējams saknes beigu līdzskaņu mīkstinājums, tas atveidē parādās: Valdis – Vaļds, ģen. Vaļža, dat. Vaļžam, akuz. Vaļdi.
Lilija
Lileja
Pēc 4. dekl. locīšanas parauga (Latveja, parapeja, plebaneja).
Katrīna
Katrina
Pēc latgaliešu fonoloģijas likumiem patskaņa i pagarinājums šeit nav iederīgs. Šis princips atspoguļojas arī personvārdu atveides tradīcijā.
Edīte
Edita
(ģen. Editys, dat. Editai, akuz. Editu)
Variants Edeite ir pieļaujams pēc Mareite, Aneite utt. parauga.
Edeite, Edīte
Elīna
Elina
(ģen. Elinys, dat. Elinai, akuz. Elinu)
Oto
(ģen. Oto, dat. Oto, akuz. Oto)
Personvārdos nelokāmā galotne saglabājas.
Zemāk sniedzam Jūsu minēto tautību nosaukumu atveidojumu latgaliski.
rsonvārdus latgaliešu rakstu valodā atveido, pirmkārt, pēc valodas tradīcijas, otrkārt, pēc fonemātiskā principa. Latviešu literārās valodas personvārdus latgalisko tādā veidā, kā tos, balstoties uz valodas tradīciju, nepiespiestā stilā izrunātu latgaliešu rakstības noteikumu pamatā esošo Viduslatgales un Dienvidlatgales izlokšņu izcili pratēji. Ja personvārdam ir tradicionāli atbilstošs variants latgaliešu rakstu valodā, tad šo atbilsmi noteikti izmanto, taču vienlaikus ievēro nosacījumu, lai personvārds nezaudētu atpazīstamību.
sarunvalodā pieļaujamie paralēlvarianti
lietuvietis/lietuviete
lītaunīks/lītauneica
Tradicionāli latgaliski ir "lītaunīks/lītauneica", kas atspoguļots arī latgaliešu literatūrā un periodikā.
lītuvīts, lītavīts, leits
soms/somiete
suoms/suomīte
Tradicionāli latgaliski ir "Suomeja, suoms/suomīte", kas atspoguļots arī latgaliešu literatūrā un periodikā.
Sarunvalodā iespējama forma "sūms/sūmīte", kas ir fonētiskais aizguvums no latviešu literārās valodas jeb tāds pats dubults pārcēlums kā vārdi "skūla", "škiuņs" līdzās latgaliskākajiem "škola", "pyune".
sūms
polis/poliete
puoļs/puolīte
Tradicionāli latgaliski ir "Puoleja, puoļs/puolīte", kas atspoguļots arī latgaliešu literatūrā un periodikā.
Sarunvalodā iespējama forma "pūļs/pūlīte", kas ir fonētiskais aizguvums no latviešu literārās valodas jeb tāds pats dubults pārcēlums kā vārdi "skūla", "škiuņs" līdzās latgaliskākajiem "škola", "pyune".
Otra sarunvalodā iespējamā forma ir "poļaks/poļačka" – leksiskais aizguvums no poļu valodas.
poļaks, pūļs
spānis/spāniete
spanīts/spanīte
Tradicionāli latgaliski ir "Spaneja, spanīts/spanīte", kas atspoguļots arī latgaliešu literatūrā un periodikā.
Sarunvalodā iespējama forma "spāņs/spānīte", kas ir aizguvums no latviešu literārās valodas.
Tāpat latgaliski ir "spanīšu volūda", taču sarunvalodā vērojama tendence lietot aizguvumu no latviešu literārās valodas "spāņu volūda".
spāņs
brits/britiete
brits/britīte
anglis/angliete
anglīts/anglīte,
anglis/anglīte
Tradicionāli latgaliski ir "anglīts/anglīte" un "anglīšu volūda", kas atspoguļots arī latgaliešu literatūrā un periodikā.
Praksē vērojama tendence lietot aizguvumus no latviešu literārās valodas "anglis/anglīte", "angļu volūda".
Ņemot vērā angļu valodas īpašo lomu mūsdienu sabiedrībā un Latvijas izglītības sistēmas ietekmi uz latgaliešu rakstu valodu, ir pieļaujama no latviešu literārās valodas aizgūto paralēlformu "anglis", "angļu volūda" lietošana.
dānis/dāniete
danīts/danīte
Tradicionāli latgaliski ir "Daneja, danīts/danīte ", kas atspoguļots arī latgaliešu literatūrā un periodikā.
Sarunvalodā iespējama forma "dāņs/dānīte", kas ir aizguvums no latviešu literārās valodas.
Tāpat latgaliski ir "danīšu volūda", taču sarunvalodā vērojama tendence lietot aizguvumu no latviešu literārās valodas "dāņu volūda".
dāņs
grieķis/grieķiete
greks/grekīte
Attiecīgi arī: "greku volūda".
ebrejs/ebrejiete
žeids/žeidīte,
ebrejs/ebrejīte
"Žeids" latgaliešu rakstu valodā ir neitrāls vārds, tāpat kā lietuviešu valodā (skat., piem., "žeidi" "MuLa" korpusa sadaļā vietnē www.korpuss.lv, kā arī: https://www.jmuseum.lt ,
https://www.amb.lt/lt/kas-mes-esame/struktura/vilniaus-zydu-viesoji-biblioteka/260 ).
Ņemot vērā latviešu literārās valodas ietekmi uz latgaliešu rakstu valodu un Latvijas politisko tradīciju, ir pieļaujama formu "ebrejs/ebrejīte" lietošana arī latgaliski.
žyds
čigāns/čigāniete
čyguons/čyguonīte
Tāpat arī: "čyguonu volūda", "čyguonu volūdys".
čygons, cygans
sāms/sāmiete
sāms/sāmīte
Tāpat arī: "sāmu volūda", "sāmu volūdys".
Pareizi ir abi varianti, bet ieteicamāks ir gods gan nominatīvā, gan ģenitīvā. Senajiem u-celma lietvārdiem Latgalē plaši lieto abus ģenitīva variantus – bieži dzirdam un lasām gan ituo gods, ituo ols, ituo lads utt., gan ituo goda, ituo ola, ituo lada utt. Neviens no abiem variantiem nav uzskatāms par kļūdu, bet priekšroka dodama ģenitīvam ar galotni -s (ituo gods, ituo ols, ituo lads), jo tā pieder pie īpatnībām, kuras paaugstina latgaliešu rakstu valodas vērtību.
Vienlaikus jāpiebilst, ka punkta likšana aiz kārtas skaitļa ir tikai luteriskajām (nekatoliskajām) kultūrām raksturīga tradīcija. Latgaliskajā rakstībā punktu aiz gadskaitļa parasti nelika (1919 gods rudinī), bet to sāka darīt latviešu literārās valodas ietekmē, kurā šis princips pārņemts no vācu luterāņiem.
Ieteicamā forma ir atsasaceja, jo šī vārda nozīmes pamatā ir jēdziens teikt "nē" un latgaliski to izsaka ar vārdu saceit (saceit "nā").
Latviešu literārajā valodā atvasinājumus no darbības vārda teikt, teikties bieži lieto runāšanas nozīmē, bet latgaliski tas tā nav. Latgaliešiem teikt, teiktīs tradicionāli saistās ar slavēšanu, uzslavēšanu, uzlielīšanu, pateicības izrādīšanu, palielīšanos u. tml., nevis ar jebkuru runāšanu.
Ieteicamās formas ir div un divejis. Tātad: div kompetys jeb divejis kompetys. Atvasināto variantu divejis biežāk lieto gadījumos, kad ir būtiski uzsvērt skaitu, piem., Itei ītaise nu diveju daļu. Pārējos gadījumos parasti pietiek ar īsāko div: Jam div muosys. Jei atguoja ar div draudzinem. Jis iz div godi vacuoks.
Variants divi nav ieteicams (izņemot dzejiskus tekstus, kur to prasa ritms), jo tas ir tikai mēģinājums uzrakstīt latgalisko skaitļa vārdu div, izmantojot latviešu literārās valodas līdzekļus.
Forma divys nav latgaliska, bet aizgūta no latviešu literārās valodas.
Pareizi ir abi varianti, bet ieteicamāks ir otrais (kringeļnīks .. deve četri goboli). Tādas plaši lietotas vārdkopas kā īdeve četri goboli, nūpierku par pīci euri, atdzeivova treis godi atspoguļo senās divskaitļa formas un pieder pie īpatnībām, kuras paaugstina latgaliešu rakstu valodas vērtību.
Visticamāk, ka vārdu mīla Rainis nav darinājis, bet smēlies no latgaliskajām izloksnēm un ieviesis latviešu literārajā valodā. Piemēram, Kalupes izloksnes vārdnīcā (Kalupe atrodas samēra netālu no vietām, kurās Rainis savulaik apguva latgaliešu rakstu valodu) ietvertais vārds mīla, domājams, nav nācis no dzejas, bet pieder izloksnes mantotajam vārdu krājumam.
Ieteicamais, tradicionāli latgaliskais un stilistiski neitrālais šo jūtu apzīmējums ir mīleiba. Tas atvasināts no saknes, kuras varianti ir gan īpašības vārdā mīls, gan arī Jūsu minētā darbības vārdā mīļuot. Līdzās ieteicamajam rakstu valodas lietvārdam mīleiba sarunvalodā un folklorā pieļaujams arī variants meileiba, bet dzejā un emocionālā runā iederīgi ir vārdi mīla un meila. Tā kā lietvārds mīla pat latviešu literārajā valodā (ar Raiņa gādību), visticamāk, ienācis no Dienvidlatgales izloksnēm, tad arī latgaliešu rakstībā šī poētisma ieteicamais pamatvariants ir mīla.
No latviešu literārās valodas ar literāro tekstu starpniecību ir aizgūts variants mīlesteiba, kura izskaņa vēlāk sarunvalodā izmantota arī hibrīdajā darinājumā ļūbesteiba, kam pamatā ir rusicisms ļūbeit. Neitrālā stilā vārdi mīlesteiba un ļūbesteiba nav ieteicami, jo tie nav pašu latgaliešu vārdi, bet aizgūti no citām valodas sistēmām. Arī es tevi meilu, es tevi ļūbeju ir barbarismi jeb latgaliešu rakstu valodā neiederīgas formas.
Tātad latgaliski ieteicams lietot stilistiski neitrālo lietvārdu mīleiba, poētismu mīla un jūtu apliecinājumu es tevi mīļoju.
Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka personas vietniekvārds formā as sastopams tikai vienā Latgales daļā, bet vairums latgaliešu lieto formu es ar tā saukto superplato e, kurš bieži var tikt uztverts kā a. Lai arī superplats, tas tomēr saglabā platā patskaņa e akustiskās un pozicionālās īpašības un nekļūst par a, tādēļ arī latgaliešu pareizrakstības norma ir ar e. Tātad pareizi ir rakstīt nevis as tevi mīļoju, bet es tevi mīļoju.
Vārdkopā Dīva vaļa un lūgšanas formulā Tova vaļa lai nūteik vārds vaļa ir lietots pilnīgi pareizi. Latgaliešu vaļa, tāpat kā lietuviešu valia nozīmē 'griba'. Visticamāk, ka latgalieši un lietuvieši ir saglabājuši šī vārda senāko nozīmi (sal., piem., K. Karuļa atziņu "Latviešu etimoloģijas vārdnīcā", ka subst. vaļa sākotnējā nozīme bijusi 'griba').
Tēvreizes vārdi Tova vaļa lai nūteik kai debesīs, tai ari vērs zemes vairāk attiecas uz Dieva ‘gribu’ nekā uz ‘brīvību’. Līdzīga nozīme atrodama piemēros arī no laicīgajiem tekstiem, kas iespiesti periodiskajos izdevumos, piem.: prezidents Juaņšikajs .. pasludynuoja, ka "tautas vaļai pasadūdams" palīk par kinīšu imperatoru (keizaru) (laikraksts "Dryva", 09.12.1915); sovvaleigi pret goreigys versibys vaļu ir aizjiems .. dzeivūkli (laikraksts "Latgolys Vuords", 06.08.1924.) u. c.
Latgaliešu rakstu valodā ieteicams rakstīt asu latgalīts. Par formām asu un asmu skat. Latgaliešu rakstības noteikumu (https://likumi.lv/ta/id/164904-par-latgaliesu-rakstibas-noteikumiem) 2.5.1.3. apakšpunktu.
Vislatgaliskākais apzīmējums ir mīsts. Daži lietojuma piemēri:
- vysūs leluokajūs Latgolys mīstūs: Preiļūs, Rēznē {=Rēzeknē}, Ludzā, Bolvūs, Kruoslovā, Daugpilī i Krystapilī (portāls "Lakuga", http://www.latgale.lv/lg/news/article?id=2957);
- Rēzekne ir pyrmais mīsts Latvejā, kur nu pošu pamatu izcalts piļneigi jauns koncertzals (koncertzāles "Gors" tīmekļa vietne, https://biletes.latgalesgors.lv/lg/arhitektura);
- radošajās nodarbībās "Pajautom sasameit Ludzys mīstā" ("Jūtu mijiedarbība starp cilvēku un pilsētu") (Ludzas novada domes vietne, http://www.ludza.lv/jaunumi/junijs-aktivs-un-radoss-laiks-musu-izglitibas-iestades/);
- uz jurmalu! dūmuota ak jau beja jiurys mola. a mož i mīsts pi jiurys (tīmekļa emuāri "Naktineica", http://naktineica.lv/index.php/2011/01/);
- A Rāzni {=Rēzekni} pōrtaiseisim par mūdeigu Europas mīstu (laikraksts "Rēzeknes Vēstis", 12.04. 2011.);
- Gryuta / Kai Luočplieša vuole / Tauta Leivuona mīstā (kopkrājums "Pagrauda", Rēzekne, 1999);
- Preiļu mīsts (LaVI Latviešu valodas dialektu atlanta materiāli, burtnīca "Aglona", ieraksta Nr. 301);
- latgaliska muzyka izskanēja ari Latvejis ūtrajā leluokajā mīstā (Daugavpils laikraksts "Latgales Laiks", 05.09.2008.);
- Taipat Kijevā un daudz cytūs mīstūs (laikraksts "Dryva", 10.03.1910.);
- Kai pārkiuņs skaidrā dīnā .. aizgraude leluo revoluceja pa Petrograda mīstu (laikraksts "Ļaužu Bolss", 14.04.1917.)
u. c.
Gorods ir barbarisms, t. i., nevēlams aizguvums no krievu valodas un latgaliskā lietojumā nav ieteicams. Divdesmitajā gadsimtā Latgalē ir ieviesies arī no lejaslatviešu izloksnēm aizgūtais vārds pilsēta dažādās fonētiskajās izpausmēs. No šīm pārņemtajām formām priekšroka dodama variantam piļsāta. Tomēr jāatceras, ka vārda pilsēta izcelsme vēsturiski saistāma ar Kurzemi, nevis Latgali, kur tradicionālais pilsētas apzīmējums ir mīsts, līdzīgi kā tas ir citās baltu valodās (lietuviešu miestas, senprūšu Mestan).
Latgaliešu rakstu valodā pareizi ir Leivuons un leivuonīši (skat., piem.: J. Cibuļs, L. Leikuma "Vasals! Latgaliešu valodas mācība", 2003, 16. lpp.; http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=55382 u. c.).
Līvānu izloksnē pilsētas nosaukums ir Leivōns un iedzīvotāju nosaukums – leivōnīši (abi ar garo patskani ō). Cienot vietējo tradīciju, ieteicams arī latgaliešu rakstu valodā lietot nosaukumu vienskaitlī, fonētiski pielāgojot tikai izrunu. Gandrīz visās pozīcijās, kur Līvānu izloksnē ir garais patskanis ō, lielākā daļa latgaliešu runā divskani uo, kas ir arī latgaliešu rakstības un pareizrunas norma. Piemēram, līvāniešu mōte rakstu valodā ir muote, gōja ir guoja, līvāniešu pōrts vairumam latgaliešu ir puorts utt. Attiecīgi latgaliešu rakstu valodā ieteicamās formas ir Leivuons un leivuonīši.
1. Piparkūku latgaliskais apzīmējums ir pernīki, vienskaitlī pernīks. Mīklas izstrādājumu nosaukumi liecina par kulināro tradīciju izplatības ceļiem: latviešu literārajā valodā piparkūkas, pankūkas ienākuši no vācu valodas, savukārt latgaliskie pernīks, blīns – no poļu valodas. (Sal.: "Pūļu piernik (ari latgalīšu pernīks), krīvu пряник, lītuvīšu meduolis ir leidzinīki vuocu Pfefferkuchen, pamatā – mads i pyparu kombinaceja" (www.lakuga.lv)).
2. Ciema un stacijas nosaukuma Kūkas izcelsmei nav nekādas saistības ar konditorejas izstrādājumu kūka. Dzelzceļa muzeja sagatavotajā T. Altberga grāmatā "Dzelzceļi Latvijā" (2009) lasām, ka Kūku stacija tika ierīkota Pirmā pasaules kara gados un 1918. gada vilcienu sarakstos šo staciju sauca Kuki, bet 1919. gadā tās oficiālais nosaukums jau bija Kūkas.
Arī senākās kartēs (piem., F. Šūberta 1846.–1863. g. militāri topogrāfiskajā kartē) mūsdienu ciema Kūkas nosaukums ir Kuki (Куки). Krievu rakstībā latgalisko vietvārdu garumzīmes neatspoguļo, turklāt arī latgaliešu un pārējo latviešu rakstībā līdz 20. gadsimta pirmajai pusei garumzīmju lietojums bija neregulārs. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka Kūku ciema un stacijas senākais rakstījums Kuki atspoguļo latgalisko vietvārdu Kūki.
Latgaliešu rakstu valodā ieteicamo ciema un stacijas nosaukumu Kūki, kā arī iedzīvotāju nosaukumu kūkuoni 2019. gadā apstiprinājusi arī Latviešu valodas ekspertu komisijas Latgaliešu rakstu valodas apakškomisija.