1. Vārds  zalī uz produkta iepakojuma rakstīts pareizi, bet elektroniskā veikala vietnē rakstīts nepareizi ( zaļī). Abās vietās jābūt  zalī, bez mīkstinājuma zīmes. Latgaliešu rakstībā patskanis  ī pirms līdzskaņa  l jau tāpat mīkstina šo līdzskani, atsevišķi tas nav jānorāda.

2. Vārdu  driči lielākajā daļā Latgales lieto ar  i saknē (nevis  y), arī normējošajās vārdnīcās (P. Stroda, A. Bērzkalna u. c.) sniegta forma  driči. Ar  y lieto šaurākā apvidū. Šajā gadījumā rakstu valodas norma sakrīt ar to, kuru lieto Latgales lielākajā daļā –  driči, ģen.  driču.

3. Divdabis jāraksta formā  izaudzāti, ar  ā piedēklī (nevis  izaudzeiti). Ar  ei lieto šaurākā apvidū. Šajā gadījumā rakstu valodas norma sakrīt ar to, kuru runā Latgales lielākajā daļā –  izaudzāti.

4. Vietvārds  Ilzeskalns latgaliski ir  Iļžukolns. Tā arī jāraksta:  Iļžukolna pogostā.  

Centra dūtī īsacejumi zeimovuos na iz etiketem, a iz teiklavītu. Tekstu izlobuošona škārsteiklā nudi lelu resursu naaizprosa. Centris, pamatuodamīs iz puorsaveramim olūtim, nūruodeja iz vuordu lobuoku raksteibu latgalīšu rokstu volūdā: na  zaļī, a  zalī , bez meikstynuojuma zeimis (partū ka latgalīšim  ī jau i tai meikstynoj pyrma juo asūšu  l i pa sevim tuo vaira ruodeit navajag).

Viestulē mynātais pīzynums  rokstu volūdys norma tei, kurū lītoj leluokajā Latgolys daļā viestej, ka rokstu volūdys norma konkretajā gadīnī sakreit ar Latgolys vītrunu lelumā paplateitū variantu. Tys nazeimoj, ka ite byutu vīneigais kriterejs volūdys standarta normas nūsaceišonā. Cyti kritereji itaidi: 1) atsateik raksteibys nūsacejumūs īlyktajam paraugam ci nā; 2) īslāgts vuordineicuos (J. Karigera, J. Kurmina, P. Stroda, M. Bukša, J. Placinska, J. Cybuļska, A. Stafeckys, A. Bārzkolna, V. Lukaševiča i ct.) ci nā; 3) plotai lītuots literaturā ci nā; 4) puormontuots voi palīnāts; 5) senejs voi jaunuoks; 6) regionam tipiskuoks ci mozuok tipiskys; 7) īīt kai elements pylnā ci pa daļai izgaisušā paradigmā; 8) mozuok divdūmeigs i lobuok skaneigs (samārā ar cytim fonetiskajim variantim) ci nā.

Īsaceitī raksteibys varianti  driči i  izaudzāti latgalīšu rokstu volūdā tipiskuoki kai cytys paralelformys (īskaitūt šauruokūs lokalizmus  dryči i  izaudzeiti)  taipoš partū, ka jī tradicionalai lītuoti Latgolys leluokajā daļā, tok  na viņ partū. Myusu īsaceituos formys  driči,  izaudzāti i pa vysim cytim kriterejim irā latgaliskajom vītrunom i latgalīšu literaturai vysusoveiguokuos.   

Produkta apraksta beigas pašlaik var izlasīt tā, ka  Juoneits ir uzaudzināts Latgalē (latgaliski  izaudzāts var nozīmēt gan 'izaudzēts', gan 'uzaudzināts', turklāt divdabju  izaudzāts un  saražuots vīriešu dzimte nesaskan ar lietvārda  pasta dzimti).  Pēdējais teikums jāveido citādi. Piemērs labskanīgākam vairantam:  Zierņu pasta.  Juoneits . Nu Latgolā izaudzātu zierņu .  

Ja  bio  lietots nozīmē 'bioloģiskās lauksaimniecības produkts', ieteicams to rakstīt kā  bio  vai (ievadot teikumu) kā  Bio , nevis ar visiem lielajiem burtiem.

Minētos ciemu nosaukumus latgaliski raksta šādi:  Kaļvi, Luopsti  (ar   divskani   uo ) , Klešnīki  ( n  bez mīkstinājuma zīmes,  ī  ar garumzīmi),  Platpīrova  ( ī  ar garumzīmi).

Jā, leksēma ir pareiza, tikai to raksta šādi:  pyune  ( e  ir superplats, kas izrunā izklausās tuvu  a , tomēr saglabā  e  kvalitāti). Tādēļ ieteicams latgaliski rakstīt, piemēram,  Glužņovys "Kulturys pyune"  (LVS  Lūznavas "Kultūras šķūnis") un  "Pyunis džezs" Glužņovā  (LVS  "Šķūņa džezs" Lūznavā).

Ieteicamāks latgaliskais nosaukums būtu "Pyunis džezs", jo šķūņa nosaukums pyune ir gan senāks, gan Latgales kultūras mantojumam raksturīgāks. Vārds šķūnis ir aizguvums no ģermāņu valodām, savukārt pyune uzskatāms par mantotu baltu cilmes vārdu. Leksēmas pyune, pūnė, пуня areāla turpinājumu baltkrievu izloksnēs valodnieki skaidro ar šī ēkas nosaukuma aizgūšanu no baltu valodām (skat., piem., J. Laučutes darbus par baltismiem slāvu valodās).

Rakstot latgaliski, ieteicams lietot šīs vietas latgalisko nosaukumu Glužņova. Piemēram, Latgales rajonu (Rēzeknes, Ludzas, Daugavpils) avīzēs nosaukumu Glužņova lietoja līdz pat 1989. gadam (rakstot gan latgaliski, gan latviešu literārajā valodā, skat. laikrakstu datubāzi portālā periodika.lv). Nosaukums Lūznava ir XX gs. 30. gados izveidots skanisks adaptējums, kas neatbilst šīs apdzīvotās vietas vēsturei. Tomēr tam ir zināma lietošanas tradīcija LR tiesību aktos un administratīvajā lietvedībā, tādēļ Lūznava acīmredzot saglabās savu juridisko statusu kā oficiālais vietvārds latviešu literārajā valodā. Taču nav pietiekama pamatojuma, kādēļ adaptējumu Lūznava vajadzētu rakstīt arī latgaliskos tekstos vai veidot to tā vēl jaunus fonētiskos variantus.

Literatūrā ir atrodami arī citi vēsturiskā nosaukuma varianti, taču latgaliešu rakstu valodas likumībām atbilstošākais ir Glužņova. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 50 ("Vietvārdu informācijas noteikumi") pašvaldība ir tiesīga blakus oficiālajam vietvārdam Lūznava apstiprināt oficiālo paralēlnosaukumu Glužņova.

Lūznavas muiža  – latgaliski  Glužņovys muiža.  Lielbornes muiža – latgaliski  Lelbornys muiža.                                 

Latvīšu literarajā volūdā prīvuords  pie darātu, a latgaliski na cīš. LVS:  sēžam  pie Pliča  un  iesim  pie Pliča . A latgaliski konstrukceju 'īsim iz kurīni' taisa ar  da  ( īsim  da Pličam ) voi  iz ( īsim  iz Pliču ). Zeimoj, izalosūt variantu Pi Pliča, latgaliski byutu gryuši pasaceit, 'iz kurū sātu īsim'. Partū īsokom variantu  Pliča sāta, jis parūčs sintaksē.

Termins  dators sākotnēji radīts zviedru valodā ap 1967.–1968. gadu līdz ar informācijas tehnoloģiju attīstību. Stokholmas Universitātes informātikas profesors Berje Langeforss ( Börje Langefors) 1968. gadā ieteica zviedru valodā lietot jaunvārdu  dator, pamatojot šo darinājumu ar analogiem  doctor un  tractor, kuriem arī pamatā ir latīņu darbības vārda sakne. Ap 1970. gadu Zviedrijas latvieši sāka lietot latviskoto variantu  dators, jo tas bija argumentēti darināts un parocīgs atvasinājumu veidošanā (skat. A. Vītoliņa publikāciju laikrakstā "Brīvība", 01.05.1970., 5. lpp., un K. Draviņa rakstu avīzē "Laiks", 10.06.1970., 2. lpp., www.periodika.lv).

 
Pēc 1970. gada terminu  dators regulāri lietoja teju visi trimdas latviešu laikraksti un turpinājumizdevumi ("Laiks", "Latvija", "Latvija Amerikā", "Londonas Avīze", "Austrālijas Latvietis", "ALA Vēstis", "Universitas", "Technikas Apskats" u. c.). Latvijā termins  dators pirmo reizi atrodams valodnieces R. Grīsles publikācijā žurnāla "Veselība" 1983. gada 9. numurā, taču plašāk ieviesās tikai pēc 1988. gada, kad radās labvēlīgi apstākļi Latvijā un trimdā lietotās terminoloģijas mijiedarbībai. 

Kopš 1993. gada  dators ir kļuvis par galveno un praktiski vienīgo vispārlietojamo šī tipa ierīces apzīmējumu latviešu valodā (sinonīmu  skaitļotājs kā neprecīzāku terminu lieto reti, bet anglicismu  kompjūters izjūt kā labā valodas stilā nevēlamu). Vārds  dators ir galvenais un ieteicamais ātrdarbīgas programmējamas elektroniskās datu saņemšanas, apstrādes un uzglabāšanas ierīces apzīmējums arī latgaliešu rakstu valodā. To parasti loka tāpat kā latviešu literārajā valodā (pēc 1. deklinācijas parauga), taču daļā latgalisko tekstu vērojama tendence vārdu  dators locīt atbilstošāk latgaliešu rakstu valodas morfoloģijai – kā 2. deklinācijas lietvārdu (akuzatīvs  datori, lokatīvs  datorī), tāpat kā  traktors –  traktorī,  motors –  motorī. 

Latgaliski lītysvuorda rudiņs pareizuo genitiva forma: rudiņa ( Asu rudiņa remontim gotovs ).                                            

Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 50 "Vietvārdu informācijas noteikumi" 38.2.2. apakšpunkts paredz, ka nekustamā īpašuma atdalāmās daļas nosaukums jāatvasina no tā sākotnējā nosaukuma, turklāt saskaņā ar noteikumu 37.2.3. apakšpunktu priekšroka dodama vietvārdam, kas atbilst attiecīgā kultūrvēsturiskā novada tradīcijām. Ieteicamais vietvārda  Saules Stari  atvasinājums būtu, piemēram,  Saules Kolni .

Saskaņā ar vietvārdu informācijas noteikumu 37.2.3. apakšpunktu priekšroka dodama attiecīgā kultūrvēsturiskā novada (šajā gadījumā – Latgales) tradīcijām atbilstošam vietvārdam, proti, nosaukuma vietējai formai ( kolns ) daudzskaitļa nominatīvā –  kolni , locījumu galotnes pielāgojot latviešu literārās valodas sistēmai.

Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 50 "Vietvārdu informācijas noteikumi" 29.3. apakšpunkts paredz: "Vietvārdu piešķīrējinstitūcija nav tiesīga pieņemt lēmumu par oficiāla vietvārda vai oficiāla paralēlnosaukuma piešķiršanu, vietvārda statusa maiņu vai rakstības formas precizēšanu, ja objekta pašreizējais nosaukums pilnībā atbilst šo noteikumu prasībām.". Tā kā attiecīgā nekustamā īpašuma pašreizējais nosaukums Anitas atbilst šo noteikumu prasībām, priekšlikums par tā maiņu uz Saulkrasts noraidāms kā nepamatots. 

Vietvārdu informācijas noteikumu 38.2.2. apakšpunkts paredz, ka nekustamā īpašuma atdalāmās daļas nosaukums jāatvasina no tā sākotnējā nosaukuma, turklāt saskaņā ar noteikumu 37.2.3. apakšpunktu priekšroka dodama vietvārdam, kas atbilst attiecīgā kultūrvēsturiskā novada tradīcijām. Ieteicamie vietvārda Anitas atvasinājumi būtu, piemēram, Bārzu Anitas, Griudu Anitas, Nūmaļu Anitas vai Anitas Bierzeņi, Anitas Griudeņi, Anitas Nūmaļi u. tml.

Saskaņā ar vietvārdu informācijas noteikumu 37.2.3. apakšpunktu priekšroka dodama attiecīgā kultūrvēsturiskā novada (šajā gadījumā – Latgales) tradīcijām atbilstošam vietvārdam, proti, nosaukumu vietējai formai ( bierzeņš, gryudeņš un nūmaļs) daudzskaitļa nominatīvā, ievērojot tiesību aktos regulētās fonētiskās atbilsmes un pielāgojot locījumu galotnes latviešu literārās valodas sistēmai.

Izglītībā, protams, lietojama tikai papildinātā, oficiālā ortogrāfija. Var skolēnam palīdzēt gūt ieskatu dažādu agrāko laikposmu latgaliešu grāmatās, kur redzami tādi varianti kā  "Loča barni",  "Lòča bárni" un  "Lōča bārni", taču mūsdienīgā tekstā vienmēr rakstām  "Luoča bārni". Ja daudziem neizdodas pareizi uzrakstīt, tad tā ir nevis ortogrāfijas, bet izglītības sistēmas plānošanas vaina. Arī latviešu literārajā valodā savulaik rakstīja  "Lahtscha behrni", bet tieši izglītības sistēma nodrošina to, ka mūsdienu tekstos ikviens spēj uzrakstīt  "Lāča bērni".                    

Kai ruoda LGIA Vītvuordu datubaza, latgaliski ituo azara sauc  Kauša azars.  Latgali jū zynova jau pyrma krīvu īceļuošonys Latgolā. Oficialuo forma – vys vēļ krīvyskuo (nu vuorda  ковш), tok, latgaliski rokstūt, var lītuot senejū pasauku  Kauša azars.                                           

Latgaliski ituo puška īsokoms saukt vuordā  buturs (akuzativs  buturi; verīs, pīv.,  www.tezaurs.lv/mev, http://www.garamantas.lv/lv/file/1247418/Ak98-Annas-Vagales-atminas-01-0016). Varama līta, ka latgaliskuo i lītaviskuo pasauka cīšuok saisteita ar pasauļa voi kosmosa modeli – pluota (telpys) apzeimīni ( butas,  sodas). Vārdu  puzurs Latgolā kod nakod lītoj ar krīvyskū nūzeimi, apzeimojūt būrzgolu. A tys, kū taisa nu cysu i kar pi grīstu, latgaliski  buturs .                                          

Nā, napareizi. Uz satikšonūs naskaņ nicik latgaliski. Pa pyrmam, latgalīši na sateikās, a sasateik. Pa ūtram, prīvuords uz latgaliski irā iz, tok ite juo lītuot i navajaga, kam uz tikšanos nazkod taiseits pa vuocīšu auf Wiedersehen paraugam, a latgalīšu volūdai vuocyskī modeli mozuok soveigi. Latgaliski pareizi byutu Sasateikam tiergā! voi Sasatiksim tiergā!                                      

Labi, ka atļāvās uzrakstīt latgaliski, taču to vajadzēja darīt, ievērojot MK noteikumu prasības un saskaņojot ar VVC. Pirmais mums zināmais nevar būt vienīgais arguments, nosaukumam tāpat jāatbilst tieši Latgales tradīcijām. Ja kultūras centru gribētu ierīkot mājā, kuras pirmais zināmais nosaukums būtu seļsovet, tādu taču arī neliktu mūsdienās popularizējamā nosaukumā.  

Šajā projektā ir iesaistīta pašvaldība, tādēļ jo īpaši ir jāievēro likumi un Ministru kabineta noteikumi. Saskaņā ar "Latviešu vēsturisko zemju likuma" 4. panta 8. daļu, pašvaldības pienākums ir atjaunot un vidē izmantot vietvārdus latgaliešu rakstu valodā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 50 "Vietvārdu informācijas noteikumi" 37.2.2. punkta prasībām, Latgalē priekšroka ir jādod latgaliski skanošam vietvārdam. Tātad ieteicamāks ir nosaukums Leiču Sāta.                                   

Skaitvuordu 100 latgaliski lītoj ar genitivu! 100 dīnu – pareizi latgaliski. A 100 deči i 100 piļskolni – napareizi. Latgaliski korektai byutu 100 deču, 100 piļskolnu.                                    

Latgalīšim cyta melodika, cyta prosodeja, steigsme vuorda beigumu eisynuot. Juos saknis var byut tymā, ka žemaišu-sieļu-latgaļu seņtautu grupa, dūmuotīs, pyrmuo sasadyure ar suomugrim i saksteiguok (koņsekventuok) kai cyti senejī balti īdzeivynova izsvora puorviļkšonu iz pyrmū baļsīni i ar tū sasītū vuorda beigumu eisynuošonu. Taidu agruoku (kai cytim baltim) sasadūršonu ar suomugrim var līcynuot taipoš sieliskai latgaliskai suomiskai vyrovyskuo pošskaņu harmoneja i baltizmu (nu baltu volūdu palīnātus vuordu) skaniejums suomugru volūduos.     

Lūki i lūceni var byut tī, ar kurim saun, voi tī, kurūs upe, ryucs, ceļš ci styga mat. A ādamī irā zalī seipuli aba seipulu loksti.                                 

Arīdzan – nalatgaliska forma, vītā juos īsokoms lītuot vuordu taipoš.                                                                                

Latgaliski īsokomais variants – īpasazeit (ī-PA-SA-zeit). Darynuots ar prīdiekli ī- nu laikvuorda pasazeit, kurs zeimoj 'byut pazeistamam (ar kū)'. Pīvadumam, latgalīšu periodikā īpasazeit lītuots 60 reižu cieškuok kai īsapazeit (pa datubazys Periodika.lv datim: īpasazeit – 995 lītuojumi, īsapazeit – 16 lītuojumu).

Vītvuordā Preili trešais skons – superplots e, partū roksta ar literi e. Preilīši i apleicīnis ļauds itymā vītvuordā narunoj vysā cīta r, partū aiz juo navar raksteit a. Pareizi itai: Preili.

Angliskā radniecības nosaukuma once removed (cousin) atbilsmes latviešu literārajā valodā (LVS) un latgaliešu rakstu valodā (LTG) ir šādas:
1) augšupejošā radniecības virzienā –
(latviešu literārajā valodā) tēva brālēns, tēva māsīca, mātes brālēns, mātes māsīca (ja noteikti nepieciešams vispārināts apzīmējums, sarunvalodā var lietot vārdkopas otrās pakāpes tēvocis (otrās pakāpes onkulis), otrās pakāpes tante);
(latgaliešu rakstu valodā) tāva bruolinīks, tāva muosiniška, muotis bruolinīks, muotis muosiniška (ja noteikti nepieciešams vispārināts apzīmējums, var lietot vārdkopas ūtruo ceļa dzedzeits, ūtruo ceļa cjoceite);
2) lejupejošā radniecības virzienā –
(latviešu literārajā valodā) brālēna dēls, brālēna meita, māsīcas dēls, māsīcas meita;
(latgaliešu literārajā valodā) bruolinīka dāls, bruolinīka meita, muosiniškys dāls, muosiniškys meita (ja noteikti nepieciešams vispārināts apzīmējums, sarunvalodā var lietot vārdkopas ūtruo ceļa pleminīks, ūtruo ceļa plemineica.

Burtiski tulkot ("brālēns caur paaudzi") nav pareizi, jo latviešu radniecības terminu tradīcija nav angliskās tradīcijas atvasinājums.

Krieviskajam apzīmējumam братанич daļēji atbilst latgaliešu vārds bruolāns (=brāļadēls). Latgaliešu tradicionālajā sistēmā (kuru mūsdienās pārzina galvenokārt vecākās paaudzes latgalieši) ir, piemēram, šādi radniecības apzīmējumi*:

LTG              LVS
bruolāns – brāļadēls,
bruolinīks – brālēns
muosāns – māsasdēls
muosiniška –  māsīca
muoseica – vīramāsa
muoteica – vīramāte
tāvūcs – vīratēvs
ūsvis – sievastēvs
dīvers – vīrabrālis
mārša – brāļasieva
ītaļa – vīrabrāļa sieva

* Mūsdienās latviešu literārās valodas ietekmē ir vērojama šo vārdu nozīmes pārbīde, kas tikpat kā nebija sastopama agrāko paaudžu valodā (piem., LVS brālēns ietekmē LTG bruolāns mēdz jaukt ar LTG bruolinīks; LVS māsīca ietekmē LTG muoseica mēdz jaukt ar LTG muosiniška; LVS tēvocis ietekmē LTG tāvūcs mēdz jaukt ar LTG dzedzeits).

Papildus sniedzam latviešu literārās valodas un latgaliešu rakstu valodas atbilsmes daļai no radniecības terminiem, uz kuriem Jūs atsaucaties savā vēstulē. Vienlaikus jāpiebilst, ka daudzi no teorētiski iespējamiem jēdzieniem (tādi kā внучатый троюродный племянник, четвероюродная прабабушка utt.) valodas praksē tikpat kā netiek lietoti.