Latgaliešu rakstu valodas konsultācijas

Latgalīšu rokstu volūdys konsultacejis





Vaicuojums Vai produkts aprakstīts pareizi latgaliski: Zaļī dryči. Izaudzeiti .. Ilzeskolna pogostā?

Atsacejums

1. Vārds  zalī uz produkta iepakojuma rakstīts pareizi, bet elektroniskā veikala vietnē rakstīts nepareizi ( zaļī). Abās vietās jābūt  zalī, bez mīkstinājuma zīmes. Latgaliešu rakstībā patskanis  ī pirms līdzskaņa  l jau tāpat mīkstina šo līdzskani, atsevišķi tas nav jānorāda.


2. Vārdu  driči lielākajā daļā Latgales lieto ar  i saknē (nevis  y), arī normējošajās vārdnīcās (P. Stroda, A. Bērzkalna u. c.) sniegta forma  driči. Ar  y lieto šaurākā apvidū. Šajā gadījumā rakstu valodas norma sakrīt ar to, kuru lieto Latgales lielākajā daļā –  driči, ģen.  driču.


3. Divdabis jāraksta formā  izaudzāti, ar  ā piedēklī (nevis  izaudzeiti). Ar  ei lieto šaurākā apvidū. Šajā gadījumā rakstu valodas norma sakrīt ar to, kuru runā Latgales lielākajā daļā –  izaudzāti.

4. Vietvārds  Ilzeskalns latgaliski ir  Iļžukolns. Tā arī jāraksta:  Iļžukolna pogostā.
 


Vaicuojums Parkū VVC aizprosa raksteit taišni driči ar meikstū i, kod saimisteibai jau nūdrukavuotys etiketis ar cītū y? Jiusu pīmynātais arguments "itū lītoj leluokajā Latgolys daļā" na vysod puorsvēre i raksteibys nūsacejumūs apstyprynuotajā variantā.


Atsacejums

Centra dūtī īsacejumi zeimovuos na iz etiketem, a iz teiklavītu. Tekstu izlobuošona škārsteiklā nudi lelu resursu naaizprosa. Centris, pamatuodamīs iz puorsaveramim olūtim, nūruodeja iz vuordu lobuoku raksteibu latgalīšu rokstu volūdā: na  zaļī, a  zalī , bez meikstynuojuma zeimis (partū ka latgalīšim  ī jau i tai meikstynoj pyrma juo asūšu  l i pa sevim tuo vaira ruodeit navajag).

Viestulē mynātais pīzynums  rokstu volūdys norma tei, kurū lītoj leluokajā Latgolys daļā viestej, ka rokstu volūdys norma konkretajā gadīnī sakreit ar Latgolys vītrunu lelumā paplateitū variantu. Tys nazeimoj, ka ite byutu vīneigais kriterejs volūdys standarta normas nūsaceišonā. Cyti kritereji itaidi: 1) atsateik raksteibys nūsacejumūs īlyktajam paraugam ci nā; 2) īslāgts vuordineicuos (J. Karigera, J. Kurmina, P. Stroda, M. Bukša, J. Placinska, J. Cybuļska, A. Stafeckys, A. Bārzkolna, V. Lukaševiča i ct.) ci nā; 3) plotai lītuots literaturā ci nā; 4) puormontuots voi palīnāts; 5) senejs voi jaunuoks; 6) regionam tipiskuoks ci mozuok tipiskys; 7) īīt kai elements pylnā ci pa daļai izgaisušā paradigmā; 8) mozuok divdūmeigs i lobuok skaneigs (samārā ar cytim fonetiskajim variantim) ci nā.

Īsaceitī raksteibys varianti  driči i  izaudzāti latgalīšu rokstu volūdā tipiskuoki kai cytys paralelformys (īskaitūt šauruokūs lokalizmus  dryči i  izaudzeititaipoš partū, ka jī tradicionalai lītuoti Latgolys leluokajā daļā, tok  na viņ partū. Myusu īsaceituos formys  dričiizaudzāti i pa vysim cytim kriterejim irā latgaliskajom vītrunom i latgalīšu literaturai vysusoveiguokuos.
  


Vaicuojums Vai rakstīts pareizi latgaliski: Zierņu pasta. Juoneits. Izaudzāts i saražuots Latgolā?


Atsacejums

Produkta apraksta beigas pašlaik var izlasīt tā, ka  Juoneits ir uzaudzināts Latgalē (latgaliski  izaudzāts var nozīmēt gan 'izaudzēts', gan 'uzaudzināts', turklāt divdabju  izaudzāts un  saražuots vīriešu dzimte nesaskan ar lietvārda  pasta dzimti).  Pēdējais teikums jāveido citādi. Piemērs labskanīgākam vairantam:  Zierņu pasta.  Juoneits . Nu Latgolā izaudzātu zierņu .  


Vaicuojums Vai pareizi rakstīts:  BIO z ierņu pasta?


Atsacejums

Ja  bio  lietots nozīmē 'bioloģiskās lauksaimniecības produkts', ieteicams to rakstīt kā  bio  vai (ievadot teikumu) kā  Bio , nevis ar visiem lielajiem burtiem.


Vaicuojums Kā latgaliski jāraksta vietu nosaukumi Kaļvi, Lopsti, Klešņiki un Platpirova?


Atsacejums

Minētos ciemu nosaukumus latgaliski raksta šādi:  Kaļvi, Luopsti  (ar   divskani   uo ) , Klešnīki  ( n  bez mīkstinājuma zīmes,  ī  ar garumzīmi),  Platpīrova  ( ī  ar garumzīmi).


Vaicuojums Vai pareizi, ka  šķūnis latgaliski ir  piuņa?


Atsacejums

Jā, leksēma ir pareiza, tikai to raksta šādi:  pyune  ( e  ir superplats, kas izrunā izklausās tuvu  a , tomēr saglabā  e  kvalitāti). Tādēļ ieteicams latgaliski rakstīt, piemēram,  Glužņovys "Kulturys pyune"  (LVS  Lūznavas "Kultūras šķūnis") un  "Pyunis džezs" Glužņovā  (LVS  "Šķūņa džezs" Lūznavā).

 

Vaicuojums Kā Jūs komentētu nosaukumu Škiuņa džezs?


Atsacejums

Ieteicamāks latgaliskais nosaukums būtu "Pyunis džezs", jo šķūņa nosaukums pyune ir gan senāks, gan Latgales kultūras mantojumam raksturīgāks. Vārds šķūnis ir aizguvums no ģermāņu valodām, savukārt pyune uzskatāms par mantotu baltu cilmes vārdu. Leksēmas pyune, pūnė, пуня areāla turpinājumu baltkrievu izloksnēs valodnieki skaidro ar šī ēkas nosaukuma aizgūšanu no baltu valodām (skat., piem., J. Laučutes darbus par baltismiem slāvu valodās).

 

Vaicuojums Kāds ir Jūsu ieteikums par vietas nosaukumu Lūznava? Vai latgaliski ir Lūznova vai Lyuznova, jo cilvēki raksta gan vienu, gan otru.


Atsacejums

Rakstot latgaliski, ieteicams lietot šīs vietas latgalisko nosaukumu Glužņova. Piemēram, Latgales rajonu (Rēzeknes, Ludzas, Daugavpils) avīzēs nosaukumu Glužņova lietoja līdz pat 1989. gadam (rakstot gan latgaliski, gan latviešu literārajā valodā, skat. laikrakstu datubāzi portālā periodika.lv). Nosaukums Lūznava ir XX gs. 30. gados izveidots skanisks adaptējums, kas neatbilst šīs apdzīvotās vietas vēsturei. Tomēr tam ir zināma lietošanas tradīcija LR tiesību aktos un administratīvajā lietvedībā, tādēļ Lūznava acīmredzot saglabās savu juridisko statusu kā oficiālais vietvārds latviešu literārajā valodā. Taču nav pietiekama pamatojuma, kādēļ adaptējumu Lūznava vajadzētu rakstīt arī latgaliskos tekstos vai veidot to tā vēl jaunus fonētiskos variantus.

Literatūrā ir atrodami arī citi vēsturiskā nosaukuma varianti, taču latgaliešu rakstu valodas likumībām atbilstošākais ir Glužņova. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 50 ("Vietvārdu informācijas noteikumi") pašvaldība ir tiesīga blakus oficiālajam vietvārdam Lūznava apstiprināt oficiālo paralēlnosaukumu Glužņova.

 

Vaicuojums Kai latgaliski L ūznavas muiža Lielbornes muiža ?                                                                                                                          


Atsacejums

Lūznavas muiža  – latgaliski  Glužņovys muižaLielbornes muiža – latgaliski  Lelbornys muiža.                                 

  

Vaicuojums Kai lobuok saukt privata kulturys centra: Pi Pliča voi Pliča sāta?


Atsacejums

Latvīšu literarajā volūdā prīvuords  pie darātu, a latgaliski na cīš. LVS:  sēžam  pie Pliča  un  iesim  pie Pliča . A latgaliski konstrukceju 'īsim iz kurīni' taisa ar  da  ( īsim  da Pličam ) voi  iz ( īsim  iz Pliču ). Zeimoj, izalosūt variantu Pi Pliča, latgaliski byutu gryuši pasaceit, 'iz kurū sātu īsim'. Partū īsokom variantu  Pliča sāta, jis parūčs sintaksē.

  

Vaicuojums Kā radies vārds dators, vai tas ir lietojams latgaliešu rakstu valodā?


Atsacejums

Termins  dators sākotnēji radīts zviedru valodā ap 1967.–1968. gadu līdz ar informācijas tehnoloģiju attīstību. Stokholmas Universitātes informātikas profesors Berje Langeforss ( Börje Langefors) 1968. gadā ieteica zviedru valodā lietot jaunvārdu  dator, pamatojot šo darinājumu ar analogiem  doctor un  tractor, kuriem arī pamatā ir latīņu darbības vārda sakne. Ap 1970. gadu Zviedrijas latvieši sāka lietot latviskoto variantu  dators, jo tas bija argumentēti darināts un parocīgs atvasinājumu veidošanā (skat. A. Vītoliņa publikāciju laikrakstā "Brīvība", 01.05.1970., 5. lpp., un K. Draviņa rakstu avīzē "Laiks", 10.06.1970., 2. lpp., www.periodika.lv).

 
Pēc 1970. gada terminu  dators regulāri lietoja teju visi trimdas latviešu laikraksti un turpinājumizdevumi ("Laiks", "Latvija", "Latvija Amerikā", "Londonas Avīze", "Austrālijas Latvietis", "ALA Vēstis", "Universitas", "Technikas Apskats" u. c.). Latvijā termins  dators pirmo reizi atrodams valodnieces R. Grīsles publikācijā žurnāla "Veselība" 1983. gada 9. numurā, taču plašāk ieviesās tikai pēc 1988. gada, kad radās labvēlīgi apstākļi
Latvijā un trimdā lietotās terminoloģijas mijiedarbībai. 


Kopš 1993. gada  dators ir kļuvis par galveno un praktiski vienīgo vispārlietojamo šī tipa ierīces apzīmējumu latviešu valodā (sinonīmu  skaitļotājs kā neprecīzāku terminu lieto reti, bet anglicismu  kompjūters izjūt kā labā valodas stilā nevēlamu). Vārds  dators ir galvenais un ieteicamais ātrdarbīgas programmējamas elektroniskās datu saņemšanas, apstrādes un uzglabāšanas ierīces apzīmējums arī latgaliešu rakstu valodā. To parasti loka tāpat kā latviešu literārajā valodā (pēc 1. deklinācijas parauga), taču daļā latgalisko tekstu vērojama tendence vārdu  dators locīt atbilstošāk latgaliešu rakstu valodas morfoloģijai – kā 2. deklinācijas lietvārdu (akuzatīvs  datori, lokatīvs  datorī), tāpat kā  traktors –  traktorī motors –  motorī

  

Vaicuojums Kas napareizi sacejumā Asu rudins remontim gotovs?


Atsacejums

Latgaliski lītysvuorda rudiņs pareizuo genitiva forma: rudiņa ( Asu rudiņa remontim gotovs ).                                            

 

Vaicuojums Vai nekustamā īpašuma Saules Stari atdalāmajai zemes vienībai ir piemērots nosaukums Medību Kalns?


Atsacejums

Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 50 "Vietvārdu informācijas noteikumi" 38.2.2. apakšpunkts paredz, ka nekustamā īpašuma atdalāmās daļas nosaukums jāatvasina no tā sākotnējā nosaukuma, turklāt saskaņā ar noteikumu 37.2.3. apakšpunktu priekšroka dodama vietvārdam, kas atbilst attiecīgā kultūrvēsturiskā novada tradīcijām. Ieteicamais vietvārda  Saules Stari  atvasinājums būtu, piemēram,  Saules Kolni .

Saskaņā ar vietvārdu informācijas noteikumu 37.2.3. apakšpunktu priekšroka dodama attiecīgā kultūrvēsturiskā novada (šajā gadījumā – Latgales) tradīcijām atbilstošam vietvārdam, proti, nosaukuma vietējai formai ( kolns ) daudzskaitļa nominatīvā –  kolni , locījumu galotnes pielāgojot latviešu literārās valodas sistēmai.

   

Vaicuojums Vai ir pieļaujams nekustamā īpašuma Anitas nosaukumu mainīt uz Saulkrasts un atdalītajām zemes vienībām piešķirt nosaukumus Mazie Bērziņi, Graudiņi un Piemale?


Atsacejums

Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 50 "Vietvārdu informācijas noteikumi" 29.3. apakšpunkts paredz: "Vietvārdu piešķīrējinstitūcija nav tiesīga pieņemt lēmumu par oficiāla vietvārda vai oficiāla paralēlnosaukuma piešķiršanu, vietvārda statusa maiņu vai rakstības formas precizēšanu, ja objekta pašreizējais nosaukums pilnībā atbilst šo noteikumu prasībām.". Tā kā attiecīgā nekustamā īpašuma pašreizējais nosaukums Anitas atbilst šo noteikumu prasībām, priekšlikums par tā maiņu uz Saulkrasts noraidāms kā nepamatots. 


Vietvārdu informācijas noteikumu 38.2.2. apakšpunkts paredz, ka nekustamā īpašuma atdalāmās daļas nosaukums jāatvasina no tā sākotnējā nosaukuma, turklāt saskaņā ar noteikumu 37.2.3. apakšpunktu priekšroka dodama vietvārdam, kas atbilst attiecīgā kultūrvēsturiskā novada tradīcijām. Ieteicamie vietvārda Anitas atvasinājumi būtu, piemēram, Bārzu Anitas, Griudu Anitas, Nūmaļu Anitas vai Anitas Bierzeņi, Anitas Griudeņi, Anitas Nūmaļi u. tml.


Saskaņā ar vietvārdu informācijas noteikumu 37.2.3. apakšpunktu priekšroka dodama attiecīgā kultūrvēsturiskā novada (šajā gadījumā – Latgales) tradīcijām atbilstošam vietvārdam, proti, nosaukumu vietējai formai ( bierzeņš, gryudeņš un nūmaļs) daudzskaitļa nominatīvā, ievērojot tiesību aktos regulētās fonētiskās atbilsmes un pielāgojot locījumu galotnes latviešu literārās valodas sistēmai.

  

Vaicuojums Latgaliešu vidē pastāv divas rakstības sistēmas, kuru no tām aizstāv VVC?


Atsacejums Katra normētā rakstu valoda ir kompromisa variants starp ierasto un mainīgo. Atcerēsimies kaut vai to, ka latviešu literārās valodas lietotājiem vajadzēja 90 gadus, lai pārietu no gotiskajiem burtiem uz mūsdienās pierasto antīkvu. Latgaliešu rakstībā antīkva lietota jau divus gadsimtus agrāk, bet – jā, mums ir tā dēvētās "vecās" un "jaunās" ortogrāfijas problēma. Tā gan ir balstīta mītos un pieņēmumos, jo saucamā "Stroda ortogrāfija" patiesībā ir iesākts un nepabeigts rakstības reformēšanas process, kas K. Ulmaņa apvērsuma dēļ uz ilgu laiku bija sastindzis vienā noteiktā stadijā un varēja atsākties tikai otrās Latvijas Republikas laikā. Pašlaik spēkā ir 2007. gadā Valsts valodas centrā oficiāli apstiprinātie latgaliešu rakstības noteikumi, kuros tika iestrādāti prof. P. Stroda 1929. gadā rakstītie norādījumi par to, kas vēl jāreformē. Tādēļ arī pašreizējos oficiālos, 2007. gadā pieņemtos rakstības noteikumus mēdz trāpīgi dēvēt par papildināto Stroda ortogrāfiju.

Nepabeigtās reformas vienas stadijas iekonservēšanās iemesls bija nelabvēlīgais laika posms latgaliešu rakstu valodas lietošanā un traģiskais pārrāvums izglītībā, kas sākās 1934. gadā, turpinājās visus autoritārisma, totalitārisma gadus un beidzās tikai otrās Latvijas Republikas laikā. Pašreizējie oficiālie noteikumi pieļauj arī 1929. gada varianta lietošanu, taču praksē gan parasti notiek tā, ka daļa latgaliešu izmanto nepabeigto Stroda ortogrāfiju ar pabeigtās Stroda ortogrāfijas elementiem jeb, vienkāršāk sakot, abu rakstības variantu apvienojumu. Piemēram, sastopam tādas formas kā  tiergotova vai  tiergōtova, kuras neatbilst ne nepabeigtajam (1929. g.), ne pabeigtajam (2007. g.) rakstības variantam. Parasti tie, kuri apgalvo, ka raksta saskaņā ar 1929. gada noteikumiem, patiesībā tos ievēro tikai daļēji (atbilstoši nepabeigtajam variantam vajadzētu rakstīt  tērgōtovaņyule, bet latgalieši tā nerunā). Konsekvences labad ir mērķtiecīgi līdz galam apgūt pašreiz oficiāli spēkā esošos noteikumus, lai rakstītu pareizi: tierguotova, niule.

Izglītībā, protams, lietojama tikai papildinātā, oficiālā ortogrāfija. Var skolēnam palīdzēt gūt ieskatu dažādu agrāko laikposmu latgaliešu grāmatās, kur redzami tādi varianti kā  "Loča barni""Lòča bárni" un  "Lōča bārni", taču mūsdienīgā tekstā vienmēr rakstām  "Luoča bārni". Ja daudziem neizdodas pareizi uzrakstīt, tad tā ir nevis ortogrāfijas, bet izglītības sistēmas plānošanas vaina. Arī latviešu literārajā valodā savulaik rakstīja  "Lahtscha behrni", bet tieši izglītības sistēma nodrošina to, ka mūsdienu tekstos ikviens spēj uzrakstīt  "Lāča bērni".                    

 

Vaicuojums Kai latgaliski sauc  Kovšu azara?


Atsacejums

Kai ruoda LGIA Vītvuordu datubaza, latgaliski ituo azara sauc  Kauša azarsLatgali jū zynova jau pyrma krīvu īceļuošonys Latgolā. Oficialuo forma – vys vēļ krīvyskuo (nu vuorda  ковш), tok, latgaliski rokstūt, var lītuot senejū pasauku  Kauša azars.                                           


Vaicuojums Kai latgalīšu volūdā puzurs?


Atsacejums

Latgaliski ituo puška īsokoms saukt vuordā  buturs (akuzativs  buturi; verīs, pīv.,  www.tezaurs.lv/mev, http://www.garamantas.lv/lv/file/1247418/Ak98-Annas-Vagales-atminas-01-0016). Varama līta, ka latgaliskuo i lītaviskuo pasauka cīšuok saisteita ar pasauļa voi kosmosa modeli – pluota (telpys) apzeimīni ( butassodas). Vārdu  puzurs Latgolā kod nakod lītoj ar krīvyskū nūzeimi, apzeimojūt būrzgolu. A tys, kū taisa nu cysu i kar pi grīstu, latgaliski  buturs .                                          


Vaicuojums Iz plakata pareizi raksteits Uz satikšonūs tiergā?


Atsacejums

Nā, napareizi. Uz satikšonūs naskaņ nicik latgaliski. Pa pyrmam, latgalīši na sateikās, a sasateik. Pa ūtram, prīvuords uz latgaliski irā iz, tok ite juo lītuot i navajaga, kam uz tikšanos nazkod taiseits pa vuocīšu auf Wiedersehen paraugam, a latgalīšu volūdai vuocyskī modeli mozuok soveigi. Latgaliski pareizi byutu Sasateikam tiergā! voi Sasatiksim tiergā!                                      


Vaicuojums Pāris gadus atpakaļ Kārsavas novada pašvaldība pirmā Latgalē atļāvās uzlikt latgaliešu rakstu valodu uz ielu norādēm. Par ko vislielākos nopēlumus saņēma no VVC. Šobrīd šie nopēlumi nāk par to, ka netiek latgaliskots pirmais mums zināmais ēkas nosaukums Līču mājas?


Atsacejums

Labi, ka atļāvās uzrakstīt latgaliski, taču to vajadzēja darīt, ievērojot MK noteikumu prasības un saskaņojot ar VVC. Pirmais mums zināmais nevar būt vienīgais arguments, nosaukumam tāpat jāatbilst tieši Latgales tradīcijām. Ja kultūras centru gribētu ierīkot mājā, kuras pirmais zināmais nosaukums būtu seļsovet, tādu taču arī neliktu mūsdienās popularizējamā nosaukumā.  


Šajā projektā ir iesaistīta pašvaldība, tādēļ jo īpaši ir jāievēro likumi un Ministru kabineta noteikumi. Saskaņā ar "Latviešu vēsturisko zemju likuma" 4. panta 8. daļu, pašvaldības pienākums ir atjaunot un vidē izmantot vietvārdus latgaliešu rakstu valodā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 50 "Vietvārdu informācijas noteikumi" 37.2.2. punkta prasībām, Latgalē priekšroka ir jādod latgaliski skanošam vietvārdam. Tātad ieteicamāks ir nosaukums Leiču Sāta.                                   


VaicuojumsCi pareizys formys 100 dīnu, 100 deči, 100 piļskolni?


Atsacejums

Skaitvuordu 100 latgaliski lītoj ar genitivu! 100 dīnu – pareizi latgaliski. A 100 deči i 100 piļskolni – napareizi. Latgaliski korektai byutu 100 deču, 100 piļskolnu.                                    


VaicuojumsParkū baļtīšu volūdā var byut gari pošskani taidūs palīniejumūs kai kapitāls, materiāls, a latgalīšu – nā (kapitals, materials)?


Atsacejums

Latgalīšim cyta melodika, cyta prosodeja, steigsme vuorda beigumu eisynuot. Juos saknis var byut tymā, ka žemaišu-sieļu-latgaļu seņtautu grupa, dūmuotīs, pyrmuo sasadyure ar suomugrim i saksteiguok (koņsekventuok) kai cyti senejī balti īdzeivynova izsvora puorviļkšonu iz pyrmū baļsīni i ar tū sasītū vuorda beigumu eisynuošonu. Taidu agruoku (kai cytim baltim) sasadūršonu ar suomugrim var līcynuot taipoš sieliskai latgaliskai suomiskai vyrovyskuo pošskaņu harmoneja i baltizmu (nu baltu volūdu palīnātus vuordu) skaniejums suomugru volūduos.     

Vaicuojumslociņi latgaliski byus lūceni?


Atsacejums

Lūki i lūceni var byut tī, ar kurim saun, voi tī, kurūs upe, ryucs, ceļš ci styga mat. A ādamī irā zalī seipuli aba seipulu loksti.                                 


VaicuojumsCik latgaliska forma arīdzan?                                                                                                                                                                                         


Atsacejums

Arīdzan – nalatgaliska forma, vītā juos īsokoms lītuot vuordu taipoš.                                                                                


VaicuojumsKurs variants pareizs – īsapazeit ci īpasazeit?


Atsacejums

Latgaliski īsokomais variants – īpasazeit (ī-PA-SA-zeit). Darynuots ar prīdiekli ī- nu laikvuorda pasazeit, kurs zeimoj 'byut pazeistamam (ar kū)'. Pīvadumam, latgalīšu periodikā īpasazeit lītuots 60 reižu cieškuok kai īsapazeit (pa datubazys Periodika.lv datim: īpasazeit – 995 lītuojumi, īsapazeit – 16 lītuojumu).


VaicuojumsIzrunā skaņ Preili voi Praili?


Atsacejums

Vītvuordā Preili trešais skons – superplots e, partū roksta ar literi ePreilīši i apleicīnis ļauds itymā vītvuordā narunoj vysā cīta r, partū aiz juo navar raksteit a. Pareizi itai: Preili.

VaicuojumsAngļu valodā tiek lietots jēdziens once removed (cousin) ar nozīmi 'brālēns/māsīca/radinieks, izlaižot paaudzi'. Kāds būtu pareizais tulkojums? Brālēns caur paaudzi? Vēl jautājums, cik sīki latviešu valodā iespējams izdalīt radniecības pakāpes? Vai ir kādi apzīmējumi, līdzvērtīgi šim sarakstam krievu valodā: https://rodnaya-vyatka.ru/blog/137/kto-komu-kak-prihoditsya ?


Atsacejums

Angliskā radniecības nosaukuma once removed (cousin) atbilsmes latviešu literārajā valodā (LVS) un latgaliešu rakstu valodā (LTG) ir šādas:
1) augšupejošā radniecības virzienā –
(latviešu literārajā valodā) tēva brālēnstēva māsīcamātes brālēnsmātes māsīca (ja noteikti nepieciešams vispārināts apzīmējums, sarunvalodā var lietot vārdkopas otrās pakāpes tēvocis (otrās pakāpes onkulis), otrās pakāpes tante);
(latgaliešu rakstu valodā) tāva bruolinīkstāva muosiniškamuotis bruolinīksmuotis muosiniška (ja noteikti nepieciešams vispārināts apzīmējums, var lietot vārdkopas ūtruo ceļa dzedzeitsūtruo ceļa cjoceite);
2) lejupejošā radniecības virzienā –
(latviešu literārajā valodā) brālēna dēlsbrālēna meitamāsīcas dēlsmāsīcas meita;
(latgaliešu literārajā valodā) bruolinīka dālsbruolinīka meitamuosiniškys dālsmuosiniškys meita (ja noteikti nepieciešams vispārināts apzīmējums, sarunvalodā var lietot vārdkopas ūtruo ceļa pleminīksūtruo ceļa plemineica.

Burtiski tulkot ("brālēns caur paaudzi") nav pareizi, jo latviešu radniecības terminu tradīcija nav angliskās tradīcijas atvasinājums.

Krieviskajam apzīmējumam братанич daļēji atbilst latgaliešu vārds bruolāns (=brāļadēls). Latgaliešu tradicionālajā sistēmā (kuru mūsdienās pārzina galvenokārt vecākās paaudzes latgalieši) ir, piemēram, šādi radniecības apzīmējumi*:

LTG              LVS
bruolāns – brāļadēls,
bruolinīks – brālēns
muosāns – māsasdēls
muosiniška –  māsīca
muoseica – vīramāsa
muoteica – vīramāte
tāvūcs – vīratēvs
ūsvis – sievastēvs
dīvers – vīrabrālis
mārša – brāļasieva
ītaļa – vīrabrāļa sieva

* Mūsdienās latviešu literārās valodas ietekmē ir vērojama šo vārdu nozīmes pārbīde, kas tikpat kā nebija sastopama agrāko paaudžu valodā (piem., LVS brālēns ietekmē LTG bruolāns mēdz jaukt ar LTG bruolinīks; LVS māsīca ietekmē LTG muoseica mēdz jaukt ar LTG muosiniška; LVS tēvocis ietekmē LTG tāvūcs mēdz jaukt ar LTG dzedzeits).

Papildus sniedzam latviešu literārās valodas un latgaliešu rakstu valodas atbilsmes daļai no radniecības terminiem, uz kuriem Jūs atsaucaties savā vēstulē. Vienlaikus jāpiebilst, ka daudzi no teorētiski iespējamiem jēdzieniem (tādi kā внучатый троюродный племянникчетвероюродная прабабушка utt.) valodas praksē tikpat kā netiek lietoti.
  


EN

RU

LV

LVS

LTG

family

семья

ģimene

saime

relatives

родственники

radinieki

radinīki; radine, radne

maternal

по линии матери

no mātes puses

pa muotei

paternal

по линии отца

no tēva puses

pa tāvam

ancestor, ancestors

предок, предки

sencis, senči

tāvutāvs, tāvutāvi

descendant, descendants

потомок, потомки

pēctecis, pēcnācējs, pēcteči, pēcnācēji

piecguojiejs, piecguojieji

mother

(mum, mom)

мать

(мама sar.)

māte, māmiņa

(mamma, memme sar.)

muote, mama, mameņa

(mamuks sar.)

father

(daddy)

отец

(папа sar.)

tēvs

(tētis sar., paps sar.)

tāvs

(tāvaiņs sar., tēte sar.)

parents

родители

 

vecāki

dzymdynuotuoji, tāvs ar muoti

daughter

дочь, дочка

meita

meita

son

сын

dēls

dāls

sister

сестра

māsa

muosa

brother

брат

(братец sar.братан sar.)

brālis

(bračka sar.)

bruoļs

(bruoleņš sar., brateņš sar.)

grandmother

(grandma sar., granny sar.)

бабушка

(бабка sar.)

vecmamma, vecmāmiņa, vecāmāte (ome sar., oma sar., omamma sar.)

vace, vacata

(baba sar., babeņa sar., babeite sar.)

 

grandfather

(granddad sar.)_

 

дедушка

(дед sar.)

vectēvs, vecaistēvs, vectētiņš

(opis sar., opaps sar.)

vaciks, vacjuks

(dzeds sar., dzedeņš sar.)

granddaughter

внучка

mazmeita

unuce

grandson

внук

mazdēls

unuks

great grandmother

прабабушка

 

vecvecmāmiņa

vacvace

(probaba sar.)

great grandfather

 

прадедушка

vecvectēvs

vacvaciks

(prodzeds sar.)

great granddaughter

правнучка

mazmazmeita

prounuce

great grandson

правнук

mazmazdēls

prounuks

aunt

тётя

tante sar.

cjoceite

uncle

дядя

tēvocis

(onkulis sar.)

dzedzeits

(dzedzjuks sar.)

niece

 

племянница

brāļameita; māsasmeita

 

bruoļameita; muosysmeita

(plemineica sar.)

nephew

 

племянник

brāļadēls; māsasdēls

 

bruolāns; muosāns

(pleminīks sar.)

cousin

двоюродный брат; двоюродная сестра

brālēns; māsīca

bruolinīks; muosiniška

wife

жена

sieva

sīva

(buoba sar.)

husband

муж

vīrs

veirs

(puiss sar.)

spouse

супруг, супруга

laulātais, laulātā; dzīvesbiedrs, dzīvesbiedre

lauluotiņs, lauluotine

bride

невеста

līgava

jaunive

groom

жених

līgavainis

jauničs

fiancée

помолвленная

saderinātā

aizdzartuo

fiancé

помолвленный

saderinātais

aizdzartais

girlfriend

 

возлюбленная, девушка

draudzene, meitene

mārga

boyfriend

 

возлюбленный, молодой человек

draugs, puisis

puiss

couple

пара, чета

pāris

puors

i am in love with (him, her)

я влюблён, я влюблена в (кого)

esmu (viņā) iemīlējies

es (jū) īmīļovu

to fall in love

 

влюбиться

iemīlēties

īmīļuot (kū), īsamīļuot (kū)

to be engaged

быть помолвленным

būt saderinātam

byut aizdzartam

wedding

свадьба

kāzas

kuozys

to get married

 

жениться, выйти замуж

precēties

precētīs

i am married to (smb.)

я замужем за (кого); я женат на (кем)

esmu precējies ar (ko)

es pracāts ar (kū), es pracāta ar (kū)

married

 

замужем; женат

precējies, precējusies; precēts, neprecēts

pracāts, pracāta

bachelor

холостяк

vecpuisis

vacs puiss

spinster

 

старая дева, незамужняя женщина

vecmeita

vaca mārga

divorced

 

разведённый, разведённая

šķīries, šķīrusies

izaškeirs, izaškeiruse

widow

вдовa

atraitne

atraite

widower

вдовец

atraitnis

atraits

he/she is widowed

 

овдовел, овдовела

 

kļuva par atraitni

palyka atraits, palyka atraite

mother-in-law

 

свекровь; теща

 

vīramāte; sievasmāte

muoteica (veiramuote); sīvysmuote

father-in-law

 

свекор; тесть

 

vīratēvs; sievastēvs

tāvūcs (veiratāvs); ūsvis (sīvystāvs)

daughter-in-law

невестка, сноха

vedekla

vadakla

son-in-law

зять

znots

znūts

sister-in-law

 

1) невестка (жена брата);

2) золовка (сестра мужа);

3) свояченица (сестра жены);

4) ятровка (жена брата мужа)

brāļasieva

 

vīramāsa, svaine

 

sievasmāsa, svaine

 

vīrabrāļa sieva, vīra brāļasieva

mārša

 

veiramuosa; svaine

 

sīvysmuosa; svaine

 

ītaļa

brother-in-law

 

1) зять (муж сестры);

2) шурин (брат жены);

3) свояк (муж свояченицы);

4) деверь (брат мужа)

svainis, māsasvīrs (švāģeris sar.)

svainis, sievasbrālis (švāģeris sar.)

svainis, sievasmāsas vīrs (švāģeris sar.)

svainis, vīrabrālis

(švāģeris sar.)

svaiņs, muosysveirs (švagrys sar.)

svaiņs, sīvysbruoļs (švagrys sar.)

svaiņs (švagrys sar.)

 

dīvers

child

ребёнок, дитя

 

bērns

(atvase poēt.)

bārns

(atzola poēt.)

children

дети

 

bērni

(atvases poēt.)

bārni

(atzolys poēt.)

baby

грудной ребенок

zīdainis

kryutsbārns

born

 

родился, родилась;

рожденный

dzimis, dzimusi

dzims, dzymuse, pīdzims, pīdzymuse

to be pregnant

 

быть беременной

būt grūtniecei

byut gryutumā (byut iz gryutu kuoju sar.)

pregnant women

 

беременная женщина

grūtniece

gryutumneica

to expect a baby

ожидать ребёнка

gaidīt bērnu

gaideit bārna

to give birth to (smb.)

родить (кого)

dzemdēt

dzymdynuot

birthday

день рождения

dzimšanas diena

dzymta dīna

to adopt

удочерить; усыновить

adoptēt

pījimt par meitu, pījimt par dālu

bring up

воспитывать

audzināt; uzaudzināt

audzēt; izaudzēt

go to school

ходить в школу

iet skolā

staiguot da školai

teenager

подросток

pusaudzis, pusaudze

pušaudzs, pušaudze

young lady

девушка

jauniete, meitene

mārga

youth (young man)

 

юноша, молодой человек

jaunietis, puisis

puiss

adult

 

взрослый

1) pieaudzis

2) pieaugušais

1) saaudzs

2) saaugušais

baptize

крестить

kristīt

kristeit

godchild

крестник, крестница

krustbērns

krystabārns

goddaughter

крестница

krustmeita

krystameita

godson

крестник

krustdēls

krystdāls

godmother

крестная мать

krustmāte

krystamuote

godfather

крестный отец

krusttēvs

krysttāvs, krystatāvs

stepmother

падчерица

audžumeita, pameita

pameita

stepfather

пасынок

audžudēls, padēls

padieļs

stepdaughter

мачеха

audžumāte, pamāte

pamuote

stepson

отчим

audžutēvs, patēvs

patievs

foster father

приемный отец

audžutēvs

audžutāvs, pījimtais tāvs

foster mother

 

приемная мать

audžumāte

audžumuote, pījimtuo muote

foster child

приемыш

 

audžubērns

audžubārns, pījimtais bārns

guardian

опекун, попечитель

 

aizbildnis, aizbildne

aizguodnīks, aizguodneica

orphan

сирота

bārenis, bārene

(sērdienis poēt., sērdiene poēt.)

buoriņs, buorine

(syurdīņs poēt.,

syurdīne poēt.)

 


VaicuojumsKā pareizi no latviešu literārās valodas latgaliski atveidot šādus personvārdus: Uģis, Māris, Lilija, Marija, Katrīna, Edīte, Elīna, Oto?


Atsacejums

Personvārdus latgaliešu rakstu valodā atveido, pirmkārt, pēc valodas tradīcijas, otrkārt, pēc fonemātiskā principa. Latviešu literārās valodas personvārdus latgalisko tādā veidā, kā tos, balstoties uz valodas tradīciju, nepiespiestā stilā izrunātu latgaliešu rakstības noteikumu pamatā esošo Viduslatgales un Dienvidlatgales izlokšņu izcili pratēji. Ja personvārdam ir tradicionāli atbilstošs variants latgaliešu rakstu valodā, tad šo atbilsmi noteikti izmanto, taču vienlaikus ievēro nosacījumu, lai personvārds nezaudētu atpazīstamību.


Zemāk sniedzam Jūsu minēto personvārdu atveidojumu latgaliski. 

 

LVS

LTG

ieteicamais

variants

Piezīmes

LTG

pieļaujamie paralēlvarianti

Uģis

 

 

Ugis

(ģenitīvs Uģa, akuzatīvs Ugi)

 

Pēc 2. dekl. lietvārdu Dienvidlatgales varianta locīšanas parauga (piem., zuogis).

Uģis

 

 

Māris

 

Mārs

(ģen. Māra, akuz. Māri)

 

Pēc 2. dekl. locīšanas parauga, tāpat arī:

Aigars (akuz. Aigari), Kaspars (akuz. Kaspari)utt.

Ja 2. dekl. personvārdos latgaliski iespējams saknes beigu līdzskaņu mīkstinājums, tas atveidē parādās: ValdisVaļds, ģen. Vaļža, dat. Vaļžam, akuz. Vaļdi.

 

Māris

 

Lilija

 

Lileja

 

Pēc 4. dekl. locīšanas parauga (Latveja, parapeja, plebaneja).

 

Lilija

Katrīna

Katrina

 

Pēc latgaliešu fonoloģijas likumiem patskaņa i pagarinājums šeit nav iederīgs. Šis princips atspoguļojas arī personvārdu atveides tradīcijā.

 

Katrīna

Edīte

Edita

(ģen. Editys, dat. Editai, akuz. Editu)

Pēc latgaliešu fonoloģijas likumiem patskaņa i pagarinājums šeit nav iederīgs. Šis princips atspoguļojas arī personvārdu atveides tradīcijā.

 

Variants Edeite ir pieļaujams pēc Mareite, Aneite utt. parauga.

 

Edeite, Edīte

Elīna

Elina

(ģen. Elinys, dat. Elinai, akuz. Elinu)

Pēc latgaliešu fonoloģijas likumiem patskaņa i pagarinājums šeit nav iederīgs. Šis princips atspoguļojas arī personvārdu atveides tradīcijā.

 

Elīna

Oto

Oto

(ģen. Oto, dat. Oto, akuz. Oto)

Personvārdos nelokāmā galotne saglabājas.

 

 


VaicuojumsKā pareizi no latviešu literārās valodas latgaliski atveidot šādu tautību nosaukumus: lietuvietis/lietuviete, soms/somiete, polis/poliete, spānis/spāniete, brits/britiete, anglis/angliete, dānis/dāniete, grieķis/grieķiete, ebrejs/ebrejiete, čigāns/čigāniete, sāms/sāmiete? 


Atsacejums

Zemāk sniedzam Jūsu minēto tautību nosaukumu atveidojumu latgaliski. 


rsonvārdus latgaliešu rakstu valodā atveido, pirmkārt, pēc valodas tradīcijas, otrkārt, pēc fonemātiskā principa. Latviešu literārās valodas personvārdus latgalisko tādā veidā, kā tos, balstoties uz valodas tradīciju, nepiespiestā stilā izrunātu latgaliešu rakstības noteikumu pamatā esošo Viduslatgales un Dienvidlatgales izlokšņu izcili pratēji. Ja personvārdam ir tradicionāli atbilstošs variants latgaliešu rakstu valodā, tad šo atbilsmi noteikti izmanto, taču vienlaikus ievēro nosacījumu, lai personvārds nezaudētu atpazīstamību.


Zemāk sniedzam Jūsu minēto personvārdu atveidojumu latgaliski. 



LVS

LTG

ieteicamais

variants

Piezīmes

LTG

sarunvalodā pieļaujamie paralēlvarianti

lietuvietis/lietuviete   

lītaunīks/lītauneica

Tradicionāli latgaliski ir "lītaunīks/lītauneica", kas atspoguļots arī latgaliešu literatūrā un periodikā.

lītuvīts, lītavīts, leits

soms/somiete

suoms/suomīte

Tradicionāli latgaliski ir "Suomeja, suoms/suomīte", kas atspoguļots arī latgaliešu literatūrā un periodikā.

Sarunvalodā iespējama forma "sūms/sūmīte", kas ir fonētiskais aizguvums no latviešu literārās valodas jeb tāds pats dubults pārcēlums kā vārdi "skūla", "škiuņs" līdzās latgaliskākajiem "škola", "pyune".

sūms

polis/poliete

puoļs/puolīte

Tradicionāli latgaliski ir "Puoleja, puoļs/puolīte", kas atspoguļots arī latgaliešu literatūrā un periodikā.

Sarunvalodā iespējama forma "pūļs/pūlīte", kas ir fonētiskais aizguvums no latviešu literārās valodas jeb tāds pats dubults pārcēlums kā vārdi "skūla", "škiuņs" līdzās latgaliskākajiem "škola", "pyune".

Otra sarunvalodā iespējamā forma ir "poļaks/poļačka" – leksiskais aizguvums no poļu valodas.

poļaks, pūļs

spānis/spāniete           

spanīts/spanīte

 

Tradicionāli latgaliski ir "Spaneja, spanīts/spanīte", kas atspoguļots arī latgaliešu literatūrā un periodikā.

Sarunvalodā iespējama forma "spāņs/spānīte", kas ir aizguvums no latviešu literārās valodas.

Tāpat latgaliski ir "spanīšu volūda", taču sarunvalodā vērojama tendence lietot aizguvumu no latviešu literārās valodas "spāņu volūda".

spāņs

brits/britiete

brits/britīte

 

 

 

anglis/angliete

 

anglīts/anglīte,

anglis/anglīte

Tradicionāli latgaliski ir "anglīts/anglīte" un "anglīšu volūda", kas atspoguļots arī latgaliešu literatūrā un periodikā.

Praksē vērojama tendence lietot aizguvumus no latviešu literārās valodas "anglis/anglīte", "angļu volūda".

Ņemot vērā angļu valodas īpašo lomu mūsdienu sabiedrībā un Latvijas izglītības sistēmas ietekmi uz latgaliešu rakstu valodu, ir pieļaujama no latviešu literārās valodas aizgūto paralēlformu "anglis", "angļu volūda" lietošana.

 

dānis/dāniete

danīts/danīte

Tradicionāli latgaliski ir "Daneja, danīts/danīte ", kas atspoguļots arī latgaliešu literatūrā un periodikā.

Sarunvalodā iespējama forma "dāņs/dānīte", kas ir aizguvums no latviešu literārās valodas.

Tāpat latgaliski ir "danīšu volūda", taču sarunvalodā vērojama tendence lietot aizguvumu no latviešu literārās valodas "dāņu volūda".

dāņs

grieķis/grieķiete

greks/grekīte

Attiecīgi arī: "greku volūda".

 

ebrejs/ebrejiete

žeids/žeidīte,

ebrejs/ebrejīte

"Žeids" latgaliešu rakstu valodā ir neitrāls vārds, tāpat kā lietuviešu valodā (skat., piem., "žeidi" "MuLa" korpusa sadaļā vietnē www.korpuss.lv,  kā arī: https://www.jmuseum.lt ,

https://www.amb.lt/lt/kas-mes-esame/struktura/vilniaus-zydu-viesoji-biblioteka/260 ).

Ņemot vērā latviešu literārās valodas ietekmi uz latgaliešu rakstu valodu un Latvijas politisko tradīciju, ir pieļaujama formu "ebrejs/ebrejīte" lietošana arī latgaliski.

žyds

čigāns/čigāniete

čyguons/čyguonīte

Tāpat arī: "čyguonu volūda", "čyguonu volūdys".

čygons, cygans

sāms/sāmiete

sāms/sāmīte

Tāpat arī: "sāmu volūda", "sāmu volūdys".

 

 



VaicuojumsDažādos latgaliešu tekstos datuma pierakstā vārdu “gada” lieto atšķirīgos locījumos. Piemēram, 1919. gods rudinī / 1919. goda rudinī.  Kurš variants ir pareizais: gods vai goda?


Atsacejums

Pareizi ir abi varianti, bet ieteicamāks ir gods gan nominatīvā, gan ģenitīvā.  Senajiem u-celma lietvārdiem Latgalē plaši lieto abus ģenitīva variantus – bieži dzirdam un lasām gan ituo gods, ituo ols, ituo lads utt., gan ituo goda, ituo ola, ituo lada utt.  Neviens no abiem variantiem nav uzskatāms par kļūdu, bet priekšroka dodama ģenitīvam ar galotni -s (ituo gods, ituo ols, ituo lads), jo tā pieder pie īpatnībām, kuras paaugstina latgaliešu rakstu valodas vērtību. 


Vienlaikus jāpiebilst, ka punkta likšana aiz kārtas skaitļa ir tikai luteriskajām (nekatoliskajām) kultūrām raksturīga tradīcija. Latgaliskajā rakstībā punktu aiz gadskaitļa parasti nelika (1919 gods rudinī), bet to sāka darīt latviešu literārās valodas ietekmē, kurā šis princips pārņemts no vācu luterāņiem.


VaicuojumsKura forma konkrētajā teikumā ir pareizā atsateice vai atsasaceja? (Jei atsasaceja/atsateice nu mediciniskuo paleiga.)


Atsacejums

Ieteicamā forma ir atsasaceja, jo šī vārda nozīmes pamatā ir jēdziens teikt "nē" un latgaliski to izsaka ar vārdu saceit (saceit "nā").


Latviešu literārajā valodā atvasinājumus no darbības vārda teikt, teikties bieži lieto runāšanas nozīmē, bet latgaliski tas tā nav. Latgaliešiem teikt, teiktīs tradicionāli saistās ar slavēšanu, uzslavēšanu, uzlielīšanu, pateicības izrādīšanu, palielīšanos u. tml., nevis ar jebkuru runāšanu.                                                                 


VaicuojumsKura forma konkrētajā teikumā ir pareizā: divi, divejis, divys? (Pi tam jis myusim apsūleja atnest vokorā vēļ pa divi/divejis/divys konfektis.)


Atsacejums

Ieteicamās formas ir div un divejis. Tātad: div kompetys jeb divejis kompetys. Atvasināto variantu divejis biežāk lieto gadījumos, kad ir būtiski uzsvērt skaitu, piem., Itei ītaise nu diveju daļu. Pārējos gadījumos parasti pietiek ar īsāko div: Jam div muosys. Jei atguoja ar div draudzinem. Jis iz div godi vacuoks.


Variants divi nav ieteicams (izņemot dzejiskus tekstus, kur to prasa ritms), jo tas ir tikai mēģinājums uzrakstīt latgalisko skaitļa vārdu div, izmantojot latviešu literārās valodas līdzekļus. 


Forma divys nav latgaliska, bet aizgūta no latviešu literārās valodas.


VaicuojumsKura forma konkrētajā teikumā ir pareizā: četrus gobolus voi četri goboli? (Tuos konfektis ar zaldatenim iz papeira kringeļnīks par 1 kapeiku deve četrus gobolus/četri goboli.)


Atsacejums

Pareizi ir abi varianti, bet ieteicamāks ir otrais (kringeļnīks .. deve četri goboli). Tādas plaši lietotas vārdkopas kā īdeve četri goboli, nūpierku par pīci euri, atdzeivova treis godi atspoguļo senās divskaitļa formas un pieder pie īpatnībām, kuras paaugstina latgaliešu rakstu valodas vērtību.                                                                 


VaicuojumsVai pareizi, ka vārdu mīla ir darinājis Rainis?


Atsacejums

Visticamāk, ka vārdu mīla Rainis nav darinājis, bet smēlies no latgaliskajām izloksnēm un ieviesis latviešu literārajā valodā. Piemēram, Kalupes izloksnes vārdnīcā (Kalupe atrodas samēra netālu no vietām, kurās Rainis savulaik apguva latgaliešu rakstu valodu) ietvertais vārds mīla, domājams, nav nācis no dzejas, bet pieder izloksnes mantotajam vārdu krājumam.                                                                 


VaicuojumsJautājums par vārdiem mīlesteiba, meila, ļūbesteiba u. tml.: "Borowai" bija dziesmā as tevi mīļoju, un tā mēs Latgalē pārsvarā runājam, bet daži raksta as tevi ļūbeju, bet tas taču ir no krievu valodas. Vai to vajadzētu tā lietot?


Atsacejums

Ieteicamais, tradicionāli latgaliskais un stilistiski neitrālais šo jūtu apzīmējums ir mīleiba. Tas atvasināts no saknes, kuras varianti ir gan īpašības vārdā mīls, gan arī Jūsu minētā darbības vārdā mīļuot. Līdzās ieteicamajam rakstu valodas lietvārdam mīleiba sarunvalodā un folklorā pieļaujams arī variants meileiba, bet dzejā un emocionālā runā iederīgi ir vārdi mīla un meila. Tā kā lietvārds mīla pat latviešu literārajā valodā (ar Raiņa gādību), visticamāk, ienācis no Dienvidlatgales izloksnēm, tad arī latgaliešu rakstībā šī poētisma ieteicamais pamatvariants ir mīla


No latviešu literārās valodas ar literāro tekstu starpniecību ir aizgūts variants mīlesteiba, kura izskaņa vēlāk sarunvalodā izmantota arī hibrīdajā darinājumā ļūbesteiba, kam pamatā ir rusicisms ļūbeit. Neitrālā stilā vārdi mīlesteiba un ļūbesteiba nav ieteicami, jo tie nav pašu latgaliešu vārdi, bet aizgūti no citām valodas sistēmām. Arī es tevi meilu, es tevi ļūbeju ir barbarismi jeb latgaliešu rakstu valodā neiederīgas formas. 


Tātad latgaliski ieteicams lietot stilistiski neitrālo lietvārdu mīleiba, poētismu mīla un jūtu apliecinājumu es tevi mīļoju


Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka personas vietniekvārds formā as sastopams tikai vienā Latgales daļā, bet vairums latgaliešu lieto formu es ar tā saukto superplato e, kurš bieži var tikt uztverts kā a. Lai arī superplats, tas tomēr saglabā platā patskaņa e akustiskās un pozicionālās īpašības un nekļūst par a, tādēļ arī latgaliešu pareizrakstības norma ir ar e. Tātad pareizi ir rakstīt nevis as tevi mīļoju, bet es tevi mīļoju.                                                               


VaicuojumsVai pareizi rakstīts: Dīva vaļa; Tova vaļa lai nūteik? Vai vārdu vaļa tā drīkst lietot?


Atsacejums

Vārdkopā Dīva vaļa un lūgšanas formulā Tova vaļa lai nūteik vārds vaļa ir lietots pilnīgi pareizi. Latgaliešu vaļa, tāpat kā lietuviešu valia nozīmē 'griba'. Visticamāk, ka latgalieši un lietuvieši ir saglabājuši šī vārda senāko nozīmi (sal., piem., K. Karuļa atziņu "Latviešu etimoloģijas vārdnīcā", ka subst. vaļa sākotnējā nozīme bijusi 'griba'). 


Tēvreizes vārdi Tova vaļa lai nūteik kai debesīs, tai ari vērs zemes vairāk attiecas uz Dieva ‘gribu’ nekā uz ‘brīvību’. Līdzīga nozīme atrodama piemēros arī no laicīgajiem tekstiem, kas iespiesti periodiskajos izdevumos, piem.: prezidents Juaņšikajs .. pasludynuoja, ka "tautas vaļai pasadūdams" palīk par kinīšu imperatoru (keizaru) (laikraksts "Dryva", 09.12.1915); sovvaleigi pret goreigys versibys vaļu ir aizjiems .. dzeivūkli (laikraksts "Latgolys Vuords", 06.08.1924.) u. c.                                                       


VaicuojumsKā pareizi raksta: asmu latgalīts vai asu latgalīts?


Atsacejums

Latgaliešu rakstu valodā ieteicams rakstīt asu latgalīts. Par formām asu un asmu skat. Latgaliešu rakstības noteikumu (https://likumi.lv/ta/id/164904-par-latgaliesu-rakstibas-noteikumiem) 2.5.1.3. apakšpunktu.  


VaicuojumsKurš variants latgaliski ir pareizi: pylsāta, piļsāta, mīsts, gorods?


Atsacejums

Vislatgaliskākais apzīmējums ir mīsts. Daži lietojuma piemēri: 

- vysūs leluokajūs Latgolys mīstūs: Preiļūs, Rēznē {=Rēzeknē}, Ludzā, Bolvūs, Kruoslovā, Daugpilī i Krystapilī (portāls "Lakuga", http://www.latgale.lv/lg/news/article?id=2957);

- Rēzekne ir pyrmais mīsts Latvejā, kur nu pošu pamatu izcalts piļneigi jauns koncertzals (koncertzāles "Gors" tīmekļa vietne, https://biletes.latgalesgors.lv/lg/arhitektura);

- radošajās nodarbībās "Pajautom sasameit Ludzys mīstā" ("Jūtu mijiedarbība starp cilvēku un pilsētu") (Ludzas novada domes vietne, http://www.ludza.lv/jaunumi/junijs-aktivs-un-radoss-laiks-musu-izglitibas-iestades/);

- uz jurmalu! dūmuota ak jau beja jiurys mola. a mož i mīsts pi jiurys (tīmekļa emuāri "Naktineica", http://naktineica.lv/index.php/2011/01/);

- A Rāzni {=Rēzekni} pōrtaiseisim par mūdeigu Europas mīstu (laikraksts "Rēzeknes Vēstis", 12.04. 2011.);

- Gryuta / Kai Luočplieša vuole / Tauta Leivuona mīstā (kopkrājums "Pagrauda", Rēzekne, 1999);

- Preiļu mīsts (LaVI Latviešu valodas dialektu atlanta materiāli, burtnīca "Aglona", ieraksta Nr. 301);

- latgaliska muzyka izskanēja ari Latvejis ūtrajā leluokajā mīstā (Daugavpils laikraksts "Latgales Laiks", 05.09.2008.);

- Taipat Kijevā un daudz cytūs mīstūs (laikraksts "Dryva", 10.03.1910.);

- Kai pārkiuņs skaidrā dīnā .. aizgraude leluo revoluceja pa Petrograda mīstu (laikraksts "Ļaužu Bolss", 14.04.1917.)

u. c.


Gorods ir barbarisms, t. i., nevēlams aizguvums no krievu valodas un latgaliskā lietojumā nav ieteicams. Divdesmitajā gadsimtā Latgalē ir ieviesies arī no lejaslatviešu izloksnēm aizgūtais vārds pilsēta dažādās fonētiskajās izpausmēs. No šīm pārņemtajām formām priekšroka dodama variantam piļsāta. Tomēr jāatceras, ka vārda pilsēta izcelsme vēsturiski saistāma ar Kurzemi, nevis Latgali, kur tradicionālais pilsētas apzīmējums ir mīsts, līdzīgi kā tas ir citās baltu valodās (lietuviešu miestas, senprūšu Mestan).

VaicuojumsKā ir pareizi: Leivuoni, Leivōni, Leivōns, Leivuons, Līvāni? Un iedzīvotāji: leivōnīši vai līvānīši?


Atsacejums

Latgaliešu rakstu valodā pareizi ir Leivuons un leivuonīši (skat., piem.: J. Cibuļs, L. Leikuma "Vasals! Latgaliešu valodas mācība", 2003, 16. lpp.; http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=55382 u. c.). 


Līvānu izloksnē pilsētas nosaukums ir Leivōns un iedzīvotāju nosaukums – leivōnīši (abi ar garo patskani ō). Cienot vietējo tradīciju, ieteicams arī latgaliešu rakstu valodā lietot nosaukumu vienskaitlī, fonētiski pielāgojot tikai izrunu. Gandrīz visās pozīcijās, kur Līvānu izloksnē ir garais patskanis ō, lielākā daļa latgaliešu runā divskani uo, kas ir arī latgaliešu rakstības un pareizrunas norma. Piemēram, līvāniešu mōte rakstu valodā ir muote, gōja ir guoja, līvāniešu pōrts vairumam latgaliešu ir puorts utt. Attiecīgi latgaliešu rakstu valodā ieteicamās formas ir Leivuons un leivuonīši.  

VaicuojumsVai pareizi latgaliski raksta piparkiukas? Cik es zinu, kūkas mēs latgalieši saucam par peirāgiem, bet kā saukt piparkūkas? Starp citu vai ciema un stacijas nosaukums Kūkas ir saistīts ar kūkām?


Atsacejums

1. Piparkūku latgaliskais apzīmējums ir pernīki, vienskaitlī pernīks. Mīklas izstrādājumu nosaukumi liecina par kulināro tradīciju izplatības ceļiem: latviešu literārajā valodā piparkūkas, pankūkas ienākuši no vācu valodas, savukārt latgaliskie pernīks, blīns – no poļu valodas. (Sal.: "Pūļu piernik (ari latgalīšu pernīks), krīvu пряник, lītuvīšu meduolis ir leidzinīki vuocu Pfefferkuchen, pamatā – mads i pyparu kombinaceja" (www.lakuga.lv)).


2. Ciema  un stacijas nosaukuma Kūkas izcelsmei nav nekādas saistības ar konditorejas izstrādājumu kūka. Dzelzceļa muzeja sagatavotajā T. Altberga grāmatā "Dzelzceļi Latvijā" (2009) lasām, ka Kūku stacija tika ierīkota Pirmā pasaules kara gados un 1918. gada vilcienu sarakstos šo staciju sauca Kuki, bet 1919. gadā tās oficiālais nosaukums jau bija Kūkas.  


Arī senākās kartēs (piem., F. Šūberta 1846.–1863. g. militāri topogrāfiskajā kartē) mūsdienu ciema Kūkas nosaukums ir Kuki (Куки). Krievu rakstībā latgalisko vietvārdu garumzīmes neatspoguļo, turklāt arī latgaliešu un pārējo latviešu rakstībā līdz 20. gadsimta pirmajai pusei garumzīmju lietojums bija neregulārs. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka Kūku ciema un stacijas senākais rakstījums Kuki atspoguļo latgalisko vietvārdu Kūki


Latgaliešu rakstu valodā ieteicamo ciema un stacijas nosaukumu Kūki, kā arī iedzīvotāju nosaukumu kūkuoni 2019. gadā apstiprinājusi arī Latviešu valodas ekspertu komisijas Latgaliešu rakstu valodas apakškomisija.