Pēc Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna "Latviešu valodas vārdnīcas" datiem, mums ir:
iznesīga, izveicīga, izvedīga, izdevīga, skaidra, ērta valodiņa,
bagāta, lokana, cēla, koša, mīlīga, žēlīga vai barga valoda,
reizēm arī: kā skujiņa valodiņa, tukša valoda, blēņu valodas,
tomēr visbiežāk: tautām gudra valodiņa; tautām gara valodiņa; tautām daudz valodiņu.
Lai gan netrūkst dziesmu man dziedot, ne valodu runājot,
tomēr arī mūsdienās: kādu redzu runātāju, tādu laidu valodiņu; kas godīga meitenīte, godam laida valodiņu; valodas griežas uz tagadējām valsts būšanām; citu valodu nebij, kā tikai par karu, jo labas valodas velkas kā gliemezis, bet sliktas vēja spārniem skrien.
Tādēļ piesacīju māsiņai ar tautām nelaisties garajās valodās,
citādi var iznākt, ka tu ar mani runādama tapsi ļaužu valodās; es puisītis, tu meitiņa, abi ļaužu valodā; peld mans daiļš augumiņš pa ļautiņu valodām; ļaudis mani ieņēmuši nevainīgu valodās; es nevaru vairs panest no ļaudīm valodiņas.
Atliek vien novēlēt: neliec manu augumiņu ļaunu ļaužu valodās!; neliekat jūs, tautieši, manis vien valodā! vai es viena uzauguse ļautiņiem daudzināt?; lai palika negodā valodiņas cēlējiņi!; lai gulēja tie ļautiņi, kas tur mani valodās!
Visus latviešu valodas lietotājus Valsts valodas dienā sveic
Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris Timuška