Jautājumu par dzimumneitrālu apzīmējumu nebinārām personām latviešu valodā 2024. gada 12. jūnija sēdē (protokola Nr. 6 2. §) izskatīja Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija un secināja:
- līdzīgi kā angļu valoda un vairākas citas valodas ir radušas risinājumus savu valodas normu (tostarp vēsturisko) ietvaros, arī latviešu valodā ir jāizmanto tādi paņēmieni, kas atbilst gramatikas normām un negrauj tās;
- tā kā latviešu valodā nav vidējās vai nekatras dzimtes, bet vīriešu un sieviešu dzimtes formu lietojums ir ļoti plašs, nav iespējams radīt īpašu, atšķirīgu nosaukumu nebinārām personām;
- iepriekš piedāvātie apzīmējuma varianti viņ, viš vai viņo kategoriski noraidāmi kā nepieņemami, jo tie kropļo latviešu valodas gramatikas (morfoloģijas) sistēmu ne tikai attiecībā uz vietniekvārdiem, bet arī īpašības vārdiem un citām vārdšķirām, kurām ir gan locījumu, gan dzimšu formas; turklāt nav skaidrs, kā veidojamas šo vietniekvārdu pārējo locījumu formas (piemēram, viņ_, viš_ vēstule; piekrist viņ_, viš_; satikt viņ_, viš_; runāt ar viņ_, viš_ u. tml.);
- nav pieņemams arī priekšlikums vietniekvārda daudzskaitļa formu viņi attiecināt uz vienu personu ar neskaidru vai jauktu dzimumidentitāti;
- tādēļ, pirmo reizi tekstā pieminot personas ar neskaidru vai jauktu dzimumidentitāti, korekti apzīmējumu varianti ir "nebināra persona" vai "nebinārs cilvēks";
- tālākā tekstā šos apzīmējumu variantus var aizstāt ar atbilstošiem vietniekvārdiem: "nebināra persona" – ar personas vietniekvārdu "viņa" vai norādāmo vietniekvārdu "tā", bet "nebinārs cilvēks" – ar personas vietniekvārdu "viņš" vai norādāmo vietniekvārdu "tas";
- ieteikumu lietot vīriešu dzimtes personas vietniekvārdu "viņš" vai norādāmo vietniekvārdu "tas" pamato fakts, ka latviešu valodā vīriešu dzimtei ir arī nemarķētās jeb neitrālās dzimtes funkcija;
- gan valodnieku, gan arī pašu nebināro personu uzdevums ir skaidrot vīriešu kā nemarķētās dzimtes funkciju latviešu valodā gan citām nebinārajām personām, gan plašākai sabiedrībai.