Valsts valodas centrā ir vērsušies iedzīvotāji un pauduši sašutumu par to, ka 2019. gada 25. maijā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija kandidātu saraksti, kuros kandidātu personvārdu rakstība neatbilst spēkā esošajām literārās valodas normām. Turklāt viens no jautājumiem bija: vai ir juridiski pareizi, ka valsts institūcijas izdots dokuments nav valsts valodā, un vai tāds var būt spēkā esošs.
Iepazīstoties ar kandidātu sarakstiem, konstatēts, ka saraksta "Latvijas Krievu savienība" 4. kandidāta, Spānijas pilsoņa Alekseja Širova Bagtjukova (Alexei Shirov Bagtiukov) un saraksta "Centra partija" 2. kandidāta, Vācijas pilsoņa Valdemāra Herta (Waldemar Herdt) personvārds nav atveidots saskaņā ar latviešu valodas tradīcijām un atbilstoši spēkā esošajām literārās valodas normām, tādējādi pārkāpjot Valsts valodas likuma 19. panta pirmās daļas prasības.
Valsts valodas likuma 19. panta pirmā daļa noteic, ka personvārdus atveido saskaņā ar latviešu valodas tradīcijām un raksta atbilstoši spēkā esošajām literārās valodas normām, [..].
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka likumdevējs ir noteicis vienotu pieeju personvārdu atveidei un rakstībai Latvijas teritorijā, un tāda pieeja attiecināma arī uz vēlēšanu zīmēm, kas turklāt ir arī vēlēšanu rezultātu apliecinošs dokuments.
Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 10. panta piektā daļa noteic, ka kandidātu sarakstam un tam pievienotajiem dokumentiem jābūt sagatavotiem valsts valodā un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā (Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstu iesniegšanas instrukcijas 7.4. apakšpunkts).
Saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmo daļu, kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti Centrālajā vēlēšanu komisijā, un kandidātu saraksta iesniedzēji tiek informēti par pieņemto lēmumu.
Tā kā šādi kandidātu saraksti ir reģistrēti, secināms, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai ir bijuši motīvi šādu lēmumu pieņemt un uzskatīt to par likumīgu.
Ņemot vērā Valsts valodas likumā ietverto regulējumu, kā arī sabiedrības pamatoti izteiktās šaubas par šādas personvārdu atveides pareizību, jāteic, ka līdzšinējā Centrālās vēlēšanu komisijas vēlēšanu kandidātu sarakstu iesniegšanas un reģistrācijas prakse nav tikusi realizēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 10. panta piektās daļas mērķi un jēgu.
Centra kā kompetentas iestādes ieteikums Centrālajai vēlēšanu komisijai ir turpmāk praksē piemērot Valsts valodas likuma 19. panta otrajā daļā ietverto personvārdu atveides principu, proti, personas vārdu un uzvārdu atveidot valsts valodā un papildus (iekavās) norādīt tā oriģinālformu.