para

Valsts valodas likums noteic, ka latviešu literārās valodas normas izstrādā un apstiprina kompetentās institūcijas – Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (LZA TK) un centra Latviešu valodas ekspertu komisija (VVC LVEK). Šajā gadījumā attiecībā uz vārdu "paraolimpisks" ir spēkā LZA TK 2008. gada 9. septembra lēmums Nr. 79 "Par sporta terminu paraolimpiskās spēles" (Latvijas Vēstnesis, 149, 25.09.2008.; pieejams https://likumi.lv/ta/id/181554) ar izvērstu pamatojumu šādai vārda formai. Turpretī neviena starptautiska institūcija nav tiesīga norādīt, kā latviešu valodā veidojami un lietojami vārdi, termini vai zīmoli, jo šie uzdevumi ir tikai un vienīgi iepriekšminēto institūciju (LZA TK un VVC LVEK) kompetencē.

Attiecībā uz Starptautiskās Paralimpiskās komitejas 2021. gada ieteikumiem "SPK ceļvedis para un SPK terminoloģijā" (IPC Guide to Para and IPC Terminology) jāuzsver, ka šis dokuments valstīm nav juridiski saistošs. Katra valsts pati pieņem lēmumu par to, vai ceļvedī sniegtos ieteikumus akceptēt un attiecināt uz šīs valsts oficiālo valodu (oficiālajām valodām).

Pēc drošticamu informācijas avotu datiem, nosaukuma forma "paraolimpiskās spēles" ir saglabāta vēl vairāku Eiropas valstu valodās, proti: grieķu valodā – paraolympiakoí agónes; portugāļu valodā – jogos paraolímpicos; igauņu valodā – paraolümpiamängud; bulgāru valodā – paraolimpijski igri; maķedoniešu valodā – paraolimpiski igri; horvātu, serbu un bosniešu valodā – paraolimpijske igre.

Tātad, ņemot vērā iepriekšminēto, mūsdienu latviešu literārās valodas normām atbilstošā īpašības vārda forma joprojām ir "paraolimpisks" (skat. informāciju "Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas" šķirklī https://mlvv.tezaurs.lv/paraolimpisks), un tieši tā ir lietojama gan oficiālajā saziņā, gan publiskajā informācijā, kā to paredz Valsts valodas likuma 23. panta pirmās daļas tiesību norma. Šā īpašības vārda formas maiņai uz "paralimpisks" nav nekāda lingvistiska pamata.

Savukārt par valsts valodas lietošanu sabiedrības informēšanai paredzētā atklātā informācijā, neievērojot spēkā esošās valsts valodas normas, fiziskām un juridiskām personām var tikt piemērota administratīvā atbildība saskaņā ar Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.