Lai kinofilmu demonstrēšanas nozarē panāktu vienotu izpratni par Valsts valodas likuma prasību izpildi, Valsts valodas centrs sniedz skaidrojumu par Valsts valodas likuma 17. panta piemērošanu.
Saskaņā ar Valsts valodas likuma 17. pantu publiski demonstrējamās kinofilmas, videofilmas un to fragmenti ieskaņojami vai dublējami valsts valodā vai arī līdztekus oriģinālajam skaņas pavadījumam nodrošināmi ar subtitriem valsts valodā, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas. Šajā pantā minētajos gadījumos līdztekus ir pieļaujami arī subtitri svešvalodā. Subtitriem valsts valodā ierādāma galvenā vieta, un formas vai satura ziņā tie nedrīkst būt mazāki vai šaurāki par subtitriem svešvalodā.
Valsts valodas centrs skaidro, ka Valsts valodas likuma 17. pantā noteiktas prasības Latvijas Republikas teritorijā publiski demonstrējamās filmas svešvalodā nodrošināt ar tulkojumu valsts valodā. Likumdevējs minētā panta regulējumā nav ietvēris izņēmumus, līdz ar to tiesību norma imperatīvi uzliek par pienākumu ikvienam subjektam – kinofilmu demonstrēšanas tirgus dalībniekam (kinoteātrim, filmu izplatītājam, uzņēmumam, kas piedāvā filmas skatīties tiešsaistē), kinofestivāla dalībniekam, arī publiskas personas institūcijai[1] – Latvijā publiski demonstrējamās filmas svešvalodā nodrošināt ar tulkojumu valsts valodā.
No minētās Valsts valodas likuma normas izriet, ka tulkojums nodrošināms valsts valodā, ja pastāv šādi obligāti priekšnoteikumi: pirmkārt, ja kinofilmas, videofilmas vai to fragmentu oriģinālais skaņas pavadījums ir svešvalodā, otrkārt, kinofilma, videofilma vai to fragmenti tiek publiski demonstrēti (arī nekomerciālos nolūkos).
Likumdevējs tulkojuma nodrošināšanai ir paredzējis trīs veidus: ieskaņošana, dublēšana vai subtitri. Līdz ar to tiem, kuri filmas demonstrē plašākai sabiedrībai, ir iespēja izvēlēties piemērotāko tulkojuma nodrošināšanas risinājumu, attiecīgi izvērtējot tehniskās iespējas, auditorijas īpatnības un citus faktorus.
Valsts valodas centrs uzsver, ka norādītie tulkojuma nodrošināšanas veidi ir vienlīdz piemērojami. Proti, pastāv dažādas iespējas, kā nodrošināt tulkojumu valsts valodā. Piemēram, filmas oriģinālajam skaņas pavadījumam svešvalodā līdztekus nodrošināt subtitrus valsts valodā un svešvalodā vai filmas oriģinālajam skaņas pavadījumam svešvalodā līdztekus nodrošināt subtitrus svešvalodā, savukārt tulkojumu valsts valodā nodrošināt ar sinhrono tulkošanu. Valsts valodas centra ieskatā, tulkojums ir nodrošināms ikvienā no iepriekšminētajiem veidiem vai tos savstarpēji kombinējot.
Vienlaikus Valsts valodas centrs skaidro, ka, nodrošinot subtitru lietošanu, ir jāpievērš uzmanība, ka subtitri valsts valodā nodrošināmi, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas. Savukārt, ja līdztekus subtitriem valsts valodā ir arī subtitri svešvalodā, ievērojams valsts valodas prioritātes princips – subtitriem valsts valodā ierādāma galvenā vieta, un formas vai satura ziņā tie nedrīkst būt mazāki vai šaurāki par subtitriem svešvalodā.
Papildus Valsts valodas centrs vērš uzmanību, ka subtitri ļauj cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem padarīt kino vidi pieejamāku. Tāpat audio apraksts palīdz filmu labāk uztvert cilvēkiem ar redzes traucējumiem.[2] Savukārt sinhronais tulkojums palīdz cilvēkiem, kam ir grūtības uztvert rakstītu tekstu.
Valsts valodas centrs skaidro, ka Valsts valodas likuma panti ir formulēti tā, lai stiprinātu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas. Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir saliedētas sabiedrības pamats. Tādējādi ir maldīgi uzskatīt, ka atsevišķu žanru publiski demonstrējamu filmu izrādīšana netiek normatīvi regulēta. Arī uz animācijas filmām ir attiecināmas Valsts valodas likuma normas.
Likumprojekta “Valsts valodas likums” 17. panta sākotnējā redakcijā tika piedāvāts iekļaut normu, kas noteiktu, ka pirmsskolas vecuma bērniem paredzētās filmas ieskaņojamas vai dublējamas valsts valodā. No šāda formulējuma tomēr likumdevējs ir atteicies[3], jo tas faktiski noteica, ka pirmsskolas vecuma bērniem paredzētās filmas nedrīkstētu būt svešvalodā, – tikai valsts valodā. Tādējādi norādāms, ka saskaņā ar spēkā esošo regulējumu arī pirmsskolas vecuma bērniem paredzētās filmas, tostarp animācijas filmas, kuru oriģinālais skaņas pavadījums ir svešvalodā, jānodrošina ar tulkojumu valsts valodā: ieskaņojot, dublējot vai subtitrējot.
Valsts valodas centrs uzsver, ka nav pieļaujama situācija, kad tiek publiski demonstrēta filma svešvalodā bez jebkādām iespējām saņemt tulkojumu valsts valodā.
Valsts valodas likuma pārkāpuma gadījumā Valsts valodas centrs veic kontroles pasākumus, lai aizsargātu valsts valodas lietotāju tiesības un intereses, izvērtējot ikviena atsevišķa gadījuma konkrētos faktiskos un tiesiskos apstākļus.
[1] Publiskas personas institūcija ir: 1) publiskas personas iestāde; 2) publiskas personas kapitālsabiedrība.
[2] Radīts Latvijā pirmais filmas audio apraksts cilvēkiem ar redzes invaliditāti. LSM.lv.
[3] Skat. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas apkopotie priekšlikumi Valsts valodas likuma otrreizējai caurlūkošanai.