Publicēts: 21.02.2017.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi vienādās situācijās un  garantētu valsts valodas lietotāju lingvistiskās tiesības, arī biedrību valdes locekļiem, ja viņu darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses vai viņi veic noteiktas publiskas funkcijas, būs jālieto valsts valoda augstākā līmeņa 1. pakāpē (C1).
To paredz Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumu Nr. 733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" grozījumu projekts.
Līdzšinējais tiesiskais regulējums ir bijis nepilnīgs, jo paredzēja nepamatoti atšķirīgu pieeju starp valdes locekļiem, kas darbojas sabiedrībā, kuras mērķis ir peļņas gūšana, un valdes locekļiem, kas darbojas biedrībā, kuras mērķis nav peļņas gūšana. Peļņas gūšana (kapitālsabiedrības) vai peļņas negūšana (NVO, nodibinājumi utt.) nedrīkst būt kritērijs valsts valodas lietošanai vai nelietošanai. Kritērijam jābūt vienotam – publiskās funkcijas vai likumīgās sabiedriskās intereses. Tās ir: sabiedriskā drošība, veselība, tikumība, veselības aizsardzība, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzība, drošība darbavietā, sabiedriski administratīvā uzraudzība. Tā kā ir biedrības, kas nodarbojas ar dzīvojamo ēku apsaimniekošanu, izglītības programmu īstenošanu u. tml., tad to valdes locekļiem būs jāprot un jālieto valsts valoda, ja tie saskarsies ar kādu no minētajām likumīgajām interesēm.
“Grozījumi Ministru kabineta noteikumos nekādi neskars vispārēja rakstura biedrošanās tiesības. Ja nav spēkā kāds no uzskaitītajiem kritērijiem un biedrības valde nerealizē funkcijas, kas skar likumīgas sabiedriskās intereses, netiks izvirzīta prasība par valsts valodas prasmi C1 līmenī,” norāda Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.
Savukārt mazākumtautību kultūras biedrību valdes locekļiem, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskas intereses, valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe jāsaskaņo ar Valsts valodas centru. Vienlaikus jāuzsver, ka grozījumi Ministru kabineta noteikumos neattieksies uz valsts valodas lietošanu neoficiālā saziņā.
Lai biedrību valdes locekļi varētu sagatavoties jaunajām prasībām, noteikts atbilstošs pārejas periods, jo attiecīgie grozījumi stāsies spēkā 2018. gada 1. jūnijā.