Vai atļauts izkārtnēs lietot svešvalodu vai svešu alfabētu burtu virknes? Kādos gadījumos to drīkst darīt, bet kādos - likums to liedz? Kad nosaukums jātulko, bet kad pietiek ar tā atveidi latīņu burtiem? Vai preču zīmes statuss attaisno svešvalodas lietošanu?
Ikdienā nākas saskarties ar dažādi atveidotiem uzrakstiem un izkārtnēm (turpmāk – nosaukumi), lielākoties, pilsētvidē, un līdz ar to arī ar neizpratni par to, vai pastāv nosacījumi, kas jāievēro, “izrotājot” pilsētu, ciemu vai šosejas malu ar izvēlēto publisko informāciju.
Latviešu valodas vārdnīcā ir norādīts, ka nosaukums ir vārdu savienojums, vārdu kopa, kādā kas (piem., priekšmets, parādība, vieta) ir nosaukts, lai to atšķirtu starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām, vietām. Tātad nosaukums, t.sk., arī uzņēmuma nosaukums ir nepieciešams, lai to atšķirtu no cita uzņēmuma.
Valsts valodas likuma 18. panta otrā daļa noteic, ka Latvijas teritorijā dibināto iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā, izņemot citos likumos noteiktos gadījumus. Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumu Nr. 294 “Noteikumi par iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumu un pasākumu nosaukumu veidošanu un lietošanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 294) 11. punkts noteic, ka sabiedrisko organizāciju, privāto organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumu rakstībā sabiedriski administratīvās uzraudzības ietvaros lietojami vienīgi latviešu valodas vai latīņu alfabēta burti.
Tātad uzņēmuma nosaukumam, kurš tiek reģistrēts Uzņēmuma reģistrā sabiedriski administratīvās uzraudzības ietvaros, ir noteikti ierobežojumi, proti, tas veidojams latviešu valodā vai latīņu alfabēta burtiem.
Uzņēmumam ir tiesības Uzņēmumu reģistrā reģistrēto nosaukumu lietot izkārtnēs, bet ir arī tiesības izkārtnēs izmantot citu, nereģistrētu nosaukumu vai lietot reģistrētu preču zīmi.
Ministru kabineta 2012. gada 30. oktobra noteikumu Nr. 732 “Kārtība, kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu” 4. punktā noteikts, ka persona, kura vēlas izvietot izkārtni publiskā vietā vai vietā, kas vērsta pret publisku vietu, iesniedz pašvaldībā saskaņošanai reklāmas vai reklāmas objekta projektu.
Preču zīmes var veidot, reģistrēt un aizsargāt jebkurā valodā, tas izriet no nepieciešamības nodrošināt preču eksportu, preču pakalpojumu starptautisku apriti. Preču zīmes reģistrācija vienīgi piešķir izņēmuma tiesības uz attiecīgo apzīmējumu, proti, tiesības citām personām aizliegt identiska vai sajaucami līdzīga apzīmējuma izmantošanu komercdarbībā (likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” 4. panta sestā daļa). Līdz ar to saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem valsts valodas prasību neievērošanas gadījumos nav tiesiska pamata atsaukties uz reģistrētām preču zīmēm.
Valsts valodas likumā nav speciāla regulējuma par preču zīmēm. Līdz ar to, lai nonāktu pie tiesiska rezultāta, kas nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 4. pantā noteikto, ka valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda, jāpiemēro tiesību normu interpretācijas metodes.
Administratīvā procesa likuma 17. panta otrā daļa noteic: ja iestāde vai tiesa konstatē tiesību sistēmā nepilnību, tā var šo nepilnību novērst, arī lietojot analoģijas metodi.
Kā jau minēts, uzņēmumu nosaukumu veidošana ir regulēta normatīvajos aktos.
Tātad arī izkārtnē, kurā uzņēmums izmanto citu nosaukumu (arī reģistrētu preču zīmi), ir piemērojami līdzīgi nosacījumi. Ja izkārtnē uzraksts ir svešvalodā, jāizvērtē, vai šis nosaukums ir saistīts ar likumīgām sabiedriskajām interesēm (tās uzskaitītas Valsts valodas likuma 2. panta otrajā daļā un tās ir: sabiedriskā drošība, veselība, tikumība, veselības aizsardzība, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzība, drošība darba vietā, sabiedriski administratīvā uzraudzība).
Proti, nosaukumam, kas neskar likumīgas sabiedriskās intereses un kas nav veidots latviešu valodā vai latīņu alfabēta burtiem, nav iespējams nodrošināt tulkojumu, bet ir iespējams un obligāti nepieciešams nodrošināt tā transliterējumu (burtu pa burtam pārceļot vārda formu no citu alfabētu rakstības) latviešu vai latīņu alfabēta burtiem.
Tātad:
- ja nosaukums liecina, ka uzņēmums/struktūrvienība sniedz konkrētus pakalpojumus, piemēram, friziera, ēdināšanas, tirdzniecības, tulkošanas u.c. (likumīgas sabiedriskās intereses!), tad izkārtnē sniegtā informācija ir jātulko valsts valodā, ievērojot Valsts valodas likuma 21. panta ceturtās daļas prasības un Ministru kabineta 2005. gada 15. februāra noteikumu Nr. 130 “Noteikumi par valodu lietošanu informācijā” 4. punktā noteikto: privātpersonas, publiski sniedzot informāciju, kas ir saistīta ar sabiedrības likumīgajām interesēm, to sniedz valsts valodā vai līdztekus valsts valodai arī svešvalodā;
- ja uzraksts veidots tikai kā burtu salikums un tam nav saturiskas nozīmes, tam jāsatur latviešu vai latīņu alfabēta burti atbilstoši MK noteikumu Nr. 294 11. punktam.
Veidojot nosaukumus, vērā ņemami arī citi valodas lietošanas ierobežojumi, piemēram, Valsts valodas likuma 21. panta septītajā daļā noteiktās prasības: ja līdztekus valsts valodai informācijā lietota arī svešvaloda, tekstam valsts valodā ierādāma galvenā vieta, un formas vai satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā.
Secinājums: preču zīmes reģistrācija piešķir tiesības uz attiecīgo apzīmējuma izmantošanu komercdarbībā, līdz ar to uzņēmumam ir tiesības to lietot izkārtnēs, taču obligāti jāievēro Latvijas Republikas Satversmes 4. panta un Valsts valodas likuma 2. panta otrās daļas, 18. panta otrās daļas un, ja skartas likumīgas sabiedriskās intereses, - arī 21. panta ceturtās un septītās daļas prasības.