Īpašvārdu rakstība

Valodu likuma īstenošanas rezultātā pakāpeniski nostiprinās latviešu valoda visās sociolingvistiskajās sfērās. Tomēr latviskā valodas vide veidojas ar grūtībām. Jāapzinās, ka valodas lietošanas orientācijas maiņa ir tikai sākuma stadijā, tāpēc šis process mērķtiecīgi jāvirza tālāk, ņemot vērā tās sabiedrības attīstības tendences, kas var iespaidot valodas situāciju. Piemēram, īstenojot valsts administratīvi teritoriālo, kā arī zemes reformas, ir jānodrošina vēsturisko vietvārdu atjaunošana, jo sociolingvistiskie pārveidojumi lauksaimniecībā ir iznīdējuši ļoti daudzas viensētas un prāvas lauku apdzīvotas vietas. Jaunveidotie lielsaimniecību centri un palīgcentri radījuši vietvārdu pārbīdi, kultūrvidei svešu nosaukumu ieviešanu, vietu nosaukumu izskaušanu ar numerācijas palīdzību un citas negatīvas parādības. Savukārt, Latvijai atkal kļūstot par Eiropas sastāvdaļu, ir radusies vajadzība pēc dažādu valstu nosaukumu rakstības precizējuma, kā arī pasta adreses pieraksta, kas atbilst Pasaules Pasta savienības normām. Vienlaikus latviešu valoda ir jāaizsargā no angļu valodas ietekmes, it īpaši tās nemotivētās lietošanas nosaukumos un publiskā informācijā.

Lai paplašinātu pareizas latviešu valodas lietotāju loku un sekmētu latviskas vides veidošanos, Valsts valodas centrs ir apkopojis tos normatīvos un metodiskos norādījumus, ko izstrādājušas Centra Latviešu valodas ekspertu komisija Dr. habil. philol. I.Druvietes vadībā un Vietvārdu komisija Dr. habil. philol. O.Buša vadībā sadarbībā ar dažādām valsts institūcijām, kā arī Dr. habil. philol. V.Skujiņas sagatavotos komentārus.

Krājumā publicētie materiāli galvenokārt ir par īpašvārdu rakstību latviešu valodā.

Dz. Hirša,
Dr. philol., Valsts valodas
centra vadītāja