Terminoloģijas izstrādes process pēdējos gados atkārtoti nokļuvis sabiedrības uzmanības degpunktā, jo vajadzība pēc jauniem un precīziem citvalodu terminu ekvivalentiem ir lielāka nekā jebkad latviešu valodas vēsturē, turklāt nereti lēmums šajos procesos iesaistītajām institūcijām jāpieņem visai īsā laikā, kad nav vaļas ilgām pārdomām. Minētā situācija liek izdarīt grozījumus gadu desmitiem ierastajā terminu pieņemšanas un apstiprināšanas kārtībā, galveno vērību veltot visu ieinteresēto valsts pārvaldes iestāžu un citu ieinteresēto pušu viedokļu saskaņošanai, lai izvairītos gan no nevajadzīga un nelietderīga paralēlisma, gan no pārliecīgas spontanitātes terminu izvēlē un ar to saistītiem neveiksmīgiem ieteikumiem. Turklāt informācijas tehnoloģiju ienākšana mūsu ikdienā paver aizvien labākas iespējas visu ieinteresēto pušu sadarbības nodrošināšanai, taču tās efektīva izmantošana prasa skaidri noteikt katras puses pienākumus, tiesības un lēmumu pieņemšanas procedūru. Šādā situācijā skaidrs, ka ir vajadzīgas pārmaiņas kopš 1946. gada iedibinātajā terminu izstrādes un apstiprināšanas kārtībā, reizē saglabājot visu labāko, kas šajos gados sasniegts.
Lai aktualizētu jautājumu par nepieciešamajiem grozījumiem un uzlabojumiem, jau 2004. gada februārī Valsts valodas komisija izveidoja darba grupu (V. Skujiņa, R. Apinis, M. Baltiņš, J. Valdmanis toreizējās TTC direktores M. Jaksonas vadībā), kurai tika uzdots identificēt būtiskākās problēmas, kas kavē terminoloģijas izstrādes efektivitāti, šīs darba grupas ziņojumā tika uzsvērts, ka pretēji bieži presē paustajai domai finanšu līdzekļu trūkums nav vienīgais, kas traucē terminoloģijas darba sekmīgu norisi, jo līdztekus tam ir arī daudzas tiesiskas, organizatoriskas un metodiskas problēmas, kas prasa sīkāku izpēti. Tādējādi šī darba grupa pievērsa valodas politikas veidošanā iesaistīto pušu uzmanību nesakārtotiem aspektiem terminoloģijas procesa norisē, kas visai likumsakarīgi radīja vēlmi neapstāties tikai pie problēmu identifikācijas.
Lai turpinātu minētās darba grupas aizsākto un nodrošinātu procesa dziļāku izpēti, Valsts valodas aģentūra 2004. gada 1. jūlijā izsludināja projektu konkursu, kurā vērtētāju atzinību guva Tulkošanas un terminoloģijas centra iesniegtais pieteikums. Šī pētījuma veikšanai tika izveidota darba grupa, kurā tika iekļauti pieredzējuši TTC darbinieki- Jānis Aniņš, Raimonds Apinis (darba grupas vadītājs), Pauls Balodis, Ilze Dika, Līga Joņina, Ingūna Miļūna un lnese Treimane, kā arī TTC direktors Māris Baltiņš. Uzsākot darbu, pētījuma veicēji vienojās, ka galvenā vērība veltāma terminoloģijas izstrādes procesa novērtēšanai un terminoloģijas lietotāju vajadzību izzināšanai, lai piedāvātu iespējamos risinājumus. Projekta gala ziņojums tapis kā šīs darba grupas kopdarbs, jo gan dokumenta struktūra, gan aptaujas jautājumi atkārtoti pārspriesti darba grupas sēdēs.
Šīs publikācijas pamatā ir nedaudz saīsināts pētījuma gala ziņojums, kas 2004. gada 30. novembrī tika iesniegts Valsts valodas aģentūrā un guva tās pieaicināto ekspertu atzinīgu vērtējumu. Sagatavojot publicēšanai, tika atmesti pielikumi, kā arī tika veikta teksta redakcionāla precizēšana, nekur tomēr negrozot pētījuma pamatatziņas. Izsakām cerību, ka šis izdevums ļaus Latvijas valsts pārvaldes iestāžu atbildīgajiem darbiniekiem labāk izprast visu terminoloģijas darba komplicētību un nepieciešamību veikt tajā būtiskus grozījumus, lai palielinātu gan tā efektivitāti, gan ikvienas iestādes iespējas iesaistīties šajā procesā.
Valsts aģentūras "Tulkošanas un terminoloģijas centrs" direktors
profesors Māris Baltiņš
23.08.2005.