2002. gads Valsts valodas centram ir jubilejas gads - februārī aprit 10 gadi kopš tā izveidošanas. Tas ir iemesls apkopot paveikto, iezīmējot Centra vietu un lomu valodas politikas īstenošanā Latvijā. Izdevumā atspoguļojam:
- valodas politikas un etnodemogrāfiskos procesus, kas risinājušies 20. gadsimtā Latvijā un būtiski ietekmē vēl šodienas valodas politiku;
- Latvijas valodas politikas pamatnostādnes Valodu likuma, Valsts valodas likuma un to regulējošo noteikumu, kā arī saskarīgo likumu aspektā;
- Valsts valodas centra struktūru, funkcijas un darbības pamatvirzienus.
Ceram, ka šajā pārskatā atsevišķu problēmu analīze un iegūtie secinājumi gan papildinās apritē esošo informāciju par valsts valodas situācijas attīstību Latvijā, gan veicinās izpratni par latviešu valodas lomu tolerances veicināšanā sabiedrībā, gan noderēs valodas politikas praktisko jautājumu risināšanā.
Centra devumu valodas politikas īstenošanā izvērtējam laikā, kad sabiedrība apspriež Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iniciatīvu mainīt Latvijas Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumu, svītrojot prasību deputāta amata kandidātam zināt valsts valodu. Sabiedrībā daudzi šo iniciatīvu uztver kā latviešu valodas pozīciju vājināšanos un krievu valodas lietošanas paplašināšanu, ko jau iezīmēja Valsts valodas likuma atsevišķas normas, it īpaši par valsts valodas lietošanu privātajā sfērā un publiskajā informācijā. Tā rezultātā daudzos cittautiešos vājinās motivācija apgūt un lietot latviešu valodu, to stiprina cerība uz "Bāzes jeb Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzību" ratifikāciju un pat uz oficiālas valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Domājams, Valsts prezidentes iniciatīvas apspriešana sekmēs Latvijas valodas situācijas izvērtēšanu plašā kontekstā un, pamatojoties uz iegūtajiem secinājumiem, vispirms tiks pilnveidota valodas juridiskā bāze, lai stiprinātu latviešu valodas kā valsts valodas lietošanu Saeimas un pašvaldību līmenī, kā arī apstiprināta Latviešu valodas aizsardzības un attīstības valsts programma ar attiecīgo finansējumu un tikai pēc tam veikti attiecīgie grozījumi Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumā atbilstoši starptautiskajām prasībām.
Jācer, ka tas viss iezīmēs kvalitatīvi jaunu posmu gan Latvijas valodas politikā kopumā, gan konkrēti Valsts valodas centra darbībā, radot apstākļus tā funkciju izvēršanā, īstenojot ilgtermiņa programmu "Valsts valodas funkciju atjaunošana un saglabāšana".
Nobeigumā Valsts valodas centra vārdā gribu pateikt paldies gan tiem, kas ar stipra pleca izjūtu stāvēja līdzās Centra tapšanas sākumposmā, gan tiem, kuri ar savām ierosmēm, radošu līdzdarbību sekmēja daudzu Centra aktivitāšu realizēšanu. Tikai ciešā sadarbība deva iespēju skaidrāk sadzirdēt latviešu valodu mūsu pašu zemē. Arī turpmāk tikai vienotā nostāja dos mums iespēju kādu laiku vēl atrasties savā latviskā patībā un aktīvi uzturēt latviešu tiesības uz savas valodas lietošanu.
21. gadsimts - globalizācijas un standartizācijas laikmets - ir aktīvs valodu konkurences laiks. Mūsu buklets ir par valodu konkurenci pagātnē un tagadnē. Vai pratīsim šo pieredzi izmantot nākotnē, vai pratīsim savu patību - mantojumu no 20. gadsimta - saglabāt arī 21. gadsimtā?
Valsts valodas centra direktore
Dr. philol. Dzintra Hirša