Valsts valodas centra atzinumi par vietvārdu atbilstību Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 50 "Vietvārdu informācijas noteikumi" prasībām ir ekspertu atzinumi, un tie nav ne apstrīdami, ne pārsūdzami.

Saskaņā ar šo noteikumu 16. punktu atzinumus sagatavo Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisija, un tie ir saistoši šo noteikumu III nodaļā minētajām vietvārdu piešķīrējinstitūcijām. Turpretī pašvaldības pieņemtais lēmums par oficiālo vietvārdu un oficiālo paralēlnosaukumu piešķiršanu, vietvārdu statusa maiņu un rakstības formas precizēšanu ir administratīvais akts, kas var tieši skart privātpersonas tiesiskās intereses, un tas ir apstrīdams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu privātpersonas oficiālo vietvārdu un oficiālo paralēlnosaukumu veidošanā Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā sadarbojas ar šo noteikumu III nodaļā minētajām vietvārdu piešķīrējinstitūcijām. Priekšlikumus par oficiālo vietvārdu un oficiālo paralēlnosaukumu piešķiršanu, vietvārdu statusa maiņu un rakstības formas precizēšanu dabas objektiem privātpersonas iesniedz izvērtēšanai attiecīgajā pašvaldībā. Pašvaldība pieņem lēmumu par priekšlikuma tālāku virzību vai noraidīšanu, sniedzot pamatotu atbildi privātpersonai. Lēmuma pamatojums šādos gadījumos ir Valsts valodas centra atzinums, kā arī papildu apsvērumi pēc attiecīgās pašvaldības ieskatiem.

Jautājumā par to, kur lietotājam meklēt latviešu literārās valodas normām atbilstošas vārdformas, Valsts valodas centrs atgādina, ka daudzie internetā pieejamie informācijas avoti vērtējami kritiski, it īpaši – gadījumos, kad dažādos avotos sniegtās ziņas būtiski atšķiras.

Piemēram, akadēmiskajā terminu datubāzē AkadTerm ir dotas divas kāda lietvārda formas – mazgātava un mazgātuve, taču tikai viena no tām (mazgātava) pilnībā atbilst mūsdienu latviešu valodas gramatikas normām par atvasinājumu darināšanu ar piedēkli -tav- / -tuv-. Atbilstoši normai formantu -tava parasti pievieno sufiksālo jeb ar piedēkli atvasināto darbības vārdu nenoteiksmes celmam, bet formantu -tuve – pirmatnīgo un prefiksālo jeb ar priedēkli atvasināto bezpiedēkļa motivētājvārdu celmam (skat. Latviešu valodas gramatika. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2013, 494. §). Tātad darbības vietu apzīmējošs lietvārds no sufiksālā darbības vārda mazgāt veidojams ar izskaņu -tava: mazgātava. Turpretī terminu datubāzē atrodamā forma mazgātuve uzskatāma par izņēmuma variantu, kura lietojums pieļaujams tikai atsevišķu nozaru terminoloģijā kā speciālā lietojuma valodā.

Pārskatam pievienojam tabulu par likumībām vietu un priekšmetu nosaukumu darināšanā ar izskaņām -tuve un -tava.

Izskaņu -tuve parasti pievieno pirmatnīgo un prefiksālo [ar priedēkli atvasināto] bezpiedēkļa motivētājvārdu celmam

Izskaņu -tava parasti pievieno sufiksālo [ar piedēkli atvasināto] darbības vārdu nenoteiksmes celmam

I. Vietu nosaukumi – attiecīgajā vietā iespējams veikt ar motivētājvārdu nosaukto darbību:

aust-uve
braukt-uve
no-braukt-uve
pār-braukt-uve
pie-braukt-uve
uz-braukt-uve
pār-celt-uve
cept-uve
dzert-uve
ēst-uve
iz-gāzt-uve
ģērbt-uve
iet-ve
kalt-uve
kaut-uve
krāt-uve
kraut-uve
liet-uve
malt-uve
rakt-uves
siet-uve
skat-uve
ie-skriet-uve
at-skurbt-uve
slēpt-uve
spiest-uve
šaut-uve
sa-vākt-uve
virt-uve

audzēt-ava
barot-ava
darīt-ava
dziedināt-ava
frizēt-ava
glabāt-ava
grimēt-ava
klausīt-ava
kopēt-ava
krejot-ava
kūpināt-ava
laimēt-ava
lasīt-ava
mazgāt-ava      : mazgāt-uve*
peldēt-ava
pienot-ava
saldēt-ava
sierot-ava
slidot-ava
smēķēt-ava
šķirot-ava
šķīstīt-ava
tecināt-ava
tērzēt-ava
tirgot-ava
velmēt-ava
vērot-ava
žāvēt-ava
* tikai terminoloģijā (SLV) pieļaujams variants

Izņēmumi: no-likt-ava; pār-dot-ava

II. Priekšmetu, rīku nosaukumi:

kāst-uve
nest-uves
pilt-uve
vērst-uve

karāt-avas
šķilt-avas
tīt-avas

Norādām, ka drošākie informācijas avoti par mūsdienu latviešu valodas normām ir Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca (it īpaši tajos gadījumos, kad vārdnīcā minēta attiecīgā latviešu literārās valodas norma, piemēram, šķirklī rasols), kas elektroniski pieejama vietnē http://www.tezaurs.lv/mlvv/,

tāpat Latviešu literārās valodas vārdnīca (10 sēj., Rīga: Zinātne, 1972–1996), pieejama arī elektroniski http://www.tezaurs.lv/llvv/,

retāk – tēzaurs, pieejams vietnē http://www.tezaurs.lv/.

Atbildot uz personas jautājumu, kā atšķirt torti no kūkas, paskaidrojam, ka pēc  definīcijas "Latviešu literārās valodas vārdnīcā" (pieejama elektroniski http://www.tezaurs.lv/llvv/torte ir samērā liels konditorejas izstrādājums, kas ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu (piemēram, krēmu, augļu biezeņiem) un kam virsma parasti ir rotāta.

Savukārt kūka ir:

  1. neliels konditorejas izstrādājums, ko gatavo no saldas mīklas (parasti ar saldu pildījumu un garnējumu)
    vai
  2. lielāks konditorejas izstrādājums no šādas mīklas, kuru parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos.

Tātad tortes būtiskā pazīme ir mīklas kārtas (slāņi) un pildījums, bet kūkas – saldas mīklas pamats.

Sarunvalodā gan šo abu vārdu nozīmes nereti jauc, un torti iespējams nosaukt arī par kūku.

Turklāt ir arī izņēmuma gadījumi, kad konditorejas izstrādājums šķietami neatbilst attiecīgā vārda definīcijai, piemēram, saldējuma torte.

Plašsaziņas līdzekļos saistībā ar nesenajām pašvaldību vēlēšanām diezgan bieži tika lietots vēlētāju aptaujas nosaukums angļu valodā – exit poll.

Valsts valodas centrs atgādina, ka attiecībā uz vēlētāju izvēles noskaidrošanu pēc balsojuma vēlēšanās lietojams šā procesa latviskais apzīmējums "vēlētāju aptauja", kuram nepieciešamības gadījumā var pievienot arī nosaukumu oriģinālvalodā (exit poll).

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija iesaka lietot sieviešu dzimtes formu advente, sniedzot šādu pamatojumu: „..runa ir par Ziemassvētku Notikuma atnākšanas gaidīšanas laiku un aizguvuma pamatā ir procesa nosaukums „atnākšana", kas latīniski ir „adventus". Latīņu valodā adventus ir vīriešu dzimtes forma, turpretī latviešu valodā procesu nosaukumi ir sieviešu dzimtes vārdi: atnākšanagaidīšanasvētīšana. Tāpēc ir adventes laiks un adventes svētdienas, kad iededzam svecītes." (Terminoloģijas Jaunumi. 2003. Nr. 5/6. Rīga: LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 55. lpp.)

Savukārt Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā sniegts šāds skaidrojums: advente s. lietv. advents v. lietv. Kristīgās baznīcas gada sākums; laiks no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem līdz 24. decembrim. Adventes vainagsAizdegt pirmo adventa sveci. Adventes kalendārs – kalendārs ar 24 atveramām, katrai adventa dienai paredzētām iedaļām. Cilme: no latīņu adventus 'atnākšana'. Tā kā šim vārdam pamatā ir latīņu adventum, gramatiski pareizākā būtu vīriešu dzimtes forma advents, taču nav nepareizi lietot arī sieviešu dzimtes formu advente. (http://www.tezaurs.lv/mlvv)

No latviešu valodas semantikas viedokļa vārda "kapsēta" un vārda "kaps" daudzskaitļa formas "kapi" 2. nozīme ir identiska – 'īpaša teritorija mirušo apbedīšanai' (avoti: Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca, skat. http://www.tezaurs.lv/mlvvLatviešu literārās valodas vārdnīca, skat. http://www.tezaurs.lv/llvv).
Tomēr praksē vārdu "kapsēta" parasti lieto vispārinātā nozīmē kapu teritorijas nosaukšanai, bet konkrētā ģeogrāfiskā objekta nosaukšanai tradicionāli izmanto nomenklatūrvārdu "kapi".
Tādēļ vairums Latvijas kapsētu nosaukumu jeb oficiālo vietvārdu parasti veidoti tieši ar šo nomenklatūrvārdu, piemēram: Biķeru kapi (turpmāk arī – k.), Bolderājas k., Jaunciema k., Jaunie ebreju k., Juglas k., Lāčupes k., Lielie k., Mārtiņa k., 1. Meža k., 2. Meža k., Miķeļa k., Pleskodāles k., Raiņa k., Rīgas Brāļu k., Sarkandaugavas k., Sarkandaugavas Kalna k., Torņakalna k., Ziepniekkalna k. Rīgā; Baložu k., Bērzu k. un Meža k. Jelgavā; Bērtuļa k. un Skudrītes k. Rūjienā.
Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām šie un citi vietvārdi lietojami un saglabājami nepārveidotā formā. Proti, Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 50 "Vietvārdu informācijas noteikumi" 79. punkts paredz, ka Latvijas vietvārdi uzskatāmi par Latvijas kultūras mantojumu, savukārt valsts saglabā un aizsargā Latvijas vietvārdu mantojumu visā tā daudzveidībā, nepieļaujot nepamatotu vietvārdu maiņu. Noteikumu 80. punkts paredz, ka kultūrvēsturiski nozīmīgie vietvārdi (ģeogrāfisko objektu nosaukumi, kuriem ir kultūrvēsturiska nozīme) ir valsts aizsardzībā, bet 83. punkts noteic, ka privātpersonām un iestādēm ir pienākums saglabāt to īpašumā vai valdījumā esošo ģeogrāfisko objektu kultūrvēsturiski nozīmīgos nosaukumus.
Valsts valodas centra ieskatā atkāpe no minētā vietvārdu aizsardzības pamatprincipa pieļaujama vienīgi teritoriālās plānošanas un pārvaldības jeb kapsētu labiekārtošanas, uzturēšanas un apsaimniekošanas nolūkā, respektīvi, attiecīgās kapu teritorijas nosaukumā piesaistot vārdu "kapsēta", turklāt šādi pārveidoti vietvārdi (kapu nosaukumi) lietojami tikai ar attiecīgo pārvaldības un saimnieciskās darbības jomu saistītos dokumentos.
Turpretī nekustamo īpašumu nosaukumos, kā arī vietu un objektu apzīmējumos dabā konsekventi lietojami oficiālie vietvārdi jeb objekta pamatnosaukumi tādā formā, kā tie reģistrēti Vietvārdu datubāzē (publiskā versija pieejama vietnē http://vietvardi.lgia.gov.lv/ vv/to_www.saraksts?). Tajā rodama informācija, ka vairumam kapsētu pamat­nosaukumā ir vārds "kapi", kā objekta veids norādīta "kapsēta", bet pārējie nosaukuma varianti (lielākoties ar vārdu "kapsēta") doti sadaļā "citi nosaukumi". Tikai retumis visā Latvijā sastopami vietvārdi, kuriem pamatnosaukumā ietverts vārds "kapsēta", piemēram: Brīvības kapsēta (Skrīveru nov.).

Paskaidrojam, ka rožu dzimtas (Rosaceae) plūmju ģints (Prunus) ķiršu apakšģints (Cerasus) augu sugu nosaukumi latviešu valodā ir parastais ķirsis jeb skābais ķirsis (Prunus cerasus) un saldais ķirsis (Prunus avium).

Šo koku augļi saucami attiecīgi par skābajiem ķiršiem un saldajiem ķiršiem. Sarunvalodā saldos ķiršus reizēm sauc arī par čerešņām.

Sniedzam skaidrojumu par publisku pasākumu nosaukumu veidošanu arī latgaliešu rakstu valodā.

Lasīt vairāk 

Sniedzam skaidrojumu par normatīvo aktu prasībām attiecībā uz tulkojuma nepieciešamību svešvalodā esošiem dokumentiem, tai skaitā personas izglītību vai kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus glabā iestāžu lietvedībā.

Lasīt vairāk 

Valsts valodas centra ieskatā personas rakstveida pieteikums par iespējamu administratīvu pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu ne vienmēr ir uzskatāms par Valsts valodas likuma 10. panta otrajā daļā noteikto izņēmuma gadījumu, kad pieļaujama svešvalodā sastādītu dokumentu pieņemšana bez tulkojuma valsts valodā.

Vai atļauts izkārtnēs lietot svešvalodu vai svešu alfabētu burtu virknes? Kādos gadījumos to drīkst darīt, bet kādos - likums to liedz? Kad nosaukums jātulko, bet kad pietiek ar tā atveidi latīņu burtiem? Vai preču zīmes statuss attaisno svešvalodas lietošanu?

Ikdienā nākas saskarties ar dažādi atveidotiem uzrakstiem un izkārtnēm (turpmāk – nosaukumi), lielākoties, pilsētvidē, un līdz ar to arī ar neizpratni par to, vai pastāv nosacījumi, kas jāievēro, “izrotājot” pilsētu, ciemu vai šosejas malu ar izvēlēto publisko informāciju.

Lasīt vairāk